Ministrija meklē partneri nopietnām attiecībām.


Aizsardzības ministrija šā gada sākumā uzaicināja kaujas tehnikas ražotājus iepazīties ar sākotnējiem iepirkuma apsvērumiem un izplatīja informācijas pieprasījumu (tā vēl nav oficiāla iepirkuma  konkursa izsludināšana) par divu veidu kaujas mašīnu iepirkumu, ko plāno veikt līdz 2016.gadam (piegāde). Līdz 2014.gadam tiks organizēts un izsludināts atklāts iepirkuma  konkurss.

Spriežot pēc taktiski tehniskajiem raksturlielumiem (sk.zemāk) NBS vajadzībām tiks iepirkti bruņutransportieri (Armored Personal Carrier (APC)) nevis Kājnieku kaujas mašīnas (Infantry Fighting Vehicles (IFV)) un kaujas izlūkmašīnas (KIM). Galvenā bruņutransportiera un kājnieku kaujas mašīnas atšķirība ir bruņojumā un ekipējumā, KKM (IFV) ir spēcīgāk bruņotas un aprīkotas konvencionāla kara vajadzībām, turpretī bruņutransportieri (APC) ir vairāk piemēroti 4GW, miera uzturēšanas un policijas operācijām. Savukārt KIM ir bruņota apvidus automašīna, kas ir īsts kara „darba ēzelītis”.

Bruņutransportierim  un KIM nepieciešamo komandvadības un izlūkošanas aprīkojumu (C3I), kas integrēts ar artilērijas un pretgaisa aizsardzības sistēmām, savējo spēku atpazīšanas  un kaujas vadības sistēmām, iepirks atsevišķas iepirkuma procedūras ietvaros.

Ņemot vēra pašreizējo stāvokli NBS mehanizācijas jomā AM apņemšanās iepirkt bruņutransportierus, kas ir tik ļoti nepieciešami mūsu ISAF misijas karavīriem, ir visnotaļ apsveicama. Žēl tikai, ka līdz brīdim, kad pirmās mašīnas nonāks līdz lietotājiem, misija visticamāk jau būs noslēgusies. 

!!! Neautorizēts tulkojums no angļu valodas!!!

Latvijas AM sākotnējās prasības bruņutransportierim (BTR) Raksturlielumi
Daudzums 50-100 gab
Šasija Standarta, pārveidojama. Uz kāpurķēdēm vai riteņiem.
Aprīkojums C3I Komandvadības un izlūkošanas aprīkojums integrēts ar artilērijas un pretgaisa aizsardzības sistēmām, savējo spēku atpazīšanas  un kaujas vadības sistēmām.
Paredzamais lietošanas termiņs 20 gadi
Pielietojums/modifikācijas Kājnieku transports (vismaz 8 +2 vietas), izlūkošanas, komandvadības, cits.
Kaujas masa Mazāka par 40 t
Dzinējs Vismaz 20 z/s uz tonnu pašmasas svara
Apvidus pārvarēšanas spējas Izcirtumi, jaunaudzes, smiltis, krūmi, ceļa grāvji t.sk. vismaz 6 m plati, brasli. Vēlams, lai būtu amfībija.
Darbības zona ar uzpildītām degvielas tilpnēm Vismaz 300 km bezceļa apstākļos
Transportēšanas iespējas pa gaisu (C-17);  uz autoplatformas; uz dzelzceļa platformas   1,520 m un 1,435 m sliežu ceļiem. 
Kaujas spējas Sniegt atbalstu kaujas un kaujas atbalsta vienībām, kas ieņem vai aizsargā apvidu, darboties pret kaujas bruņutehniku t.sk. tankiem, manevrēt kaujas apstākļos, t.sk., apdzīvotajās vietās, pretinieka strēlnieku ieroču un artilērijas apšaudēs apstākļos.
Bruņojums 25-40 mm lielgabals, stabilizācijas sistēma, aprīkots ar optisko un termisko tēmēkli, ar iespējām palielināt lielgabala kalibru līdz 120mm.Vieglais ložmetējs (7,62mm)

Prettanku raķešu sistēma (NLOS)

Bruņu aizsardzības klase Minimāli 2. ballistiskais līmenis un 4a./4b. pretmīnu līmenis pēc  STANAG 4569.

Par priekšrocību tiek uzskatīta iespēja izmantot papildus bruņas.

 

Klimatiskā zona A3, A2, C1 pēcSTANAG 2685

Karsts, mērens līdz mēreni auksts klimats

!!! Neautorizēts tulkojums no angļu valodas!!!

AM sākotnējās prasības Kaujas izlūkošanas mašīnai (KIM) Vēlamie parametri
Daudzums 50-100 gab
Šasija Standarta, pārveidojama. Uz kāpurķēdēm vai riteņiem.
Aprīkojums C3I Komandvadības un izlūkošanas aprīkojums integrēts ar artilērijas un pretgaisa aizsardzības sistēmām, savējo spēku atpazīšanas  un kaujas vadības sistēmām.
Paredzamais lietošanas termiņs 20 gadi
Pielietojums/modifikācijas Kājnieku transports (vismaz 4+1 vietas), izlūkošanas, komandvadības, uguns atbalsta
Kaujas masa Mazāka par 25 t
Dzinējs Vismaz 20 z/s uz tonnu pašmasas svara
Apvidus pārvarēšanas spējas ?
Darbības zona ar uzpildītām degvielas tilpnēm Vismaz 300 km bezceļa apstākļos
Transportēšanas iespējas pa gaisu (C-17);  uz autoplatformas; uz dzelzceļa platformas   1,520 m un 1,435 m sliežu ceļiem. 
Kaujas spējas Sniegt atbalstu kaujas un kaujas atbalsta vienībām, kas ieņem vai aizsargā apvidu, darboties pret kaujas bruņutehniku t.sk. tankiem, manevrēt kaujas apstākļos, t.sk., apdzīvotajās vietās, pretinieka strēlnieku ieroču un artilērijas apšaudes apstākļos.
Bruņojums Vieglais ložmetējs (7,62 vai 12,7mm) vai  40 mm granātmetējs. Iespēja aprīkot ar prettanku raķešu sistēmu (NLOS)
Bruņu aizsardzības klase Minimāli 2. ballistiskais līmenis un 2a./2b. pretmīnu līmenis pēc  STANAG 4569.

Par priekšrocību tiek uzskatīta iespēja izmantot papildus bruņas.

 

Klimatiskā zona A3, A2, C1 pēcSTANAG 2685

Karsts, mērens līdz mēreni auksts klimats

Nākamajos turpinājumos analizēsim, kādu ražotāju kaujas mašīnas vistuvāk atbilst šai nosacītai specifikācijai.

PS Mašīna bez cilvēka ir tikai dzelžu kaudze. Šajā kontekstā interesanti palūkoties, kam tiks uzticēts  C3I aprīkojums un visai dārga un tehniski sarežģīta kaujas tehnika. 7.februārī Saeima pieņēma vairākus grozījumus Militārā dienesta likumā, kas cita starpā samazina prasības karavīru izglītības līmenim, jo tagad paredz iespēju karavīriem ar pamatizglītību mācīties NBS Kājnieku skolā , kā arī, lai iegūtu štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) dienesta pakāpi vairs nav nepieciešama 1.līmeņa augstākā profesionālā izglītība. Vienlaikus PMD nepieņems pilsoni, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.

Tā vien šķiet, ka AM personāla politika tiek virzīta uz to, lai NBS kaujas tehniku vada un apkalpo slikti apmaksāti, bet disciplinēti analfabēti. Precīzi, kā pēc grāmatas:

„Pēc niknas cīņas ar četru zemākās reālskolās klašu programu, ko viņš mācījās mājās, pie kam viens viņa mājskolo­tājs priekšlaikus nosirmoja un sajuka prātā, bet otrs izmisumā gribēja nolēkt no Vīnes Sv. Stefana baznīcas torņa, jaunais Dauerlings iestājās Hainburgas kadetu skolā. Te neviens nepie­vērsa uzmanību vispārējiem priekšmetiem, jo tie lielāko tiesu nav piemēroti aktivam Austrijas armijas virsniekam. Militā­rais ideāls bija veiksme kara spēlēs. Izglītība padara cēlāku dvēseli, bet karavīriem tas neder. Jo karavīrs rupjāks, jo labāk.”

J.Hašeks „Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā”

3 domas par “Ministrija meklē partneri nopietnām attiecībām.

  1. Nu kur var murgot par to izglītību?! Neviens neko nepazemina, bet ar likuma grozījumiem atļauj Kājnieku skolā mācīties pamata izglītību ieguvušos. Grozījumi nepieciešami, jo arī Kājnieku skola ir beidzot akreditēta valsts izglītības iestāde (!) kā visas pārējās armijas skolas.(Vidusskolā arī pieņem ar pamata!)
    Ar pamata izglītību pieņēma dienestā nu jau ilgus gadus un turpinās pieņemt arī turpmāk. Bet tajā visā ir vairāki āķi (kuri ne žurnālistiem, ne šī raksta autoram nedalec!): ar pamata izglītību pieņemtajam OBLIGĀTI jau bija un arī būs jāslēdz vienošanās par vidējās izglītības iegūšanu, kuru neizpildot, nepagarina līgumu; šāds karavīrs nevar mācīties nevienā citā armijas skolā, kas viņa karjeru ierobežo līdz aptuveni 100 amatiem visā NBSā, kur to ir 4700, un aptuveni simts šādu karavīru arī dien armijā. Kāda tad te izglītības prasības pazemināšana – viena vienīga tehniska likuma labošana, kas izriet saistībā ar Kājnieku skolas akreditāciju.
    Vēl būtiska lieta, kas šajos grozījumos pieņemta, ir tas, ka tagad likumā noteiks, ka instruktoram jābūt ar vidējo izglītību (vispārīgā prasība), kas līdz šim likumā nebija atrunāts, tātad izglītības prasību pastiprināšana notikusi šīs kategorijas karavīriem!
    Varbūt kāds žurnālists varētu painteresēties, cik kareivju armijā ir ar augstāko izglītību? es personīgi pazīstu vismaz četrus!
    Cirkā var iemācīt ar riteni braukt pat lāci, krievos man visi autovadītāji mehāniķi miljonu rubļu vērtā tehnikā bija no kalniem nokāpuši uzbeki, turkmēņi, tadžiki, uzbeki (un, protams, ar visai formālu vidējo!), un visi brauca. vai Latvijas karavīrs būs stulbāks?
    P.S. Interasanti, ko teiks Saeimas deputāti, piem., pilnīgais pī Krēsliņš, kad līdz Saeimai nonāks grozījumi par kareivju un instruktoru sastāva speciālistu ieviešanu – tur taču armija prasīs no ienācējiem retas, speciālas civilās zināšanas un izglītību (lai nav jātērē valsts nauda otrreiz) un krietni samazinās militāro zināšanu prasību līmeni? Ir idejas? 🙂
    Man šķiet tikai normāli (un tā ir visās normālās) valstīs, ka armija un valsts pārvalde kopumā neiet uz “pārkvalificētu” spečuku štancēšanu (ASV tā ir nopietna problēma: “jūs esat pārlieku labi izglītotos priekš mūsu darba” ir visai izplatīts darba atteikuma formulējums), bet izvirza reālas prasības (jo vēl vairāk Latvijā, kur Satversmē noteikts, ka tikai ipamata izglītība ir obligāta). Otrkārt, ir pareizi arī tas, ka iet uz divu veidu karavīru sistēmu – karavīri pilītāji un karavīri speciālisti. Šai sistēmai, manuprāt, bija jāsāk darboties jau 2007.gada 1.janvārī (bet ko gribi no tā laika J-1, kas bija pilnīgi nulles), bet labāk vēlāk nekā nekad!

    • Paldies par viedokli. Vispirms jau jāsaka, ka neviens nepārmet AM, ka pilsoņi ar pamata izglītību tiek pieņemti dienestā, turklāt ar nosacījumu iegūt vidējo. Žēl, ka šā nosacījuma izpilde netiek kontrolēta, bet tiek meklēti aplinkus ceļi, kā par katru cenu nepieļaut personāla skaitlisko samazināšanos, upurējot kvalitātes rādītājus. Vai Kājnieku skola konkurēs ar arodskolām, kas piedāvā apgūt speciālitāti+iegūt vidējo izglītību 3-4 gadu laikā? Pa kuru laiku tad “skolēns” dienēs?
      Zīmīgs ir komentāra autora salīdzinājums “no kalniem nokāpuši turkmēņi, tadžiki, uzbeki (un, protams, ar visai formālu vidējo!), un visi brauca. vai Latvijas karavīrs būs stulbāks?”. Protams, Latvijas karavīrs nav stūlbāks un tehnika brauks, jautājums kā, kur un par kādu cenu? Latvijas NBS veido PMD nevis OMD karavīri, tas nozīmē, ka atdeve no PMD karavīra tiek gaidīta pakāpes augstāka. Šādas prasības personāla kvalitātei nosaka XXI gadsimta tehnika, ko jūs grasaties pirkt un aprīkot ar C3I sistēmām. Tas, kas bija puslīdz OK milzīgai uz mobilizāciju bāzētai PSRS armijai nederēs “skaitliski nelielai, labi apmācītai un apbruņotai Latvijas armijai”. “Cirka lāča” un Latvijas PMD karavīra mērķi, uzdevumi un standarti atšķiras. Tā mēs te rezervē ceram, bet varbūt AM ir cits skatījums uz lietām.
      Sakiet atklāti “Lieliskā” kungs, ka NBS briest personāla komplektēšanas problēma un jūs esat gatavi samazināt prasības rekrutēšanai. Politisko resursu, lai nodrošinātu, ka kareivja amats ir konkurētspējīgs tirgū jums nav. Būtu OMD, būtu problēmas tikai ar virsniekiem, bet tagad arī ar “piļītājiem” un “speciālistiem”. Tagad tikai sapratāt ka profesionāla armija ir dārgs “prieks”?
      Ja problēmas ar rekrūšu izglītību un veselības stāvokli noslēpt ir pagrūti, varu iedomāties kādi pārsteigumi mūs gaida NBS karavīru valsts valodas zināšanu morāles un psiholoģisko īpašību jomā… Bet viss jau notiek pēc plāna, vai ne?

      MDL
      19.pants. Pieņemšana profesionālajā dienestā
      (2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pieņem profesionālajā dienestā, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, līdz šā likuma 41.pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

  2. Es nekādā ziņā negribu nonicināt tos karavīrus kuriem ir zemāks izglītības līmenis, bet viņi ir neapskaužamā situācijā. Principā viņi ir situācijas ķīlnieki, jo tieši uz viņu pleciem tiek iznestas visas reformas un reorganizācijas. Nenoliedzami, ka jo karavīrs ir mazāk izglītots, jo viņš valstij izmaksā lētāk, viņš ir vieglāk iespaidojams un viņam ir mazāk iebildumu pret dienesta gaitu. Viņam var maksāt mazāku atalgojumu, un nodrošināt sliktākus sadzīves apstākļus, jo viņam taču nav izglītības, pēc 5 gadiem viņu var atlaist bez atlaizšanas pabalsta, ja šai laikā nav iegūta vidējā izglītība u.t.t.
    Kam tad paredzēta šāda armija, savas valsts aizsardzībai, vai nosūtīšanai uz “karstajiem” punktiem?
    Ja mēs domājam par savu valsti un saviem cilvēkiem, tad diez vai tas ir labākais variants ilgtermiņā. Ko pēc 5 gadiem darīt ar pamat izglītību ieguvušu cilvēku, kurš māk tikai karot un visticamāk to jau ir darījis praksē? Vai šis cilvēks varēs iekļauties sabiedrībā un atrast cilvēka cienīgu darbu pēc dienesta? Samazinot cilvēku izglītības cenzu šodien, tiek radītas problēmas rītdien!
    Ja mērķis ir rekrutēt iespējami lētus leģionārus, tad mēs atgriežamies pie tā ko jau esmu teicis iepriekš – Latvija ir kļuvusi tikai par lētas lielgabalgaļas eksportētājvalsti ( te der gan atcerēties, ka šo karavīru sociālās un integrācijas problēmas pēc dienesta būs jārisina mūsu valstij un nevis tām valstīm, kuru interešu aizstāvībai tie tika rekrutēti – kolektīvā aizsardzība). Mērķtiecīgi virzoties uz lētāko personālu mēs nenoliedzami virzāmies arī uz lētāko armiju, un tad likumsakarīgs ir jautājums, kādēļ, lai tai vajadzētu iepirkt dārgu tehniku?
    No publicētā apraksta nav saprotams, vai iepērkamā tehnika būs paredzēta Latvijas vajadzībām, vai tai būs jāatbilst tikai šībrīža minimālajām NATO savietojamības prasībām misijās?
    Varbūt esmu pārāk pesimistisks, bet es diemžēl joprojām neredzu nekādu ilgtermiņa valsts aizsardzības politiku un tas ir slikti.
    Jebkurā gadījumā karavīri ir pelnījuši bruņu, tikai gribētos, lai tā būtu iespējami “biezāka” un kalpotu ilgi.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.