Atruna: Raksts nav par militāro ekipējumu un taktiku, tas ir domāts cilvēkiem, kas nav bijuši OMD, jaunsardzē, zemessardzē, Ārzemju leģionā vai bļitkošanas sektā.
Atkāpšanās mugursoma (turpmāk – A-soma), prepperu valodā “Bug-out-bag“. Padomju laika rezervisti to sauca par “trauksmes koferīti”. Nosaukumi var būt dažādi, jēga viena – X stundā pa rokai esošs, nēsājams, ne pārāk smags, vitāli nepieciešamo priekšmetu (t.sk. naudas, vērtslietu un dokumentu) komplekts vienam cilvēkam, 72 stundām brīvā dabā vai urbānā vidē. Cik cilvēku gatavnieku grupā – tik A-somu. Komplektējot mantas atkāpšanās ceļam no pilsētas, ja tas tiek darīts pēdējā brīdī, 2/3 no satura kā likums izrādīsies nevajadzīga draza, turpretī vajadzīgās mantas paliks mājās. Tādēļ prātīgam gatavniekam būtu savlaicīgi jāsakomplektē nelielu A-somu katram ģimenes loceklim, jānoglabā A-somu mašīnas bagažniekā vai zem gūltas un tad var aizmirst par tās eksistenci līdz brīdim, kad S.H.T.F.
Cik cilvēku tik viedokļu un vajadzību, tādēļ konspektīvi izklāstīšu tikai vienu A-somas variantu, katrs var modificēt to pēc savas patikas, pieredzes un vajadzības.
1. Lai gan daudziem sliņķiem patīk doma, ka SHTF būs totāla krematorija – “mēs visi mirsim”, būtu prātīgi nepārspīlēt un saprātīgi cerēt, ka šis tas no mūsu civilizācijas sasniegumiem tomēr būs pieejams parastajā režīmā. Šī apziņa ļoti atvieglos jūsu A-somas svaru, tiešā nozīmē.
2. Katram A-somas satura priekšmetam jāatbilst vienam vienkāršam principam: “72 stundu laikā es to izmantošu/pielietošu ar 80% varbūtību“. Tikai šādiem priekšmetiem ir tiesības apgrūtināt jūsu plecus un mugurkaulu garajā un visticamāk kājām veicamajā ceļā. Nekādu “gan jau noderēs” un “ja nu gadījumā”, A-somas derīgā apjoma izniekošana nevajadzīgam saturam (vajadzīgam pietrūks vietas) var maksāt jums dzīvību.
3. Jātiek skaidrībā, kāds ir A-somas uzdevums. Tas ir vienkāršs – ikviena situācijā no pēkšņas copes ar draugiem (“dārgā, mašīna lejā , man jāskrien, veči gaida”) līdz ugunsgrēkam jūsu dzīvoklī, A-soma ir tas, ko pagrābt līdzi kamēr sieva nav atkopusies no pārsteiguma vai vēl ir cerības izrāpties no degošas mājas pa logu. Visas pārējās dzīves situācijas, kas iekārtojas starp šīm divām galējībām, katrs pats var iedomāties. Galvenais, lai ar A-somu tu varētu pārvietoties viegli, ātri un droši, turklāt ar visu nepieciešamo trīs dienu autonomai darbībai.
4. Tehniski tava A-soma visticamāk būs mugursoma, bet tas nav obligāti. “Alice”, “Molle” uc armijas ekipējuma mugursomu varianti nebūs gana labi, jo, tāpat, kā viss armijas ekipējums, ir pārāk cietuši no ražotāju mēģinājumiem padarīt tos par pilnīgi universāliem un pielāgojamiem jebkurai situācijai. Nevajag arī izmirst, ka armijnieku ekipējums tiek iepirkts par zemāko piedāvāto cenu. Krāsai ir nozīme. Latpat vai cits kamuflējuma zīmējums uz A-somas brēkdams brēks par to, ka tu esi kaut kādā veidā saistīts ar armiju. Tas ne vienmēr ir labi. Gatavniekam ārpus mājas ir jāizskatās, kā parastam, neuzkrītošam civilam pilsonim, kas ne ar ko īpašu neizceļas no pūļa. No lielām briesmām kamuflāžas neizmantošana nepaglābs, bet var palīdzēt vinnēt laiku, kas nav mazsvarīgi.
5. A-somas apjoms ieteicams +- uz 45 litriem, pamatkrāsa pelēka vai jebkura cita – neuzkrītoša. Svarīgi, lai somas ārpusē nebūtu pārāk daudz piekaramo somiņu, ārējo kabatu, stiprinājuma lentīšu, tas viss traucē un visnepiemērotākajā brīdī ķeras aiz visu kas trāpās pa ceļam. Un vispār, nost ar militārismu, nekabini neko A-somas ārpusē, tu esi gatavnieks nevis reindžeris. A-somu ieteicams izvēlēties no Gregory, North face, REI vai citu labu un dārgu firmu ražojumiem. Vēl A-somu pirms sākt to pildīt būtu jāpapildina ar iekšējo hermētisko maisu (Baja, SealLine vai ekonomiskā variantā-palielu PVH atkritumu maisu). Tas nodrošinās, ka somas saturs vienmēr saglabāsies sauss, papildus tam tu iegūsi arī labu peldlīdzekli, ja tavas A-somas saturs nav ķieģeli. Lenču regulējošām siksnām jābūt pietiekami garām, lai A-somu varētu pieregulēt un vilkt virsū biezam ziemas apģērbam.
6. Būtu ļoti lietderīgi papildus iegūt arī mazu saliekamu somiņu, kas izvērstā veidā pārvēršas par vieglu apmēram 15-litrīgu pleca somu, kurā var samest visu nepieciešamo īsam pārgājienam. Tas ir labāk nekā staipīt mantas kabatās vai “meksikāņu čemodānā” ( 100 litru atkritumu maiss).
7. Pirmais, kam pienākas vieta A-somā ir apģērbs. Vispārīgs princips attiecībā uz gatavnieka apģērba kvalitātēm ir: a) nemilitārs vai pusmilitārs (iemesli tie paši, kas ar mugurusomas krāsu) b)vairāki nepieguļoši slāņi ( labāk desmit džemperi nevis viens kažoks, ja paliek karsti liekus džemperus novelk), b) sauss (virsjaka – jebkāds goretex veida materiāls), zem tās apakšā flīsi (uzņem sviedrus, bet ātri žūst), termoveļa, kas neuzkrāj mitrumu), c) tīrs (netīrs, eļļains apģērbs sliktāk “tur” siltumu). Zem virsjakas apģērba audumi – tikai mūsdienīgās sintētikas (poliesters, polipropilēns). Jāatceras, ka teiciens “kokvilnas apakšveļa nogalina” nav joks, jo kokvilnas audums uzsūc un tur mitrumu no sviedriem, atdzesē ķermeni un tam ir jātērē dārgas kalorijas, lai “žāvētu” pielipušu slapju kreklu kā rezultāts ķermeņa atdzišana un saaukstēšanās. Saslimt ziemas laikā, skarbos SHTF apstākļos tas ir tiešais ceļš uz aizsauli. Vienīgais, ko drīkst žāvēt ar ķermeni (ja nav citu iespēju, burtiski – zem apģērba uz plika vēdera) ir samirkušās zeķes, jo slapjas kājas ziemā ir tikpat nevēlamas, kā slapjš apakškrekls.
vara bungas 
Izklausās dārgi.
Taisnība – dārga soma jau pats par sevi ir drauds. Jo ”pelēkāk ” jo labāk
Ja gribat pielāgoties – pudele šņabja un paciņa cigarešu var būt tas, kas palīdz atrast kontaktus jebkurā situācijā. Tas nav tik daudz, lai tādēļ kāds apdraudētu jūsu dzīvību, bet ir pietiekoši, lai uzsāktu sarunu un atvērtu durvis.
Par apģērbu- nevajag saskumt, ja nav labākās termoveļas, var jau arī ar to pašu kokvilnu un vilnu iztikt.
Man patīk apmetņi vai pončo praktiski, viegli, ērti un nav pārāk dārgi.
Diez vai ir gudra doma staipīt līdz zelta bimbuļus – tādēļ gan kāds var sagribēt jūs piebeigt.
Nav universālā koferīša visiem dzīves gadījumiem, bet jebkurā gadījumā koferītim ir jābūt pa rokai. Ir daļa nemainīgā inventāra un daļa, kura mainās atkarībā no situācijas.
Ja sākas ugunsgrēks tāpat nebūs laika skriet pēc koferīša, bet ja būs nedaudz laika paspēsiet šo to salasīt, galvenais, lai būtu kaut kāds plāns vai saraksts.
Nelaime var notikt arī tad kad neesat savās mājās, ko tad? Labāk, ka plāns ir galvā un saprotat ko ar ko var aizvietot.
Pa gabalu gan dārga, gan lēta mugurene izskatās vienādi. Protams, paņemt lētu un neizkrītošu A-somu ir vēl gudrāk nekā ņemt dārgu un neuzkrītošu, tikai tad lētajam variantam var pārplīst lences un tā var izrādīties visādi citādi neērta. Lētu vai dārgu lemjiet paši, bet neuzkrītošu noteikti.
Iteikumi par apģērbu attiecas uz ideālu gadījumu, dzīvē var būt atkāpes.
Par to ka A-somā var būt nemainīgā un mainīgā satura daļa pilnīgi piekrītu.
Dokumenti vai to kopijas,nauda un vērtslietas (saprātīgos apmēros) ir obligāta A-somas sastāvdaļa.
Dārgu somu diezgan labi var atpazīt jebkurš ar puslīdz labu redzi un saprašanu, tas var vedināt kādu ulru uz pārdomām par tās satura prihvatizēšanu savām vajadzībām.
Tā kā BOB somai jābūt kompaktai un vieglai, jo paredzēti līdz 3 diennakšu izmantošanai, tad tās ražotājs spēlē vēl jo mazāku lomu! Ja vien soma nav parasta iepirkuma maisiņa kvalitātē, tad derēs arī 25$ ķīnas brīnums, kādu pilns Ebay’s.
Trim dienām pietiks.
Cita lieta, ja šo somu plānojat izmantot plašāk un biežāk, tad, saprotams, labāk pirkt tādu, kas ilgāk kalpos, soma var nebūs ērta kabatiņu skaita ziņā, bet galvenais lai ir vajadzīgā ietilpība un izturība.
Vecās zviedru armijas mugurenes ar rāmi tam labs piemērs, vienīgi uzkrītošas gan – zaļā krāsā, ar rāmi, klaji redzams, ka tā ir armijas soma un ej nu tu gopņikam iestāsti, ka tādas somas var nopirkt Patriotos un Arsenālā un ka tu neesi nekādā veidā saistīts ar militāristiem.
Iebildīšu. Risks, ka ebay ķīnīzeru soma neizturēs vajadzīgās 3 dienas ir stipri iespējams, bet šāda riska sekas ir smagas – tas, ko tu nes līdzi, ir tieši tik vērtīgs, cik vērtīga ir soma, kurā tas salikts. Ja soma pieviļ, lielāko daļu satura var vienīgi atstāt kādā slēpnī vai paņemt tik, cik salien virsū uz paša un kabatās. Bet tas pilnīgi iznīcina A-somas mērķi kā tādu.
Īstermiņa SHTF apstākļos reti kurš aizdomāsies, cik kuram kruta mugursoma un cik laba manta tur iekšā.
Protams, ilgākā krīzes situācijā pati soma jau būs vērtība, pat neatkarīgi no satura, tieši augstākminētā apsvēruma dēļ. Bet šāds scenarījs vairs nav A-somas mērķis. Tomēr ir vērts atcerēties, ka A-soma var būt vienīgais, kas paliek pie rokas pēc 3 dienu perioda.
Somu (it īpaši krutu) attiecīgi jāmaskē – jau laicīgi noārda/aizkrāso birkas/logo, sadīrā lupatas, ko apsiet/piespraust un noķēzīt ar dubļiem un citu netīrību utt.
Tiešām tev taisnība, somas vērtību var samazināt nezaudējot tās kvalitāti.
Te nu nedaudz tomēr piebildīšu – man ir aizdomas, ka tai pašā arsenālā nopērkamās MilTec un Arsenal mugurnes ne ar ko neatšķirās no 25$ ķīniešiem, šūtas ta vienā stilā, valstī, rūpnīcā, no tiem pašiem materiāliem un izjukt var kā viens tā otrs.
Jārēķinās, ka vidusmēra lasītājs diezin vai tagad ies uz veikalu un pirks mugursomu nebaltām dienām, kuras nekad var arī nepienākt un tērēs tam 100+ eiro(tieši tik, cik aptuveni maksā zīmolu zomas pārgājieniem un tūrismam, paramilitāriem un militāriem mērķiem)!
Alternatīva paliek armijas preču veikalos iegādājamās citu valstu armijas mugursomas par salīdzinoši lētām cenām, bet tām, kā jau teicu, ir acīmredzams, ka tās ir militāras somas un militāra konflikta gadījumā var pievērst nevēlamu uzmanību vai pat maksāt brīvību/dzīvību.
Es gribēju uzsvērt ko citu – jāprot sakomplektēt soma no tā, kas ir pa rokai, jo ne jau vienmēr būs laiks ieskriet mājā pēc sava “koferīša”. Ja nu esi komandējumā, atvaļinājumā vai ciemos. Jāprot sakomplektēt, ne vien sava pekelīte, bet arī draugiem un kolēģiem jāpalīdz. Turi sarakstu galvā un vienmēr paspēsi sagatavoties, ja vien būs tāda iespēja.
Preperi, šķiet, savā starpā sacenšās par to, kurš nokomplektēs viskompaktāko BOB komplektu ar EDC(every day carry – ikdienā līdzi nēsājamās lietas) mantām.
Tādu ikdienā būtu jānēsā līdzi ikvienam, vismaz primitīvu pirmās palīdzības maciņu(nokomplektē pats vai arī nopēr Ebay’ā 4-10$ robežās), gan nazi vai multi-tooli un lukturīti ar pāris rezerves aķiem/parastajām bačām. Protams, arī civilo ID/pasi vai tiesības.
Es nepiekristu, ka būtu “jānēsā katram”. To darīs gudrais, laimīgais paļausies uz veiksmi, tā arī ir apzināta izvēle, es to nenoniecinu. Nekādu ieguldījumu un nekādu neērtību. Tomēr “Dažiem veicas, pārējiem vajag krāt”.
vēdersomas nemodernas, barsetkas ar ne pārāk. kabatās viss nesmuki izspiežas. kā nēsājam labumus, kungi ? 🙂
Medpakete viegli ieslīdz bikū sānu cargo kabatā.
Lukturītis ir mazs, vai nu AA vai AAA izmēra bačas, izmērs līdz 10cm garumā un 1-2cm diametrā.
Multi tūlis ir pieejam dažādos izmēros, bet arī tas der vai nu pie atslēgām, kabatā vai arī pie jostas maciņā.
ID makā.
Kam šeit vajadzīga jelkāda somiņa? Ja gribās, var slēpti nēsāt zem kreklā/jakas uz siksnas uzmauktu nelielu “kabatiņu” no modulārā tipa.
Mukt un gādāt mugursomas varam būt gana naski. Arī pašaudīt kādu brīdi spēsim. Nekur nedzirdu komentāru par iespējām pārorientēt tautsaimniecību, kaut vai zemkopību, apstākļiem, kad sākas agresija pret valsti. Atceros, kādreiz lasījis, ka Pirmo un Otro pasaules karus pārdzīvojām lielākoties tāpēc, ka aiz katra sētas staba varēja dabūt pārtiku. Arī pēckara mežabrāļu kustībai zemnieku vai, piedodiet, “kolchoznieku” piemājas saimniecības bija droša iespēja dzīvot mežos ar pilnu vēderu (relatīvi, protams), kamēr vienus izsūtīja vai iespundēja par “bandītu” atbalstīšanu, bet otrus ar iesūtītu nodevēju palīdzību saņēma ciet un aiztransportēja līdz Vjatlagam vai Usoļlagam u.t.t. “atpūsties”. Kur šolaiku apstākļos būtu tie “sētas stabi”? Vai tad mūsējie skries atpakaļ no Īrijas, Englenderu zemes vai Norvēģijas, lai atcerētos senču zemkopju tradīcijas? Ne jau nu ar ES atbalstīto “infrastruktūru” organizētās 1000 un vairāk hektāru saimniecības – tās izputēs pirmajā nedēļā, jo no “infrastruktūras” paliks pāri vien lūžņi. Vai varbūt “rimčiki” un “maiksimas”? Tas škiet pavisam naivi. Cik tagad Latvijas laukos ir ļaitiņu, kuri prot izslaukt govi vai izaudzēt sev pašam un draugam kartupeli?
Tas būtu pārāk tālredzīgi un par daudz prasīts. Miermīlīgiem līdzekļiem “pārorientēt” tautsaimniecību uz jebko samākslotu brīvā tirgus apstākļos ir gandrīz nereāli. Galu galā bizness pats pārorientēsies, galvenais, lai būtu cilvēki, kas turpina dzīvot un strādāt. Būtu absurdi likt pilsētniekiem miera laikā iet “naturālās saimniecības” kursos, bet tas ko katrs gudrs un tālredzīgs gatavnieks varētu darīt jau tagad ir iegādāties labu, biezu papīra (!) grāmatu par dārzkopību vai kā cita “-kopību”. Zināšanas tas ir kapitāls, prasmes pieaudzēsim.
Es nesauktu atkāpšanos no pilsētas par “mukšanu”, šim vārdam ir slikta aura 🙂 Katram jābūt savam plānam, kā izdzīvot, nekļūt par slogu valstij un vēl produktīvi strādāt/karot savā un citu labā.
Citās zemēs gudru ļaužu vidū populārāk kļūst mazdārziņu veidošana pilsētās un ne viens vien arhitekts un pētnieks ir izteicis prognozes, ka nākotnē cilvēki varētu dzīvot kā reiz pilsētās, kuras pašas sevi apgādā ar visu pārtiku.
Tas, protams, sagaidām ideālā variantā tuvāko divus, trīs dekāžu laikā, bet pagaidām katram pašam savs pleķītis jānoskata, pāris dobes katru gadu jāaprušina, lai būtu gatavs audzēt uz pilnu klapi tad, ja nedod dies apstākļi valstī spiestu!
Esmu dzirdējis, ka Vācijā ar likumu ir noteikts, ka atbildīgajām institūcijām jāgādā un jāveido pārtikas konservu krājumi tautai “nebaltām dienām”.
Mums arī agrāk bija Valsts krājumi. Kā tagad nezinu un uz viņiem neceru. Gatavnieks pats var aizdot kādam konzervu kārbiņu 🙂
Latvijā nav stratēģisko pārtikas rezervju. Sabiedrība tiek mierināta, ka vajadzības gadījumā valsts iepirks pārtiku no ražotājiem, bet tas, protams, ir pilnīgi naivi. Lielākās pilsētas (Rīga, Daugavpils, Liepāja) visticamāk bez pārtikas paliks dažu dienu laikā. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/401692-krievijas_pazeme_milzigi_partikas_krajumi_latvijai_tuksums
vasaras SHTF atšķiras no ziemas. atbilstoši arī ekipējums. es ieteiktu kaukādu modulāru vai matrjoškas varianta organizāciju. piem medpaka vajadzīga vienmēr, bet ziemas apģērbs ne.
neiesaku tai koferī likt lietas, kuras nav mēģinātas lietot.
vajag jau arī patrenēties ikdienā – cik cilvēkiem ikdienā ir līdz kāds multitūlis un vai cik šoferi ir pārliecināti, ka lietā diska skrūves derēs bleķa rezerves ritenim utt..
sūdīgi instrumenti ir labāki par nekādiem.
Par somas saturu runāsim turpinājumā. Galvenais tiem, kas grib būt soli priekšā citiem un tādēļ izdzīvot, saprast, ka jebkurš pārdomāts plāns, lai arī ne visās izpausmēs perfekts, ir labāks par drudžainu rīcību pēdējā mirklī. Šis ieraksts tikai “iekurs” pārdomām. Katrs, lai rīkojas pēc sava plāna un prāta. A-soma bagažniekā, A-soma mājās, A-soma ziemai, A-soma vasarai, A-soma sīkajam, A-soma sievai… vai nekā no tā visa ir katra brīva izvēle atbilstoši dzīves plānam. Ir cilvēki, kuriem vnk veicas, tiem neko papildus nevajag.