4.maijs tad un tagad

[..] Domāju, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kas vakar sekoja Latvijas PSR Augstākās Padomes jaunā sasaukuma pirmās sesijas norisēm un no saviem radioaparātiem nešķīrās ne mirkli, visvairāk saausījās brīdī, kad Ivars Godmanis 131 deputāta vārdā ierosināja kā pirmo izskatīt jautājumu par Latvijas neatkarības atjaunošanu un pieņemt attiecīgo dokumentu bloku. Taču — stop! Nesteidzieties sist plaukstas. Rau, pie mikrofoniem laužas vairāki citādi domājoši deputāti. [..]

avots

stenogramma

vara bungas: Atgādināšu, ka īsi pirms 4.maija notika LPSR delegācijas (I. Bišers, V. E. Bresis, A. Gorbunovs un D. Īvāns) tikšanās ar Gorbačovu un PSRS MP Rižkovu. Delegācijai tika piedāvāts  “izstāšanās” variants stingri ievērojot PSRS Konstitūcijā paredzēto procedūru, pretējā gadījumā solīja sarunas vairs neturpināt. Tika apspriests arī neatkarības atjaunošanas variants, delegācija tad solīja  Gorbačovam “visciešāko attiecību nodibināšanu ar PSRS”.  Paldies dieviem, ka juristi (Bojārs, Krastiņš, Plotnieks uc) pārliecināja ne-juristus nepiekrist iet “izstāšanās procedūru”, jo tā legalizētu “iestāšanos”. Tolaik iesmērēt tautai ideju par “izstāšanos” varēja  pavisam viegli. Deklarāciju pieņēma, bet “visciešāko attiecību” likteni izlēma augsuta pučs. Nebūtu tas noticis (nerunājot par to, ka tas varēja izdoties) ar lielu varbūtību no NVS līguma mēs nebūtu izsprukuši.

“It is difficult to change a symbol and even more difficult to change a government and the most difficult to change the culture. You’ve already done the hardest work of all. “

S.Tankian

Kaut kas līdzīgs šobrīd notiek Armēnijā (AM), kur valdība  pirms svarīga  balsojuma  parlamentā aktīvi konsultējas ar Maskavu, tāpat to dara  opozīcijas  līderis.  Ir arī atšķirības – krievu AM ir 0,38% (10000+), kurus “aizstāv” 5 000 liela RU karaspēka bāze Ģumri pilsētā. AM BS ir 50 000 aktīvā dienesta karavīru, bet AM aizsardzības  budžets līdzvērtīgs LV.  Ar šādām kārtīm runāt ar kremli ir daudz vieglāk. Arī kremlim ir īpašie argumenti – pietiek tai palielināt militāro atbalstu AZ kā  AM tulīt pat būs gatava pārrunām.

 

61 thoughts on “4.maijs tad un tagad

      • Valdības tribīne tik dzīvi reaģēja uz eirofaiteru, ka nebūtu pārsteigums, ja nākamais lielais iepirkums būtu pāris reaktīvo lidmašīnu iegādei, lai parādes nav tik garlaicīgas.
        Interesanti bija divi momenti – pateica, ka CVRT dos arī 2. bataljonam, kas līdz šim nebija dzirdēts (vai tas nozīmē, ka CVRT izsķīdinās pa visiem trim bataljoniem, vietā dodot jaunās 4×4 bruņumašīnas?); ka tomēr veidos atsevišķu artilērijas bataljonu brigādes sastāvā, kas ir loģiski.

        • CVRT ir dažādi modeļi, kurus var pielāgot dažādām funkcijām (KIM, C2, ambulances, PTRK/PZRK vai mīnmetēja platformas, uguns atbalsts (scimitar), mīnuizlikšana, pseido KKM, inženieratbalsts utt) līdz ar to nav brīnums ka kaut kas tiks pārdalīts. Tomēr nekāda kājnieku mehanizācija tā nav, jo CVRT ne tuvu nav KKM. CVRT ir laba mašīnīte savā KIM klasē, bet LV viss izvērtās saskaņā ar tautas novērojumu “skopais maksā divtik”.

          • nepiekrītu par “skopais maksā divtik”- domāju, ka cena ir adekvāta. arī tagadējais konkurss velk uz 400k/gab.
            un mehanizētajā kājinieku brigādē ietilpst izlūki, motorizētie kājinieki, artilērijas divizions, tanki utt., tāpēc tas ir tikai mehanizācijas sākums un nav jēga piekasīties par neko. vēlāk piepirks vēl klāt ~100 tankus un dažus desmitus kkm un brigāde būs gatava un pilnvērtīgi atbildīs savam nosaukumam.

            • Kādi “daži desmiti KKM”? Katram PD kājniekam un katram otrajam ZS jābūt vietai kāpirķēžu KKM, to varētu saukt par mehanizāciju. Tas kas sapirkts par tiem nieka 300K gabalā ir 2. vai 3. prioritāte, ko Pabriks centās pasniegt kā milzu sasniegumu, skatos jūs abi esat uz viena viļņa. Spike ir laba lieta, bet to pārvadāšanai nav vajadzīga platforma pae 300 štukām. Nu labi ja ir, bet tas nav priekšnosacījums. Lai nebūtu pārpratumu še tev definīcija, kas ir MEHANIZĀCIJA militārā nevis traktoristu izpratnē
              Mechanisation – the use of tracked armoured vehicles, particularly armoured personnel carriers, to move troops that would otherwise have marched or ridden trucks into combat. In military terminology, mechanized refers to ground units that can fight from vehicles, while motorized refers to units that go to battle in vehicles but then dismount and fight without them. Thus, a towed artillery unit is considered motorized while a self-propelled one is mechanized.

              • Definīcijas ir dažādas. Redz, te nez kāpēc uzsvars uz kāpurķēdēm, lai gan tagad arvien populārāka paliek riteņu tehnika. Viens uzskata, ka mehanizācija ir dajebkāds bruņutransports (BTR vai KKM), cits – ka jādominē KKM. Piekrītu, ka KKM ir mehanizācijas pamatā, jo BTR kaujas laukā var būt tikai atbalsta funkcijas – tam parasti nekā vairāk par smago ložmetēju nav uzmontēts un bruņas ir stipri plānas. Šajā ziņā 3B līdz šim nav bijis neviena mehanizētā bataljona, igauņiem tagad būs viens un lietuviešiem tuvākajā nākotnē divi. CVRT var klasificēt gan šā gan tā, jo tomēr 30 mm lielgabals ir nopietns ierocis un krievu BMP-2 vai BMD arī tāds pats un tikpat plānas bruņas, kas arī skaitās KKM.
                Bet lai katru PD karavīru un katru otro no ZS iesēdinātu normālā mūsdienīgā KKM, tur aizsardzības budžetam jābūt lielākam nekā Norvēģijā (šiem ir tikai 144 CV-90). Latvijai reālākais variants kā igauņiem – viens bataljons ar modernām KKM (ideāli vēl būtu rota ar tankiem) un pārējie uz vieglās vai supervieglās bruņutehnikas.

                • Piekrītu, ka kāpurķēdes nav noteicošais. Noteicošais ir vai nav noteiktais modelis pilnvērtīgs kājnieku kaujas transports + salīdziņāms uguns atbalsts. Ceru šeit nav jāskaidro, ka CVRT 30 mm lielgabals ir tikai vienam CVRT modelim, nevis visiem un turklāt šis modelis nav kājnieku kaujas transports. Par to budžetu… zinu, tikai neviens mūsu karavīriem kaujā nedos atlaidi dēļ musu spiediem finanšu apstākļiem. Maskava asarām netic. Nekas neatliek kā deklarēt mērķi un iet uz to pa īsāko ceļu, neatlaidīgi, kamēr laiks ļauj. Es uzskatu, ka mēs sobrīd izniekojam gan laiku, gan līdzekļus sekundārām prioritātēm. Vai kāds var atrast kādu norādi par AM plāniem pirkt normālus KKM vismaz Kājnieku brigādei? Man nav nekāda objektīva pamata uzskatīt, ka AM un NBS vadība ir tik ģeniāla, ka ir atradusi unikālu, pasaulē nepieredzētu risinājumu, kā izvairīties no dārgiem KKM pirkumiem un vienlaicīgi nodrošināt saviem kājniekiem spējas, kas būtu līdzvērtīgas vismaz sabiedroto kaimiņu armijām. Visi čīkst un pīkst, bet pērk KKM, LV atkal “viedākie” tāpat kā ar OMD noliegšanu?

                  • es nevaru iedomāties, kā varētu karot LV kkm pret RU kkm un tankiem! ru bruņutehnikas ir vairāk, tāpēc LV priekšrocība ir slapstīties pa mežīem, šaut no tālienes un notīties, vai dziļi ierakties. tāpēc pārbraucieniem ir jābūt ātriem un slēptiem, bet sargātiem ar biezu bruņu ir sekundāri. labāk, lai nopērk vēl haubices 2 bataljoniem nekā kkm diviem bataljoniem.

                    • Ģeogrāfijas dēl RU nevar nostādīt visu savu bruņutehniku kāsī un tā nodrošināt sev izšķirošo pārsvaru (nebūs LV Prohorovka 2.0). Lokālās kaujas notiks starp salīdzināmām taktiskā līmeņa kājnieku vienībām rota pret vadu, vads pret vadu, rota pret rotu, bataljons pet rotu, tādēļ mums ir jābūvē vienību spējas, kas ir vismaz salīdzināmas ar pretinieku bataljona līmenī. Hit and run, tas ir palīginstruments, nevis taktika, kurai pieskaņo TOE un iepirkumu specifikācijas. Par haubicēm kā rez nav strīda, vienīgā nianse ka tām ir jābūt arī velakmajā izpildījumā, kas ir daudz lētāk par pašgājēju versiju, tātad to var būt vairāk.

                    • vienalga ru varētu pārstāvēt vismaz 2-3 reizes vairāk tehnikas par LV. tāpēc man šķiet loģiski, ka tāds cvrt aši izbrauc pozīcijā no sāna, izšauj ar 30mm vai spaiku un cik vien ātri laižas prom, lai pēc laika šādu manevru atkārtotu no citas pozīcijas. un atšķirībā no plikiem džipiem vai bagijiem, cvrt bruņa tomēr ir spējīga atvairīt lielgabalu šķembas, kas varētu sekot pēc šāda uzbrukuma. protams, tiešs trāpījums būtu nāvējošs.
                      tāpēc man šis hit&run šķiet loģiski aizkavēšanas kaujās, lai pretinieku nokausētu pirms galvenās kaujas. un tākā aizkavēšanas kaujas ir pirmās, tad cvrt jāpērk pirmie. kā mūsu ģenerāļi ir iztēlojušies galveno kauju, man nav priekšstata, tālab to nekomentēšau, bet saprotu, ka ar cvrt nepitiks…

                    • Vēl labāk būtu, ja tu loģiski saprastu, ka 2 -3 reizes lielāks pārsvars uzbrucējam ir normāla pārādība karā. Tas nenozīmē, ka tādēl ir jāizvairās no klasiskas kaujas starp vienībām. Hit and run pielieto jau atrodoties pretinieka aizmugurē, bet mums nav tik daudz dziļuma, lai atteiktos no normālām aizkavēšanas operācijām ar vairāku līmeņu iepriekš sagatavotām pozīcijām {arī viltus pozīcijām}, atkāpšanos uz tām, pretuzbrukumiem, telpas pret laiku “pārdošanu” utt tur arī vajadzēs to puslīdz vienādo bruņojumu un personāla apmācības līmeni. Disbalansu bruņojumā tad kompensē ar augstāku motivāciju un labāku apvidus pārzināšanu.

                    • Par to 2-3 kārtīgo pārspēku pareizi, tikai krievu KKM pamatīgi atpaliek no Rietumu modeļiem. Krievi raksta, ka viņu modernizētais T-72B3 ir trīsreiz švakāks par Leo2, realitātē droši vien vēl vairāk. Ar KKM domāju ir pavisam švaki – gan bruņa plānāka, gan viņu 30 mm lielgabals esot draņķis ar švaku bruņu caursišanas spēju, gan tēmekļi un sakari. Tā ka katrs igauņu vai lietuviešu modernais mehanizētais bataljons pēc reālām kaujas spējām varētu atbilst vienai krievu brigādei. Ir tikai divi lieli BET. Pirmais – vidējās distances PGA trūkums, bez kuras visas šīs lieliskās KKM ir grūti izmantojamas. Vispirms jāpērk NASAMS un tad KKM, vai vienlaikus. Otrais – naudas trūkums. Naudas ir maz, tādēļ jābūt pakāpeniskai attīstībai un skaidrām prioritātēm. Ja karavīri ir pliki un nabagi, tad uzreiz ieguldīties superlabās un superdārgās KKM ir nesaprātīgi. Vispirms karavīrs jāapģērbj un jāapbruņo, jāiedod sakari, izlūkošanas, PT un PGA spējas un tad jādomā par labām un dārgām bruņām.

                    • Jāapskata vismaz divi scenāriji:
                      1. Krievijas zibenskarš
                      Manuprāt, mums ārpus lielām pilsētām nesanāks nekas vairāk kā hit&run, jo vismaz pirmajā dienās mums nebūs pieseguma no gaisa un pietiekama artilērijas atbalsta. Kamēr mums ešelonētā PGA un artilērija nav, tikmēr klasiskā kauja rota pret rotu diez vai sanāks, jo mūsu rotu nosvilinās vēl pirms kaujas vai labākajā gadījumā uzreiz pēc kaujas. Proti, pretinieks nemaz aktīvi virsū nelīdīs. Tas apstāsies, dos vaļā ar aviāciju un artilēriju, tad dosies tālāk. Arī modernākie rietumu KKM ir domāti darbībai kā sistēmas sastāvdaļa ar PGA un artilērijas atbalstu. No lielā artilērijas daudzuma arī nav lielas jēgas, kamēr tas nav piesegts ar PGA.
                      Tāpēc šajā gadījumā prioritātēm jābūt no lejas uz augšu, t.i. vispirms individuālais ekipējums, ar ko var dzīvot ārā arī bargā salā, tad mazo vienību ekipējums ar modernajiem strēlnieku ieročiem, mīnām, autonomām sistēmām, prettanku ieročiem, nakts optiku, UAV, transportu.
                      2. Hibrīdkara militārā fāze (Girkins&Vagners ar bandu). Es uzskatu šo variantu ticamāku, bet mazāk bīstamu kā pirmais.
                      Šeit visdrīzāk gaiss būs tīrs. Te būs vajadzīga artilērija un KKM ar ko bandu trenkāt. Un daudz zemessargu kaut ar veciem ieročiem un ekipējumu ar ko nodrošināt perimetru.
                      Secinājums tāds, ka jāgatavojas abiem scenārijiem un jāveido kaut kas pa vidu.

                    • mīnmetēji, cg, stingeri, spaiki, rbs70, gmg, ložmetēji, prettanku mīnas ir iepirkti vai noslēgti līgumi. arī kkas no optikas tiek iepirkts. lielākie iztrūkumi varētu būt mrap-veidīgais transports un artilērija. par PGA aizsardzību jācer tikai uz sabiedrotajiem, jo pagaidām pacelt to būs pagrūti, kaut nasamu prognozē uz 21. gadu. tanki, kkm- pacietīgi jāgaida tāpat kā omd…

                    • No Tevis nosauktā puslīdz pietiekamā skaitā varētu būt CG un 80mm mīnmetēji, bet vajadzīga jaunā munīcija. Prettanku mīnas un Stingerus vispār neesmu redzējis, RBS70 un nakts optika ir daži. Vajadzīgi arī 60 un 120 mm mīnmetēji, snaiperu šautenes, vieglie ložmetēji. Beigu beigās visiem vajag G36.

                    • Sākumā apmācība, pēc tam pribambasi! Un bataljonā vai savā pagrabā prettanku mīnas Tev neatļaus turēt 😀

                • CVRT nav nedz BTR, nedz KKM, tā ir izlūku mašīna. Ja vēlās salīdzināt, tad tas ir BRDM https://en.wikipedia.org/wiki/BRDM analogs. Jā, daļai CVRT ir KKM cienīgs lielgabals virsū, kas dod tam plusu pie saskriešanās ar BRDM, bet tik un tā tas nepaliek par BTR vai KKM.
                  Pāriešana uz riteņiem bija raksturīga karam pret dvieļugalvām tuksnešainā apvidū, kur svarīgāks ātrums. Eiropas austrumi ir kas cits. Es uzskatu, ka Latvijai optimālais variants ir kāpurķēžu peldošs BTRs.

              • man dziļi vienalga, ko teica Pabriks- nav viņš man nekāda autoritāte, ne arī ar krāniņiem man mērīties… bet manā izpratnē cvrt ir labs, mazs, ātrs aparāts, turklāt ar ķēdēm un ar bruņu. visiem skaidrs, ka viņš nav paredzēts lietot aci pret aci ar bmp vai tanku, bet toties lielisks taktikā hit&run. vēl jo vairāk, ja viņš cenas ziņā ir vienāds ar jtlv.
                Механизированная пехота обозначала пехоту наделённую штатными боевыми машинами. В начале 20-го века ими считались бронеавтомобили[4]. laiki mainās un nu ar plikiem bruņu automobiļiem nepietiek… un arī tagad mehanizētā brigāde dažādās armijās atšķirās. un tāpēc man ir diezgan vienalga, vai Pabriks to pasniedz kā motorizēto vai mehanizēto brigādi. kaut pašgājējhaubices attiecās uz mehanizēto brigādi. es tikai saprotu, ka pagaidām uguns jauda un bruņas, kas atbalstītu kājiniekus ir krietni par švaku, bet ir loģiski, ka sāk ar mazāko, lētāko, jo nopirkt pirmos tankus būtu vēl muļķīgāk, jo nebūtu, kas tos atbalsta. es uzskatu, ka cvrt un jtlv ir līdzīgā klasē un, ka vajadzēja jtlv vietā pirkt kkm, bet iespējams, ka cvrt ir par maz un jtlv papildinās šo daļu, tāpēc man nav argumentētu komentāru par šo. bet kkm jābūt nākošajam pirkumam. nezinu vai kādreiz līdz tankiem tiks.

                • Tās haubices mums nokrita kā Dievu dāvana, tīrākais jack pot. Tas pats notika ar CVRT, bet šādi, ķerot iespējas, neko paliekošu ar ko var konkurēt uzbūvēt nevar, tā būs zaru būda nevis jūgendstila ēka. Vispirms jābūt skaidrai bildei ko, kādu un cik mums vajag ideālai struktūrai, tas ir vienību Table of equipement (TOE) tad no tā izejot tiek rakstītas specifikācijas un meklēti varianti. Risinājumi tipa “hej, džeki, te hobiti pa lēto pārdod savas trebušetes, jāņem!” ne pie kā laba nenovedīs. Bet tieši tā arī notiek vispirms kaut ko nogrābj un tad tam pielāgo TOE.

                  • nu, sākumā jau puikas izdomāja (vai kāds pateica priekšā), ka vajag haubices, no kā noprotams, ka plāns bija. atceramies, ka arī norvēģi savas piedāvāja. arī par tagadējo 4×4 transportu ir izdomājuši, ka vajag, rīko konkursu, testē un lems. negribās baigi ticēt, ka tas ir tikai teātris. viņiem tak kkāds prioritāšu špikerīts ir sarakstīts, par ko visu laiku taisnojas, ka nato bataljons to visu iekavē…

                    • ir ir špikeris – NBS attīstības plāns līdz 2028 gadam to sauc, tikai tad kad pirka CVRT plāns bija izstrādes stadijā. Haubicēm vienmēr atradīsies pielietojums, ja uz pirkuma brīdi visā valstī nav nevienas. Kādēl uzreiz teāteris? Vnk liela brēka maz vilna, iespēju ķeršana vs pārdomāta un secīga attīstība.

                    • Es arī ceru, ka 4×4 sarakstītā specene nebija speciāli piedzīta svara ziņā tieši JLTV aka L-ATV, lai gan aparāts ir labs un nebūtu nekādas vainas, ja to iepirktu, pie tam, svars, kā izrādās, tomēr nebūs noteicošais.
                      Un, kā teicu iepriekšējā komentārā CVRT nav labāks par JLTV, lai gan dažādi aparāti, tomēr, ja salīdzinam katra vietu savā klasē, JLTV ir labāks.

                  • Nu šobrīd interesants ekipējuma ķīselis mums izskatās, tapēc tiešām sāk likties ka nekāda īsti ”plāna” oriģināli nebija…….PD 1. brigādei būs super vieglie CVRT, 2. brigādei laikam 4×4 riteņu mašīnas, klāt M109 kā uguns atbalsts, SUV un izlūki būs ar Polaris bagijiem. Tikmēr ZS turpinās braukāt ar parastajām Scanijām un Volvo (+ varbūt PD atdos viņiem savus Hammerus ,kad būs 4×4 mašīnu konkurss noslēdzies).

                    Salīdzinot to ar Igauņiem vai leišiem, kopīgs gandrīz nekas 😀 .

                    • Nu, tas iepirkums ir par 400-700 mašīnām, vajadzētu pietikt visiem.
                      ZS dabūs 4×4/6×6 kvadra/hexaciklus, nezinu gan, vai ko no Polaris iepirkuma ar 2/4 vietīgajiem bagijiem, bet kvadiem vajadzētu nonāk biezā slānī, kādam ir atvērušās acis.

            • Labrīt, pipar! Tu ko, dumjš esi vai izliecies :)?
              Tās CVRT bundžas ar visu sakaru un hvz kādām vēl sistēmām maksā zem 400k LIETOTAS!
              Tagadējais 4×4 iepirkums velk uz 400-500k par JAUNU vienību maksimums krutākajā variantā un jau ar pilnu komplektāciju(ieroči, sakari un vadības sistēmas, vismaz pēc ASV pieejamiem cenrāžiem). Vienību, kurai vēl gadus 20 kalpot godam, kurai ir iespēja veikt apgreidus.
              CVRT solīja 10 gadus lietot, apgreidot tur neko diži nevar, tāpat kā normāla auguma karavīrus sasēdināt ar pilnu ekipējumu nevar.

              • dumjš vai stulbs- kas to lai zina! 😀
                Gandrīz pusi summas – 334 tūkstošus eiro – izmaksā vienas CVRT bruņutehnikas vienības pamatmodeļa iegāde pēc kapitālā remonta.
                337 tūkstošus eiro izmaksā vienas CVRT bruņumašīnas ugunsvadības un sakaru sistēmas uzstādīšana.
                kaujas prettanku ieroču iegāde vienai bruņutehnikas vienībai izmaksā 87 tūkstošus eiro.
                tehnisko rādītāju un veiktspēju uzlabojumi, piemēram, uzstādīta auksta laika palaišanas ierīce, bruņu un mīnu aizsardzība, vienai kaujas mašīnai izmaksā 62 tūkstošus eiro.
                neticu, ka iekļaujot visus šos te parametrus, jltv maksās ap 400-500k. sakari, prettanku ieroči un auksta laika palaišanas ierīce jtlv maksā lētāk kā cvrt? vienkārši neticu.
                tas pats par modernizāciju, ko var jtlv modernizēt, bet cvrt nevar?- sakarus, optiku? kāpēc to cvrt pēc 10 gadiem nevarēs modernizēt?
                un priekš manis cvrt pēc izmēra ir kā reiz piemērots 😀
                tāpēc ņemot vērā cvrt labāku caurgājamību un uguns jaudu (scimitaram noteikti), es ar visām četrām esmu par cvrt.
                kaut jvlt varētu būt domāta citiem uzdevumiem, tāpēc šie abi modeļi varētu papildināt viens otru- kā riteņu un kāpurķēžu tehnika.

                • Atkārto pēc manis – jLtv, jebšu, L-ATV, be ne jTlv 😀 !
                  JLTV ir jau uzražots ar domu to gadu laikā modernizēt un atjaunot tā iekšas, CVRT tika radīts skārda bundžu laikmetā un tajā ir tikai tik vietas, cik ir un nav vairāk paredzēts. JLTV tomēr ir jau uzražots ar domu par nākotnes izaugsmi.

                  • tu nu gan esi sīkumains! 😀
                    lab, man grūti komentēt, cik daudz vairāk vietas varētu aizņemt nākotnes pribambasi, lai tie neietilptu cvrt. kaut pēc loģikas, visam vajadzētu palikt kopaktākam. tāpēc es nesaprotu, ko varētu jltv iebāzt, bet cvrt nē- sakarus, optiku, papildus bruņu, ieroču sistēmas?
                    bet kamēr ar abiem modeļiem neizbrauksim, tikmēr tā ir plika .iršana no mūsu abu puses.

                    • Par to diršanu piekrītu, bet kaut kā tomēr sliecos uz to, ka moderns 4×4 kā transporta līdzeklis ikdienišķais būs stipri labāks par 40-50 gadīgu kāpurķēžu bundžu personāla nogādei turp-atpakaļ uzdevumu veikšanai.

                    • Mārtiņam tak piedāvāja aizbraukt uz Kadagu, lai iepazītos ar cvrt un moš arī dotu izbraukt- tad viņš mums varētu populārzinātniski izskaidrot, cik liels sūds tas cvrt ir. a tagad viņš tikpat gudrs kā mēs ar savu viedokli 🙂

        • Ja CVRT izmantos loģiskākā veidā kādā tos iespējams Latvijā izmantot, tad tās varētu būt Spike platformas, kuras ir rotas prettanku vadā un bataljona uguns atbalsta rotā. Scimitar varētu būt arī brigādes izlūku rotā.

        • CVRT tomēr nav nekas vairāk kā izlūku mašīna, kuru teica, ka lietos speciālistu transportēšanai.
          Līdz ar to, liekas normāli, ja CVRT izmētātu pa visu NBS vajadzīgās mobilitātes nodrošināšanai.
          Mājiens ar mietu – dodiet ZS kaujas atbalsta batiem/rotām/vadiem arī vai arī dodiet kvadus.

    • NBS ir parādījušies finanšu līdzekļi, kuru prioritāte ir infrastruktūra (ZZS noteiktu būvnieku firmu lobijs) un vizuālā izskata uzlabošana. Tas pa lielam arī viss. Ko mums vēl vajag?

      • kad būs uzcelta infrastruktūra, būtu jauki, ja iegādātos bruņutransportu un vēl haubices katrai ZS brigādei.

        • Tautas paruna vēsta: ja NBS infrastruktūra būs gatava, tā nogrims. Tamdēļ būvnieki to uzskata par goda lietu ik gadus celt un velt.

          • vēcmāmiņa stāstīja:
            Kad celtnieki iebraukuši Daugavā un sākuši ar lībiešiem tirgoties, tad lībiešiem nebijis neviena šķūņa, kur preces nolikt. Celtnieki lūguši lībiešu virsaitim, lai dodot viņiem zemes gabaliņu, tik lielu, ka ar vērša ādu varot apklāt. Tur viņi uzcelšot sev infrastruktūru – šķūnīti.
            Lībiešu virsaitis to arī atļāvis, jo kas tur liels – tāds zemes gabaliņš, ko ar vērša ādu var apklāt. Bet ko celtnieki? Viņi ņemot un sagriežot vērša ādu šaurās, šaurās sloksnēs, sasienot sloksnes citu ar citu, un nu viņiem gara jo gara siksnas aukla. Ar to tad viņi apmērījuši lielu gabalu zemes un uzcēluši lielu infrastruktūru. Tas bijis Rīgas sākums. Lībieši gan apķērušies, ka pievilti, bet ko darīt, – solīts paliek solīts.

          • paskatījos pagājušoreizi spidometrā un nodomāju, bļā, padsmit tūkstoši bet izskatās pēc grausta (daudz kas izrūsējis), kaut kopšana ir pēc katrām mācībām. tāpēc infrastruktūra ir ļoti nepieciešama. es savus instrumentus un materiālus tā zem klajas debess neglabātu, jo tā ir daļēji vējā izmesta nauda. es esmu no tiem, kurš par šo “būvnieku lobiju” priecājas, jo šie lēmumi ir loģiski.

            • Nojumes atrisinātu lielāko daļu no problēmām, kas saistītas ar nokrišņu ietekmi nevis pārsālītajiem ceļiem ko siltie boksi nemaz neatrisina. Kapitālā infrastruktūra viennozīmīgi tiks vai nu iznīcināta pirmajās stundās vai nonāks pretinieka rokās, līdz ar to nekādi nevaru atbalstīt boksu būvēšanu okupantiem.

              • tā nav boksu būvēšana okupantiem. ar nojumēm nepietiek, jo tad ziemā transportu mazgāt nedrīkst (bet ziemā kā reiz ir sāls), jo aizsalst durvis utt. ja tuvāko 5-10 gadu laikā kara nav, tad šis transports ir metams un beigās nav ne transporta, ne infrastruktūra.
                arī par lādiņu glabāšanu Tev varētu būt viss skaidrs, kur var un kur nevar glabāt- ja nav, pajautā draugam!
                tas pats attiecās uz poligonu mazo kapacitāti. karavīri ir, bet nav īsti kur apmācīt. tā tik vien liekas- aizej uz tuvāko mežu un trenējies…
                es uzskatu, ka visam jābūt samērīgam- ekipējumam, bruņojumam, transportam, infrastruktūrai… var diskutēt par niansēm, bet pagaidām diez vai ir kkādas pārmērības.

                • Nav jakonfrontē boksus ar nojumēm, bet jāskatās uz izmaksu prioritātēm, ņemot vērā ka karš ir iespējams tieši tuvākajos 3-5-10 gados. Tas ir kā par pēdējo naudu un domās par jūliju pirkt saulesbrilles novembrī, stāvot uz ielas šortos.

                  • Leišiem un igauņiem, cik man zināms, nav Ādažiem pielīdzināma poligona.

                    Tikmēr mēs kaut kā esam 1. vietā NATO pēc aizsardzības budžeta proporcijas infrastruktūrai. Tas ķipa ir adekvāti?

                    • Latvietis visu taisa pamatīgi, kā Jēkaba kazarmas, kas kalpoja un kalpo. Uz sitienu nepateikšu LT un EE poligonu platību, bet nešķiet, ka tās ir nesalidzināmas.

                    • Es no pašiem leišiem un igauņiem dzirdēju, ka viņiem tik liela poligona nav. Bet, tas drīzāk tā vēsturiski iejājies, ka Latvijā bija PSRS Baltijas kara apgabala štābs un lielākais poligons. Igauņi gan ļoti daudz mācību rīko ārpus poligoniem.

                    • Ādažus arī vēl var palielināt https://balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=rvofwo&centerx=526646.3939263033&centery=6332825.314777365&zoom=5&layer=map&ls=o es iezīmēju aptuveno teritoriju kopā ar potenciālo slēgto militāro pilsētiņu. Protams, vajadzēs samaksāt kompensāciju tiem, kuri ar NBS nav saistīti, bet šajā teritorijā dzīvo, lai viņi pārceltos.
                      Tad jāizveido poligons ap Skrundu-2, jāpaplašina poligoni Latgalē, pie Dobeles un Alūksnes. Kā noprotu par pirmajiem diviem jau kaut kādi plāni ir. Sanāks aptuveni pa vienam lielam poligonam uz brigādi. Ja vēl par maz, tad var atjaunot Zvārdes poligonu.

                    • atkal būs būvnieku lobijs 😀
                      bet kā redzam, arī leiši iespaidīgas naudas ar sabiedroto palīdzību iegulda infrastruktūrā. jo arī Latvijā infrastruktūru (arī kazarmas) būvē arī par sabiedroto naudu.
                      bet par zemessarga iekrāsoto līniju vajadzētu budžetā rezervēt kādu miljardu kompensācijās 😀 vienīgi iespējams nedaudz uz ziemeļiem, ko valdība jau nedaudz dara.

                    • Igauņi infrastruktūrā ir visvairāk ieguldījusi no visām 3B, nākamajā plānošanas periodā plāno ieguldīt vēl 250 miljonus eiro. Igauņiem laikam tas “būvnieku lobijs” visspēcīgākais. Mēs sākām būvēt vēlāk, leiši tagad tikai sāks.

                    • Leiši gana daudz ieguldījuši bruņotajos spēkos un infrastruktūrā vēl 90-tajos.

      • K;apēc tik pesimistiski Purviņa kungs? Nevar taču noliegt, ka notiek visnotaļ vērienīgi ieroču un ekipējuma iepirkumi.

        Pat bundzinieki (Pipars, Limpene, Hmm) to nenoliedz.

        • A ko tur noliegt?
          Gadiem ir izlikušies, ka draudu nav, tad dabūjuši iekšās, tagad dabūjuši piķi, iepirkumi ievelkās gadiem, jo procedūras un likumi tādi un šitādi.
          Kalniņš tač šogad solīja piena upes ķīseļa krastiem, tad nu redzēs, vai tie putniņi, kas čivina, ir īsteni čivinātāji, ka tūlīt viss būs vai arī tikai prasti uz galvas dirsēji.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.