Normāla Aizsardzība

[..] 3.Izveidot modernu obligāto nacionālo militāro dienestu.

Obligātais militārais dienests ir spēkā Lietuvā, Igaunijā un visās tuvajās Ziemeļvalstīs. Ar šāda dienesta palīdzību tiek būtiski palielināts kaujas spējīgo pilsoņu skaits un tiek veicināts patriotisms visā sabiedrībā. Tāpēc arī Latvijā jāveido moderna daļēji obligātā nacionālā militārā dienesta sistēma, kurā ik gadu deviņu mēnešu laikā tiktu apmācīti līdz trim tūkstošiem jauniešu. Iesaistīšanās dienestā, pirmkārt, jānodrošina uz brīvprātības pamata, to veicinot ar samaksu par dienestu un priekšrocībām pēc dienesta iziešanas. Valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās ir solis pareizajā virzienā, tomēr tas var kalpot vien par pamatu jauniešu sagatavošanai obligātajam nacionālajam militārajam dienestam. [..]

vara bungas: Totālā vai vispatverošā nav nozīmēs mums vajadzīga normāla, apdraudējumam adekvāta pašaizsardzība, kas balstās uz bruņotas tautas principu. Ja neviena cita partija neko līdzīgu nepiedāvā, man nav jāšaubās par ko balsot.  Pirmo reizi VB abreviatūra OMD lietota 2013.gada janvārī (kas par komentāriem! 🙂 ), kopš tā laika bez apstājas 🙂 Ja nu tomēr palaidu garām vēl kādas partijas  apņemšanos atjaunot un modernizēt OMD kā mobilizācijas rezerves kalvi, labošos.

P.S. Politiķu intervijas neskaitās, skaitās partijas programmas.

3. Priekšlikumi

1. Ik gadu par 0,1 % palielināt valsts aizsardzības izdevumus līdz tie sasniedz 2,5 % no iekšzemes kopprodukta.

Latvija aizsardzībai proporcionāli no iekšzemes kopprodukta tērē mazāk nekā Lietuva un Igaunija. Ja Latvija nerūpēsies par savu drošību, būtu naivi gaidīt, ka kāda cita valsts to darīs mūsu vietā. Aizsardzības izdevumu palielinājums ļaus turpināt jau aizsāktos attīstības virzienus – militārās tehnikas un bruņojuma iegādi, tā uzlabošanu un uzturēšanu, gaisa novērošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšanu, karavīru un zemessargu individuālā aprīkojuma iegādi, karavīru un zemessargu apmācību, sakaru līdzekļu iegādi, kazarmu un noliktavu būvniecību, atalgojuma celšanu, u.c.

  1. Sakārtot valsts aizsardzības iepirkumu sistēmu.

Ņemot vērā Valsts kontroles konstatēto neefektīvo iepirkumu sistēmu aizsardzības nozarē, nepieciešams to būtiski pilnveidot. Nedrīkst turpināt līdzšinējo praksi – necaurskatāmi, haotiski un pārmērīgi ilgi organizēt iepirkumus. Ir jāsastāda pārdomāti ilgtermiņa plāni, nosakot, kāds aprīkojums un bruņojums ir nepieciešams un kādā laika periodā tas jāiegādājas. Līdzīgi kā daudzās citās NATO dalībvalstīs, galvenajām plānu sadaļām ir jābūt atklātām, lai ar nevajadzīgu slepenību netiktu noslēptas neizdarības. Tāpat ir jāveic Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pilnīga reorganizācija, lai šī iestāde spētu ātri un pēc iespējas lētāk iegādāties militāro tehniku, bruņojumu un aprīkojumu.

  1. Izveidot modernu obligāto nacionālo militāro dienestu.

Obligātais militārais dienests ir spēkā Lietuvā, Igaunijā un visās tuvajās Ziemeļvalstīs. Ar šāda dienesta palīdzību tiek būtiski palielināts kaujas spējīgo pilsoņu skaits un tiek veicināts patriotisms visā sabiedrībā. Tāpēc arī Latvijā jāveido moderna daļēji obligātā nacionālā militārā dienesta sistēma, kurā ik gadu deviņu mēnešu laikā tiktu apmācīti līdz trim tūkstošiem jauniešu. Iesaistīšanās dienestā, pirmkārt, jānodrošina uz brīvprātības pamata, to veicinot ar samaksu par dienestu un priekšrocībām pēc dienesta iziešanas. Valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās ir solis pareizajā virzienā, tomēr tas var kalpot vien par pamatu jauniešu sagatavošanai obligātajam nacionālajam militārajam dienestam.

  1. Stiprināt Zemessardzes un Jaunsardzes spējas un lomu valsts aizsardzībā.

Tiem Latvijas pilsoņiem, kas vēlas pastāvīgi, padziļināti un aktīvi iesaistīties valsts aizsardzībā, ir jādod iespēja to darīt kvalitatīvi – caur Jaunsardzes un Zemessardzes aktivitātēm. Abās organizācijās masveidības vietā ir jātiecas uz kvalitāti. Ir jāturpina uzlabot abu organizāciju aprīkojumu un bruņojumu, lai tā uzlabošanai nebūtu jāvāc ziedojumi. Ir jāstiprina Zemessardzes vienību spējas rīkoties decentralizēti, tostarp decentralizējot aprīkojuma un bruņojuma izvietošanas vietas. Tādējādi Zemessardzei ir jākļūst par spējīgu pastāvīgi un patstāvīgi rīkoties gatavu palīgu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

  1. Panākt pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru izvietošanu Latvijā.

Krievijas bruņotajos spēkos ir vairāk nekā 800 tūkstoši karavīru un tai ir lielākais kodolieroču arsenāls pasaulē. Tā kā Krievija pārskatāmā nākotnē nemainīs savu revizionistisko un agresīvo ārpolitiku, Latvijai bez savām individuālajām militārajām spējām ir nepieciešams pastāvīgs un spēcīgs Rietumu sabiedroto atbalsts. Rietumu sabiedroto klātbūtne līdzās mūsu pašu spējām ir stabilākais Latvijas neatkarības garants ilgtermiņā. Tāpēc ir jāpanāk pastāvīga NATO sabiedroto karavīru izvietošana Latvijā, sabiedrotajiem ne vien nodrošinot visus nepieciešamos sadzīves apstākļus un infrastruktūru, bet arī aktīvāk atbalstot sabiedroto pozīcijas starptautiskajā politikā. Lai veicinātu sabiedroto vēlmi uzturēties Latvijā, militārās tehnikas un bruņojuma iepirkumi, pirmkārt, jāveic no tām valstīm, kas Latvijā izvietojušas savus karavīrus.

  1. Veidot ciešāku militāro sadarbību ar Baltijas valstīm, Poliju un Ziemeļvalstīm.

Latvijai ir jāveido pēc iespējas ciešāka militārā sadarbība ar draudzīgām un līdzīgi domājošām kaimiņvalstīm. Sadarbība jāpadziļina ne vien “uz papīra”, bet arī darbos. Jāveido kopīgas Baltijas valstu un Polijas militārās vienības, kas varētu veikt teritoriālās aizsardzības pienākumus, kā arī miera uzturēšanas misijas. Sadarbībā ar Baltijas valstīm, Poliju un Ziemeļvalstīm Latvijai ir jāveic kopīgi iepirkumi, jo īpaši veidojot spēcīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu, ko Latvija viena pati atļauties nevar. Latvijai solidaritātes vārdā ir jāizvieto neliela bruņoto spēku vienība Polijā, kas Krievijas atturēšanai savus karavīrus izvietojusi arī Latvijā, vai arī Igaunijā, kur NATO Pastiprinātas klātbūtnes ietvaros uzturas vien divu ārvalstu karavīri.

  1. Paplašināt Nacionālo bruņoto spēku dalību operācijās un misijās ārvalstīs.

Pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājusies Latvijas nosūtīto karavīru skaits militārajās misijās un operācijās ārvalstīs. Tā kā mums ir svarīga NATO sabiedroto pēc iespējas ilgāka klātbūtne Latvijā, sabiedrotie ir jāatbalsta viņiem svarīgajās misijās un operācijās Āfrikā un Āzijā. Dalība misijās un operācijās ļauj Latvijai parādīt sevi ne vien kā drošības patērētāju, bet arī drošības veicinātāju. Tā vienlaikus dod iespēju mūsu karavīriem apgūt iemaņas un zināšanas, ko pēc atgriešanās var izmantot Latvijas aizsardzībai.

  1. Izveidot uzbrūkošās kiberspējas un radioelektroniskās cīņas spējas.

Civilās un militārās darbības joma, kurā arī mazas valstis var izcelties, ir elektroniskie sakari un informācijas tehnoloģijas. Tāpēc Latvijai ir jāizmanto savas zināšanas un ir tālāk jāattīsta ne vien kiberaizsardzības spējas, bet arī uzbrūkošās spējas kibertelpā un radioelektroniskās cīņas spējas. Šādu spēju attīstība ļautu veidot asimetriskus atturēšanas instrumentus pret Krieviju, kā arī atbalstīt NATO sabiedrotos citu valstu un valstu bloku atturēšanā no agresijas.

  1. Palielināt policistu, ugunsdzēsēju glābēju un robežsargu atalgojumu un aprīkojumu līdz karavīru atalgojuma līmenim.

Policistu, ugunsdzēsēju glābēju un robežsargu darbs ir ne mazāk būtisks par karavīru darbu. Tie ir cilvēki, kas ikdienā riskē ar savu dzīvību un veselību, lai aizsargātu ikvienu sabiedrības locekli un valsti. To atalgojums ir jāpalielina līdz karavīru atalgojuma līmenim. Tas vienlaikus ļaus policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, kā arī robežsardzes darbam piesaistīt cilvēkus, kas atalgojuma dēļ izvēlas iestāties Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tāpat policisti, ugunsdzēsēji glābēji un robežsargi ir jānodrošina ar modernu apģērbu, aprīkojumu, tehniku un mūsdienīgām darba vietām.

  1. Modernizēt civilās aizsardzības un mobilizācijas sistēmas.

Lai dabas vai cilvēku izraisītas krīzes nespētu pārsteigt nesagatavotus, ir jāmodernizē civilās aizsardzības un mobilizācijas sistēmas un jānodrošina jau likumdošanā noteiktu pasākumu īstenošana praksē. Tas īpaši attiecas uz degvielas, pārtikas, medicīnisko un citu preču uzglabāšanu un krājumu atjaunināšanu, kā arī sabiedrības apmācību. Tautsaimniecības mobilizācijai, valsts rīcībā esošo civilo un militāro resursu mobilizācijai un civilās aizsardzības pasākumu īstenošanai ir jānosaka augstāka prioritāte, lai nodrošinātu nepārtrauktu gatavību plūdiem, kaitīgu vielu noplūdēm, migrācijas plūsmām, slimību izplatībai, bruņotiem konfliktiem un citām krīzēm.

  1. Palielināt automatizētu drošības sistēmu pielietojumu valsts drošībā un aizsardzībā.

Lai uzlabotu valsts drošību un taupītu resursus ilgtermiņā, lielāks uzsvars ir jāliek uz automatizētu drošības sistēmu izmantošanu, jo īpaši bezpilota lidaparātu un bezpilota sauszemes transportlīdzekļu izmantošanu valsts teritorijas novērošanā un aizsardzībā. Izmantojot jau esošās zināšanas un spējas Latvijā, pavērsies plašākas iespējas veicināt vietējo ražošanu.

  1. Atbalstīt drošības un aizsardzības jomas zinātnisko darbību un rūpniecību.

Visos laikos ikvienas valsts drošības un aizsardzības spēju uzlabošanā izšķirošs ir bijis tehnoloģiskais progress. Latvijai ir jāizmanto vietējo zinātnieku un ražotāju spējas, lai radītu jaunus valsts aizsardzībai nepieciešamus risinājumus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju, robotikas, ieroču komponenšu, aizsargtērpu un citās jomās. Tādējādi varētu stiprināt ne vien Latvijas aizsardzības ražošanas spēju autonomiju, bet uzlabot arī Latvijas aizsardzības nozares eksportspējas.

  1. Novērst dublēšanos un konkurenci starp aizsardzības un drošības institūcijām.

Latvija nevar atļauties vienādu vai līdzīgu spēju uzturēšanu dažādos dienestos. Tāpēc ir jāapvieno Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku funkcijas un resursi meklēšanas un glābšanas jomā, kā arī krasta apsardzē. Ir jāuzlabo dažādu ārējās un iekšējās drošības dienestu darbības koordinācija, it īpaši krīzes situācijām, un jāizbeidz institūciju savstarpējā konkurence. Tāpat ir jāsinhronizē dažādu drošības un aizsardzības institūciju aprīkojums, lai uzlabotu savstarpējo savietojamību un samazinātu iegādes un uzturēšanas izmaksas.

  1. Par nacionālās drošības prioritātēm noteikt informatīvās telpas un izglītības sistēmas vienotību.

Problēmas informatīvajā telpā un izglītības sistēmā pārāk bieži tiek maldīgi risinātas ārpus nacionālās drošības pasākumiem. Latvijā joprojām ir sašķelta informatīvā telpa un izglītības sistēma, kas Latvijas iedzīvotājus šķeļ ne vien pēc ikdienā lietotās valodas, bet arī pēc uzskatiem par Latvijas valsti. Tas savukārt rada sabiedrības destabilizācijas riskus, ko var izmantot Latvijai naidīgi spēki. Tāpēc izglītības sistēmas un mediju politikas attīstībā lielāka nozīme ir jāpiešķir nacionālās drošības interesēm.  Ir jāturpina konsekventi veidot tāda pamata un vidējās izglītības sistēma, kurā mācības notiek valsts valodā. Savukārt informatīvajā telpā, it īpaši televīzijas apraidē, ir būtiski jāierobežo Krievijas radīta un tās pozīcijas atbalstoša informācija. [..]

avots

9 thoughts on “Normāla Aizsardzība

  1. Pirms dažām dienām to izlasīju un tiešām jutos patīkami pārsteigts. Necerēju no NA tādu konkrētību un iedziļināšanos, jo daudzās citās jomās viņu skatījums uz problēmām ir diezgan vienpusīgs.
    Māc gan šaubas vai dabūs tādu pārstāvniecību, kas ļaus kaut ko no aprakstītā realizēt.

  2. 3 tk gadā tā kā par daudz – Kalniņam nebūs tik daudz instruktoru un nebūs tik daudz brīvprātīgo ( LT ir 3 tūkstoši, mums potenciālo brīvprātīgo rekrūšu tomēr būs vismaz 2x mazāk). Reāli varētu sākt ar 1 tk kas smagās sarunās ar koalīcijas partneriem tiktu nokaulēts uz 500 – 600 rekrūšiem (1 bataljonu gadā), kas beigās varētu būt kā kompromiss starp visiem:

    1.rezerves karavīri ražojas;
    2. Jaunieši nebēg no dienesta uz ārzemēm;
    3. PD nesabrūk
    3. Nevienam nav jāatzīst, ka tagad bija kas nepareizi (pamatā tāpat paliek PD).
    4. Kalniņš un Lejiņš var priecāties par vēl vienu bataljonu SZS.

    P.S. Jautājums – vai NA ir gatava OMD ultimātam (tāpat kā demogrāfijas ultimātam savulaik), lai panāktu šito (pieņemot, ka AM netiek NA)???

    • Vispirms būtu jāveic NBS funkciju auditu, rezultātā varbūt instruktori atrastos. Brīvptrātīgo var but arī apaļa 0 , jāleģitimizē “nejaušās izlases ģenerātoru” un jāizstrādā bonusu sistēmu, par turpmāko var diskutēt, bet 3K ir tas ko katru gadu štancē EE un arī LT, tā kā nekādi superambiciozi plāni tie nav. Galvenais, ka demobilizējot katru šādu bataljonu jānoglabā arī tā ekipējumu un bruņojumu (vismaz individuālo).

  3. Izklausās sakarīgi, bet nav jau garantijas, vai, ja piedāvātu izvēlēties ministrijas, tad NA prioritātēs būtu Aizsardzības ministrija. Visticamāk atkal izvēlēsies tieslietu ministriju, kur vēl aizvien ir bardaks vai Kultūras ministriju, kas man personīgi galīgi neinteresē.

    • Tā kā līdz šim visu laiku AM kandidāts no NA bija māris Andžāns, ko pēkšņi aizstāja Mūrniece, tad varētu būt ka vēlas pacīnīties par portfeli.

  4. Policijai un robežsardzei jâbût tâdai pašai sistêmai ar pielaidêm valsts noslêpumam, kâ tas ir NBS. Policistu un robežsargu lojalitâti Latvijai neviens nekontrolê, tas ir bîstami.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.