Plašā laukā

vara bungas: Negaidīts aranžējums manai iecienītākai ukraiņu tautas dziesmai.

Vakar Bauskā ģenerāļa Pētera Radziņa izstādes atklāšanas pasākumā, kas bija apvienots ar Ukrainas – Latvijas projekta  “Par  mūsu un jūsu brīvību” aktivitātēm   VB bija iespēja noklausīties grupas “Širokij Lan” (UA) līdera Svjatoslava Boiko  akustisko minikoncertu. Iespaidīgi. Vēlāk uzzināju, ka katrā savā albūmā grupa iekļauj vienu baltijas tautu dziesmu. Šķiet pienāca kārta arī “Tumsā gāju vakarā” 🙂

Vēl viena šīs  grupas dziesma kļuva par UA 3.atsevišķā  speciālo uzdevumu pulka neoficiālo (pagaidām) himnu. Vienvārdsakot – Mūsu cilvēki 🙂

8 thoughts on “Plašā laukā

  1. Pagājušajā albumā esošā leišu Oi Šermukšnio viņiem bija tiešām spēcīga padevusies.
    Iespējams, interesanti, ka Oi Šermukšnio leišiem saistoties ar konkrētām 17.gs kaujām, kur leiši karoja kopā ar poļiem, aizstāvot savu kopējo (vai “kopējo”) valsti un katoļu vērtības.
    Tumsā gāju vakarā, šķiet, nav šādi aplipusi, varētu teikt, nāk no senākiem apcirkņiem, nav kļuvusi par tituldziesmu karošanai zem svešiem karogiem.
    Protams, nepraktisks spriedelējums, bet tāda nu doma ienāca prātā.

  2. Arī daži labi baltkrievi ir gatavi karam. Vismaz morāli. Ukrainas kara skati pat videoklipā iekļauti.

    Bet tas tiešā ir interesanti, ka joprojām Baltkrievijā un daļā Ukrainas ir sabiedrības grupas (pārsvarā gan visādi vēstures un folkloras ”frīki”), kas ļoti fano par Liellietuvu un par savo īsto galvaspilsētu uzskata Viļņu. Sevišķi cieņā ir Vītauts Dižais. Katrai sevi cienošai baltkrievu folk vai folkmetāla grupai ir dziesma, kas veltīta viņam. Tas Polijas-Lietuvas (un pat vēl senāks Liellietuvas) kopvalsts mantojums izrādās ir pārsteidzoši dzīvs. Sava loma tur protams ir katoļu baznīcai, jo tas ir galvenais, kas viņus atšķir no ”maskaļiem” un ”vāciešiem”.

    • Tak Liellietuvā liekāka daļa runāja slāvu valodās (toreiz vēl nebija dalījuma krievu, ukraiņu un baltkrievu) un tas būtībā bija vienīgais laiks, kad baltkrieviem bija nacionāla pašnoteikšanās savās apdzīvotās teritorijās.

      • Lai arī sākotnēji viennozīmīgi uzskatīju, ka no interneta atrautie baltkrievi nodarbojas ar maķedoniešu stila vēstures mantojuma piesavināšanos – uzzinot, ka pirmās hronikas par Poliju-Lietuvu bija tieši rutēņu valodā, domas sāka pagrozīties.

        Tā kā vairs līdz galam nesaprotu, kurš te ko piesavinās.

          • Nu, tikai par to, kas tad bija “ļitvini” tur ir pamatīga viedokļu nesavietojamība. Leiši pieraksta sev, baltkrievi sūdzās, ka vikipēdija sastāv no leišu meliem.

        • Tur neviens neko nepiesavinās. Lietuvas vēsture ir arī Baltkrievijas vēsture un otrādi. Baltkrievijā un arī Ukrainā ir tāds termins ”ļitvini” ar ko apzīmē tos cilvēkus, kas sevi identificē ar Lietuvas – Polijas valsti, ir leišu vai poļu izcelsmes un katoļi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.