Kariņam gatavs!

vara bungas: Intereses pēc  sametu iepriekšējās un jaunās valdības deklarācijas Aizsardzības sadaļas vienā tabulā (skat.zemāk). Jaunās valdības deklarācijas punktus ieliku  tādā secībā, kādā tie ir publicēti, vecos mainītā secībā, lai tēzes aptuveni sapasētu viena pret otru.  Būtisku atšķirību atradu vienu- jaunā valdība deklarē pievēršanos kiberdrošībai, ko vecā neizcēla.  Pārējais tie paši eži citos zārciņos.  Jaunā valdība tērēs aizsardzībai VISMAZ 2% IKP, vecā solīja LĪDZ 2%.  Visaptverošo aizsardību vecā valdība izgudroja, bet jaunā veidos.  Vecā valdība solīja NBS apakšvienību Latgalē, jaunā neko speciāli Latgalei nesola.  NATO sabiedroto klātbūtni jaunie redz kā PASTĀVĪGU, bet vecie  kā ILGTERMIŅA. Jaunie cels NBS KAUJASSPĒJAS, bet  vecie stutēja KAUJAS GATAVĪBU, te gan vecajiem bija zināma pretruna, jo vispirms jābūt spējai, bet pēc tam gatavībai. Zemessardzi gaida INVESTĪCIJAS, jo Bergmanis visu SASTIPRINĀJA kā vajag. Pirmo reizi valdības deklarācijā parādās ZS brigādes, kuru KAUJAS GATAVIBA tiks uzlabota, AM gan savulaik skaidroja,ka  ZS novadu štābu pārdēvēšana par brigādēm  ir lingvistisks kāzuss, bet laikam ideja par ZS divīziju iepatikusies.  Ar to reformu uzskaitījumu beidzu. Gaidīsim Rīcības plānu.

…Aizsardzība (izcēlumi mani – VB)

KARIŅA VALDĪBAS DEKLARĀCIJA KUČINSKA VALDĪBAS DEKLARĀCIJA un Rīcības plāns (mainīta punktu secība)
201. Nodrošināsim aizsardzības budžetu vismaz 2 % apmērā no IKP, lai sabalansēti attīstītu bruņotos spēkus un mūsdienīgas aizsardzības spējas saskaņā ar NATO standartiem.

202. Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Līdz 2022. gadam izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā. Aizsardzības ministrija koordinēs sadarbību starp visām ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību.

203. Turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināsim stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināsim dalību starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

204. Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā – spēju attīstības, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomā. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalījumu miera laikā.

205. Veiksim investīcijas Zemessardzes nodrošinājumā un savietojamībā ar citiem spēku veidiem, uzlabosim Zemessardzes brigāžu kaujas gatavību. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta karavīru, rezerves karavīru un zemessargu skaitu atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm.

206. Ieguldīsim resursus jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attīstot piederības sajūtu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan Jaunsardzes interešu izglītības organizatoriskajā ietvarā, gan pakāpeniski paplašinot valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniegšanu skolās.

 

207. Sekmēsim nacionālās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā industrija spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās nodrošināsim piegāžu drošības principa ievērošanu un atbalstīsim nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu dalību.

208. Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas, lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus. Lai apturētu ekspertu aizplūšanu un padarītu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas konkurētspējīgas, veicināsim atalgojuma celšanu.

 

*Rīcības plāna virzieni: [..]Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības un Zemessardzes kapacitātes paaugstināšana, palielinot aizsardzības budžetu līdz 1,7 % no IKP 2017. gadā un līdz 2 % no IKP 2018. gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20 %, bet personāla izdevumiem – ne vairāk kā 50 % no aizsardzības budžeta[..]

*Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā. (Rīcības plāns: Lai uzlabotu NBS reaģēšanas spējas un nodrošinātu efektīvu visaptverošu valsts aizsardzību, pastāvīgi izvietot NBS apakšvienību Latgalē.)

*Stiprinot Eiropas un NATO Ziemeļaustrumu reģiona drošību, strādāsim pie ilgtermiņa NATO sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanas Baltijā.

*Līdzdarbosimies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumos, nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijas teritorijā, paplašinot sabiedroto spēju uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru un apmācību iespējas, kā arī piedaloties starptautiskajās mācībās, misijās un operācijās.

*Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā.

*Sniegsim ieguldījumu Eiropas un globālajā drošībā, piedaloties un atbalstot cīņu ar terorismu, novēršot hibrīdo apdraudējumu, stiprinot robežu drošību, kiberdrošību un stratēģiskās komunikācijas jomas. Stiprināsim Eiropas Savienības un NATO sadarbību minētajās jomās.

*Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.

*Atbalstīsim jauniešu izglītošanu par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību skaita palielināšanu.

*Izveidosim nacionālo militāri-industriālo bāzi Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes uzturēšanas un apgādes vajadzībām, izmantojot vietējās tautsaimniecības un zinātnes potenciālu. Nodrošināt Latvijas uzņēmumu iesaisti NATO piegādes ķēdēs un ES līmeņa atbalsta programmās, tādejādi sekmējot konkurētspējīgu, jaunu un inovatīvu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu.

 

 

 

 

 

 

 

46 thoughts on “Kariņam gatavs!

  1. Varēja jau šie nerakstīt tik gari un aprobežoties ar vienu punktu – Viss būs labi.
    Konkrētas lietas laikam neraksta iekšā, jo to izpildi var pārbaudīt. Man patiktu, ja būtu ierakstīts, ka tiks iegādātas nakts redzamības iekārtas, bruņu vestes un katra bataljona tuvumā tiks uzbūvēta moderna šautuve.
    201.punktā tiek runāts par NATO standartiem. Jocīgi, ka politiķi zina kādi ir šie standarti. Varētu viņi šos standartus nopublicēt, lai uzzina arī pārējie uz ko mums jāvirzās. Labi, ir vai nav standarts, bet gribētu, ka zemessargiem kā minimums reizi 3 mēnešos ir obligāta kaujas šaušana pa mērķiem. Varbūt kādā bataljonā tā ir, bet manā diemžēl nav.

    • Sīkāk varētu būt Rīcības plānā, kas top uz deklarācijas pamata. Bet nekad nevajag novērtēt deklarāciju par zemu, ja kāds liels mērķis nav deklarācijā – nav pamata to gaidīt no valdības, bet ja ir ierakstīts, bet nav izpildīts, par to gan pienākas politiskā atbildība. Neko nevaru pārmest Kučinskim, ko solīja to darīja. Cita lieta, ka man tas kaut kādu iemeslu dēļ nepatīk 🙂

    • esat prasīgāki pret saviem tuvākajiem komandieriem! ne jau poltiķiem vai ģenerāļiem jārisina bataljona ikdienišķās mācības.

      • 1 prasa, bet pārējie 399 neprasa. Uzvar demokrātija un vairākums – mazākuma diktatūras nebūs un iniciatīva ir sodāma! Te jabūt kā skolā – 5.klasē ir X matemātikas un Y literatūras stundas nedēļā un ne savādāk. Laikam tos varētu nosaukt par apmācību standartiem, kurus vajadzētu ieviest visos bataljonos. Par šo standartu nepieciešamību, ja nekļūdos, pipars pie citiem rakstiem sen atpakaļ ir komentējis.

        • standarti ir labi, bet jebkurā gadījumā apmācības programmu katrai rotai veido rotas komandieris, vai ne tā? un vislabāk savu apmācāmo vajadzības jūt komandieris, kurš varbūt uzskata, ka nafig šaudīties 4 reizes gadā, ja padotie vēl nemāk ierakumu izrakt, ne slēpni uztaisīt.

          • neko rotas komandierim nebūtu jāveido..
            standarts jau tapēc ir standarts, ka gudrie kungi ir visu pielēmuši, kas, kā, kad un kāpēc jādara.

            rotņiks to tikai realizē (organizē).

            Līdzīgi skolā, skolotājs pats nelemj, ko tieši mācīt matemātikā 6 klases 1. pusgadā.

            • nepiekrītu Tev!
              kurā klasē ir zemessargs ar 1 gada pieredzi un kurā klasē ir zemessargs ar 17 gadu pieredzi? komandieris jūt savas vienības vājās vietas un tāpēc tās tad arī trenē. rotņiks nav mēbele, bet viņš ir komandieris ar visām no tā izrietošām sekām.

              • Varbūt jāuztaisa ir pa laikam neliels eksāmens un zināšanu pārbaude? Jāpaurbāda atbilstība standartam vai jāveic sertifikācija. Vispār jocīgs ir apgalvojums, ka “komandieris jūt”. Atnāks kāds pozitīvāk noskaņots komandieris un viņš jutīs, ka viss ir kārtībā un vienībai nav vājo vietu. Vispār būtu gan jāmeklē iemesli vājajiem rezultātiem – visa vienība ir lohi vai tikai daži, kuru dēļ pārējos no muguras vai sāniem apšauj pretinieks? Sabruka Maxima – meklē vainīgos. Mācībās pretinieks iznīcina vadu – viss labi, mazliet patrenējamies un nākošreiz uzvarēsim. Ko tieši jātrenējas, ja nav analīzes? Indiviuālos vai kolektīvos skillus? Var izrādīties, ka 17 gadus dienējušais zemessargs zina ļoti maz salīdzinot ar to, kurš dien 1 gadu, bet sevi izglīto rakājoties internetā pa militārajiem forumiem, brīvajā laikā brauc pa upēm un kāpj kalnos, skrien orientēšanos pa mežiem, ir vietējās basketbola komandas kapteinis un ir aktīvs mednieks.

                • armija ir tāda interesanta lieta, kur komandierim ar aknām jājūt sava vienība, pretējā gadījumā jutīs ar tūpli līdz iedzīvosies hemoroīdos! (omd to varēja izbaudīt diezgan izjusti 😀 ) komandieris jāzin arī ne tikai padoto kaujas spējas, bet arī psiholoģiskā noturība, saderība utt un galvenais, kā ar to tikt galā 😀

              • kur šeit ir pretruna ?
                rotņikam būtu jābūt standartam (zināšanu kopumam), kas nepieciešams konkrētā vienībā.
                Jaunie mācīsies, vecie refrešos.
                p.s. nesen mācīja jaunās rācijas un navigācijas verķus. 17. gadīgie bija tikpat gudri, kā jaunie..

            • 126. Rotas komandierim ir pienākums:
              126.2. organizēt un pārbaudīt rotas personāla militāro sagatavošanu,
              izstrādāt rotas mācību plānus, rīkot virsnieku un instruktoru mācības,
              vadīt rotu kaujas mācībās;
              126.4. pārzināt rotas personāla garīgās, psiholoģiskās un fiziskās
              īpašības un dienesta spējas, zināt katra karavīra dienesta pakāpi,
              uzvārdu, amatu, specialitāti un atbilstību ieņemamajam amatam;
              126.5. organizēt un kontrolēt rotas personāla uzskaiti;

          • Kā uz to skatās- es personīgi ierakumus mācījos rakt pamatapmācībā- tas ir vairākus gadus atpakaļ, praktiski visu laiku tiek atstrādāta slēpņa izveide un reakcija uz slēpni. Kaujas šaušana notiek 2 reiz gadā, vidēji izšaujot ap 80- 100 patronām. Dominē mazo vienību taktika un pārsvarā apmācības notiek meža apvidū. Protams iespējams ir tādi faktori, kā ierobežots laiks un vienības specializācija. Komandējošam sastāvam noteikti ir savi argumenti, kālab tā un ne savādāk.

            • Manā skatījumā slēpnis un reakcija uz slēpni mežainā apvidū būs samērā rets gadījums reāla kara gadījumā. Es drīzāk trenētu uzbrukumu un atkāpšanos BAV, BAV ķemmēšanu, pozīciju iekārtošanu, var būt arī slēpnis BAV, bet tas drīzāk ir jau kas specifisks. Izlūkošanai un novērošanai mežā pamatā tehniskie līdzekļi tiks pielietoti.
              Komandējošais sastāvs dara tā, kā ierastāk, pieejamāk un drošāk. Jau tai laikā kad es atnācu uz jaunsardzi 90-to beigās, ļoti daudzi pēc iespējas izvairījās no BAVa, jo nedroši: var pats nokrist, ķieģelis nokritīs, stiklam virsū uzdursies utt.

              • Ir viedoklis, ka vajadzēs karot izmantojot partizānu taktiku- respektīvi pēckara mežabrāļu taktiku adaptējot to mūsdienām. Es gan nesaskatu tajā perspektīvu.

                • Ir viedoklis kā “īles bunkuri” tiks atklāti uz 1,2 un attālināti iznīcināti ar precīzo munīciju. Tā kā paliek pilsētas un reidi startējot no draudzīgo neokupēto valstu teritorijas.

                  • Bunkurus tiešām atklās ātri. Mums ir samērā īss laika sprīdis, kad varēs karot kā partizāni. Pēc tam vajadzēs slēpties pagrīdē vai izlikties par pilsoņiem parastajiem. Sanākt uz uzdevumu, izpildīt un izšķīst pazust.

                    • Visi laikam tā nedomā. 🙂 Mani argumenti būtu, tādi, ka LV vismaz Kurzemē ir samērā attīstīts ceļu tīkls, kaut vai var ņemt par piemēru LVM meža ceļu būvēšanu- katrā ziņā pietiekami, lai varētu relatīvi tuvu piekļūt, tālab mežu masīvos atrauties un pazust varētu būt pagrūti, nākamais- pārapgāde kaut vai ar pārtikas produktiem, nemaz nerunājot par munīciju un šaujamieročiem, Jo tālāk no apdzīvotām vietām, jo grūtāk izdzīvot un lielākā daļa laika tiktu veltīta tieši tam, lai rupji runājot būtu ko ēst. Vispār es uz to skeptiski skatos. Cik ir lasīta literatūra tieši par šo tēmu vairāk attiecībā uz 2. P.K. un pēckara periodu (arī padomju). Tad arī tur netieši ir atzīts, ka aktīvai pretdarbībai, bija nepieciešama pārapgāde no “Lielās zemes”, ja kaut kādu apstākļu dēļ tas nenotika, tad aktīvā pretošanās fāze beidzās, un viss aprobežojās ar izlūkošanu un apgādes jautājumu risināšanu. Savukārt pēckara gados aprakstītās metodes, meža masīva izlūkošana ar “sēņotājām”, slēpņu izlikšana pie stigām un mīnēšana droši vien vēl tagad būtu efektīva.

                    • vēl atceramies, ka 2 PK. laikā ļoti liela populācijas daļa dzīvoja laukos, viensētās. Tā bija ēdamā ieguves vieta daudzajiem mežiniekiem. Tagad laukos dzīvo maz, krietni mazāk ir to laucinieku, kam pagrabā ir paika gadam.
                      Tikko aizvērsies maximas, sāksies paikas problēmas visur un visiem.
                      Secinu, partizanšķina kādu laiku var darboties tikai tad, ja Leonīds izvērš masīvu munīcijas un ! pārtikas noliktavu tīklu jau šodien.

                    • Partizānu bāzes ar munīciju un pārtiku ir jāgatavo iepriekš. Zviedrijā 90-to sākumā kolēģu pētītā pagastā munīcija un pārtika bija 5 gadu neintensīvai karadarbībai.

                    • Vēl pasaki Graubem, ka noliktavas ir tikai daļa no stāsta. Vēl ir regulāri jātrennē partizānu taktika, sakari utt.
                      Un ideāli, ja nākamie partizāni nebūtu oficiāli ZS vai jeb kas militārs, jo visiem šī brīža oficiālajiem ļoti ātri atnāks pakaļ uz mājām. Par šo man nav nekādu ilūziju.

                    • Es par to esmu runājis vienmēr pie programmas izstrādes aizsardzības jomā. Šis tas arī programmā tika ietverts. Krēsliņš vairs nav deputāts. Viņš partizānu darbību uzskata par nereālu.

                    • Ja būtu iespējams individuāli nobalsot par zemeņu sargu, tad es tā arī darītu. Valsts aizsardzībā – mazāk vieduma, vairāk masveidības un pārbaudītu metožu, un letiņi kā vienmēr rullēs pasauli.

                    • Šīs valdības laikā viss notiks tieši otrādi. Zemeņu sargs ir populārākais no nepazīstamiem un nepazīstamākais no populāriem politiķiem 🙂

                    • Par to, ka jāgatavo pagrīde, es jau arī ļoti sen proponēju. Šiem cilvēkiem, atšķirībā no zemessargiem, nevajag iesaistīties kaujās pēc dzīves vietas un nekur nav jāskrien. Viņiem jānodrošina savi spēki ar informāciju kara laikā un okupācijas apstākļos. Cik tanku caur pagastu aizbrauca, kādā virzienā, cik “ogļraču” pagastmāju ieņēmuši un vispār kas notiek. Jānodrošina pajumte partizāniem/diversantiem, kuri darbojas frontes aizmugurē. Viņiem vēlams nekā nebūt saistītiem ar varas iestādēm, nacionālām organizācijām, nepostēt pozicionējošo saturu soc.tīklos un kaimiņu vidū. T.i. viņiem nav jāizceļas no masas. Vēlams šos cilvēkus gatavot no pensionāru, invalīdu, sieviešu vidus. Kara laikā šādi cilvēki visdrīzāk netiks iesaukti armijā, netiks internēti no okupācijas iestāžu puses un vispār viņus mazāk turēs aizdomās. Dažiem no viņiem vēlams pat iekārtoties okupantu struktūrās, lai piekļūtu informācijai. Arī miera laikā tie varētu klusām piegādāt informāciju par apkārtnē notiekošo, piem. pagastā parādījās kaut kādi nezināmie vīrieši, kuri pieturās sēdošiem alkoholiķiem stāstā, ka drīz būs jaunā vara, tā būs jāatbalsta un par to tiks maksāts, dala šnabi, cīgas un sīknaudu. Vai arī pilsētas viesnīcās ir apmetušies pavasarim neraksturīgi daudz sportisko jauno vīriešu no kaimiņvalsts, klīst baumas, ka viņiem kāda sporta nometne. Vēl viņi varētu veikt sīkāk diversijas, kas neprasa speciālo sagatavotību (vienmēr jāizvērtē risks pazaudēt pat informācijas avotu), piem. izmētāt skrējlapas.
                      Otrā kategorija jau ir speciāli sagatavotie diversanti, kuri uzsāks savu darbu pēc okupācijas: iebiedēs un nogalinās kolaborantus, liks tiem strādāt mūsu labā vai vismaz piegādāt info, traucēs okupācijas iestāžu darbu, bojās infrastruktūru, uzbruks ienaidnieka bruņoto spēku daļām, spridzinās infrastruktūru. Diversantiem ir arī jāizvērš partizānu kustība okupētajā teritorijā, pulcējot ap sevi cilvēkus, kuri gatavi pretoties.

                    • Individuālā nobalsošana maz ko dod. Šnore arī individuāli ievēlēts, tikai viņam atbalsts nav dikti plašs. Ja vēlies ietekmēt lietas – ir jāatbalsta cilvēku grupa ar līdzīgiem uzskatiem un jāpalīdz tiem tikt pie varas.

                • Jēga no partizānu kara ir tikai tad, ja nepadodas un karo visa tauta. Kā tas palīdzēja, ja latviešiem pēc 1945.gada 8.maija bija kādi 10 000 partizānu, bet 1940.gada 17.jūnijā krieviem netika izrādīta pretestība? Vai tas, ka latvieši mežos pretojās līdz apmēram 1956.gadam palīdzēja 1991.gadā atjaunot neatkarību un tas tagad palīdz novērst okupācijas sekas? Mežabrāļi faktiski atdeva dzīvības neparko. Militāri zaudēja un beigu beigās arī neko politiski neieguva.
                  Paskatāmies kas notiek Krimā. Salīdzinoši mierīgā veidā “ogļrači” pārņēma varu. Ukrainas armija nekaroja un aiztinās prom. Kas mainītos, ja tagad Krimā būtu kādi aktīvi 10 000 ukraiņu un tatāru partizānu? Ukrainas valdība varētu teikt, ka Krimā ir iedzīvotāji, kuri nav apmierināti ar Krimas okupāciju un pievienošanu Krievijai. Un tālāk? Man liekas, ka Krimā partizāniem nav variantu un tāpēc viņu tur arī nav; ukraiņiem vai nu jāgaida Krievijas sabrukšanu vai kaut kas var mainīties starptautiskajā arēnā un krievu okupanti paši aizvāksies. Viss gan būtu bijis citādi, ja Ukrainas armija jau pirmajās sekundēs atklātu pa zaļajiem cilvēciņiem uguni.
                  To pašu bezcerīgumu redzu Ziemeļīrijas un Basku zemes neatkarības cīnītājos – tautas vairākums jeb 99,99% šos neatbalsta. Lielākas izredzes ir kurdiem un palestīniešiem, un nākotnē arī čečeniem.
                  Ja Latvijā kaut kas sāksies, tad mums obligāti ir jāuzvar. Nav citu variantu, jo latvieši jaunu rusifikācijas vilni neizturēs. Ar 1000-3000 partizānu nekas nesanāks un būs par maz. Partizāņošana var ievilkties uz 60 gadiem, kad Pīnupu Jānis Nr.2 atkal izlīdīs no akas.
                  Neaizrausimies ar provianta slēptuvēm mežos, bet domāsim optimistiskas domas kā somu karavīri 1939.gadā, kad ieraugot pretinieku šie teica: “Kur mēs viņus visus apglabāsim?”

                  • Absolūti nepiekrītu! Tieši krietni masveidīgākā pretestība Lietuvā piespiedusi PSRS būt krietni pielaidīgākiem pret Lietuvas iekšpolitiku. Piem. Lietuvā civilokupantus saveda iekšā minimāli un tāda slaukšana kā Igaunijā un it sevišķi Latvijā nenotika.
                    Ja Krimā uz okupantiem šautu no katra pagraba, tad viņi ilgāk domāt, vai vispār vērts. Cilvēki Krimā un A.Ukrainā ir tāda īpatnēji. Viņi nav gatavi kaut kam virspersoniskam, viņi iet aiz tā kurš stiprāks, dala šnabi, runā saprotamā valodā patīkamās lietas: atņemt un sadalīt, vectevikaroja, Donbasabaroukrainu, kas nav ar mums, tas pret mums; un kas PIESPIEŽ sev kalpot ar brutālu spēku.
                    Es arī uzskatu, ka ilgstošu partizānu darbību neizturēsim, jo tāpat kā Krimā šeit ir ļoti maz cilvēku, kuri gatavi par Latviju atdod dzīvību. Mums vairs nav tā dzimstība, kas bija agrārajā sabiedrībā, mums ir atvērta pasaule un iedzīvoties citur krietni vieglāk. Es uzskatu, ka okupācijas gadījumā šeit nevienu neturēs, bet tāpat kā Krimā radīs vietējiem neciešamus apstākļus (laupīšanas, ekonomikas sabrukums, beztiesiskums), lai maksimāli nevardarbīgi atbrīvotu zemi no vietējiem, kuri pat potenciāli varētu traucēt. Tāpēc bēgt netraucēs un pat veicinās bēgšanu. Aizbēgušo vietā savedīs savējos, kuriem pašā Krievijā nav ne mājas, ne sētas. Es pieļauju, ka no šejienes aizbēgs kādi 50% iedzīvotāju (A.Ukrainas piemērs). Savākt 1 milj. haļavščiku Krievijā un Vidusāzijā nebūs problēmu.
                    BET, mums jāspēj nodarīt maksimāli zaudējumi vismaz īstermiņā, lai sabiedrotie redz, ka pretojamies un lai nodarītu pretiniekam nepieņemamus zaudējumus. Es paredzu, ka NATO būs vajadzīgi apmēram trīs mēneši, lai organizētu pretuzbrukumu. Lūk, šie trīs mēneši mums jāturas!

                    • +++ bet ja tu redzētu ar kādu patosu balsī tas pats Kažociņš, kurš dod padomus vējoņiem, nesen apgalvoja, ka “8-9 mēnešus OMD apmācīts jauneklis nav nekāds karotājs, sūtīt tadu kaujā ir noziegums” (atreferēju tuvu tekstam) , tad tu saprastu, ka “šaut no katra pagraba” nav polsimeikeru plānos. Tā kā pagaidām tā ir tīra veida un nevajadzīga teoretizēšana.

                    • Ja 8-9 mēnešus apmācīts jauneklis nav karotājs, tad 1 mēnesi apmācīts vai vispār pa dažām brīvdienām apmācīts ZS ir OK? Vai Kažociņš uzskata, ka Zviedrija, Igaunija, Somija, Lietuva visu dara nepareizi? Kažociņš nav stulbs, saprot. Domāju Kažociņš uztur 90-to sākuma Rietumu naratīvu, ka šeit vajadzīga tikai simboliska pretošanās, lai tik nav lielais karš ar bēgļiem, kontrabandu un citām nepatikšanām, lai Rietumi pa to laiku ar Krieviju politiski vienosies, bez augstāk minētām problēmām?

                    • Vispār Kažociņš parasti turējies trendā Rietumu viedoklim. Gan 90-to sākuma esot Aizsardzības spēku štābā, gan pirms notikumiem Ukrainā, būdams SAB priekšnieks, pat apgalvoja, ka SC jābūt valdībā.
                      Kas tad nu?

                    • Šķebina noskatīties kā jaunā AM parlamentārā sekretāra ziņojumu par OMD nevajadzību dedzīgi atbalsta SC Ādamsons. Faktiski tas ir vienīgais jautājums kur kremliniem ir absolūta 100% saskaņa ar labēji centrisko koalīciju. Iespējams iemesli ir dažādi kremlim nevajag šeit totālo aizsardzību, savukārt “elites” neredz jēgu iespringt , ja NATO neuznemas aizsardzību ar saviem resursiem. Organizēt šķietami bezcerīgu, bet noteikti godpilnu totālu bruņoto pretestibu pašreizējīe valdītāji atklāti, burtiski un publiski atsakās. Plāns paliek vecais: 2-3 zalves Zilupes virzienā – okupācijas fakta dokumentēšana – emigrācija – trimdas valdība.

                  • Var būt arī nedaudz labāk 🙂 Sevišķi cietpaurainie karavīri un vienības varēs mirt varoņa nāvē.
                    Jautājums kāpēc Kažociņš to atbalsta. Rietumi it kā vairs neliek. Vai arī viņš vietējai konjuktūrai dzied līdzi?
                    Piekrītu, ka nekas Lielajā uzstādījumā sevišķi nemainās. Piepērk dzelžus klāt, lai nedaudz ilgāk turētos un jaunās formas, lai lielāks komforts.

  2. Kučinska deklarācijā ir sadalījums aizs. budžetam vismaz 20% jauniem dzelžiem. Jaunajā visus vismaz 2% var atdot būvniekiem.

    • Tur tas sadaļijums no Rīcības plāna. Kad Kariņa valdībai būs Rīcības plāns, tad redzēsim. Turklāt 20% prasība ir tieša NATO prasība, ne jau Kučinskis ar Brigmani to izdomāja. Tā kā viss būs OK mazāk par 20% nebūs, kamēr esam NATO 😉

  3. Mums vienu brīdi bija diskusija par medicīnas personāla nepietiekamību krīzes apstākļos:
    Latvijas māsu asociācijas dati liecina, ka kopumā Latvijā reģistrēti gandrīz 19 000 medmāsu, bet profesijā strādā nedaudz vairāk par 8000. https://diena.lv/raksts/latvija/zinas/jelgavas-slimnica-bez-maksas-vares-apgut-medicinas-masas-profesiju-14212063
    Lūk mobilizējamā rezerve ir. Vajag uzskaitīt un norādīt kur krīzes gadījumā jāierodas.

    • Viņas jau ir uzskaitītas, jo saņem apliecības MKN šeit. Reģistrācija ir maksas, tādēļ īstenībā medpersonāla ir vēl vairāk. MedMĀSAS, kas nav reģistrētas kā ārstniecības personāls aicināmas doties uz reģistrēties rezervistos brīvprātīgi (skat. šeit 4.2.apakšpunktu). MedBRĀĻI, kas nav reģistrēti kā ārstniecības personas teorētiski jau ir rezervisti, tikai neviens nezina, ka viņi ir mediķi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.