Dienas grauds

“[..] Nacionālo bruņoto spēku komandieris Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei ir devis skaidru uzdevumu izveidot jaunu kājnieku bataljonu, kas tiek komplektēts ar zemessargiem[..] Otrs uzdevums, kuru skaidri ir nodefinējis Nacionālo bruņoto spēku komandieris – kājnieku bataljona izveide uz zemessargu bāzes. Respektīvi, šī gada laikā mēs ļoti intensīvi strādāsim pie zemessargu rekrutēšanas, piesaistes un apmācības, ar mērķi līdz gada beigām nokomplektēt vismaz 100 – 150 cilvēku lielu rotu. Protams, šis ir ambiciozs uzdevums un tā izpilde ir atkarīga no cilvēku vēlmes ziedot savu brīvo laiku valsts aizsardzībai. Bet, esot Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandiera amatā, es redzēju, ka cilvēku atsaucība 2018. gadā bija lielāka nekā tā bija pirms tam. Uzskatu, ka zemessargu piesaistīšanai vajadzīgā apmērā ir potenciāls. [..]

avots

vara bungas: Tā kā par šo LV know-how visi gribēs izteikties, atstāšu tam vietu šeit. Mans SUBJEKTĪVS viedoklis ir, ka :

  1. Nav sensācija. Vairāk kā pirms gada mēs par to jau diskutējām šeit. Aicinu atsvaidzināt atmiņā.
  2. Analizējot runas diskursu nevar nepamanīt, ka pulkvežleitnants  divas reizes (visticamāk neapzināti) uzsver, ka tas ir uzdevums, ko jāpilda, nevis viņa personīgā pārliecība, ka neregulāro ZS piejukšana regulāriem PD  ir uh, kāds sasniegums.
  3.  Pozitīvi, ka NBS tiek ļauts sākt domāt un darīties militārās kategorijās un publiski konstatēt personāla trūkumu. VB mēs kopš 2013.gada griežam plati, ka dodiet mums, daboniet par katru cenu vismaz sākumam vienu pilnu nokoplektētu pēc štata regulāro vienību. Ceturtdaļgadsimtu tas nav izdevies, Liberts uzskatīja, ka neizdosies nekad. Nu, vismaz mēģinājums.
  4. Vai tas ir optimāls risinājums? Nu nostādiet sevi regulāras, profesionālas vienības komandiera vietā. To darīt ļoti veselīgi arī nostādot sevi pretinieka štāba vai komandiera vietā. Pavisam cits skats uz dzīvi, bet ok novirzījos no tēmas.  Tātad jūs esat PD kājnieku brigādes komandieris…  kuru no divām opcijām jūs izvēlētos (ja jau  PD karavīru  nepietiek), lai pabeigtu personāla komplektēšanu: A. brīvprātīgos zs, kurus var plānot apmēram tāpat kā laika apstākļus vai B. regulāros B/OMD, kas dzīvo kazarmā uz vietas un ir pilnībā integrējami PD apakšvienību apmācības plānā? Ja jūsu izvēle ir B, tad A vienkārši ir sliktākā no visām trim opcijām, bet tomēr opcija. Tā  kā gaviles par godu vadības ģenialitātei es pietaupītu.  Cilvēki vnk grozās kā var.
  5. Plānu ambiciozitāti te nekādu nesaskatu. Rīgā un ap Rīgu pāris tūstoši zs atradīsies, tātad “baseins”,  kurā zvejot aizstājējus izkritušajiem zs ir liels un dziļš. Tautas staigāšana būs liela, tāda ir paramilitāristu normāla vispārējā specifika, ar ko jārēķinās. Turklāt es darītu tā, ka zs mācībās izbrīvētu PD no sekundāriem uzdevumiem, kas  ļautu kvalitatīvāk apmācīt brigādes PD pamatsastāvu. Uz ` Ādažiem tiks atlasīti labākie, jaunākie un spēcīgākie zs,  tādēļ reāli cietīs Ādažiem tuvējie bataljoni, studenti jo īpaši.
  6.  Problēma ar zs kadru mainību pieaugs, kad pieaugs prasības pret zs un tā vairs nebūs rota, bet bataljons… Nu, tuvu mission impossible.
  7.  Neideālā gadījumā, ja jau nav B/OMD, SzS brigādes personāla iztrūkumus būtu jāsedz ar rez.karavīriem (ex-PD, nevis ex-ZS vai ex-VAM vai ex-Aluksnes īsais kurss protams). Bet paši zināt kā ir ar to iesaukšanu.
  8. Manam konservatīvam un tradicionālam prātam ir neaptverami, ka neregulāro ZS 3.brigādi atjauc ar regulāro PD rotu (nākotnē bataljonu), bet  regulāro brigādi SzS ar neregulāro ZS rotu (nākotnē bataljonu).  Pret to protestē visa mana necilā zināšana un saprašana. Apskaužu tos, kas var uz to mierīgi noskatīties.
  9. Šie eksperimenti tomēr ir pozitīvi tādā nozīmē, ka agri vai vēlu tiem būtu jānoved pie secinājuma par nepieciešamību nodalīt mušas no kotletēm (vnk teiciens, neprecizēsim kas ir kas) un PD vienību papildināšanai ieviest B/OMD.
  10.  Vēlu veiksmi pulkvežleitnantam, lai nu kas, bet viņš izskatās zinošs, īsts un patiess. Btw kādēļ tikai pulkvežleitnants, mums taču ir pilns ar ģenerāļiem, vai tie pilda tikai ceremoniālas funkcijas? 🙂

 

89 thoughts on “Dienas grauds

  1. PD rotas veidošana Latgalē ir politisks solis.
    PD brigādes potenciālajam 3. ZS bataljonam jāpiesaista sezonas strādnieki, kuriem ir brīvi vairāki mēneši gadā.

  2. Tā kā par šo LV know-how visi gribēs izteikties… <<<<<
    Bez šaubām. Te nav jāorientējas rācijās vai kamuflāžās, t.i., sarunai ir zemāks entrance level

    Plānu ambiciozitāti te nekādu nesaskatu. Rīgā un ap Rīgu pāris tūstoši zs atradīsies, tātad “baseins”, kurā zvejot aizstājējus izkritušajiem zs ir liels un dziļš. Tautas staigāšana būs liela, tāda ir paramilitāristu normāla vispārējā specifika, ar ko jārēķinās. <<<<<

    Es gan saskatu. Zemessardzes skaits būtībā diez ko nepieaug. Pa visu Latviju tie bija ~ 800 pēdējos gados, Rīgā varbūt 200 gada laikā. Apkopojumu es neesmu redzējis, tikai cik no intervijām atceros.
    Šogad bija rekords, kad beidzot no 8000 pakāpās uz 8200. Ja tie ir +200 zemessargi gadā Latvijā, tad cik ilgi notiks bataljona komplektācija Ādažos? 4-5 gadus?

    Var piekrist tai ziņā, ka cilvēki, kas varētu dienēt, fiziski eksistē, bet viņi nav motivēti. Tai skaitā tādēļ, ka netic sistēmas godīgumam. Bet, motivēšanas sastāvdaļa būtu atzīt, ka esošais stāvoklis ir neapmierinošs, un te nu viss iesprūst.

  3. ”kājnieku bataljona izveide uz zemessargu bāzes” – šis varētu būt interesanti, ja tas ir pd- tad Rīgā cilvēku trūks un būs vienalga ko rekrutēs 😉 zemesargs, vai nē- ka tik skaits ir un ir ko apmācīt.

    Te vairāk ož pēc nepilna laika karavīriem. ar apmācību daudzumu (40-60? diez vai vairāk pavilks) dienas gadā. Šādai sistēmai ir arī savs potenciāls, ja vien tas nav tikai Rīgā. Neatkarīgi no tā , kur ”zemessargi” atradīsies/pakļausies būs vairāk apmācītu cilvēku. Dienestam ir specifika ka tas mēdz apnikt- ja ir diendienā 😉
    Ņemot vērā ka populācija samazinās ir skaidrs, ka ilgstoši nespēs no darba tirgus izņemt 6000 cilvēkus- būs jādalās ar civilo sektoru. Gluži, ka senajās Atēnās- ”visi” brīvie vīrieši bija karavīri un visi bez karošanas nodarbojās arī ar kaut ko citu.

    jo palielam ar ko karavīri ikdienā nodarbojas? ar sportu- lai paši trenējas mājās un katru mēnesi visi civilie var atnākt uz pilsētas stadionu nolikt fizo normas. un par to saņemt, piemēram, 40 eiro. pusstundas darbs un nauda kabatā un tā katru mēnesi- normāla maziņa haltūra 😉 kuram labāks fizo saņem vairāk. Prieks censties 😉

    Topogrāfija- ja godīgi priekš kam topogrāfiju karavīram mācīt- pareizi ar kaut ko tāpat laiks jāaizpilda, kāpēc lai tā nebūtu topogrāfija? topogrāfiju varētu macīties komandieri. pārējiem iekāpu mašīnā un aizbraucu un eju, kur komandieris rāda. Es savos zemeņu dārzos darbiniekiem arī nelieku iet no viena lauka uz otru ar kājām 😉 tas traki dārgi man sanāk. sasēdinu mašīnā un aizvedu. protams tas neuzlabo viņu fizisko stāvokli, bet varam atgriezties pie iepriekšējā punkta kā uzlabot fizo.

    Neapgūs taktiku- kādam zābakam jābūt, lai 20 dienās neapgūtu pāris elementāras darbības 😉 it sevišķi ja tās palīdz izdzīvot. taktika var būt mazāk noslīpēta – ja ir labāks uguns atbalsts- piemēram prettanku raķetes apkalpe- precīzi no kilometra iešauj kur vajag- ja vajag – tad arī caur skursteni 😉 šādam atbalstam es dotu priekšroku.

    apkalpojošais personāls- nu es viens 5 strādniekus sadalu viņiem darbu un apgādāju ar visu nepieciešamo darba veikšanai. uzskatu, ka 2 reiz vairāk cilvēku man daudz neko nesarežģītu. Ja kādreiz es izaugtu mega liels un man būtu 100 darbinieki – noteikti ar 10 cilvēkiem man pietiktu, lai viņus apkalpotu 😉 armijā uz vienu darba rūķi ir 1,5-2 administratīvie rūķi 😉 ar ko viņi nodarbojas- droši vien visi ir varen aizņemti.

    tā ka karavīriem droši var samazināt slodzi un vienlaicīgi parūpēties, kur vēl karavīrs varētu piepelnīties. piemēram patruļpolicijā/ ugunsdzēsējos- nē tur nevar 😉 aizliegts ar likumu. vienu nedēļu dzēšu mājas, otru nedēļu sargāju citus. iekārtojam valsts pārvaldē- nedēļu padzīvoji pa mežu- tad droši vari pasēdēt ofisā/garāžā un palīdzēt cilvēkiem citos jautājumos- pieradinām cilvēkus, ka “kara laikā” daudz kas būs ierobežotāks.

    resursi kļūst ierobežotāki, attiecīgi tie lietderīgāk ir jāizmanto.

    • Aniņu par jenerāli!
      Kur Tu ņem savas idejas? Fantastiski, vienkārši un ģeniāli. Var redzēt, ka tev ir milzīga un dziļa izpratne par apmācību, taktiku un militāro mākslu kopumā. Super! Sākšu apkopot tavus postus, varbūt kādreiz varēs izdot grāmatu, līdzīgi kā Radziņa kopotos rakstus. Ar tavu atļauju, protams.
      Tā turēt!

  4. Ja Latvija no britiem ir pieņēmusi mazo vienību taktika, tad varbūt konsultanti un attīstītāji iet nākošo soli un Latvijas NBSā parādīes kaut kas līdzīgs britu rezerves spēkiem, kurus veido nepilna laika karavīri. Jā, varbūt 40-60 dienas gadā. Regulāros spēkus veido pilna laika karavīri.
    Pareizi būtu, ja visu Zemessardzi pārsauktu par rezerves spēkiem un atbilstoši trenētu – tas mans subjektīvais viedoklis. Zemessardze vairs nav šķiriski sabiedriska organizācija, kādi bija aizsargi.
    https://www.army.mod.uk/who-we-are/the-army-reserve/

    • Interesanti vērot, cik ātri ātmesta un aizmirsta ZS “policejiskā” funkcija, ko vēl nesen visādi pucēja. Ja pārdēvēt ZS atbilstoši izmantošanas mērķim “aktīvā rezerve”, sabrūk Graubes piramīda, kur ZS skaits (ar koeficentu 1 nevis teiksim 0,3) bija jāpluso klāt pie PD tā demonstrējot sabiedrotajiem “kaujai gatavu” 14K-15K lielu divīziju. Bet tā rezerve būs rezerve, regulārie uzrādīs nepilnu brigādi un SpecOpP.
      PS Tu man atrakstīsi vai nē?

  5. Strauji tuvojamies 3 ātrumu ZS. Kur vienā katlā ZS vezumnieks, ZS PGR, ZS iekš brigādes…
    tur pats velns kaklu nolauzīs kas ir kas..

  6. loģiski, ka katrs komandieris vēlētos sev pilna laika gados jaunus karavīrus, kurus varētu “izmīcīt” pēc saviem ieskatiem, bet… izņemot kpv.lv, pārējās Saeimā iekļuvušās partijas ir V kloni un uz omd vismaz tuvākos četrus gadus nav ko cerēt…
    izveidot 3.bataljonu uz zs bāzes nebūtu nekas slikts, ja mainītos attieksme pret pašiem zemessargiem un viņu līgumu. jāsāk precīzāk noteikt un izpildīt abu pušu saistības. ir jānosaka mācību datumi gadam uz priekšu un neierašanās ir strikti jākontrolē- neierašanās uz mācībām tikai pēc Darba likuma regulējumiem un vajadzības gadījumā ar soda sankcijām. pretīgākais, ka paši ģenerāļi deklamē: “ēēē, ūūū, āāā, bla, bla, labi ka ieradāties atņemot laiku ģimenēm, bla, bla..” tā kā ņergas! šī te viņu mīkstčaulība šādā veidā arī ieviešas zemessargu apziņā, kam ar militāro disciplīnu nav nekā kopīga- ja gribi- nāc, ja slikts laiks, pofig, pavārtīšos šodien bišķi pa gultu…

    • atkal teikšu – zs specifika. To brīvapmeklējumu pat varētu pieciest, ja zs būtu kā 90-s, absolūts vairākums ar PSRS OMD aiz muguras un starp tiem bijā atrodami taaadi spečoki… bet tajos pašos 90-s galvenā ZS funkcija bija “poicejiska”. Es ļoti labi atceros draudzīgas diskusijas ar atlūgumu iesniedzējiem – pa krūmiem ložņāt negribu, gribu reketierus apkarot. Labs rotņiks bija faķīrs, kurš ar harismu, pierunāšanu, pielabināšanos uc tikai viņam zināmiem paņēmieniem spēja sadabūt uz meža ugunsgrēku 10-15-20 cilvēkus. BIja arī tagadējo PGR līdzinieki, tipa ārrindas SUV,ar tiem gājām uzbrukumā sīkajiem bandīšiem 🙂 nekādu dižu drillu, visi visu prot tāpat. Pāreja uz militāro sliedi notika vēlāk, tuvāk 2000., kad nostiprinājās policija un tiesisko nihilismu papildinātu ar proletārisko pārliecību sāka aizstāt juridiskā birokrātija. Tagad, kad uz ZS atnāk jauneklis ar 0 militāro pieredzi, viņu `vēl piecus gadus līdz kareivja līmenim jādrillē, pa to laiku viņam jau sieva, bērns un visādi citi dzīves pienākumi. Tā kā pagaidām varam priecāties kaut vai par to, ka pēc Graubes zastoja sākās vismaz meklējumi ko un kā papildināt, uzlabot, militarizēt. Tās relācijas par lielo pieplūdumu ZS ir koks ar diviem galiem – 8000 skan no katra TV jau vismaz piekto gadu, drīz pat mājsaimnieces sāks jautāt- kā tā, pieplūst un pieplūst,bet pludiņš nekust.

      • starp citu kāpēc PSRS omd gribas tā izcelt? Noteikti veiksmīgāks piemērs ir latviešu leģiona 6 nedēļu pirmsfrontes apmācība 😉

        un var saprast kāpēc bakstīties pa krūmiem 😉 ja varēja nodarboties ar kaut ko reālu.

        • Tādēļ, ka TOLAIK PSRS OMD bija spēcīgs situāciju veidojošs faktors. Citu kravīru spēka gados mums nebija. Bija leģionāri, bet kā paši viņi puspajokam teica – kontrolšāvienu izpildīšanai. Jā, darījām to ko tobrīd visvairāk vajadzēja darīt, bet tas aizveda ZS prom no ceļa uz vairākiem gadiem, kā divnieks varu par to romānus rakstīt :). PSRS virsniekiem diez ko neuzticējās, viņi to juta un neuzbāzās ar savām zināšanām, rezultātā, kas tik nekomandēja bataljonus – atslēdznieki un skolotāji, inženieri un barikāžu varoņi, visi, tikai ne profesionāļi. Militarizēt Zemessardzi tāds ir XXI gadsimta lozungs.

          • Tagad sanāk ka veči ar PSRS omd pieredzi paši vairs neuzticējās saviem PSRS virsniekiem. Virsnieki slikti- karavīri labi. Ja Tev ir ieroču (kalašņikovs pret pistoli, rpg pret automātu) un veču pārsvars un likums Tavā pusē- tā ir visa taktika- ko kaut cik saprātīgam piparam apgūt 3 dienu laikā 😉 un ja neko īpaši stulbu nedari (nešauj savējam mugurā, vai pats neskrien savējo ugunī)ar to pietiek, kamēr tās reālās treniņ/kaujasdienas sakrājas vairāk.

            • Protams. Virsnieks tā laika profesionālis, zaškvarennijs režīma balsts, OMD kareivis – brivs cilvēks spiestos apstākļos. Pārējais gan ir tava interpretācija, nekomentēšu, jo bezcerīgi.

              • PSRS omd nevienu noteikti nemācija apkarot noziedzību. bija saprātīgi cilvēki, kuriem iedeva ieročus un ar mašīnu aizveda uz noteiktu vietu veikt operāciju. Tā kā zemessargi notikumu vietā noteikti bija vairāk nekā noziedznieki un bruņojums arī labāks- likumsakarīgi bandīti pārsvarā padevās- ja nepadevās no tā radās zemessargu reputācija. Metode bija efektīva un nesa rezultātus.

                tagad kad piedāvāju to pašu- ar mašīnu aizbraukt uz noteiktu vietu, izcelt savu prettanka raķeti ieplēst to būdā un aiziet salasīt visu kas palika pāri un visu to iemācīties 20 dienu laikā- tad uz mani skatās kā uz ciema dīvaini 😉 lai gan tieši tāpat rīkojās pirmie zemessargi par kuriem klīst leģendas darīja tieši to pašu ar mazāku kalibru. Protams PSRS OMD bija īsta kadru kalve- lai gan pārsvarā ar kuriem runāts viņi nodarbojās ar kaut kādu huiņu 2 gadu garumā, un bieži visa apgūtā taktika bija izvērsties ķēdē.

                • ka kuram paveicās ar to OMD, vai kā prot izstāstīt 🙂 Man paveicās. Zināmā mērā tavai folksšturma taktikai var piekrist, ja tā būtu masveida kustība. Bet pie mums ZS riktē kā 1:1 PD, tā kā tu noteikti neesi trendīgs. Manā batiņā bija pāris veči no iekšējā karaspēka (karmīna beretes) tā kā padalījās ar zināšanām arī par noziedzības apkarošanu. Vietējā mentenē toč tādu ekspertu nebija, toties bija čečeni, kas uz LPSR brauca augt līdz kapteinim un atgriezties kalnos par lieliem priekšniekiem, kas aiztaupīja līdzekļus, lai pirktu amatus un zvigznes dzimtenē.

                  • un cik dienu aizņēma karmīna berešu sagatavotais ”īsais kaujinieku kurss”? 😉 trīsreiz parādīja un braucam uzdevumā?
                    un vēl jautājums tipa mentene ir, lietot ieročus ir tiesīga un kur tur vēl atradās niša zemessargiem? tipa mentu kari? lai gan aizturētos tāpat noteikti atdeva mentenē- varbūt varēja neatdot preci? 😉 un par to baidījās un cienīja?

                    folkšturmā – galvenais, lai iedod tanku dūri 😉 tad uzreiz parādās arī varianti un tad krievu tankistam vairs lielas atšķirības nebija- vai uz viņu tēmē ss (šiem moška rokas mazāk drebēja un precīzāk šāva) ar tanku dūri, vai brašs folkšturmists 😉 atkāpties nevarēja – par to kāra un nonākt krievu gūstā arī bija slikta opcija.

                    • To ko es atceros no jaunsardzes laikiem dzimtajā pilsētā. Reketieri piedāvā “apsardzes pakalpojumus” uzņēmējiem, pretējā gadījumā var “nejauši” kau kas nodegt vai mašīna virsū uzbraukt. Policija pieņem paskaidrojumu un nereaģē. Reketieri saka, ka viņiem bija tikai lietišķs piedāvājums. ZS paņem reketierus, aizved uz mežu un liek rakt kapu. Reketieri tiek noguldīti kapā un rakti ciet, pa to laiku viņi kauc un pie visa atzīstas. Šos palaiž, bet ar nosacījumu, ka nākamajā rītā visi paši kolektīvi iet uz prokuratūru, pie visa atzīstas un visus īpašumus cietušajiem noraksta. Maksas advokātus neņem un saņem reālu cietumsodu. Ja reāla soda nebūs, tad bedre joprojām ir atrakta. Visi sodus saņem, jo zina, ka ZS ir psihopāti ar kuriem neko nevar sabīdīt.

                    • Jā, tā arī bija, bet tas nav paraugs atdarināšanai tagad. Aizturētos ne vienmēr atdeva milicijai, tikai tad, ja “uz kabatas” tika atrasts kas krimināls. Pēc audzinošas sarunas recidīvus mūsu AoR neatceros, gan cietušie, gan vainīgie bija ļoti apmierināti ar šādu iznākumu. Nodošana milicijā bieži nebija iespējama, jo negribēja ņemt, jo ” izmeklēšanas darbības” neatbilda nekādām procesuālām normām. Ja ņēma, tad palaida max ātri un bez sekām.

                    • Pēc šādas metodes organizētai noziedzībai vispār bija jāpazūd 😉 un vietā jānāk baķkai ar savu izpratni par tiesiskumu- kas arī automātiski nozīmētu organizēto noziedzību. Vara pievelk.

                      Lai noraustītos par ”ierakuma” aizrakšanu līdz galam- to noteikti kādu reizi vajadzēja arī izdarīt un varbūt pielietot medicīnas abc. Ar blefu paņems tikai jauniņos.

                    • Manā pusē 90-tajos veselas bandas tiešām arī tika apraktas, līdz ar to par vārdu nopietnību neviens nešaubījās.
                      Organizētā noziedzība VISPĀR nepazuda, bet tā tika turēta rāmjos. Kur tā palika:
                      1. Daudzi cietušie (kremlini) ZS necieta un neuzticējās vēl vairāk par bandītiem un visu maksāja. Tas arī izskaidro kāpēc lielajās pilsētās rekets eksistēja vairākus gadus, turpretī latviskos laukos un mazpilsētās tāds pazuda vēl neizveidojies.
                      2. Daudzi cietušie paši nebija bez vainas (aplokšņu algas, nelegāla uzņēmējdarbība utt.) līdz ar to kontakti ar oficiālo varu viņiem varēja beigties ar biznesa slēgšanu, tāpēc klusiņām maksāja.
                      3. Daudz kas saglabājies tāds, kas nebija saistīts ar vardarbību tiešā veidā (vismaz kur nebija konkrēta cietušā), piem. narkotiku un alkohola tirdzniecība, kontrabanda, prostitūcija. Kurš pircējs skries sūdzēt prieka māju vai točku, ja viņam tur nekvalitatīvu preci iegrūda? Neviens tak viņu uz turieni nevilka.
                      Pamatā saistībā ar kontrabandu ZS sāka nopietni ierobežot un turpināja, jo ZS sāka apdraudēt sistēmu kopumā. Uz ZS 90-to sākumā atnāca ļoti daudz aktīvistu no LNNK, kas tajā izveidoja no vispārējās sistēmas atšķirīgu vērtību, mērķu un ideālu vidi (zināma līdzība ar Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem 2014. gadā). Pie varas palika pārsvarā vecā nomenklatūra (atšķirībā no Igaunijas). Ja kāda sistēmas daļa sāk palikt atšķirīga un spēcīga, tad rodas draudi, ka tā pabāzīs zem sevis visus pārējos. Līdz ar to apmēram 1994. gadā sākās mērķtiecīga darbība, lai ZS vājinātu un diskreditētu. Pretējas gadījums varēja būt militārā hunta (formāla vai neformāla), kas jaunattīstības valstij ir normāla parādība ātro reformu veikšanai, nomenklatūras nobīdīšanai, lustrācijai utt.

      • tāpēc vajag tagad konkrēti noteikt, ka ZS ir NBS sastāvdaļa bez nekādām abstraktām policejiskām funkcijām.
        nākošais- vajag visiem zemessargiem pamatapmācības nometni, nākošā nometne specialitātei un tad jau pa nedēļas nogalēm var drillēt darbības vienību sastāvā.
        ja cilvēki vairs nestāsies ZS, tad tas būs rādītājs un ģenerāļi varēs domāt tālāk, bet nonihilēt zemessargus līdz peintbolistu izklaides līmenim ir noziedzīgi pret apzinīgajiem, kuri negib mirt jau pirmajā kaujā.

        • ZS (obligātajā) aizgāja atlasīti brīvprātīgie, kuri iestājās ZS, lai nebūtu regulārajā omd jāiet. šķiet, 95-jā Zs instruktori (iesauktie/omd) no Cēsīm ieviesa omd angļu taktiku (lauka kaujas iemaņas) Kadagā.

        • te tipa jau specnazu gatavo gada laikā 😉
          un tādā pašā (forsētā) gaisotnē 30 dienās var sagatavot normālu/saprātīgu piparu un katru mēnesi 2-4 apmācību dienas – ir tāds līmenis, par kuru patreizējā zemessardze var tikai sapņot. tas prasītu no pamatapmācības izsviest ierindas mācību kā tādu, topogrāfiju atstāt kā motivējamu izvēles kursu, ko individuāli apmeklēt stirnubukā, utt. Atstāt visu, kas saistās ar taktiku un kaujasspējām.

          un iedot vēl tikai bruņojumu, par kuru pārējā zemessardze var tikai sapņot.

          lai karavīri nepazustu- būtu sistemātiski jāpiemeklē darbavietas, kas šādu dienesta režīmu atbalsta un MOTIVĒ piemēram par mācībām saglabājas, gan vidējā izpeļņa darbā, gan esošā zemessarga alga . un braukt uz zemessardzi darba dienā- nevis ņemt nost nedēļas nogali ģimenei.

          un tas viss būtu milzīgi slikti 😉

  7. Ja jau militarizēt Zemessardzi, tad viens no loģiskājiem attīstības scenārijiem manuprāt, ir ZS štāba likvidācija un ZS bataljonu un brigāžu pakļaušana pa tiešo sauszemes spēkiem ka teritoriālās aizsardzības vienības. Visās vienībās noteiktais daudzums ar PD, ZS un perspektīvā arī OMD, kur katram sava funkcija (daudzās valstīs rezervisti un nacionālās gvardes kompensē regulāro spēku iztrūkumu). Rezerves bataljoni ir daļa no regulāro spēku brigādēm (tostarp Nīderlandē).
    Savukārt tiem, kas negrib militarizēties, var no leišiem aizņemties ideju par Šāvēju savienību (ja nekļūdos), un tiem jau uzvelt piemiņas pasākumus un patriotisma pulciņa funkcijas…

    • …un tostarp, ielu patrulēšanu nemieru gadījumā, pastiprinot iekšlietu sistēmu ar cilvēku masu meklēšanas un stihisko nelamju seku likvidēšanas pasākumos…

      • ohoho… ja patruļdienesta funkcijām pieiet nopietni tur vajag mācīties un mācīties, jo īpaši psiholoģiju. Cilvēku meklēšanu neslikti veic NVO. Stihiskās nelaimes, nu, jā. Patriotisko kobru dīdīšana -protams.

        • 90-s taču patrulēja, nepārliecināsi ka tam vajag vairāk apmācības un fizo, kā ugunspunkta iznīcināšanai… Turklāt nebija jau domāts pilnīgi patstāvīga patrulēšana, bet gan policijas patruļu pastiprināšana. Līdzīgi ka bija apspriests kādu laiku atpakaļ pie raksta par auto dedzināšanu Zviedrijā.

          • Ko tik 90-s nedarīja, kad nebija kam darīt. Nevajag ekstremālos risinājumus padarīt par normu. Ja būtu ZS daļa kas specializētos šajā grūtajā specialitātē, tad, jā. Mācījos LPA, tā kā mb neesmu objektīvs 🙂

          • un kāpēc, lai nepatrulētu – jo tas atkal jāmācās 2 gadi un vislabāk, ja to darīs virsnieki un kā minimums ar bakalaura grādu( sociālo zinātņu maģistri īpaši vēlami)- kā nekā darbs ar antisociāliem elementiem 😉 ja zemessargi varētu dienēt policijā un otrādi- tas vienkārši būtu viņu ikdienas uzdevums, kur uz zemīšiem viņi aizbrauktu noteiktās dienās apgūt specifiskas kaujas iemaņas, kas var noderēt netradicionālos/kara apstākļos ar īpaši antisociāliem elementiem.

            krīzes apstākļos visi jaunie policisti/ugunsdzēsēji/robežsargi dodas karā uz vietas paliek pensionāri- protams līmenis ”nedaudz” krītas, bet kara laikā drošība nekad nav tāda, kā miera laikā.

            • Drīzāk policijas palīgu institūciju jāattīsta līdz Aizsargu līmenim ar iespēju krīzes apstākļos iesaukt tur armijai nederīgos apsardzes darbiniekus un medniekus.

            • Ar grādu vai bez 1. patruļniekam ir jāvairo drošību, nevis jārada apdraudējumu citiem ar savu neprofesionālu rīcību 2. patruļniekam jāprot/jāspēj nepalikt bez ieroča. 3. pātruļniekam jāiedveš respekts apkārtējos (stāja, forma, n/a zināšanas, sadarbība uc).
              Tas ko noteikti ZS varētu paņemt uz sevi ir blokposteņu menedžments, pie tam pēc labākiem paraugiem un pilnā mērā – no dizaina un darbības nodrošināšanas līdz demobilizācijai un apkārtnes sakopšanai.

    • ZS štāba likvidēšanu sen atbalstu, bet ZS štābs ir (bija?) svētā govs. Ērta, neputekļaina vieta ģenerālim ar diviem ģenerāļiem vietniekiem. (!) Kā kāds izteica šādu ideju tulīt sākās aurošana par “Zemessardzes likvidāciju”, kas ir dižpolitisks jautājums. Mierīgi aizvietojams ar nelielu ZS departamentu pie AŠ. Brigādes, kādas brigādes? 🙂 Lai paliek administratīvai koordinācijai miera laikā.

    • Mums reāli nav bataljonu un brigāžu, mums ir pastiprinātās rotas. Vairāk neceļ. Arī Igaunijā Kaitselīts ir atsevišķās rotas un to arī neslēpj.
      Vispirms jāsaprot ko mēs protam un kādi resursi. Tātad mums ir ap 20 pastiprinātās rotas. Vai mums apgāde velk apgādāt visas šīs rotas ārpus dislokācijas vietas? Ja atbilde ir nē, tad jāparedz ZS darbība tikai noteiktā rajonā ar noteiktiem uzdevumiem: piem. noteiktu laiku aizsargāt noteiktu objektu vai arī noteiktu laiku kavēt ienaidnieka kustību pa noteiktu ceļu.

        • Ja tas nav trenēts, tad es pieņemu, ka nespētu. Lai mani pārliecinātu par pretējo, mācībās visa 1. ZS brigāde ir jāpārvieto uz austrumu robežu un jāimitē atkāpšanās ar kaujām. Pretinieks varētu būt PD brigāde ar sabiedrotajiem. Ja vairākas dienas apgāde strādās bez problēmām, tad es secināšu, ka spēj.

          • nezinvai, lai pierādītu tieši Tev, ka apgāde kko spēj, 1.ZS brigādi pārmetīs uz austrumu robežu. neredzu arī jēgu Tev kko pierādīt, jo loģiska labuma no tā nevienam nebūs- varēsi apmierināt tikai savu ziņkāri 😀
            bet apgādē nekā pārdabiska nav- nozīmē koordinātas un ved, ja ir ko vest! problēma drīzāk varētu būt komandieru plānošanā un komunicēšanā.

            • Tomēr realizējot zemeņsarga ieceri, būtu lieliska iespēja pārliecināties par Tavu gaišredzību. Kaut kā liekas, ka viss tik spoži nevestos. Galu galā, priekš tam mācības ir, lai identificētu vājās vietas un izdarītu secinājumus.

              • Karā vispār nekas spoži nevestos- visapkārt sprāgtu mīnas, komandieri putrotos rācijās, zemessargi orientējas hujova, turklāt iub konvoja mašīnas nodelītējuši…

                  • ak ta tā- pārlasi vēlreiz tās 38 lpp iub slēdziena un paskaidro man, kas specifikācijā bija nepareizi uzrakstīts.

                • Tieši tāpēc arī vajag mācības. Ar diversantiem un sakaru traucētājiem aizmugurē. Ar psihām vecmāmiņām, kuras noguļas ceļa vidū. Ar novērotājiem, kuri teiks: šo konvoju iznīcināja aviācija, šis tilts uzspridzināts utt.

            • bet apgādē nekā pārdabiska nav …. <<<<
              hmm. Mums jau 25 gadus apgādē nekas pārdabisks arī nenotiek. Ja nu reizēm kaut kas pazūd.

                • Problēma SISTĒMA (personāls, materiāltehniskais nodrošinājums, procedūras) nav izmēģinātas liela mēroga mācībās.

                  • Es gaudoju valstiskā līmenī. Nospertās nakts redzamības iekārtas utt.
                    Lokāli arī neko tādu, no kā aizrautos elpa, redzējis neesmu. Tikai sajūtu, ka netiekam galā. Apgāde ir apgāde arī tad, kad zaldāti ir mājās un vienkārši ir jānoekipē, ja ir problēmas ar to, tad ko gaidīt kaujas laukā

                    • sajūtas reizēm ir mānīgas! tas ir tāpat kā par tagadējo kriminālo situāciju valstī var teikt, ka mums ir neizdevusies valsts, jo kkas ir nozagts, aplaupīts un notiek slekavības. bet… diemžēl visās valstīs tā notiek.
                      es nevienu neattaisnoju un neapvainoju par nakts redzamībām, bet tur ir mantas miljonu vērtībās, tāpēc nakts redzamības ir mazs puteklītis uz kopējo apjomu. manā skatījumā drīzāk šis pasākums var pārvērsties sīkumainībā un paranojā, ja gaudotāji vēl pagaudos medijos. aizejat uz savu grāmatvedību un pajautājat cik viegli jūsu novalkātās formas norakstīt.

                    • Es daudz nekomentēju par nakts optiku, jo nezinu cik tās bija un cik pazuda.
                      Bet, es zinu kā ar parastā ekipējuma uzskaiti ir problēmas jau miera laikā un ne visiem tas ir. Līdz ar to secinu, ka kara laikā būs vēl vairāk problēmu.

                    • aizejat uz savu grāmatvedību un pajautājat cik viegli jūsu novalkātās formas norakstīt <<<
                      ja viss ir kārtībā, tad tam būtu jābūt viegli

                  • esi konkrētāks par tām procedūrām un sistēmu, kas Tevi neapmierina. savādāk tāda plika .iršana atkal.

                    • Labi. Procedūras ietver sevī
                      1. Plānošanu: cik kādu mantu vajadzēs noteiktā laika nogrieznī un cik transporta vajadzēs, lai to visu aizvestu. Pieredzējis apgādnieks aptuveni zina kāds varētu būs patēriņš atkarībā no kauju intensitātes, cik tam kravu vajadzēs, cik un kāds transports būs nepieciešams, cik ilgu laiku tas viss aizņems.
                      2. Koordināciju: kā tiek saņemti pieprasījumi pēc pāragādes (sakari), kā kravas tiek komplektētas, iekrautas, aizvestas (vai kolonna prot orientēties), konvojētas, kā notiek tehnikas remonts, ievainoto evakuācija un uz kurieni. Kādi ir mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi, maskēšanās.
                      Mani neapmierina, ka viss augstāk uzskaitītājs netiek šādā mērogā trenēts.
                      Sīkāk šeit https://www.globalsecurity.org/military/library/policy/army/fm/4-95/fm4-95_2014.pdf

    • Galvenais ka pašu viņu NAA tā iemācīja orientēties ka pat sacensībās piedalās! 😀

      ” Kopumā vingrinājumā tiek vērtēti 12 galvenie kritēriji – ne tikai šķēršļu pārvarēšana, bet arī orientēšanas apvidū, darbs ar radiostacijām, izdzīvošana un citi. Zemessargi uzsver, ka šāda veida pasākums ir ļoti noderīgs mācību veids.
      “Aizrautība – tā rada motivāciju,” saka Atvars Aniņš. “Interesantas mācības ir viens no tiem motivatoriem, lai cilvēki pieteiktos Zemessardzē. Ja zemessargs ar aizrautību stāsta – es biju brīvdienās, tur bija tik forši, mums mācīja to un to, tad cilvēki uz to mēdz pavilkties.”
      http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=23831&r=Jekabpils

      • laikam kļūstu vecāks un sāku domāt kāda mārutka pēc visi braši 10 stundas jož pa ceļu 😉 ja to pašu ceļa posmu var nobraukt 30 minūtēs 😉 ?

    • Amīši bieži dodas tur, kur nav ceļi un fiziski nevar aizbraukt. Latvijā nezinu nevienu vietu, kur nevar aizbraukt- purvs un kā jau teicu ar kaut ko karavīru laiks ir jāaizpilda – it sevišķi ja Tev ir 4-6 mēneši apmācībai.

      Ja Tev ir 20 dienas gadā tad 4-5 dienas veltīt topogrāfijai, kas uzreiz atņem laiku taktiskajai šaušanai, kuras pārsvarā tāpat nav- tad topogrāfijai neredzu jēgu. Komandieris aizvedīs(tos māca ilgāk).ir specialitātes kur orientēšanos var un vajag iekļaut. ja ir mašīna var aizbraukt ar mašīnu arī bez komandiera. un papildus noteikti ir jāveicina zemessargu piedalīšanās civilās orientēšanas sacensībās.

      tā kā esam baskāji- tad mums topogrāfija noteikti ir jābūt. citādi nekur nenonāksim 😉 bet palielam parastajam zemessargam topogrāfija ir tikpat noderīga kā loka šaušana 😉 un parastajiem zemessargiem nedod kartes- pārsvarā viena uz vadu ;)un viņi reti kur iet kājām- tas ir fiziski nevajadzīgi smagi, kādi 30% no parastajiem zemessargiem tāpat ”nomirs” pārgājiena laikā- tiklīdz iekļūs kaut nedaudz sarežģītākā apvidū, vai darīs ilgāk par 2 stundām un ātrāk ir aizbraukt.

      ja Tu ej pa mežu Tavs ātrums ir 2-3 km/h. pa ceļu neskatāmies, kāpēc ilgstoši iet pa ceļu , ja pa ceļu var braukt? tātad pēc 2-3 stundām būs noieti 5-7 km (ķivere, munīcija, ieroči un kādi 5-10 kg somā) un šajā laikā daļai (pietiekami lielai ap trešdaļu) būs veselības problēmas/ stāsies motors. vienība ir kaujas nespējīga, ja zaudē 30% no personālsastāva- labi šī kaujas spēju zaudējums būs pārejošs- bet notiks tieši vissvarīgākajā brīdī.

      tātad ņemot vērā ierobežoto apmācību ilgumu, vidējo zemessargu fizisko sagatavotību un transporta/ceļu pieejamību – topogrāfija priekš visiem nav prioritāte.Vai arī visžēlīgi tai atstāt vienu dienu. lai kaut ko kāds ar vienu ausi būtu dzirdējis un apķērīgākajiem rastos āķis 😉

          • A pa šito mēs ar Aniņa kungu nepadomājām. Aniņ, ko darīt ja komandieris krīt un neviens cits neprot neko citu, kā tikai vālēt desmitniekā no visiem stobriem? Atbildi, lūdzu, uz ZEMEŅU SARGA ķecerībām. Nešaubos, ka tev labs padoms azotē.

            • Tu laikam no tiem, kuri nezināja ko darīt kad nomira Staļins? Sabruka visa dzīve.
              Tātad atceramies, ka normāla apakšvienība, kas darbojas atsevišķi ir nemazāk par vadu un normāli zemessargi, ja tie nav izlūki, čupojas pa rotām. Cik rotā komandieru- vismaz 3 vada komandieri, 3 seržanti, 10 kaprāļi, ap 20 dižkareivji. Tā kā nevarētu sūdzēties par komandķēdes trūkumu?

              nav komandieris – ejam uz rotu prasīt jaunu 😉 lai karavīrs atrastu rotu- pieļauju, ka nevajag 5 dienu apmācību topogrāfijā?

              • labi dzīvojam, ja kā navigatorus varam atļauties likt kaprāļus vai pat seržantus… 😀 bet viss uz to arī iet, kaut arī paši instruktori ne vienmēr ir labi orientieristi.

            • un priekšroku dod karavīriem kuri prot prasmīgi staigāt un neprot prasmīgi darīt savu galveno pienākumu, jo to nebija laika iemācīt.

            • un vēl viens sīkums pamatapmācībā vajadzētu uztaisīt karavīru, kurš prot karot. Šajā stadijā štancēt ”komandiera vietniekus”, lai jebkurš zemessargs pēc pamatapmācības varētu aizvietot kritušo komandieri, nav lietderīgi.

              • Orientēšanas ir iekļauta visu normālo valstu armiju pamatapmācībā. PSRS tiešām parastam karavīram nemācīja. Man šķiet šobrīd Krievijas armijā tomēr māca orientēšanos arī parastam karavīram.
                Jebkurā normālā valsts armijā karavīrus gatavo tā, lai tie spētu ieņemt komandiera vietu nodaļas līmenī. Attiecīgi nodaļas komandieris ir jāgatavo tā, lai tas spētu uzņemties vada komandiera vai viņa vietnieka pienākumus.

        • ja Tu esi uz ceļa- pagrūti ir aizbraukt Tev garām. ja liksi apgādniekam braukt uz koordinātēm- nebrīnies, ka viņš tur nebūs 😉 apgādnieki parasti nav tādi naski karšu pārzinātāji.

          • Tu ne vienmēr esi uz ceļa, jāsaprot uz kura ceļa Tu esi, bieži šis ceļš ir izpostīts, jābrauc apkārt. Tava atrāšanās vieta var pamainīties laikā no tā brīža kad apgādnieks jau izbraucis. Kara laikā ceļu zīmes bojātas, apvidus izpostīts, naktī tumšs, brauc ar nakts optiku uz acīm (kur viss izskatās savādāk). Ļoti daudzi nemācēja lietot GPS pat tad, kad tas bija pieejams. Ukrainas austrumu apgabali bija slikti kartēti no Google puses. Tici man, Ukrainā kara sākumā dēļ problēmām ar orientēšanos bija kaudzēm upuru.
            Līdz ar to mums ir jātrenē orientēšanos, tai skaitā orientēšanos ar auto, jo tam ir sava specifika.

            • es esmu tikai pret topogrāfiju pamatapmācības 20 dienās. labāk lai pirms kaujas mācās topogrāfiju nevis taktiku.

              jaunsargi taču zin topogrāfiju tā ka bezcerīgi nav un tie kuri iet uz komandieru kursiem arī ko zin. pēc tam topogrāfiju var mācīt kamēr zili paliek 😉 un mēs mācāmies tikai kājāmgājēju topogrāfiju, jo ar auto neko nevedīsim.
              turklāt zemessardzei priekšrocība, ka mēs savu apkārtni mēdzam zināt.

      • es uzskatu, ka katrā nodaļā jābūt bez nodaļnieka vēlvienam spēcīgam orientieristam/navigatoram. viņu vajadzētu kaut kā speciālistu mācīt. ja izlūki ziņo, par ienaidnieku, tad kājiniekiem ir jāspēj nokļūt uz koordinātām pozīciju veidošanai, reizē neiekļūstot savējo sektorā, kur savējie nobliezīs. cik mācētu uztaisīt maršruta kartiņu? mans novērojums, ka sūdīgi zemessargiem ar to orientēšanos- bik kko apgrābsta un viss. ja nāktos reāli aizpirst 15km un atrast vajadzīgo punktu, par sekmīgu rezultātu ļoti šaubos.

        • Es domāju, ka maršruta kartiņa nav tas svarīgākais. Svarīgākais ir savietot dabu ar karti. T.i saprast pēc kartes kur esi, uz kurieni ej un kurā brīdī jānogriežas.

          • jā, es esmu redzējis savā mūžā, ka cilvēks naktī bez mēness, totālos brikšņos ar redzamību pāris metri bez īpašiem orientieriem (ne ceļi, ne stigas utt) pēc ~3km spēja paņemt kontrolpunktu bez maldīšanās. viņš bija LV junioru izlases kādreizējais dalībnieks, bet zemessargiem ar viņu ir maz līdzību… 🙂 tāpēc nesliktākais variants ir maršruta kartiņa-azimuts-soļu skaitīšana. protams, galvenais ir rezultāts un tāpēc izpausties varam pēc sirds patikas, ja spējam sekmīgi nonākt galamērķī.

            • Pārvietoties pa brikšņiem ilgu laiku tik bieži nesanāks. Toties ar auto pareizajā vietā nogriezties gan vajadzēs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.