Viena slaida pasākums

vara bungas: Vakar jūsu korespondents apmeklēja AM semināru “Vērtību pamats vispatverošai valsts aizsardzībai” , kas domājams ir pirmais  no sērijas. Viss, ko ieguvu savam “vērtību krājumam” ir viens prezentācijas slaids (par to zemāk).  Ministrs pasākumu ar savu klātbūtni nepagodināja, toties klāt bija pareizticīgo Rigas un Latvijas mitropolīts Aleksandrs ar svītu (nosēdēja visu pasākumu no un līdz un aktīvi padeva replikas). Kaut kas agrāk nepieredzēts, varbūt kāda komanda no augšas dota vai? Runātāji bija daudz un  labi, runāja skaisti un gari tā, ka diskusijai laika gandrīz neatlika, tomēr pievienoto vērtību visaptverošās aizsardzības koncepcijas zpratnei manā skatījumā šis pasākums nedeva, jo visi ir gatavi konstatēt situāciju, aprakstīt nepieciešamo gala stāvokli, bet nav gatavi runāt par to kā to panākt. Redzēsim kas būs talāk.  Mans neizskanējušais jautājums bija:

” Ja Izglītības ministrija saņem 6% IKP par jaunatnes izglītošanu un audzināšanu, tad kādēļ jātērē aizsardzības (!) bu`džets, lai labotu defektus patriotiskā audzināšanā, ko pieļāva skola?”.

 

Interesanta bija SKDS sociologa A.Kaktiņa prezentācija no kuras uzzināju, ka LV sabiedrība vairumā ir izteikti kreisi konservatīva, ar to atšķirību no Ziemeļvalstu sabiedrībām, ka nevēlas maksāt lielus nodokļus, lai saņemtu valsts pakalpojumus. Un vēl, ja tu pats sevi uzskati par labējo, kreiso,  centristu vtml, tas nenozīmē, ka tu tāds objektīvi esi. Daudzi no mums, ja tiktu pareizi testēti, tiktu klasificēti pavisam ne tajā uzskatu grozā, kādā paši sevi ievietojam. Tā kā sociāldemokrātija un viensētnieciskums diemžēl ir un paliek mūsu lāsts neatkarīgi no tā ka atkātu viensētnieku un sociāldemokrātu mums ir maz.

Kā jau teicu no visa pasākuma man patika viens slids no vēsturnieka Šiliņa prezentācijas, ko uzskatu var izmantot kā čeklisti pēc kuras novērst šķēršļus nākotnē. Runa ir par faktoriem, kas raksturoja latviešu tautas noskaņojumu  uzreiz pēc Pirmā Pasaules kara. Nu vai nav identiski šodienai?

XX gs sākumā šos traucēkļus pārvarēt palīdzēja sapnis par savu valsti, neatkarību utml, kas palīdzēs XXI gs?

PS Vēl nevaru nepieminēt filmas “Iezīmētie” autoru uzstāšanos. Tā kā nevēlos komentēt šo paštīksmināšanās šovu (“mēnesi prom no ģimens” utml) skatiet un vērtējiet paši. Galvenais netika pateikts – rezervistu apmācība par rez.karavīriem  30 dienās ir tikai aptuveni 1/10 daļa no nepieciešamā laika, lai nesauktu rezultātu par lielgabala gaļu. Protams pieberot LV populāro garšvielu “Tas ir lābāk kā nekas” arī to var apēst.

 

 

 

26 thoughts on “Viena slaida pasākums

  1. Tak es cik reizes teicu, ka lielas daļas vēlētāju pašidentifikācija un vēlmes ir šizofrēniskas. Sauc sevi par to, kas viņi patiesībā nav un apvainojas, ja kāds pasaka kas viņi ir. Grib pretrunā esošās un nesavienojamās lietas (sociāldemokrātiju ar zemiem nodokļiem), ja kāds uz to norāda un pamato, tad atkal apvainojas. Grib godīgumu, bet nebalso par to.
    Un vēl pateikšu, sabiedrība nav kreisa, jo nav gatava lielus nodokļus maksāt. Sabiedrība nav konservatīva, jo vēlās, lai kāds citus tās problēmas risina. Pat viņu personīgās problēmas daudzi vēlās, lai valsts risina.
    Es pareizāk definētu – sabiedrība ir paternalistiska un infantīla. T.i. vēlās, lai kāds cits viņu dzīvi un labklājību sakārto. Savām spējām netic, ambīciju nav vai arī tās sniedzas personīgajā, ģimenes vai klana līmenī, ne augstāk. To, kuram ir valstiskās ambīcijas, dēvē par fašistu, no tāda baidās un mēģina kolektīvi norakt. Te parādās kārtējā šizofrēnija – gribu dzīvot savā viensētā, bet tā, lai kolhoza priekšsēdētājs/muižkungs saka ko darīt. Tās jau ir kaut kāds paleokonservatīvisms ar atsauci uz feodālu iekārtu, nevis klasisko individuālistiski-liberālo (liberālo 19. gs. izpratnē) konservatīvismu (mežonīgo Rietumu pionieris kā šī tēla iemiesojums). T.i. vēlās paternālismu barona/kolhoza priekšsēdētāja līmenī, bet no valsts līmeņa paternālisma baidās. Tas noved pie tā, ka valsts savas nav, valda sveši kungi (svēta vieta tukša nestāv), bet lejā esam apmierināti, ja ir iztikas minimums, miers un barons/kolhoza priekšsēdētājs ir tēvišķs un gādīgs.
    Atvainojiet, ja nav labi saprotams, aprakstīt šizofrēniju ir sarežģīti.
    Tas, kurš tagad apvainojies, ziniet – tas ir par jums!
    Ir arī priecīga ziņa – bij. PSRS teritorijā pārsvarā cilvēki tādi arī ir. Krievija, Baltkrievijā un Ukrainā tās ir vēl spilgtāk izteikts. Kaut kādā ziņa daudziem latviešiem patiktu vietējā Lukašenko variants – paternālists bez ārpolitiskām ambīcijām, kas nodrošina mieru, kaut kādu iztikas minimumu gandrīz visiem un nenogurdina tautu ar domām, diskusijām un lemšanu par sarežģītām lietām virs pagasta līmeņa.

    • Ļoti precīzi, tikai tai šizofrēnijai ir īsāks apzīmējums – sovoks. Diemžēl mūžīgā spēkā ir bībeliskais 40 gadu termiņš. Vergiem nebūs redzēt Apsolīto zemi.

    • ”T.i. vēlās, lai kāds cits viņu dzīvi un labklājību sakārto.”

      Es piekrītu….un īsti nezinu kas pie tā ir vainojams. Padomju laiki ar padomju ideoloģiju, kur visu tavā vietā izsdarīja lielais onkulis un pats varējo neko nedomāt un neplānot? Nu ja tas ir tas cēlonis, tad vienīgais risinājums ir gaidīt kamēr cilvēki kas izauguši pēc 1991. gada masveidā nomaina vecos visās svarīgākajās valsts sfēras (tur vēl ilgi jāgaida būs).

      Bet jā….jo vairāk dzirdu mūsu skaļo pensionāru un citu līdzīgu cilvēku runas ka ”es gribu šito, es gribu to” bet kā to panākt neviens pat nevēlas iedomāties (jo tas tak nav viņu darbs vai viņu atbildība, lai lielie onkuļi domā).

      • PSRS vainojams, jo visā exPSRS tie simptomi ir ļoti līdzīgi. Par laimi tikai Krievijā ir izplatīts agresīvais sovoka veids. Tie paši simptomi, tikai ar prasību pret valsts lielvaras statusu. Dzīvo sūdos, bet tā lai visi apkārt baidās!
        Tie prasītāji gaida kādu “kaimiņu”, kurš piesolīs rīt uz pusdienas laiku visas problēmas atrisināt.

    • Amen.

      Vēl tikai piebilstu, ka vietējos (ne)saprātus uzvedību noteiktā mērā varētu izskaidrot arī ar “indivīdu ar zemu pašnovērtējumu un neapmierinātām ambīcijām” uzvedības modeli, kur personīgā nepilnvērtība tiek kompensēta vieglākā zīdītājiem pieejamā ceļā: apkārtējo un svešinieku vainošanā un to normatīvās uztveres degradācijā (sūds vēl sūdīgākā vidē vairs nav sūds). Rezultātā sabiedrībā prevalē aizvainotā upura naids un neuzticēšanās pret līdzcilvēkiem, sev nepiederīgām cilvēku grupām (piem., etniskām), valsti, kā arī vientiesīga vissirslikti naratīva uzturēšana, kas ļauj saglabāt pārliecību, ka mudaks neesi tikai tu viens un ka tevi par tādu padara mērglis augstos amatos. Līdz ar nonākam pie tā, ka objektivitāte šajā kloākas sabiedrībā nevar iedzīvoties, jo apdraud latvāņu pašu svētāko – trauslo pašnovērtējumu. Un tāpēc jau topā arī ir tie ziņu resursi, kuri ļauj nelgām komfortēties ar aizvainojuma sajūtu pret visiem tiem labusiem-fašikiem, Saeimu, MK, ES, Meroni, Sorosu, masoniem u.tml., kas kaut kādā veidā panāca, ka esi lohs pa dzīvi.

  2. “toties klāt bija pareizticīgo Rigas un Latvijas mitropolīts Aleksandrs ar svītu”
    <<<
    Pēdējā laikā pievēršu uzmanību vairākām interesantām sakritībām.
    Interesanti, vai 16gadīgo mednieku atļaušanai gadījumā nav attāls sakars ar visaptverošo?
    Jo Saskaņa aizdomīgi aktīvi pretojās.
    Otrkārt, gājiens ar Uzvaras pieminekļa remontu man arī izskatās pēc laivas šūpošanas. Varēja tak mierīgi sēdēt un neko nedarīt, juridiskus iemeslus Domi atlaist pagaidām nav atraduši, vēlēšanu ceļā tas pagaidām neizdodas. Bet nē, tracina latviešus. Cer, ka kāds pamēģinās to krāniņu uzspridzināt, un būs iemesls nemieriem?
    Turpināšu vērot.

    Galvenais netika pateikts – rezervistu apmācība par rez.karavīriem 30 dienās ir tikai aptuveni 1/10 daļa no nepieciešamā laika, lai nesauktu rezultātu par lielgabala gaļu.
    <<<
    Tas trakākais jau ir tas, ka pati gaļa tā nedomā.

    • ja jūs šausminaties par lielgabalgaļu, tad pēc pēdējām mācībām man radās jautājums, ko darīt ar zemessargiem, kuri stūrgalvīgi uzskata, ka viņi ir brīvprātīgie, kuri drīkst darīt tik daudz un to, cik un kas ienāk pašiem prātā… pirmā doma ir iešaut viņiem kājā pirms uzdevuma, lai pārējiem nepis prātu…

      • Zs specifika. Cīnīties ar to nav iespējams ja tu nevari nolikt tautu uz pāris mēnešiem kazarmu režīmā nodarbināt un piemērot nopietnus disciplināros sodus. Ja šādas specifikas zs nebūtu pasaulē nebūtu regulāro armiju. Visi tik atttīstītu zemesardzes. Imho cīnīties ar to nevajag vnk jāpiemeklē atbilstošus uzdevumus. Reg.armija notrulina apzināti lai panāktu uzdevuma izpildi pat tad ja tas šķietami neiztur pārbaudi ar veselo saprātu.

      • ko darīt ar zemessargiem, kuri stūrgalvīgi uzskata, ka viņi ir brīvprātīgie, kuri drīkst darīt tik daudz un to, cik un kas ienāk pašiem prātā…
        ========
        Vai vari kādu piemēru? Citādi mēģinu saprast, kur šī paradīze atrodas.

        • Jebkura maza nejauši komplektēta grupa, kuras dalībnieki ir vāji saistīti, darbojas saskaņā ar grupas dinamikas likumiem
          https://www.metodes.lv/raksti/grupas-dinamika-un-komandas-veidosana

          armijā ne vienmēr ir laiks vai iespēja izveidot un saliedēt tādu grupu, kas vairs nekonfliktē, orientēta uz mērķi un kur nenotiek iekšējās cīņas par statusu, vietu, lomu utml. Ja nav laika to visu nivelē ar disciplīnu, uztrenētu bezierunu pakļaušanos, virsvadību, varas deleģēšanu, zvērestu, bailēm no soda utml. Ja tā visa nav grupa darbojas kā jebkura cita, tādeļ vadībai to ir jānovēro, te jāravē, te jāaizvieto, te paipldus jāmotivē. Pipars vnk apraksta vienu no komandas veidošanās posmiem. Labi ja grupa iziet komandas veidošanās ciklu vienā sastāvā, ja miksējas pēc nejaušības principa, tad katru reizi visu jāsāk no sākuma.
          Tā vismaz man mācīja augstskolā 😉

          • Nu jā. Bet es gribēju zināt, kā tas notiek, kad dzimtene saka “Vajag”, un zemessargs atbild: “Šito man tagad negribas”.

          • jā, sliktākais, ka ZS katreiz grupas miksējas. omd ir tā priekšrocība, ka vari dresēt savu vienību vismaz divus mēnešus no vietas vienā sastāvā- visiem līdzīgs apmācības līmenis, iepazītas katra īpašības utt.
            bet bieži vien vienībā (piekomandētie) ir “paši gudrākie”, kuri šļūc uz citu rēķina. daudziem tas ir pofig, bet man tas no omd laikiem uzdzen asinis… dot pa muti tādam nav solīdi, drāzt vienību ir neefektīvi, jo viņš tāpat nesapratīs un nākamreiz uz mācībām ieradīsies pēc dažiem mēnešiem kā lielākais patriots itkā nekas nebūtu bijis… ļoti pietrūkst “naktsdarbi”! atliek “iešaut kājā”:)
            p.s. bet es vēl pacīnīšos pret šo specifiku.

            • Viens risinājums būtu tikt pie iespējas iziet NJIK kursus un tikt pie kaprāļa pakāpes, tad arī būtu uz kā balstoties uzlabot disciplīnu.

                • Tagad NJIKā šito trenē. Vienu nedēļu iešaut kājā sev, otru – citam. Trešajā nedēļā naktsdarbi.

                  • Nezinu neko par atšaušanām, bet principā- pakāpe ir viens no faktoriem uz kuru balstīt savu autoritāti. Augstākstāvošo nepasūtīsi, lai kā arī nepatiktu viņa teiktais.

                    • laikam problēma bija tajā, ka zemessargs pakāpes uztver kā simboliņus, kuras ir tikai daiļumam, bet galvenais, ka viņam bija SAVS viedoklis un vēlmes…
                      tāpēc man mazliet tracina arī mūsu politiķu un ģenerāļu ucināšanās ar zemessargiem, retorikā runājot kā par bēbīšiem, kuri ziedo laiku un atrauj laiku ģimenēm… tā viņi jau pašā pamatā zemessargus veido par ņuņņām. bāc, visiem tak jāsaprot, ka kļūšana par zemessargu ir kļūšana par karavīru uz kuru attiecas visi reglamenti un arī pretinieks atlaides nedos. likt ZS pirmajā līnijā vai aizmugurē ir komandieru lēmums, kurš balstīts uz personāla apmācības līmeni un taktiskajām vajadzībān un nevis kkāda mistiska brīvprātības vai ziedošanās principa.

                    • Nu es nezinu. Nevaru piekrist ne tam, ka pakāpes tiek ignorētas, ne tam, ka zemessargus veido par ņuņņām. Ģimenēm atrautais laiks ir objektīvs fakts. Zemessargu fiziskā forma ir objektīvs fakts. Tas, ka, neskatoties uz to, Zemessardze tiek gatavota tādiem pašiem uzdevumiem, kā prof dienests, piedevām Zemessardzei ir smagāki un neērtāki ieroči, un līdz šim arī pārējais ekipējums ir bijis daudz sūdīgākā stāvoklī, arī ir fakts. Pieņemsim, ka tā nav sabotāža, bet vienkārši stulbums.
                      T.i., pipar es tevi saprotu, bet tas, ko tu gribi, nav reāls.
                      Šobrīd ir, citējot vara bungas, “labāk tā, nekā nekā”, jo ja zemīšus brīvdienās sāks trenkāt tāpat kā prof karavīrus, tad vairums konstatēs, ka viņi tam visam nav derīgi, un lai to dara kāds cits.

                    • Protams, var sākt domāt par jautājumu, vai tiešām “labāk tā, nekā nekā”. Es līdz šim domāju ka jā, bet varbūt tā arī nav.

    • Ņjā, tie “žurnālisti” ir iebaroti un tagad viņus neģēlīgi izmanto.
      Žurnālistam pirmais un galvenais uzdevums ir ievākt viedokļus no vairākiem avotiem un filtrēt bazāru. Šie piedalās kaujas virsnieka un kompānijas propagandas kampaņā, paši to nemaz neapjēdzot.

      2. sērija būs – uz LT BOMD vai EE OMD???

      • Es uz to skatos tā, ka par žurnālistu (juristu, virsnieku, politiķi) pēc amata, var kļūt vieglāk un ātrāk kā par vīru pēc brieduma (sievas, bērni te neko nenozīmē). Cerams process neievilksies 🙂

      • Žurnālisti iespringst, ja ir: 1) iekšējā pārliecība, 2) kāds samaksā 3) vēlme dabūt tirāžu ar skandālu.
        Ja pirmā un otrā nav, bet skandāli citās, tautai tuvākās jomās ir lielā skaitā, turklāt aizsardzības maz kurš ko sapratīs, tad kāpēc iespringt?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.