vara bungas: UA BS ĢŠ iecelts jauns priekšnieks ģen.lt. Homčaks. Gribētos, protams, paļauties uz Butusova viedokli:
[..] На мой взгляд, Руслан Хомчак – это один из самых профессиональных армейских руководителей, который пользуется огромным авторитетом.[..]”
Diemžēl ir arī citi viedokļi par ģenerāļa spējām un autoritāti, galvenokārt saistībā ar Ilovaiskas traģēdiju. Diez vai UA armijā nav atrodams ģenerālis, kura personība vienotu padotos nevis šķeltu, tomēr Zekomanda izvēlējās viņu. Iespējams nav sliktākais kandidāts salīdzinot ar jauno SBU priekšnieka p.i. vai prezidenta administrācijas vadītāju, bet …
[..] Лидер партии «Национальный корпус» Андрей Билецкий (Azova komandieris – VB) раскритиковал первые кадровые назначения президента Украины Владимира Зеленского и заявил, что новый глава Генштаба ВСУ Руслан Хомчак — «творец и исполнитель Иловайской трагедии».[..] Архитектором наших будущих побед будет создатель и исполнитель Иловайской операции. Для Президента большим плюсом Хомчака является близость к Днепропетровскому клану. Летом 2014-го он не принимал ни одного решения без консультации с Корбаном, которого называл „шефом“[..]”
UPD1 Vienkārši tā sagadījies, ka `ziņas par ģenerāļu morālo stāju sakrita vienā dienā, tādēļ atsevišķu ierakstu katram neveltīšu. Te lūk būs NBS ex-ģenerāļa stāsts. Fabula vienkārša: būdams neapmierināts ar SAVAS partijas rīcību, vēl būdams partijas biedrs, viņš izvēlējās pasūdzēties nevienam citam kā šīs partijas niknākajam ienaidniekam… un runa šeit nav par krekliem, bet par augstākajiem virsniekiem un to sidsapziņām.
UPD2 Homčaka prioritātes. Politkorektas, birokrātiskas un saimnieciskas. Tiek solīta BS optimizācija.
Paša Muženko loma bija vēl diskutablāka. Ne tikai Ilovaiskā, bet arī aplenkšanas operācijā gar robežu (“Anakondā”), kas vienkārši padarīja ukraiņu karaspēku par mērķi krievu artilērijai. Muženko tajā laikā braši fotografējās kaujas ekipējumā. Homčaks Ilovaiskā vismaz “proverku na všivosķ” izgāja personiski. Protams, ka brīvprātīgie nemīl nevienu armijas ģenerāli, un ir par ko.
Labi, Muženko un Homčaks pār vienu kārti metami kā karavadoņi, bet vai visā UA armijā nav ģenerāļā, kurš neizraisa alerģiju un ir vienādi attālināts no politiskiem/oligarhiskiem grupējumiem? Tad starp pulkvežiem tādi noteikti ir. Te ir cita lieta, par ko sen brīdināja UA ķēka zinātāji, Ze ir anti-Poroha oligarhāta marionete, kas liek amatos ko kolektīvais “šefs” pavēlēs.
Ģenerālštāba priekšnieks ir pozīcija, kas ir relatīvi attālināta no materiālo labumu plūsmas. Interesantāk ir, kas nāks Poltoraka vietā.
Teorijā mb, bet tā ir UA
“Комментируя увольнение Виктора Муженко полковник отметил, что на сегодняшний день начальник Генштаба является ключевой фигурой по освоению военного бюджета”
https://inforesist.org/zhdanov-o-naznachenii-homchaka-on-czerber-i-vypolnit-svoi-zadachi-na-5/
Iepirkumi teorētiski tomēr ir Kara ministrijas kompetencē (finansiāli ekonomiskā pārvalde), ĢŠ apgādes dienests plāno iepirktā sadali. Zīmīgi, ka Ze nav atradis kara ministra kandidātu (ģenerālštāba priekšnieku jāiesaka kara ministram).
Iespējams variants, ka Homčakam būs kādu nelielu laiciņu jāpstrādā Poltoraka “vadībā” (Poltoraks jau nosaucis Homčaku par “ļoti profesionālu virsnieku”) un tad viņš tiks iecelts Poltoraka vietā, kurš vairs nav figūra, bet p.i..
Izkatās gan:
Tā ir UA! Tur viss ir ne tā kā izskatās vai kā tam jābūt.
Es domāju, ka Ukrainai par AM ministru būtu jāieliek kāds ukraiņu izcelsmes Kanādas pilsonis ar militāro pagātni augstos amatos.
A vot skuju tev ar banti. Acīmredzamu iemeslu dēļ ne LV tas izdevās, ne UA izdosies. Par EE pieredzi jau stāstīju.
ja pareizi atceros, tad Muženko vadībā atbrīvoja Amvrosijevku un viņš bija priekšējās rindās, kas savu vienību savāca. Muženko bija viens no dažiem kaujasspējīgajiem virsniekiem uz papluinīto UA BS fona.
Ilovaiska bija vislielākā mācība visā pasaulē pēdējā laikā, kas nogalināja pēdējo ticību krievu VIRSNIEKA VĀRDAM. šo vajadzētu ierakstīt zelta burtiem NATO rokasgrāmatā, ka noticēt krieviem ir tas pats kā izdarīt pašnāvību! tāpēc es neuzņemtos kādu tur tiesāt par nemākulību, nodevību, gļēvumu utt. kāds tur atkāpās bez pavēles, kāds aizbrauca pēc pagoniem, kāds noticēja krieviem…
es tik brīnos par pārmetumiem Muženko, ka viņš aizbrauca uz Kijevu un visus pameta… vai tad viņa vietā neviens nepalika??! tā jau viņš arī padirst nevarētu aiziet…
Netiesā tikai uzvarētājus. Tādēļ vienmēr saku, ka komandierim pienākās lielākā slava uzvaras gadījumā un lielākais sods zaudējuma gadījumā, jo cena ir padoto dzīvības pret nesasniegtu mērķi. Tie ģenerāļi, kas to saprot miera laikā lec no biksēm ārā, lai nodrošinātu savai armijai par pretinieku pārākas kaujas spējas, apgādi, apmācību ieročus utml Atrunas ka “nebija politiskā atbalsta” der tikai tiem, kas karu neparedz un negatavojas karot. Piemērus nav tālu jāmeklē.
Мuženko?! Viņš bija ģenerālštāba priekšnieks
https://ipress.ua/ru/news/v_boyu_pod_snezhnim_general_lychno_vozglavyl_ataku_protyv_terrorystov_69590.html
seja roka. ĢŠ priekšnieks, uzbrukumā, pats!
viņš vēl tad nebija ĢŠ priekšnieks. armijas karošana pašā sākumā notika pēc labākajiem padomju šabloniem, bet Muženko sevi parādīja kā virsnieks, kurš spēj vienību savākt, iedvesmot un uzvarēt, nedzenot karavīrus tupā nāvē. par šīm lietām viņš arī izpelnījās augsto amatu. tajā brīdī prese viņam noslēpumaini rakstīja slavas dziesmas. pats tur nebiju, tāpēc neņemos spriest, cik no tā visa ir taisnība.
Anivej ģenerāļiem nav jāskrien uzbrukumā, lai kā viņiem to gribētos.
“Ģenerāļi neskrien, jo miera laikā tas izsauc smieklus, bet kara laikā – paniku” (c). Pati epizode ir Lucenko aprakstīta, kas arī izraisa jautājumus. Jebkurā gadījumā Muženko bija adekvāts salīdzinājumā ar savu formālo priekšnieku – Geleteju. Ukraina bija izmisīgā stāvoklī un katrs, kas mēģināja to aizstāvēt, bija vismaz drosmīgs.
es arī par to, ka tajā brīdī bija bardaks un katrs darīja, ko mācēja. VB tak ar izteicāss, ka shit brīdī būtu labs kājinieks, kaut tagad rotas vadīt jāuzņemas instruktoriem… es savas rotas ietvaros labprāt paklausītos zināšanas, ko VB sasmēlās US!.. a tā mēs paši mēģinam bakstīt zināšanas, ko esam mācījušies agrīnos LV vai senos padomju gados.
nav arī pa taisno no ĢŠ jāzvana un jābīda atsevišķi rotu komandieri, kā sākumā notika. Bardaks un haoss vulgaris.
Tā laikam ir cita epizode, vēl ukraiņu ofensīvas dienās. Par ĢŠ priekšnieku viņu iecēla tūlīt pēc tam, 3. jūlijā.
Par Ābolu – tur ir saimnienieciski-krimināls motīvs, nemis morāli-politisks. Apsteidzošs manevrs, aiziet principu pëc, nevis padzīts par politisku shēmišanu. Ldz cargo noteikti arī bija iesaistīts reklāmas projektos ventspils peldbaseinā un dobeles motoklubā, kam Linkaits ir pieķēries.
Motīvs var būt jebkāds, bet ar ģenerāļa izpratni par goda lietām nav stils pārbēgt pie pretinieka. Jautājums vai visiem ģenerāļiem ir šāda izpratne.
Ģenerālis Pēteris Radziņš: “Katrai uzvarai un katrai pazaudētai kaujai ir ļoti viegli minēt par iemesliem šādas vai tādas taktiskas kļūdas, bet ļoti grūti ir atrast uzvaras vai neveiksmes īstos iemeslus un gandrīz katrā gadījumā šeit nebūs vis viens, bet vairāki iemesli. Tāpat ļoti viegli ir pierādīt katra taktiska paņēmiena lietderība ar piemēriem no vēstures; bet katram paņēmienam var atrast kara vēsturē arī negatīvus piemērus. Ir ļoti grūti objektīvi un skaidri apspriest kara notikumus; ja ir neveiksme, viss tiek atzīts par sliktu un nevienam spriedumam un pamācībai netic, ja tiek iegūta uzvara, tad katrs uzskata sevi par lietpratēju un autoritāti. Taisni tas mums ir ļoti jāņem vērā. “
Un te ģenerālis Pēteris Radziņš par mūsu un ukraiņu ģenerāļiem: “Tad tikai mēs redzēsim, ka mūsu kara zinības līdzinājās to astronomu zinībām, kuri virza savus teleskopus nevis uz debess zvaigznēm, bet uz tām zvaigznēm, kuras grezno vareno, slaveno un bagāto valsts vīru mundierus.”