Runājot ( pareizāk sakot- rakstot;)) par arvien aktuālāko un moderno gatavniecības trendu, neviļus nākas to “savīt” ar ne mazāk pēdējā laikā popularizēto visaptverošas aizsardzības konceptu ( patiesībā šie divi jēdzieni paši par sevi “”avijas” kopā), ieskaitot visu plašo spektru, kas ir starp šiem diviem jēdzieniem (militārais / policijas dienests, apsardzes darbība, tūrisms, nodarbošanās ar cīņas sportu un pašaizsardzības trenniņiem), nevar neuzsvērt savas personiskās- individuālās gatavības uzlabošanas priekšnosacījumus, un šoreiz varbūt ne tik daudz pārtikas, medikamentu un munīcijas krājumu veidošanas un izdzīvosanas praktisko iemaņu apgūšanas kontekstā, cik tieši psiholoģiskajai gatavībai šajā ziņā: jo labāk vispirms šajā jomā būs sagatvots ikviens patriotiski noskaņots Latvijas cilvēks, jo noturīgāka būs visaptverošā aizsardzība. Jeb, mana sambo trennera vārdiem ( brīvi interpretētiem) ZS formēšanas sākumā ( viņš bija viens no rotas komandieriem un batiņa SUV nodaļas tuvciņas trenneriem)- ja ir iekšas, tad no plikām rokām ( ntās apmācot) var tikt pie šo roku izmantošanas naža iegūšanai, no kurā līdz šautenes iegūšanai ir viens solis. Un tālāk – ģeometriskā progresījā. Ja iekšu nav- tad var pazaudēt arī tanku.
Intervija pagara ( gandrīz 40 minūtes), bet manā ieskatā vērīga, jo apskata problēmas un to risinājumus ar vardarbību saistītās situācijās, kā arī intervētajam sniedzot atbildes uz tādiem jautājumiem kā:
1. Kas ir vardarbība un ko un kā ar to apieties?
2. Kā pielietot prātu kaujā/cīņā?
3. Ko darīt ar bailēm (to pārvaldīšana-nejaukt ar kontroli!)?
4.Kā reaģēt uz vardarbību?
5. Kādas īpašības ir jāattīsta trenniņam/apmācībai?
6. Kā veidot/attīstīt apziņas skaidrību, kāpēc?
7. Pašanalīze pēc vardarbīgas situācijas-kāpēc tā ir svarīga?
8. Kā redzēt kopainu ( lielo kop-bildi) kaujā?
9. Kam pievērst uzmanību kaujā/ cīņā?
10. Kāds ir Jūsu viedoklis par izdzīvošanu?
11. Kāda nozīme ir laika faktoram kaujā?
12. Izturēšanās un attieksme pret notiekošo kaujā- ” slēdža” faktors.
Tie ir tikai daži jautājumi, kuri tiek uzdoti un uz kuriem tiek atbildēts intervijas gaitā. Cerams, ka noderēs- vismaz pārdomu izraisīšanai un pašanalīzes ( self- reflection) aktivizēšanai. Ļoti vērtīga nodarbe- pats “lietoju” un draugiem iesaku 🙂
Runājot ( pareizāk sakot- rakstot;)) par arvien aktuālāko un moderno gatavniecības trendu, neviļus nākas to “savīt” ar ne mazāk pēdējā laikā popularizēto visaptverošas aizsardzības konceptu ( patiesībā šie divi jēdzieni paši par sevi “”avijas” kopā), ieskaitot visu plašo spektru, kas ir starp šiem diviem jēdzieniem (militārais / policijas dienests, apsardzes darbība, tūrisms, nodarbošanās ar cīņas sportu un pašaizsardzības trenniņiem), nevar neuzsvērt savas personiskās- individuālās gatavības uzlabošanas priekšnosacījumus, un šoreiz varbūt ne tik daudz pārtikas, medikamentu un munīcijas krājumu veidošanas un izdzīvosanas praktisko iemaņu apgūšanas kontekstā, cik tieši psiholoģiskajai gatavībai šajā ziņā: jo labāk vispirms šajā jomā būs sagatvots ikviens patriotiski noskaņots Latvijas cilvēks, jo noturīgāka būs visaptverošā aizsardzība. Jeb, mana sambo trennera vārdiem ( brīvi interpretētiem) ZS formēšanas sākumā ( viņš bija viens no rotas komandieriem un batiņa SUV nodaļas tuvciņas trenneriem)- ja ir iekšas, tad no plikām rokām ( ntās apmācot) var tikt pie šo roku izmantošanas naža iegūšanai, no kurā līdz šautenes iegūšanai ir viens solis. Un tālāk – ģeometriskā progresījā. Ja iekšu nav- tad var pazaudēt arī tanku.
Intervija pagara ( gandrīz 40 minūtes), bet manā ieskatā vērīga, jo apskata problēmas un to risinājumus ar vardarbību saistītās situācijās, kā arī intervētajam sniedzot atbildes uz tādiem jautājumiem kā:
1. Kas ir vardarbība un ko un kā ar to apieties?
2. Kā pielietot prātu kaujā/cīņā?
3. Ko darīt ar bailēm (to pārvaldīšana-nejaukt ar kontroli!)?
4.Kā reaģēt uz vardarbību?
5. Kādas īpašības ir jāattīsta trenniņam/apmācībai?
6. Kā veidot/attīstīt apziņas skaidrību, kāpēc?
7. Pašanalīze pēc vardarbīgas situācijas-kāpēc tā ir svarīga?
8. Kā redzēt kopainu ( lielo kop-bildi) kaujā?
9. Kam pievērst uzmanību kaujā/ cīņā?
10. Kāds ir Jūsu viedoklis par izdzīvošanu?
11. Kāda nozīme ir laika faktoram kaujā?
12. Izturēšanās un attieksme pret notiekošo kaujā- ” slēdža” faktors.
Tie ir tikai daži jautājumi, kuri tiek uzdoti un uz kuriem tiek atbildēts intervijas gaitā. Cerams, ka noderēs- vismaz pārdomu izraisīšanai un pašanalīzes ( self- reflection) aktivizēšanai. Ļoti vērtīga nodarbe- pats “lietoju” un draugiem iesaku 🙂