Nemiera avots

vara bungas: Sakarīga pamatinformācijas pakete par to, kas notiek SY.

[..] Broadly, there are fears the incursion could inflame further conflicts in Syria and the region, potentially allowing for a revival of ISIS, as well as another surge of Syrian refugees. [..]

avots

… un līdz cinismam pragmātisks  skaidrojums kādēļ tas tā notiek. Pentagons un Valsts departaments ar visu nepatiku  darīs, kas viņiem pateikts. Ir par ko padomāt.

30 thoughts on “Nemiera avots

  1. Patika Frīdmens – ja jāizvēlas starp kurdiem un Turciju, loģiskā izvēle ir Turcija. Skaties, drīz Turkiem atdos atņemto F35 dzinēju ražošanu un konflikts būs izsmelts.
    Bet LV liberastiskajā mediju vidē vienīgā kategorija ir ētiskā, valstīm nekādu interešu nedrīkst būt.

    • Latvijas valsts intereses ir saglabāt ētisko dimensiju starpvalstu attiecībās. Mēs neesam smagsvars.
      Liberastiskajā mediju ētiskā kategorija pazūd brīdī, kad par kaut ko reāli jāiestājas un draud reālas sekas vai arī kaut kas, kas ir pret liberālo dienas kārtību.

  2. Ja Tramps personiski būtu pateicis kaut vai tā, kā Frīdmans – atklāti un lakoniski – viņu saprastu daudz labāk, nekā par Normandiju un Turcijas ekonomikas iznīcināšanu.

    • Tas, kā Tramps runā, ir jāpatīk nevis man vai tev, bet ASV vēlētājiem. Man un tev nepatīk, bet viņiem līdz šim patika. Ukrainas-Baidena skandāls gan liekas ir pašķobījusi Trampa popularitāti

          • Truecounter: “… relatīvi zems reitings uz priekšteču fona.”
            ________________________

            Tiešām? Neesmu pētījis, bet nedomāju, ka kādam no pēdējiem iepriekšējiem prezidentiem trešajā gadā būtu bijis kardināli atšķīrīgs reitings. Ja kļūdos, atvainojos. Pētījis tiešām neesmu, bet kaut kā palicis atmiņā pusregulāri sekojot līdzi politikai, ka zems reitings otrajā-trešajā gadā ir parasta parādība.

              • No LV vērot ASV vēlēšanas ir grūti, jo LV mediji, dīvāna eksperti un politiķi visi ir ultrakreisi, līdz ar to informācija no konservatīvo republikāņu ierakumiem nepienāk, ja pats aktīvi nemeklē.

              • Telefonā skatoties nepaskrollēju uz leju un palaidu garām tos grafikus. Bet nu Obama un Klintons nav nekas kardināli atšķirīgs. Arī pirms vēlēšanām Trampam bija līdzīgs reitings kā tagad, bet vēlēšanās uzvarēja. Tas pats līdzīgi bija ar Brexitu. Mūsdienās aptauju kļūdu var droši ņemt +/- 10% robežās. Īpaši, ja kandidāts vai process meinstrīma medijiem ne īpaši mīļš – jo tad, ja gandrīz visi lielie mediji bez faktu šķirošanas tendenciozi skalo visu laiku, ka process vai cilvēks ir slikts, neanalizējot pozitīvo un negatīvo, tad liela daļa cilvēku attiecīgi arī aptaujās slēpj savu viedokli.

                Turklāt šobrīd, atšķirībā no iepriekšējo prezidentu laikiem, sabiedrība ir īpaši polarizējusies (kur arī viens no būtiskiem iemesliem ir tas, ka tie mediji, kas kādreiz pretendēja uz objektivitāti (tie paši CNN un BBC piemeram), vairs nemaz pat necenšas būt objektīvi, bet konkrēti nostājas kāda politiskā virziena atbalstam). Un šī sabiedrības polarizēšanās arī atstāj savādāku iespaidu uz reitingu objektivitāti.

                Par to, ka meinstrīma mediji vairs nav objektīvi, atzīst nu jau pat diezgan zināmas personas, piemēram, Piers Morgan, kas sevi dēvē un uzskata par izteiktu liberāli, strādājis CNN un Daily Mirror (bijis galvenais redaktors), personīgi pazīst arī Trampu (kādreiz strādājis TV kopā). Intervija stundu gara, bet iesaku noskatīties pilnībā, tiešām interesanta. Arī Trampa raksturojums – ka viņš absolūti nav idiots, ļoti labi zina un saprot ko dara, un ka šī spēlīte, kad visi viņam brauc virsū, viņam kā šovmenim patīk, viņš tajā labi jūtas, viņš tajā spēlōitē uzvarēs un ka visticamāk viņš vinnēs arī nākamajās vēlēšanās.

                Te mazs izvilkums no tās intervijas par to, kādēļ populisms kļūst populārs – “Piers Morgan with Ben Shapiro “The Liberals getting it terribly wrong””

                • Tas pats ar mūsu medijiem. Delfos šodien par vakardienas Polijas vēlēšanām, kur PiS uzvarēja, pirmajā lapā ne vārda, pat līdz apakšai noskrollējot. Tikai ieiejot ārzemju sadaļā, ir ziņa. Jo liberāļu delfiem viņi nepatīk. Kaut Polija ir viens no nozīmīgākajiem mūsu kaimiņiem un Polijas parlamenta vēlēšanām būtu jābūt pirmajā lapā.

                  Tad par kādu mediju objektivitāti un ticību mediju sniegtajai informācijai var būt runa? Jā, lielie mediji cenšas nemelot un feikziņas nesniegt (kaut gadās pa reiziei arī pat tam pašam CNN), bet ja ziņas sniedz izlases kārtībā, tendenciozi atspoguļojot vai interpretējot faktus/notiekošo, un tās kuras negrib rādīt noslēpj kaut kur, kur lielākā daļa lasītāju nepamanīs, tad ar ko šāda tendenciziotāte ir labāka par feiko ziņu publicēšanu? Ne ar ko.

                  • Nu tu kā mazs bērns apvainojies. Protams mediji ir manipulācijas instruments. Un vienmēr bija. Tikai agrāk nebija tāda izvēles klāsta. Katrs var pats sev sajaukt indes koktēli. Iedomāties grūti cik viegli varēja manipulēt ar tautām vēl pirms gadiem 30. Manuprāt vajag specializēties, ņemt informāciju cita starpā ārpus ierastā burbuļa, pārzināt vismaz pāris svešvalodas, analizēt. Tas ir darbietilpīgi un ne visus interesē, vieglāk ir uzticēties delfiem, bbc vai sputnikam. Tautas tiks manipulētas ar zemāku ietekmēto % tomēr pietiekamu, lai viss paliktu pa vecam.

                    • 🙂 Es absolūti neapvainojos. es tikai secināju. Starp citu – par to mediju manipulēšanu/izteiktu nostāšanos kāda politiska virziena pusē – ir arī tajā intervijā. Tur arī Pīrs Morgans pareizi saka – nav problēmu, ja medijs nodefinē, ko pārstāv. Viņš tur saka to uz MSNBC, Fox un CNN piemēra.

                      CNN agrāk bija vairāk vai mazāk neitrāls medijs, uz ko sabiedrība paļāvās kā objektīvu ziņu avotu, un visi zināja, ka Fox ir labais virziens, un MSNBC kreisais virziens. Bet tagad arī tādi kādreiz objektīvie mediji kā CNN, ir kļuvuši par viena politiskā uzskata medijiem, turklāt šie kādreiz objektīvie mediji nav sevi nodefinējuši kā kāda virziena atbalstītājus (atšķirībā no Fox vai MSNBC), un tas ir sagrāvis cilvēku ticību medijiem.

                    • Atceros vienu brīdi, kad medijiem ticēja – Atmodas laikā. Bet tie laiki pagāja. Nezinu, ko tagad skolās māca tajā medijpratibā, ceru tikai to ka nevienam nedrīkst uzticēties 100%.

                • Šī intervija bija vel pirms impīčmenta, bet tas neko daudz nemainīs. Neatceros, laikam tas bija WallStreetJournal, bija viena politologa vai jurista (nevaru tagad linku atrast) raksts par impīčmentu – ka tam īsti tur esošajā situācijā nav pamata, varbūt maksimums uz kādu 50/50 var pavilkt, un ka demokrāti ar impīčmentu iebrauks vēl lielākās auzās.

                • Kopējie reitingi ir vidējā temperatūra slimnīcā. Mažoritārā sistēmā tie rāda tendences, bet ne rezultātu. Nav svarīgi, vai Kalifornijā Trampu ienīst 90% vai 95% vēlētāju. Svarīgi ir, ja vēlēšanu apgabalos, kur ievēlēti republikāņi, republikāņu vēlētāju vidū atbalsts trampam pakrīt zem 50%. Ja 51% no republikāņu vēlētājiem ir pro-trump un 49% ir pret trampu, deputāts staigā ar MAGA cepuri, ja 51% republikāņu vēlētāju ir anti-trump, tas pats deputāts pirmais iestāsies par impīčmentu.
                  Nevar salīdzināt 2016+ ar senākām kampaņām – kampaņas kļūst daudz precīzākas/individualizētākas – dažādām vēlētāju grupām dodot citu vēstījumu, t.sk. pretrunīgu

                  • Pilnīgi piekrītu, ka kampaņu pr specialistu virtuozitāte, big data un biheiviorisma praktiskā pielietošana ir sasniegusi efektivitātes kalngalu un ja vienā laukā darbojas divas šādu PR virtozavru komandas, tad abi ir maksimāli efektīvi – 50/50 – un iznākumu izšķir daži procenti, kurus var samērā viegli ietekmēt no ārpuses, kas arī tika novērots US 2014.-2016. Ko tas nozīmē? Esošo vēlēšanu sistēmu beigas, jo iedarbojoties uz vēlētāju ar mārketinga paņēmieniem (legāliem) var sasniegt politiskos mērķus. Iespējams problēmu var atrisināt ar īpašu pilnvaru atsaukšanas mehānismu, bet kurš gan ļaus tādu izstrādāt un ieviest 🙂

                    • Es esmu domājis, ka, lai iegūtu vēlēšanas tiesības konkrētās vēlēšanās, nosacījums būtu – nolikt eksāmenu, kas saturētu gan vispārīgus jautājumus par politiku , gan arī jautājumus par konkrētajām partijām, kas piedalās vēlēšanās.
                      Protams, tas vēl vairāk samazinātu vēlēšanu aktivitāti, bet laikam jau to jāupurē par labu kvalitātei.

                    • Vai divpakāpju sistēma – vēlētāji ievēl tos goda vīrus un sievas, kuriem uzticas. Tie savukārt ievēl deputātus, bet paši pie varas netiek (ar likumu), atbildību morālo tomēr uzņemas.

                    • vēlēšanām – mantas cenzu. Oriģinālā sengrieķu demokrātija bija turīgo(zemes īpašnieku) vara, nevis lupatlašu vara. Vēlētājam iedod tik biļetenus, cik IIN samaksāts pagājušajā gadā.

                      izdomāju vēl labāk – vikingu demokrātija. balso tikai tie, kas nēsā ieročus un krīzes situācijā nav brīvi cilvēki – lasi policija, VRS, ZS, NBS PD.
                      Un BOMD kā iespēja iziet iniciācijas rituālu un kļūt par pieaugušo(balsotāju).

                    • Varianti:
                      1. Mažoritāra sistēma ar tiesībām atsaukt deputātus jebkurā brīdī.
                      2. Obligāta pašvaldības deputāta pieredze. T.i. pirms kandidēt uz Saeimu, ir jāpastrādā pašvaldības līmenī.
                      3. K.Ulmaņa vecais piedāvājums atņemt balsstiesības sociāli apgādājamām personām.

                    • Varianti:
                      1. Mažoritāra sistēma ar tiesībām atsaukt deputātus jebkurā brīdī.

                      Ar šito uzmanīgi. Ja es esmu Šķēle, es zibenīgi sakārtošu atsaukšanu visiem, kas traucē man bīdīt konkrētus projektus..

                    • Zibenīgi nevienu nevar atsaukt. Konkrētajā vienmandāta apgabalā jāsavāc noteikts balsu skaits ar vēlāku referendumu. Nav teikts, ka sanāks.

                    • Ar mantas cenzu arī vajag izsvērti, Romā bija likums, ka par senatoru nevar balotēties tāds, kam mājā vairāk par 20 mārcinām sudraba trauku. Cenzori staigāja pa mājām un svēra. Greznība valstsvīram neskaitījās slavējama. Vēl kandidātam nedrīkstīja būt parādi un obligāti bija jābūt bērniem.

                • Viedokļu polarizāciju veicina sociālie mēdiji. Ja agrāk saturu vajadzēja neitrālāku visiem, tad tagad katrs redz savu burbuli.

        • Nedomāju, ka šis ir labākais avots, kur skatīties Trampa reitingu.
          Kā ziņo “fake news” mediji – Trampa reitingi krītot, tūlīt būs impīčments, bla, bla, bla.
          Bet tajā pašā laikā ziedojumi Trampa 2020 kampaņai sasniedz rekordus 🙂

          • Šis ir vairāku reitingu apkopojums, ja zini labāku avotu – dalies. Bet arī šis pats avots nebūt nedemonstrē Trampa reitinga kritumu. Viss līdzeni, atbalsts nesatricināms.

  3. viss atkarīgs kā uzdod jautājumu approve/disapprove vs impeach/not impeach
    https://www.foxnews.com/politics/fox-news-poll-record-support-for-trump-impeachment
    ASV vēlēšanu sistēma ir mažoritārā, un tur ir izteiktāks aisberga efekts – ja augšpuse ir par 1 gramu smagāka nekā apakšpuse, aisbergs apmetas otrādi. Tajā brīdī, kad republikāņu kongresmeņiem un senatoriem kļūs skaidrs, ka atbalsts Trampam velk viņus personīgi uz leju, visi kratīsies no viņa vaļā kā no lepras slimnieka – impīčos, nolādēs un ar akmeņiem nomētās.
    Demokrāti pārsteidza Trampu nesagatavotu UA jautājumā, un viņiem bija iniciatīva, bet Tramps aizstāvēties neprot. Tramps tagad iemeta spieķi ratos, sakot, ka nesadarbosies ar kongresa izmeklēšanu – potenciāli tiesu darbi, kas ievilksies garumā un izdevīgi Trampam. Ja demokrāti ātri atradīs apkārtceļu un varēs izdarīt jaunus sitienus, impīčments ir neizbēgams.
    Jo UA zvanā viss ir uz delnas un nav juridisku nianšu, bet mietpilsonim saprotama ētiska dilemma: klau ze!, ja gribi 300M$ palīdzību, ierosini lietu pret Baideniem.

  4. Lai kā politiķi gribētu iegalvot pretējo un nodarboties ar pašapmānu, tomēr nekas jau nav mainījies kopš tā laika, kad ģenerālis Radziņš uzrakstīja šo te. “Pasaules politikā patiesība un taisnīgums nespēlē nekādu lomu, tāpat arī labdarība un citas kādas jūtas, bet noteicošā loma tajā ir vienīgi spēkam un pašlabumam: ikviens dara tikai to, kas viņam nes labumu, ja tikai to ar savām spējām var paveikt, rēķinoties pie tam kā ar acumirkļa apstākļiem, tā arī ar nākotnē paredzamiem gadijieniem un apstākļiem.”

    Mums par to vajadzētu padomāt, kā arī par šo viņa rakstīto “Pasaules karš un revolūcija deva iespēju daudzām Krievijas tautām tikt pie patstāvības. Iegūtā pastāvība uzliek bijušām Krievijas provincēm lielus politiskus un saimnieciskus uzdevumus, lai nodrošinātu savu nākotni. Lielie uzdevumi, kas veicami ne vienai atsevišķi, bet gan kopējiem spēkiem. Somija, Igaunija, Latvija, Lietava, Polija un Ukraina visas ir ieinteresētas, lai nodibinātos vienota fronte pret ienaidniekiem, kuru visām ir ļoti daudz. Ienaidnieki tik gaida izdevīgu brīdi, lai varētu uzbrukt un noslaucīt no zemes virsas visas brīvības cīnītājas. Ententecordiale ideja nav politiska fantāzija vien, bet politiski apstākļi ir spieduši mūs stādīt tādu prasību uz dienas kārtību. Ja tāda apvienība nodibinātos, kas domājams notiks, tad politiskā patstāvība visām nomaļu valstīm ir garantēta. Par nožēlošanu jāsecina, ka tādas entente’s nodibināšana velkas vēl ļoti gausi uz priekšu. Iemesli tam ir dažādi: robežu jautājums, dažādu grupu un personu intereses…u.t.t.
    Visi šķēršļi drīz ir jānovērš un jāpieliek lielas pūles, lai vismaz tiktu tūlīt noslēgta kara konvencija starp ieinteresētām valstīm.
    Vācija un Krievija ir lielā mērā ieinteresētas, lai robežu valstis nevarētu apvienoties. Abas valstis pieliks turpmāk lielas pūles, lai radītu nesaskaņas un sētu naidu patstāvīgo tautu starpā.”

    Uzskatu, ka NATO mums ir īstermiņa drošības pasākums, ilgtermiņa ir Intermarium savienība, jo atkal Radziņš “Vienīgi ar starp valdībām noslēgtu un no parlamentiem ratificētu līgumu vai konvenciju šī savienība vēl nevar būt sasniegta; viņa eksistēs tikai uz papīra, bet viņa izpildīšana būs nedroša. Katram nacionāli domājošam Baltijas valstu pilsonim ir jābūt pārliecinātam, ka viņa valsts intereses ir savstarpēji cieši saistītas – ka vienu valsti apdraudošais ienaidnieks reizē ar to apdraud arī otru; – ja vien viena no viņām zaudēs savu neatkarību, tad zaudēs arī citas.
    Tikai tad, ja visas Baltijas tautas būs negrozāmi pārliecinātas par šīs ciešās savienības vajadzību, t.i. par to, ka attiecībā pret ārējo ienaidnieku visiem ir jārīkojas kopīgi, tikai tad vajadzības gadījumā, kad vienam draudēs briesmas, – vis patiešām uzstāsies, kā viena valsts un viena tauta; – tikai tad mūs ienaidnieks neuzdrošināsies apdraudēt mūsu neatkarību”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.