Dienas grauds (papildināts 19.10.)

vara bungas: Raksts labi lasās kontekstā ar “mūsu maisiem”. Domāju nepareizi būtu runāt tikai par krieviem kā par RU ietekmes aģentu “buljonu”. Eiropā netrūkst latviešu, poļu, čehu, rumāņu utt kuri nekur neizbraucot  90-s “pārsēdās” no vienas politiskās iekārtas otrā līdz galam nesaprasdami ar ko viena ir labāka/sliktāka par otru. Tas ir 10 desas šķirnes  un “Amaretto” no veļamašīnas sākotnēji “pasažierus” pārliecināja, bet pie visa labā ātri pierod un viņiem sāk šķist, ka tā bija vienmēr, tikai agrāk bija vairāk “kārtības”. Bija gan, bet diez vai tā viņiem patiktu.

[..] – Огромное количество русских, бывших советских граждан, которые переехали на Запад, в Америку или Канаду, пользуются всеми благами демократических стран, социальными гарантиями, имеют работу, недвижимость, учат детей в университетах, но при этом беззаветно любят Путина, любят Россию, ходят на парады 9 мая и подобные мероприятия. Как это можно объяснить?

– На мой взгляд, это очень легко объяснить. Я 32 года назад уехал из Советского Союза с мыслью, что наконец-то я буду жить среди нормальных людей и эту мерзость и гадость советскую – забуду. Но эта гадость догнала меня в двухтысячные годы. Ее вдруг оказалось в Германии непредставимо много.

А объяснение, я думаю, такое. Диссидентов, людей, которые уезжали, потому что им не нравился советский режим, и в советское время было очень мало. Уезжали, в основном, чтобы улучшить свое материальное положение, чтобы ездить по миру, зарабатывать и так далее. Это были обычные советские люди, у которых не было бы иных мотивов покидать страну, если бы не появилась возможность жить лучше.

То же самое и сейчас. Эмигранты, которые любят Путина – не политические эмигранты, они не понимают почему Советский Союз был плох. И они не понимают, чем плоха нынешняя Россия. Они не понимают, чем демократические страны от нее отличаются. Они абсолютно уверены, что в России всё нормально. Они пользуются благами демократической системы, не понимая, что это за система. [..]

– В том же духе они воспитывают и своих детей. Сколько времени должно пройти, чтобы эта зараза из мозгов выветрилась? Сколько поколений должно смениться?

– Думаю, что три-четыре.  Потому что, на самом деле, ассимиляция никуда не девается. Второе эмигрантское поколение, как правило, в большой степени русское. И по культуре, и по ментальности, и по домашнему языку. Третье уже не так, а четвертое будет уже, скорее всего, в массе своей более или менее нормальным, западным. Как это произошло с первой русской эмиграцией 20-х годов. Ее третье поколение уже практически не было советским, русским, российским. Но деваться некуда, надо с этим бороться и ждать  Другого способа нет. Но бороться надо обязательно.

avots

UPD1 Labs skaidrojums par atšķirībām  termina “aģents” definīcijā  RU un US

51 thoughts on “Dienas grauds (papildināts 19.10.)

    • 1) Nav nekādas vienas monolītas nepilsoņu grupas.
      2) https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-konceptuali-atbalsta-pilsonibas-automatisku-pieskirsanu-nepilsonu-berniem.a318398/ Tas nebūs pat 50 bērnu gadā.. Cik liela daļa būs izdzīvojuši/palikuši LV līdz pilngadībai? Šis lēmums ir daudz vairāk simbolisk kā praktisks, tomēr atņem munīciju KF propogandoniem.
      3) Sāks iet skolā 2027. gadā… Visas iespējas pilnveidot izglītības sistēmu līdz tam brīdim ( ja jau pa šiem 29 gadiem nespapsēja… 😀 )
      Nacpatriotiem derētu pārstāt uztraukties par krieviem, un sākt uztraukties par latviešiem – ‘latviskās” izglītības sistēmas acīmredzamu degradāciju, pašu latviešu arvien apšaubāmāko “latviskumu”…

    • Neuztraucies! Tiem, kam piešķīra tās tiesības lielākoties būs pilnīga vienaldzība par to, kas Latvijā notiek politiskajā vidē.

      Pirmkārt, tas ir attiecināms uz LV jauniešu pamatmasu, kuriem senči, ieborēja aksiomu par to, ka lai arī kā tu balso, lēmējvara no tā labāka nepaliks. Rus ģimenēs šāds uzstādījums ir vēl kategoriskāks (skat. vēlētāju aktivitāti reģionos ar lielāko ru īpatsvaru, t.i., Latgalē un Rīgā).

      Otrkārt, pats būdams jauktenis ar paziņām attiecīgajā vidē, varu izcelt arī papildu cēloni. Lai arī no vienas puses, paaudžu konflikta dēļ viņi lielākoties nevēlas pārņemt senču piekoptās “banālās” vērtības, tostarp, komiski hiperbolisko krievu šovinismu (protams, ar izņēmumiem), kas ir labi, taču problēma ir arī ar pārāk izplatītu beznosacījuma vēso un skeptiski noskaņoto latviešu mentalitātu attiecībā pret tiem, kuri spēruši pirmos soļus, lai kļūt par daļu no latviskās sabiedrības (visus ru uztverot par nelojāliem vai nepiederīgiem lv kultūrai).
      Rezultātā iegūst, ka ru jaunieši no vienas puses nevēlas iet senču piekopto kardinālo konfrontācijas ceļu ar lv, taču arī iesaistīties viņus atgrūstošas nācijas politiskajā dzīvē tiem baigās vilkmes nevar būt.

      Kā sekas, abu iepriekšminēto faktoru ietekmē, iegūsim pamatā inerto balstiesīgo nepilsoņu bērnu paaudzi, bez būtiskas ietekmes uz lēmējvaras politisko struktūru. Tomēr mainot latviskās sabiedrības daļas attieksmi (bet ne politisko nostāju par valsts nacionālās identitātes imperatīvu!), var panākt arī to, ka tie mazākā mērā tiecas turpināt savu senču legacy, uz kā fona vienaldzības panākšana jau būtu panākums.

      Ja jaunā lv paaudze un tās vecākie mentori (vecāki, skolotāji) apzinīgāk uztvertu savas attieksmes un uzvedības ietekmi uz atvērtāku ru jauniešu politisko izšķiršanos, sc un krievnacistu akcijās jauno seju būtu mazāk. Jā, teju visiem ru ir iepotēti pārspīlēti negatīvi stereotipi par “titulnācijas” attieksmi pret tiem, taču, ja tie uzdrošinās iesaistīties lv sabiedrībā, šajā kontekstā tas jau ir cienījams lēmums, kas pieprasa apkārtējo cilvēcisku pretimnākšanu. Un ar to vien pietiek, lai, pat neupurējot latviskās vērtības, panākt šo stereotipu izskaušanu. Lai arī ir labi piemēri, tomēr gadījumi, kad, sakarīgs ru pārstāvis veic pirmo soli lv vidē, piem., skolēns no ru ģimenes nonākot lv plūsmas (īpaši, pirmo līmeņu) izglītības iestādē, bet kādu vientiesīgu heiteru (klasesbiedru, arī skolotāju) dēļ (piemēram, pamanāma akcenta dēļ) piedzīvo šo stereotipu piepildīšanos un pārējie tajā vidē to nenosoda, notiek biežāk nekā, ja pie tā būtu piedomāts. Un šādos gadījumos es upurim nevaru pārmest, kāpēc viņš izvēlējies heitot pretī.

      • Lieta tāda, ka cittautietim sava lojalitāte ir jāpierāda un mierīgi jāuztver latviešu aizdomīgums. Jo aizdomīgumam ir pamats.

        • Daudz kur netā un TV kā “pluss” tiek minēts, ka viņu esot ļoti maz. Tas, ka viņu ir maz, es to uztveru nevis kā plusu, bet kā draudus Latvijas valstij un kā mīnusu. Paskaidrošu kāpēc – tas ka viņu ir maz, tas liecina par to, ka ir savairoti aldermanes Latvijas valstij nelojālie, Latvijas valstij naidīgie un Ļaunuma Impēriju PSRS-2 atbalstošie “jaunpilsoņi”.

      • Esmu principā pret pilsonības piešķiršanu kādam par ģeogrāfiskās vietas dzimšanas faktu. Pilsonība tikai pēc vecākiem vai īpašiem nopelniem. Pārējiem pilsonība jāiegūst.

  1. Što tam dumaķ, vzjaķ vsjo i poģeļiķ! Abirvalg, abirvalg, maķ tvoju, revoļucija!
    Paradoksāli, bet Homo Sovieticus tur bija jau sen, sākot vismaz no Ivana Briesmīgā laikiem. Un tie kuri domā, ka Homo Sovieticus mainīsies un izzudīs pēc trīs – četrām paaudzēm, ir šausmīgi naivi.

  2. šo pašu var attiecināt uz Vācijas turkiem un Kosovas albāņiem.
    kvēlākie Erdogana režīma atbalstītāji ir Vācijā, bet Turcijā (rietumu pusē) turki man šķita ļoti tolerani visās jomās.
    arī lielākie Lielalbānijas atbalstītāji šķita, ka ir Kosovā. pašā Albānijā cilvēki šķita ļoti normāli bez savādā spīduma acīs.
    tas ir kkāds fenomens- emigrācijas nepiepildītie sapņi?!

  3. Te pie dažādiem rakstiem ir bijuši dažādi komentāri, kur ir diskutēts, vai vajag, vai nevajag obligāto militāro dienestu un vai ir jādienē sievietēm. Es esmu pārliecināts, ka mums latviešiem nevajag ne obligāto militāro dienestu tagadējā traktējumā, ne Šveices modeli, bet gan kaut ko līdzīgu Izraēlas modelim. Latviešu mentalitāte nav sagrauta un mums vajag VISPĀRĒJO KARAKLAUSĪBU gan visiem vīriešiem, gan visām sievietēm. Sargāt savu zemi ir gods, diemžēl tagad politiķi to mentāli uztver kā nastu un domā, ka tā kā viņi, tā domā visi. Savas deģenerētās vērtību skalas dēļ politiķi baidās par to runāt, jo domā, ka viņus uztvers kā dīvainus.

      • Vateņiem ļoti patīk piesaukt “tautu” un “vairākumu”, lai gan viņiem nav ne savas tautas, ne vairākuma. Vateņi ar vārdu “tauta” saprot nevis kādu konkrētu tautu, bet savu kosmoplītu sociālo grupu.

    • Man ir vēlēšanās nopirkt māju, bet nav iespējas. Man ir iespēja nopirkt kazu, bet nav vēlēšanās. Tad iedzersim par to, lai mūsu vēlēšanās sapasētu ar mūsu iespējām. Kurš gan te negribētu vispārīgo karaklausību, bet politiskā realitāte ir tāda, ka pat BOMD ar 1000 karavīriem gadā šķiet mission imposible.

      • Patreizējā “politiskā realitāte” ir padomju okupācijas sekas un tā neizbēgami mainīsies. Tas ir pašsaprotami un tur nav jēgas saspringt. Bet par to, ka daudzi grib sargāt savu valsti un uzskata to par normu (es nerunāju par zemessardzi, bet par pilnīgi citu koncepciju), ir jārunā. Es nesaprotu, kāpēc pret to, ka visiem sargāt savu valsti ir norma, ir jāizturās ar nihilismu…

        • Tak VB burbulī visi +- ir par vispārējo karaklausību. Bet max, ko izdodas panākt ir tas, ka vienai parlamentā pārstāvētai partijai, kas necīnās par AM portfeli, garajā programmā ir minēts par BOMD. Tā kā turpinām pilināt uz smadzenēm un gaidīt, kad padokupācijas sekas izgaros.

          • Lai nu Arvīds Ulme ir kāds ir, bet viena lieta ko viņš par tādām situācijām teica, gan man patīk – pietiks darīt, sākam RUNĀT! Par šo lietu ir jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā! Un jāizmanto sociālā inženierija – ja kāds politiķis par to nevēlas runàt, tad viņš ir jāpsasludina par tādu, kurš ir atpalicis, viņš ir vienīgais tāds un visi citi jau to apspriež un gatavo izmaiņas.

    • Tad kad visiem obligāti būs jāmācās augstākā matemātika, tad arī pēc tam var domāt par OMD 😉

        • OMD būtu jāprecizē. Absolūti nepiekrītu, ka visiem ir obligāti jāmācās karot. Ir daudzi cilvēki, kuri nav menāli gatavi karadarbībai. Viņi tajā pašā laikā daudz vairāk var dot atbalstot karotājus. Tajā vietā militārās iemaņas būtu jāveido pieejams jebkuram – šautuves, meži kariņam, pilsētas kariņam, poligoni, specializētās apmācību vietas – un ļaujot to darīt ar privāto iniciatīvu, jābeidz valsts militārais monopols. ZS nav pilnērtīga vieta, kur apgūt pilnvērtīgas un konkurētspējīgas militārās iemaņas. Nav arī viss tikai slikti, protams. Cilvēks ir tā veidots, ka ar varu piespiest viņam veiksmīgi ilgtermiņā neko nevar. Tajā pat laikā var ļoti labi motivēt to darīt brīvprātīgi un ērtā dzīves brīdī. Izej militāro apmācību un maksā mazākus nodokļus. Es OMD redzu, kā to, ka jebkuram būtu jābūt izpratnei par kolektīvo aizsardzību un militārajām lietām, kā jebkuram, kurš nav analfabēts ir jāmāk lasīt. Savukārt dzeju, dokumentus, rakstus, komentārus, lai raksta tiem kam tas padodas. Un OMD ir vide, kurā jebkurš var sevi attīstīt militārajā jomā. Kaut kā tā!

          • Pa to laiku:
            LV de jure aizliegts airsofts.
            Jaunsardze var neatrast 2. elpu VAMā un iznīkt pavisam.
            Karavīru NVO par NBS problēmām klusē kā piebarotas karpas.
            Mediji manāmi zaudējuši interesi par aizsardzības lietām.
            Praktiskā medību loka šaušana (tur ir daudz no militārā) nav atļauta.
            LV brīvprātīgie UA vienībās ārpus likuma LV.
            utt

            • Nu ja ir pietiekami daudz neapmierināto, tad jāsāk piketēt.
              Ir trīs iestādes pie kurām ļoti efektīvi varētu piketēt, lai šādas problēmas sadzirdētu. Visus viņi nevarēs terorizēt velkoties līdzi uz sporta zāli vai kinoteātri.
              Ja katrs kurš ir neapmierināts, kaut vai reizi mēnesī, iemestu atbildīgās amatpersonas pastakastītē vēstuli ar lūgumiem, es domāju, ka viņi tiktu sadzirdētu. Atliek tikai adreses noskaidrot. Vēl lūgumus var atstāt uz automašīnas vējstikla. Vēl var aizsūtīt e-pastu viņu draugiem, lai tie iekustina domāšanu. Vēl var zvanīt vieņiem tad kad viņi ir brīvdienās vai kādā citā atpūtas brīdī.

              • Nav problēmu ar sadzirdēšanu. Pārbaudīts. Runāts. Diskutēts. Vienkārši ir cits (kreisi liberālais) koncepts, kas tiek konsekventi realizets. Armija – maza, bet profisionāla, ZS visa kā mugurkauls, 5.pants, infrastruktūra, drošība nav tikai militārā, tā ir arī …. (vajadzīgo ierakstīt), valsts aizsardzība tikai uz brīvprātības pamata, karodziņu patriotisms, esam stiprākie 3B utt. Tas viss bez diskusijām, acīs skatoties, pārliecinošā tonī, kā PR kursos mācīja. Betons.
                Amatpersonas, ierēdņi, lai ko viņi paši domā, realizē politisko dienaskārtību. Ierindas deputāti tas pats, pakļauti disciplīnai. Sabiedrības noskaņojumu lielajos vilcienos nemainīja ne karš GE, ne karš UA. Bija cerība uz zelta pendeļiem no sabiedrotajiem, bet kopš 2016. rudens viss reducējas uz 2% IKP.

            • Nu principā medības un makšķerēšana ir vietas, kur smelties analoģijas militārajai taktikai un stratēģijai. Medības uz gaidi/pievilināšanu, individuālās medības, dzinēju medības, slazdi, maskēšanās. Maksķerēt uz ēsmu, izlikt tīklu, pielaist strāvu, klusuma disciplīna, laikapstākļu izvēle 🙂

              • Tāpēc jau ir noslēgts līgums ar mednieku organizācijām, ka nav lielas atšķirības starp vidējo NBS mugurkaula veidotāju un tuklu pusaklu opi ar noslieci uz alkoholismu, kurš šauj pa visu kas kustas.

                Bet vai tā ir jābūt?

                Stirnas nešauj pretī, nemīnē mežmalas, viņas neatbalsta avio un artilērija. Neredzu neko kopīgu izņemot šaujamieroci

                • “Tāpēc jau ir noslēgts līgums ar mednieku organizācijām, ka nav lielas atšķirības starp vidējo NBS mugurkaula veidotāju un tuklu pusaklu opi ar noslieci uz alkoholismu, kurš šauj pa visu kas kustas.” – neko nesapratu no šī teikuma. Bet par nešaujošām stirnām. Kaujas uzvar pirms sāk šaut un spridzināt. Ir jāmak izvēlēties pozīciju, novērtēt savu enerģiju, prognozēt pretinieka pārvietošanos, utt. Aizmugures diversantu grupas arī neatbalsta aviācija un artilērija. Turklāt stirnas mīnē mežmalas, tas humoram, protams.

            • Jaunsardze un Zemessardze pavisam neiznīks, bet paliks tāds mazs interesentu klubiņš ar dažiem tūkstošiem cilvēku.

                • ZS ir svētā govs, bet ar JS ir cauri, tā ar likumu paliek tikai pamatskolniekiem. Vidusskolnieki iet uz VAM. Pajautā Agrim uc cik % js no saraksta nāk uz nodarbībām.

      • Ir bijušas paralēles… . Kaut kad 84tajà vai 85tajā gadā man viens Latvijas Armijas virsniekvietnieks, pēc tam leģionārs un pēc tam mežabrālis, skaidroja, ka lai veiksmīgi pretotos padomju okupācijai, ir jāzina augstākā matemātika un jāmāk spēlēt šahu. Viņa teiktā jēgu sāku aptvert tikai vēlāk.

  4. Nedaudz par mūsu – latviešu mentalitāti – netā daudz tiek skandināts melīgs mīts, ka “latvietis latvietim…”, ka “latvietis priecājas, ja kaimiņam nosprāgst govs” un tamlīdzīgi.
    Realitāte ir savādāka. Laukos (un arī citur) latviešu kaimiņi ir ļoti izpalīdzīgi, draudzīgi, sirsnīgi. Iet viens otram talkā. Atcerēsimies kaut dažus gadījumus – kur cilvēkiem nodega mājas (vairāki gadījumi), jau pāris dienās tika saziedota nauda, atvestas dzīvei nepieciešamās mantas, jau nākamajā dienā bija talcinieki kuri palīdz novākt krāsmatas un jau pēc trīs dienām tur bez maksas strādāja biznesmeņa celtnieki, kuri uzrāva augšā jaunu māju.
    Kad latviešu cilvēkiem (vairāki gadījumi) vajadzēja neatliekamas operācijas, ātri tika saziedota nauda un latviešu dzīvības glābtas.
    Kad pazuda bērni, pāris stundu laikā pašmobilizējās simtiem meklētāju.
    Mums latviešiem ir milzīgs, ar prātu pat gandrīz neaptverams iekšējais garīgais resurss.

    • Nepārspīlē. Saziedo, izdara, atved, meklē, talko aktīvā daļa. Liela daļa ir pasīva. Skat. Ukrainas piemēru. Karot aizgāja brīvprātīgi daži simti tūkstošu, daži miljoni viņus regulāri atbalsta, ap 10 milj. kaut kad kaut ko ir ziedojuši. No 40 milj. iedzīvotāju.

      • Piedod, bet es neskatīšos uz Ukrainas piemēru, kā tu to pieprasi, bet balstīšos uz to, kas notiek mums latviešiem. Un arī Ukrainā Ļaunuma Impērijas PSRS-2 ordu iebrukums sākumposmā tika apstādināts pateicoties brīvprātīgajiem karavīriem un volontieriem. Un arī mēs latvieši palīdzējām. Nepārspīlē pats ar savu bēdulīgo vaimanāšanu. Man vispār ir nospļauties ko domā tādi kā tu. Mēs latvieši darījām, darām un darīsim. Es jau tev līdzīgajiem te esmu teicis un tagad saku tev – ar tevi vairs nediskutēšu, jo ļoti labi zinu, ka tādi kā tu domā, ka ir līdzvērtīgi un cenšas izvērst garas melīgas diskusijas balstoties uz savu demagoģiju. Es ar tevi par taviem muļķīgajiem izteikumiem nediskutēšu. Meklē sev līdzīgos. Man vispār ir nospļauties ko domā tādi kā tu.

          • vai ne?! 😀 😀 😀
            bet pieļauju, ka arī citi reizēm par mums pilnā kaklā smejas, kad mēs te kko spriedelējam par helikopteriem, cvrt, haskijiem, ekipējuma iepirkumiem, kiberaizsardzību utt.
            kaut piekrītu, ka reizēm J kungs mēdz krist uz nerviem un ir ļoti stūrgalvīgs 😀

              • Tas ir ļoti pierasti – tiklīdz parādās kāds kurš saka – mēs varam!, tā uzreiz parādās tādi, kuri viņam ķerās rokās un kājās, sāk apsmiet, cenšas pierunāt – tev ja tāpat nekas nesanāks, tu esi smieklīgs un vēl veselu gūzmu tamlīdzīgu lietu. Nekas jauns. Bet tie “nekas nesanāks” nekad nav bijuši un nebūs virzītājspēks, tā vēsturē vienmēr ir bijis un būs.

                • Šis vienkārši nav tas gadījums. Ir reizēm lietas, ko mēs nezinām… Kad uzzinām, viss kļūst savādāks. Neņem ļaunā! Arī es vairs tik dikti ar šo indivīdu nestrīdos- mums bieži ir savādāki viedokļi. Bet visu cieņu viņam, kamēr es dīvānā pirdu…

  5. Vēl viena lieta – to man atstāstīja folkmūziķis Haralds Sīmanis, savukārt viņam tas, kuram tas bija noticis – cilvēks dzīvo Kurzemē jau 17 gadus. Karstā vasaras dienā pa lauku ceļu iet uz savu māju. Izslāpis. Ieiet pie kaimiņienes palūgt nodzerties. Kaimiņiene saka – “Nepietiek, ka tu man kaimiņos dzīvo, tu nāc vēl ūdeni prasīt!”. Nu lūk – tā īstenībā ir sava veida aizsargreakcija, lai saglabātu savu mentālo un etnisko vidi un manuprāt tur nav nekā nosodāma.

  6. Pārlasīju savu iepriekšējo komentāru un sāku domāt par to vārdu – “nodzerties”. Varbūt pareizi ir padzerties?
    Zinu, ka Latvijā ir pāris lingvisti, kuri dzirdot kāda cilvēka pausto, spēj noteikt ne tikai novadu, no kurienes ir cilvēks, bet pat pilsētu un lokālo rajonu, no kuras/kura ir cilvēks. To, vai cilvēks ir no Latgales vai Kurzemes, dzirdot viņa pausto, to protams noteikt mēs spējam jebkurš. Bet vai cilvēks ir no Saldus vai no Kuldīgas; vai no Bauskas vai no Jelgavas, tas jau ir grūtāk. Zinu, ka Latvijas dažādi dienesti šo lingvistu unikālās zināšanas neizmanto (slinkums, prāta inertums un stereotipiska domāšana “Viņuaugstlabdzimtību” vidū), un uzskata to par lieku un nevajadzīgu, bet velti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.