Izvairies no ielām

vara bungas: Ieskats Tuvo austrumu pilsētdzungļos. Pilsētplānošana tur nedzīvo.  Tomēr KAV taktikas pamatprincipus var pasmelties. Ko nu kurš pamanīs filmā. Man iekrita acīs staigāšana cauri sienām (sen zināms), patruļas treniņi ar pilnu uzkabi+daypack mugursomas+nestuves, bet bez transporta, bezkrāsas aizsargbriļļu lietošana (saulenesmaz piemērotas biežai un kontrastainai apgaismojuma apstākļu maiņ`ai ēkās), satelītattēls kartes vietā, doma, ka pilsētā katrs tās elements  var radīt apdraudējumu, bet es teiktu arī priekšrocību, ja domā 3D kategorijās.  Tāpat laba doma , ka  “As we progress, they [enemy] also progress”,

 

10 thoughts on “Izvairies no ielām

  1. Sīkas kļūdiņas. Šaujot no aizsega (ap stūri), rokas elkonis izlien ārā. Pareizi ir jābūt – elkonis piespiests pie ķermeņa. Tas ir jāiedzen sev galvā.

      • Kā teica sapieris Vodička : “Tu tos ungārus vēl nepazīsti!”, tā dažreiz var teikt par kollijiem. Kad satiks saimnieci, nolaizīs un nolēkās savu laimi izrādot, līdz nāvei. Un visu laiku no prieka “vaimanājot”. Forši, draudzīgi suņi.
        Probēmas ar kājām, šķirnes īpašības.

        • Suns sagūstīts pēc pusgada vajāšanas pa Tukuma rajona laukiem un mežiem, jo bija pamatīgi vīlies cilvēkos un aizgājis dzīvot mežā (kur neizdzīvotu). Apvienošanās ar saimnieci par laimi nespīd.

          • Es vienmēr esmu teicis, ka dzīvniekus nevajag mīlēt, vai precīzāk sakot, vajag sev noformulēt, ko nozīmē vārda Mīlestība (grieķiem ir septiņi šā vārda formulējumi, gluži kā evenkiem apm. 27 formulējumi vārdam sniegs). Dzīvnieki nav jāmīl, par dzīvniekiem cilvēkam ir jābūt atbildībai (nesāciet te runāt par “Mazo princi” – esam atbildīgi par to, kuru pieradinām, kurš bija totāls lūzeris un pat uz mazas planētas pamanījās pazaudēt aitiņu!).
            Sākumā domāju, vai šis mans koments vispār šeit iederas, tad izlēmu, ka jā.
            Ir dzirdēti gadījumi, kur frontē rūdīti veči, kuri ir izdzīvojuši kara lēnes, aiziet pie kara dieva, zem apšaudes lienot glābt kaķēnu, vai kucēnu.
            Varbūt pieradums skatīties nāvei acīs, varbūt dzīves apnikums, vai nespēja izprast vārda Mīlestība pret tuvāko patieso nozīmi? Pārdomas Adventes laikā…

          • Mana pieredze ar šadiem – kādreiz, atkal deviņdesmitajos nācās “ganīt” afgāņu kurtus. Tie īstenībā nav suņi, bet nomaskējušies kaķi. Domāu, ka par viņiem zinu gandrīz visu.
            Un tad – man palūdza pasargāt (ne gluži miesnieka, bet paplašinātas funkcijas) vienu jauno biznesmeņu ģimeni no joldāriku reketieriem, kuri šiem “brauca” virsū (kā notika, kad iegājām to reketieru džauru mājā, kas tur notika, tas ir atsevišķs, grāmatas sižeta cienīgs stāsts).
            Nu tad lūk – es domāju, ka es par afgāņu kurtiem zinu gandrīz visu. Izrādās, ka man ir pilnīga taisnība, tikai – ne par afgāņu kurtiem, ne gandrīz visu un ne par šo šķirni.
            Tas suns bija mēnesi atpakaļ atvests no Afganistānas, tur bijis aitu gans, visu laimu sists un viņš neuzticējās nevienam, uzbruka man pēc vienas neuzmanīgas kustības. Beigās jau gandrīz sadraudzējāmies.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.