Grants ir brālis

vara bungas: AM atvēlēja 350K eiro mazu lielu finansējumu zinātniskai izpētei un eksperimentālai konstruēšanai (R&D) grantu formā, ko nav jāatgriež arī tad, ja izpētes rezultāts ir negatīvs vai eksperimenta turpināšana nav lietderīga. Gribētos, protams, redzēt  ambiciozākus projektus (MI jomā piemēram), bet ar kaut ko ir jāsāk.  Mazliet izbrīna SIA SRC Brasa daudzpusīgums (šūšanas firma taču) un SIA Kronis piezemētība (vismaz pētījuma nosaukumā). Pieliku informācijai klāt dažas saites uz rakstiem par granta ieguvējiem.

Grantu programmas konkursa ietvaros Aizsardzības ministrija piešķīrusi atbalstu:

SIA “Exonicus” neatliekamās medicīniskās palīdzības virtuālās realitātes apmācību treniņa simulatora izstrādei,

SIA “Entangle” drošas komunikācijas sistēmas prototipa izstrādei,

SIA “Zemgales Remonta Centrs” sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei,

SIA “SRC Brasa” sauszemes bezpilota platformu virzienbāku sistēmas izstrādei,

SIA “Kronis” karavīru sausās uzturdevas gatavo pamatēdienu izstrādei, analīzei un pielāgošanai rūpnieciskai ražošanai,

SIA “VAIROG EU” sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.

avots

11 domas par “Grants ir brālis

  1. Atbalsts, tas, protams, ir labi. 350 K – ja godīgi – tad, protams, ar to nofinansēt baigi daudz nevar, to tiešām var uztver tikai kā atbalstu. Rēķini, ka speciālistu alga vien ir 3-4 K mēnesī bruto vismaz, tātad 5 cilvēku komanda varētu strādāt 10 mēnešus, 10 cilvēku komanda – 5 mēnešus. Cik daudz pa šo laiku var saražot – kaut ko jau var, bet vai gatavu produktu… Bet nu tas ir labāk, nekā nekas.

  2. Brasa vienkārši apgūst līdzekļus – jebkur un jebkādus. Priekšnieks tur kāds mentu ģenerālis bija, kam ir sakari?

  3. Domas par pētījumiem:

    par neatliekamo palīdzību – ļoti noderīgi būtu, ja izstrādātu sistēmu, kas ļauj attālināti instruēt palīdzības sniedzēju. Sistēmā varētu būt ar audio un video atgriezenisko saiti. Pieredzējis ārsts varētu sēdēt azimugurē vai bunkurā un instruēt mediķi vai jebkuru mil personu. Ieguvumi būtu tādi, ka drošībā esošajam ārstam būtu vieglāk pieņemt atbildīgus un pareizus lēmumus, salīdzinot ar mazāk pieredzējušu mediķi zem pretinieka uguns. Tāpat vajadzības gadījumā ārsts jau varētu laicīgi sagatavoties karavīra glābšanai pēc evakuācijas.
    http://swiss-assist.com/services/remote-site-medical-support/

    par drošām komunikācijām – drošība ir relatīvs jēdziens un laiku pa laikam tā tiek pārvarēta, vai nu dēļ nepilnībām komunikācijas šifrēšanas algoritmos vai arī šifrēšanas algoritmi tiek nepareizi izmantoti, vai arī atslēgas tiek nozagtas. Izmantojot pasaules top šifrēšanas sistēmas var sasniegt augstu drošības līmeni, taču nav garantijas, ka izstrādātājs ir bijis kompromitēts. Savienojot starptautiski atzītus algoritmus virknē ar pašmāju algoritmiem, var samazināt šādus riskus. Pieņemot, ka pašmāju algoritmi teorētiski būs vājāki, kā starptautiski pieejamie, kaut vai tā iemesla dēļ, ka to testēšanā tērētie resursi būs daudz mazāki.
    https://en.wikipedia.org/wiki/Multiple_encryption

    par uzturdevām – noteikti jāpadomā par karavīru dažāda veida pārtikas nepanesībām. Tāpat pastiprināti būtu vērts pievērst uzmanību probiotikām, kuras ir ļoti svarīgas ilgstoša augsta stresa apstākļiem. https://en.wikipedia.org/wiki/Gut%E2%80%93brain_axis

    bezpilotu aparātiem – pārāk plašs lauks, lai kaut ko īpaši izceltu. Bet drošvien lāzer sakaru sistēma vadības nodrošināšanai būtu ļoti laba, jo to nebūtu iespējams noslāpēt vai detektēt, daudzos scenārijos.

    Interesanti, ka līdz būvniekiem nav nonākusi šāda informācija. Ukraiņi ļoti aktīvi kādu laiku atpakaļ pētīja pārvietojamās betona fortifikācijas. Kā izrādījās pietiekami sarežģīta lieta, jo pat gadījumos, kad lādiņš nespēja iziet cauri, tas radīja tādu triecienvilni, ka vienkāršai betona kastei iekšā atdalījušās šķembas iznīcināja teorētisko personālu.

    • Visapkārt sprāgst, bet ēters pieejams?
      Frontē ārstu nav, ir tikai paramediķi.
      Un diez vai profesoriem ir pieredze kā veikt manipulācijas pustumsā ar plaķenēm un tapešu nazi.
      Zemas intensitātes konfliktā ar latgales ogļračiem der, bet citādi…

      • Ukraina nav NATO: https://en.wikipedia.org/wiki/Anti-radiation_missile, domāju, ka nebūs tik traki. Turklāt, ja ieviesīs 5g uz maks frekvencēm, iespējams vispār varēs baudīt nepārtrauktus sakarus, jo ļoti iespējams, ka ru nav spējīgi darboties tik augstās frekvencēs. Turklāt jo augstāka frekvence, jo tuvāka darbība, tajā skaitā arī slāpētājiem.
        Es domāju, pat daudzu kritizētajai LV armijai ir labāks ekipējums kā plaķenes. Lukturus neviens nav atcēlis. Tādas intensitātes kaujas kā “Glābiet ierindnieku Raienu” nav pārāk ilgstošas.
        Šobrīd Ukrainā nosacītā pamiera laikā intensitāte nav pārāk liela: “Joint Forces Operation: Civilian was shot and killed in Maryinka by Russian fire on the village”. Piemērs, kur visticamāk labākie ārsti ir Kijevā, kuri varētu sniegt atbalstu.

        • Optikas pieslēgums 5g tornim nebūs bojāts un elektrība arī būs?
          Pārāk daudz atkarību, lai paļautos.
          UA mobilie strādāja, lai separi koordinētos un UAspēkus varētu izsekot un noklausīties, nevis tāpēc, ka nevarēja izslēgt

            • Svarīga arī spēja izmantot un izslēgt/ieslēgt vajadzīgā (piem. uzbrukuma) brīdī, t.i. kontrolēt. Ja nespēj kontrolēt pats (mūsu gadījums) tad labāk izjaukt, iznīcināt.

          • sevišķi lai izskaitļotu “slikto” atrašanās vietu. Mobīlo neizslēgšana ir viena no smagākjām disciplīnas problēmām.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.