Peld līdzeklis

vara bungas: Nevar but saprātīgu argumentu pret divvietīgo saliekamo kajaku duča esamību katrā ZS bataljonā. Seksīgie RHIB der dziļākiem ūdeņiem un VIPu vizināšanai uz Gotlandi, bet mazo upīšu un ezeru pārvēršanai par izlūku  takām nav mazāk svarīga tēma. Poļu komandosu vienība (oficiāls nosaukums) to uskatāmi demonstrē.

Papildinot Zieneļamerikas Indiāņu tautas konstrukciju   ar mūsdienu tehnoloģijām,  tiek iegūta jauna militāra spēja.

Runa protams ir par saliekamajām konstrukcijām.

Starp citu atkarībā no konkrētā atkāpšanās plāna tas var būt arī gatavniekam noder“igs  risinājums. Vēsā miera un fiziskā drošībā airēties no punkta `A līdz punktam B  var būt labāka opcija par brišanu kājām.

 

PS LV konceptuāli top kaut kās  šāds

83 domas par “Peld līdzeklis

  1. Kādu tieši jaunu spēju iegūsim? dienas laikā brauksim pāri ezeram ja izlūkiem māca dienas laikā pa klaju lauku neslāt- tad vajadzētu arī atturēties no slāšanas pa klaju ezeru. Varēsim slāt pa ezeru nakts laikā- zajebis. ignorēsim, ka pretiniekam ir nakts redzamības spējas un būsim kā pīle šautuvē.

    Varēsim beidzot pārpeldēt Daugavu un Lielupi.? ignorējot asinīm rakstīto ieteikumu- pārvietoties slēpti. pārējās upes parasti nepārsniedz 50 metrus un viens peldētājs virvi diezgan viegli var pārvilkt priekš pārējiem. klusi , ātri, neuzkrītoši.

    Pirms kaut ko iegādāties- derētu iesākumā saprast kādām tieši vajadzībām? Komandosam priekš bandītu vajāšanas stadijas, kamēr paši nav kļuvuši par medījamo? Varēs viegli piekļūt salām 😉 cik mums ir salu? nogriezt ceļu, lai nav jāiet apkārt ezeram- nu jebkuram ezeram pusstundas laikā var apbraukt ar mašīnu riņķī.

    par tēmētu šaušanu no laivas klajā ezerā, pret pretinieku kurš ieņēmis, kaut kādu aizsegu, vai stabilu šaušanas pozīciju – atļaušos neizteikties 😉

    • par temētu šaušanu tev neviens neliek izteikties, jo šaušana mēdz būt ne tikai tēmēta.
      1. iespējams arī dienas laikā var nākties pārcelties. Alternatīva 3x ilgākā laikā brist ezeram apkārt. Braukt apkārt var nebūt taktiskās iespējas.
      2. Pretiniekam nemaz nav tik liels nakts redzamības ierīču piesātinājums, bet ja arī būtu, nu redz viņi laivīnas 500+ m attālumā un? Izsauks mīnmetēju uguni? Laivas nestāv uz vietas. Izsauks aviāciju? No laika apstākļiem atkarīgs. Turklāt zajebucca pakļaut novērošani visas ūdenstilpes visā garumā un platumā.
      3. Atkarībā no situācijas upes var izmantot kā no novērošanas un apšaudes slēptus ceļus ( lai novērotu jābūt virs tās vai uz tās) nevis tikai pārvarēt kā šķēršļus. Defektu par efektu.
      4. Tieši tam arī iegādāties – pārvietošanās opcija pa ūdeni bez kaujas spēju zaudēšanas. Turklāt citu šādu opciju ZS nav vispār nekādu, izņemot personīgās peldbikses.
      5. Mūsu apvidū laivas ir brēcoša nepieciešamība. RHIB neder, neizies cauri.
      6. Lielupi un Daugavu arī var nākties šķersot ārpus tiltiem. Ko ieteiksi?

  2. Gribēju paust skepsi.

    Runājot par pašām laivām – šis izskatās aizdomīgi līdzīgs padomju laikā ražotajiem Taimiņiem. Nesen tādu vienu izmetu vēstures mēslainē.

    Bet, par laivu pielietojumu mūsu darbā.
    1. atklāti laukumi, kā dažādi ezeri un platas upes, ir atklāti. Ja nevari iet viņiem gar krastu (tas ir bīstami), tad vēl jo vairāk nevari braukt pa vidu. Tāpat, tur nav iespējas paslēpties no droniem. Varbūt šis varētu būt izdevīgi tikai tad, ja krasti ir purvaini, un tur noteikti nevar būt pretinieka

    2. mazās upes – vismaz LV versijā viņas tipiski ir aizkritušas ar kokiem. T.i., laiva nebūs nekāds lielais atspaids kravas pārvietošanā, drīzāk tikai papildus nesamais. Turklāt, šādā situācijā saliekamā laiva būs dikti neizdevīga, jo to var viegli sadurt uz zariem, vai salauzt karkasu.

    3. t.i, es nesaku, ka laivas pilnībā nav pielietojamas, bet domāju, ka mūsu teritorijā šāds pielietojums var būt diezgan rets. Visticamāk, tad, ja ir drošs ūdens ceļš (plata droša upe), kuram nav laba zemes ceļa.

    • 1. dronu piesātinājums pretiniekam nav tāds kas ļauj novērot 24/7 jebkādos laika apstākļos.
      2. Aprakstā minēts, ka var pasūtīt speciālu apvalku, kas maskē IR
      3. Tu esi laivojis? Ir aizkritušas, mēdz būt izžuvušas, laivo tik un tā. Tādos rudeņos/ziemās kā tagad un lietainajos pavasaros navigācija uz goda.
      4. Nosauc vismaz pāris vēlamās alternatīvas un vismaz vienu esošo spēju ar ko var rēķināties mūsu kājnieks skatoties uz pretējo krastu. Novilkt vešiņas salikt maisā peldēt pāri kaut ko maksā no kalorijām, drošības un laika. Turklāt visi zs prot peldēt ar ieroci zobos un vispār peldēt?

      Bez mazo upju izmantošanas (nevis tikai pārvarēšanas) spējas mēs esam paredzami. Ar laivām esam neparedzaemi, jo jebkurš izlūks analizējot apvidu ņem vērā pretinieka spējas pārvarēt škēršļus. Kā likums tie ir tilti vai peldošā bruņutehnika, to viegli novērot un prognozēt kaut vai pēc krasta īpašībam. Vada gandrīz momentāla pārdislokācija starp diviem krastiem vienmēr būs pārsteigums.

      • Tu esi laivojis?
        ==================
        ir sanācis.

        Ja ir vienkārši jāšķērso upes, tad es tiešām laivas neizskatu (kā jau teicu, visur var būt izņēmumi, bet laivas nogādāšana līdz upei var sanākt sarežģītāka, nekā peldēšana pāri. Cita lieta, ja, piemēram, jāpeld ar granātmetēju pāri Daugavai)

        Es uz upēm skatos kā uz iespējamiem ceļiem. Nesaku, ka tās nav izmantojamas – sevišķi, ja ir jānogādā krava – tomēr jāskatās pēc apstākļiem. Citreiz kaloriju patēriņu varētu ierobežot, izsniedzot zaldātiem hidrotērpus uz upes šķērsošanas brīdi, un tiešām peldēt. Tāpat, (atkal, atkarībā no apstākļiem) var uzbūvēt virvju pārceltuvi.

        • Hidrotērps, ok. Tad katram? Es arī redzu upes un ezerus kā ceļu UN kā šķērsli, jo pretinieks savā plānošanā ŗedz tos kā šķērsli. Laivas ir saliekamas, celtspēja 400 kg, pašas svars 35 kg pateicoties kompozītiem uc moderniem materiāliem cena nav maza ap 7K USD gabalā. Bet no tām var veidot improvizētus katamarānus vai pontontiltus un pārcelt kaut pašu velnu.
          Apmēram šādi

      • kalorijām, drošības un laika maksās arī laivas nešana/slēpšana. nebūs tā ka smuki piebrauksi pie upes izkrausies. Papriekšu kārtīgi nojāsies caur krūmiem, niedrēm/nogāzēm 😉 lai to laivu dabūtu līdz upei. Tad somas jāpiesien- Pēc tam tumsā atsiet somas, iznest somas papriekšu, pēc tam iznest laivu, izjaukt paslēpt un ļoti iespējams vēlreiz tumsā salikt- tas nebūs varen ātri 😉 vai arī izcelt laivu pāris reizes ārā, lai apietu šķērsli. Dienas laikā tas nebija viegli ar minimālu mugursomu- kur mugursomā tikai sausas apenes, pāris sviestmaizes un treniņtērps.

        mēs te runājam par maskētām laivām- kamēr pat no bataljona vads nespēj daudz maz neuzkrītoši izbraukt- piemēram, mikroautobusos.

        Upi ar virvi ar salīdzinoši droši šķērsot. pilnīgi pliks/vai puspliks. un atsakoties no tāda ķīseļa, ka peldot ieroci tur rokā. Viens pārpeld pāri ar virvi un pārējie stumjas/peld pāri somas ar karabīni piestiprinājuši pie virves (ierocis uz somas).

        • A kam jums Polaris un Bombardier MAX 650 XT iedoti 🙂 Sēņot braukt? Turklāt laivas saliekamas pašu svars ap 40 kg celtspēja ap 400 kg.
          Šķersot upi ir viena lieta, izmantot upi UN ezeru kā ceļa posmu cita.

      • Latvijā ir dažas upes, kur var laivot visu gadu, kad nav ledus. turklāt parasti to dara vienā virzienā, jo pret straumi airēt ir diezgan fiziski un morāli grūti. un ar kajaku ir bik jāprot airēt, lai neuztaisītu ouverīti, kad Daugavā viļņi saceļas… 😀
        alternatīva: https://www.youtube.com/watch?time_continue=53&v=Onc1Pfg9S1M&feature=emb_title ņemat vērā, ka tur ūdens temperatūra ir ~kā LV rudeņos vai vēlā pavasarī, bet hidru var pielāgot arī +0,1 grādam.

        • Latvija ir ne tikai upes, bet arī zili ezeri. Atkārtoju, ar pliku dirsu un kulofāna celītes maisu šķērsot upes nebūs dots ļoti daudziem zs. Un kas ir ledus? Sasalis ūdens? Atceros bērnībā redzēju. Hidrotērps arī jānes.

          • ne, ne- loģiskāk ir bv206, kuri ZS ir pietiekoši.
            var arī laivu, bet tad tikai parasto ar elektromotoru, kas ir kluss, ātrs un laiva stabila. kajaks tomēr ir specifiska lieta…

            • Kas stieps akumulatoru elektromotoram? Kas un kur to lādēs? Un ja maršruts garāks, uz vienu laivu vajag divus akumulatorus. Nav diez ko reāli.

              • laikmetā, kad cilvēki lido kosmosā, nevajag visu stiept uz muguras. priekš mantu pārvadāšanas ir iepirkts transports (bombardier 650), kurš paredzēts bezceļa apvidum. akumulatorus laivām lādē turpat kur rācijām. un nedomāju, ka diži vairāk kā Lielupes, Daugavas, Aiviekstes, Gaujas, Salacas vai Ventas šķēršošanai peldlīdzekļi ir vajadzīgi. airēt pret straumi Gaujā jau ātri vien apniks… var arī airēt pāri kādam ezeram, bet tam neredzu jēgu, jo paliec labs mērķis, bet ja ienaidnieka tur nav, tad kāpēc nebraukt apkārt ar moto/auto transportu?

                • Kapēc nebraukt apkārt ezeram? Tāpēc ka tas ir ilgāk, tauvas joslas reti izbraucāmas un bakstīšanās gar mājām demaskē. Ezeri mēdz būt pietiekam plati, lai turētos no pretinieka tālāk par maksimālā efektīvā uguns attālumu, turklāt veģetācija gar krastiem kā likums ir šķerslis jebkādai novērošanai.

                  • varbūt ir īpaši apstākļi un īpašas operācijas, bet apbraukt apkārt ezeram ar mototehniku varētu būt ātrāk, arī kravu var pārvadāt smagāku, ceļš nebeidzas tikai ar krasta sasniegšanu. kopš dronu ienākšanās, arī meldri var nebūt nekāds šķērslis novērošanai un noteikti nepasargās no lodēm kā koki.

                    • Dronu nakad nav par daudz, tiem ir savi tehniskie ierobežojumi atkarībā no laika apstākļiem un apgaismojuma, lielākā daļa no tiem ir BEZ termovīzijas (tātad jābūt kādam kurš prot atšķirt uz meldru hektāru bildēm nomaskētu laivu).

                    • ok, ja kāds komandieris uzskata, ka viņas vienības uzdevumu veikšanai vajag kkādus peldlīdzekļus, lai raksta pieprasījumu. es pagaidām par lielāko problēmu uzskatu Daugavas šķērsošanu, bet tas noteikti nav kajaks. sev nepieciešamos rīkus esmu redzējis kādā citā vienībā un žēl, ka arī ne manā… kajaki pēc manas saprašanas būtu izmantojami tikai izlūku vajadzībām un šaubos, ka kājiniekiem.
                      man kajaks mājās stāv, šad tad pabraukāju un tam vajadzīgas darba stundas, lai neuztaisītu ūdenstilpnes vidū PLUNKŠ 🙂 protams, lai pavadītu jautri laiku, es labprāt piedalītos kopējos treniņos 😀

                    • Par optimālo modeli var strīdēties, sliktāk, ja izvēles nav nekādas. Savai desantlaivu flotei jābūt katrā ZS bn.

                    • kā mēs visi zinām, tad zs “jaunākajam brālim” laivas ir iepirktas. domāju, ka tās kara gadījumā varēs rekvizēt 😀

                    • Apbraukt ezeram ātrāk ar mototehniku…
                      ‐—————————————-
                      Nu bet atmet taču stereotipus. Nekur nav teikts, ka ezera, piem Lubāna, vai Usmas, vai Engures ezeru apkārtnē nav tiblu kontrolposteņi.
                      Un nekur nav teikts, ka Tev ar laivu jābrauc ezeram pāri pa vidu. Un var būt situācijas, kur Tev jāpiekļūst ezera krastā apm. trīs km attālumā esošajam tiblu dislokācijas vietai, vai nu lai izlūkotu, vai likvidētu. Un šeit smailes ļoti labi derētu – gar krasta līniju, pa ūdeni, viegli tiec klāt. Atairējies, saliec bumbumus ar aizturi, savā atiešanas ceļā saliec “rastjaškas”, ja ir, pāris virzienmīnas un pazūdi tālēs zilajās. Ik pēc km. vari iedzīties meldros, lai atpūstos un pat pārgaidīt diennakti, kamēr tiblas norimst, jo viņi taču nezina, ka viņus nahrenizēja smaiļotāji…
                      Ja esat ļoti nekaunīgi, variet uztaisīt vēl vienu reidu pēc pusotras stundas pieejot tiblu dislokācijas vietai no tās vietas, kur km attālumā meldros iedzināt smailes.
                      Galvenais ir mācēt klusu pazust tālēs zilajās…
                      Es zinu metodes, kā to dara, lai tiblas skrietu citā virzienā, bet neklāstīšu, pakustiniet paši smadzenes.

                  • Bakstīšanās gar mājām demaskē
                    ‐—–‐——‐——————————
                    Tā ir. Un mums ir jādomā arī par saviem latviešiem. Tiblas bez vismazākās kautrības māju saimnieka bērnus pieliktu pie sienas, draudot, lai saimnieks izstāsta, kas, kad, kur , kā, kādā skaitā un kurā virzienā, vai ja nebūtu bērnu, tad lodāmurs, es atvainojos par izteicienu, lodāmurs dirsā dara savu…

                • Jā lido kosmosā, jā, ir iepirkts transports.
                  Es savas nemākulības dēļ nemācēju ideāli izpaust savas domas, bet to pamatbūtība bija tāda, ka ir situācijas, ka kaut kādu iemeslu dēļ nevar izmantot nekādus tehniskos līdzekļus reida beigu posmā un apm., pieņemsim mazāko attālumu – 10 km jāpārvietojas max slēpti un “baidarka”, vai divas, trīs jānes uz muguras.
                  Un daudzi ir piemirsuši to, ka lai cik tas kādiem neliktos smieklīgi, smagāku priekšmetu, līdz zināmai robežai, pārvietošanai var izmantot pašu banālāko – ķerru (lai tikai nečīkst).

          • Slapjo hidrotērpu var aizstāt ar silto veļu (tā ar “vafeļu” rūtojumu iekšpusē laikam skaitās 2. līmeņa apakšveļa?). Praktiski tas pats vien ir. Esmu ne šo, bet ko līdzīgu izmantojis.
            Labāk protams der sausais hidrotērps, bet ja nav, var izlāpīties ar pieejamām, apguļošām drēbēm. Runāju no personīgās, praktiskās pieredzes.

            • Šaubos gan.
              Slapja vafele ātri izžūs, bet es neticu, ka tu ar to ilgi varēsi būt straumē, kur ūdens spiežas virsū. Slapjās hidras būtība ir tā, ka tā piesūcas ar ūdeni, kas ātri uzsilst, un tālāk tad jauns ūdens vietā tur netiek. Bet man ir diezgan liela šauba, ka vafele strādās tāpat – piemēram, ka tu spēsi stundu atrasties 5C aukstā ūdenī un izdzīvot.
              Jeb, tomēr tas ir mēģināts?

              Sausā hidra, protams, ir laba lieta, bet nu arī cena ir pulka lielāka. Es vienīgi parasti gandrīz nožņaudzos, kamēr tieku viņā iekšā – vienmēr nāk prātā domas, ka mani atradīs parkingā nosmakušu savā sausajā hidras jaciņā pārģērbšanās laikā.

              • Es to negrābu no filmām, vai savām fantāzijām. Slapjās hidras pamatfunkcija ir piesūkties ar ūdeni un tas ūdens daļēji uzsilst no ķermeņa tempreratūras. Jebkurš, ne pārāk plāns (1. līmeņa (?) apakšveļa ir par plānu, lai gan pavisam īslaicīgai izmantošanai arī procentuāli ir labāka, nekā pliks ķermenis) apģērbs, kurš pieguļ ķermenim, darbojas kā slapjā hidra. Protams, ne tik labi, kā īstā hidra, jo tā ir biezāka un ar lielāku blīvumu un tāpēc labāka.
                Mans mērķis nebija pierādīt, ka var ideāli aizvietot, bet izstāstīt savu pieredzi, ka bezizejas situācijā var daļēji aizvietot. Varbūt tāds sīkums, ja to zinās brāļi zemessargi un arī PD čaļi, kādā ekstremālā situācijā izglābs dzīvības un palielinās izdzīvošanas spējas.
                Par ilgumu uzturēties ūdenī – ir speciālas tabulas, kur ir norādīta ūdens temp. un drošais uzturēšanās laiks ūdenī, atbilst arī uzturēties pie zemām temp. ārpus ūdens ar kailu ķermeni. Man viņas mājās arhīvā ir, slinkums meklēt. Bet īstenībā var uzturēties ilgāk, atkarīgs arī no katra ķermeņa tauku kārtas, vielmaiņas, asinsrites īpatnībām, nervu reakcijas un info nodošanas smadzenēm. To var uztrennēt, bet neiesaku, neviens no jums no laba prāta negribēs dzīvot pāris ziemas ārā sniegos, lai pieradinātu smadzenes regulēt ķermeņa termoregulācijas aparātu. Man diemžēl piespiedu kārtā ir sanācis un tā rezultātā man ir viena īpatnība – salstot apm. pēc 50 sekundēm mans prāts pieslēdzas esošajai situācijai un smadzenes dod komandu smadzenēm (paradokss), ka tagad organisms jāpārorientē uz izdzīvošanu. Paliek silts (es neesmu vienīgais, citiem maniem čomiem bija tāpat, un te nav nekā kopīga ar trīs nosacītajiem asinsrites lokiem un siltuma ilūziju, bet ķermeņa temp. tiešām palielinās) un smadzenes sāk meklēt variantus izdzīvošanai – avīzes siltināšanai vai citi materiāli kas pieejami, zāle (sausa zāle ap ķermeni, sākumā auksta, pēc tam vai nu samitrinot, vai no ķermeņa mitruma, zālē esošās baktērijas sāk aktivitāti un zāle uzsilst). Bet ticiet man, nekā laba un romantiska tur nav, veselība arī nav bezizmēra. Un salt pàris nedēļas bez apstājas ir nepatīkami, lai gan smadzenes pārslēdzas un pierod.

                • Jebkurš, ne pārāk plāns (1. līmeņa (?) apakšveļa ir par plānu, lai gan pavisam īslaicīgai izmantošanai arī procentuāli ir labāka, nekā pliks ķermenis) apģērbs, kurš pieguļ ķermenim, darbojas kā slapjā hidra. Protams, ne tik labi, kā īstā hidra, jo tā ir biezāka un ar lielāku blīvumu un tāpēc labāka.
                  ——-
                  Ok, tam es varu piekrist. Kaut kāds efekts pieguļošajai termoveļai nenoliedzami ir, bet nu tik laba kā hidra tā nav.
                  Par to uzturēšanās ilgumu – bez hidrotērpa nekāds lielais tas nav. Tepat Amatā vairākus gadus atpakaļ bija gadījums, kad vienu čali, kas ar laivu apgāzās, izcēla brīdī, kad viņš atslēdzās. Hidra šo laiku var pamatīgi palielināt.

              • Vēlreiz piebildīšu – jā, ir ne tikai mēģināts mēģinājuma pēc, bet slapjā hidra, kad nebija slapjās hidras, ir aizvietota ar pieguļošu apakšveļu. Darbojas ne tik labi, bet var izlīdzēties. Uzturēšanās ilgums jāregulē pašam pēc objektīvām (un nedaudz subjektīvām) izjūtām.

              • Un vēl – par to Tavu spiešanos iekšā sausajā hidrā – 🙂 – esmu redzējis kā “Vanaga” (es jau esmu paudis – es pats neesmu no “Vanaga”), kā Vanaga Gulbi, ziemas laikā, tērptu pufaikā un vatētās biksēs, viņa dienesta kolēģi spiež iekšā sausajā hidrā. Es nezinu, vai tur hidra izpletās, vai Gulbis sarāvās, bet tika sausajā hidrā iepresēts un ar akvalangu uz muguras laimīgi smaidot aizgāja zem ūdens. Protams, piesiets striķī.

              • Sovjetiem armijas daļās bija tā saucamie vafeļniji polokenca (vafeļu dvieļi). Viņi īstenībā bija gudri izdomāti – it kā parasti dvieļi, bet vajadzības gadījumā var ap ķermeni izmantot kā siltumizolāciju.
                Es jau te kādreiz klāstīju pasaku par čigānu uz bukas (tiem kuri nesaprot – kučieris karietes priekšā), kurš ietinies tīklā un viņam ir siltāk nekā kungam karietē).
                Un te komentos kaut kad atpakaļ viens no komenētājiem dalījās ar pieredzi, ka zviedru armijas tīkliņkreklā ir silti. Varu to tikai apliecināt no personīgās pieredzes un aicināt Latvijas armijā ieviest šo labo lietu.

                • Man panikas somā ir iekļauta militārā tīkliņveida šalle (no arafatuškas esmu atteicies). Kādi plusi manai šallei? –
                  Viņa ir pusotra metra gara (kuri nesaprot zemgaļu mēru sistēmu) – viens metrs, piecdesmit centimetru, platumā deviņas plaukstas (gandrīz kā vīriešu labības izkapts (tā ir 12 plaukstas)).
                  Der gan kā šalle, gan kā sega, vai zvejas tīkls. Iesaku atteikties no vijeboniem – arafatuškām simbols – (esmu bijis, esmu krutais vecis) un sākt izmantot reāli praktisku lietu.

                • man šķiet, ka tīkliņkreklu lielākais pluss ir tas, ka uzvelkot uz tā piegulošu kreklu, cauri tam odi nekož. siltuma ziņā termoveļa tam izgriež pogas. man vēl mājās tāds no omd laikiem mētājas, bet kādus gadus padsmit vairs to nelietoju, jo tehnoloģijas iet uz priekšu…

                  • Nē, nepiekrītu. Man ir tiesības tā teikt, jo nācies dzīvē pārbaudīt. Odi tur pat tuvumā nav. Runa ir par siltumu. Un zviedru tīkliņkrekls tiešām darbojas kā “hidrotērps” , vai Tu Rīgā viesnīcā visu nakti vestibilā, vai uzvalkā ārā sargātu augsto ārvalstu viesi, vai Bīriņu pilī vienā drebētu.
                    Par Bīriņu pili – uzprasi zemessargiem, kā viņu augstlabdzimtīvas, kad tur bija NATO ģenerāļu tikšanās, kā viņu augstlabdzimtības nebija noskaidrojuši, kur zemessargiem būs jāstrādā un kā zemessargi sev zem formas ap kājām avīzes tina!
                    Man viņus palika žēl un es ie ieviesu savus drakoniskos noteikumus – gulēt jums sanāks mazāk, bet ik pēc pusstundas mainīsieties un nāksiet sildīties iekštelpās no kurtuves puses! Nodrošināju arī ar karstu tēju, lai gan tas nebija mans uzdevums!

  3. Diezgan smaga un apjomīga lieta, bikšu kabatā nepanēsāsi apkārt. Komandosiem-izlūkiem specifiskiem mērķiem ok, bet kāds pūslis (packraft) būs vieglāks un mazāks. Atklātos ūdeņos protams saliekamais rullē, viļņos sērfot

  4. Negribētu nekontrolētā apvidū šķērsot ūdenstilpnes nekādā lēnā formātā. Pieņemu, ka laivas varētu izmantot atvelkot pozīcijas pa straumei, kad ir zināms, ka aizmugure ir drošībā. Cietušos evakuēt varētu kādos neparedzētos apstākļos. Bet arī, ja nāktos šķērsot kādu mazāku šķērsli, nav aizliegts savā krastā nolikt uguns atbalstu, līdz pirmie pārceļās un izveido pozīciju otrā krastā. Tāpat būtu, drošvien, iespējas izmantot dūmu aizsegu noteiktos scenārijos.
    Atjautības uzdevums: vienā krastā sēž saimnieks ar kazu, vilku un kāpostu maisu. Laivā tikai divas vietas. Ja atstāj vilku ar kazu bez pieskatīšanas, tad kaza beigta, ja kazu ar kāpostiem, tad kāposti. Kā visiem pārcelties pāri upei?

  5. No saviem piedzīvojumiem teiktu, ka vairāk nepieciešamas parastās piepūšamās gumijas laivas ar armijas kaut kādu standartu. Slapjais sapnis būtu, ka katrā kraviniekā, CVRT, džipā utt. būtu pa piepūšamajai laivai, kuru ātri piemestu pie izpūtēja un minūtes laikā dabūtu “kaujas” gatavībā.

      • Jā. Jātaisa no plastmasas ar biezu porgumijas starpkārtu (sandwitch), lai pati negrimtu un ložu caurumi aizvilktos. Formā, kas atļautu kompakti salikt kaudzītē. Jā kas – vēl arī ragavas vai nojume. Elementāri taču.

        • Jā, var būt iespējams uztaisīt universālu, lai der arī kā ragavas ar dažām ātram modifikācijām (ko visurgājējis var vilkt kā somi dara) un ar stiprinājumiem, kas sniedz iespēju no vairākām laivām izveidot pontonu tiltu.

        • Laiva (nedaudz mazāka par dl-10 puslaivu 4.4 x 1.6), teiksim 4 x 1.2 m svērtu ap 100-120 un būtu 4 vīru nesama. Kravas kastē varētu sačupot kādas 10-12. Vajadzības gadījumā arī silta guļamvieta četriem (sandwitch apšuve būtu ļoti silta).

      • Laivas un kajakus līdzi nestaipa. Tos jāved ar auto. Stiept var īsu brīdi līdz ūdenim un līdz slēptuvei.
        Piekrītu, bet prioritāri domāju vajadzētu sākt ar parastām piepūšamām laivām, lai ZS bataljonu varētu pārcelt pāri upei. Izlūkvadam šis ir labs https://gibbssports.com/quadski-patrol Es tik uzmontētu rāmi līdzīgi bagijam un ērtāku krēslu, lai arī apgāžoties, šoferis neciestu. Pie rāmja varētu arī ieroci piestiprināt.

  6. Svara-kravnesības ziņā nekas labāks par katamarānu nav izdomāts. Piepūšami pontoni un pāris alu caurules vai alkšņu mieti.

    • Es tālāk savā komentā rakstu, ka ne tikai šķērsot ūdenstilpni, bet arī nopludināties pa upi. Kas ir teicis, ka pielietojums ir tikai šķērsot ūdenstipni? Ar katamarānu meldros neiemauksi. Bet divi šādi kajaki kopā ir katamarāns.
      Un vēl – te komentāros pauda, ka var pielietot kā kamanas. Ar konkrēti tādu nav pieredze, bet trīsvietīgo guminieci esmu pārvilcis pāri Nāvessalai, tikuši ūdenī salecām iekšā un ātri bijām otrā krastā.
      Kā tiksiet pāri, komentētāji, kuri te komentos teica par striķu pārvilkšanu upei un kritizēja laivas un to svaru?
      Cik sver repenes, vēl ņemsim vērā, ka jau samirkušas un cik laiks aizies tās pārvilkt pāri upei, nospriegot un cik laika aizņems pati forsēšana…?

      • Jā, es savā komentā aizmirsu piebilst – cik metrus vajag šņores, lai tiktu pāri Latvijas lielākajām upēm un kurš tās nesīs (svars nav mazs).

        • Priekš kam zemītim tikt pāri lielākajām Latvijas upēm? tas jau mēdz nozīmēt citu novadu un te braši skandina ka zemītis prom no mājām diez cik brašs karotājs nebūs.

          Ja tilti ir sagrauti (cik sagrautus tiltus redzējām Ukrainā)? un pretinieks zin ka viņš ir sagrāvis tiltu un tiltu sagrāva nevis aiz neko darīt, bet ar konkrētu mērķi un viņš zin, ka pirms tilta palika vēl kaut kāds daudzums pretinieka karavīru- tad sagrāva tiltu un viss aizgāja gulēt. Ja tilta sagraušana bija plāns tad tā ir tikai pirmā plāna sadaļa , nākošā plāna sadaļa ir likvidēt visus alternatīvos kustības maršrutus. un attiecīgi daudz gudrāk būs pie tās lielās upes nemaz nelīst, jo pretējā krastā palielam tāpat nekas labāks negaida.

          Ja konstatējam iespēju, ka tiltu sagraušanas scenārijs ir ticams- tā teikt pilnīga pretmobilitāte- tad būtu stulbi mēģināt visu nodrošināt laivām. Tad ir jāstrādā pie plāna, lai visi nepieciešamie krājumi būtu jau šajā pusē un nevienam nevajadzētu lieki riskēt – pārgalvīgi cenšoties forsēt upi pretinieka degungalā.

          • “Priekš kam zemītim tikt pāri lielākajām Latvijas upēm?”
            1. Veiktu reidu vai diversiju
            2. Tiktu vaļā no vajātājiem
            3. Papildinātu citu vienību

            Upes abi krasti var atrasties attiecīgā Bn AoR. Tilti mēdz būt ne tikai sagrauti vai nesagrauti, tie var būt pretinieka kontrolē un vienmēr(!) ir pretinieka novērotāju redzeslokā.

            “zemītis prom no mājām diez cik brašs karotājs nebūs” tam gan pilnībā piekrītu.

            • “zemītis prom no mājām diez cik brašs karotājs nebūs” tam gan pilnībā piekrītu – un tomēr gribi pārcelt viņu pār lielu upi, kas nozīmē šķērsli lai atgrieztos mājās. un tad ar tādiem sašļukušiem mēģināsi papildināt citas vienības un sūtīt jaunos agresīvos uzdevumos?

          • Upes Latvijā ir lieliskas papildus transporta maģistrāles tam, kas prot peldēt. Tās nav iznīcināmas, bojājamas un mīnējamas. Un lieliskas dabiskas aizsardzības robežas, ja tās var ātri ieņemt. Sevišķi atkāpšanās kaujā.
            Savukārt tam, kas peldēt nevar, katrs upes krasts ir potenciāla Dinkerka.

            • Starpcitu Dinkerka bija nenormāli veiksmīga operācija sabiedrotajiem 😉 tikai tāpēc, ka pretinieks iedeva mākslīgu pāris dienu atpūtu, kurā bija iespēja notīties. un vēl ļoti patīkams sīkums tā notika jūnijā. Lai Dievs stāv klāt ja tas ir jāveic ziemā. un pat vasarā sabiedrotie pameta visus mtl. šaubos vai stāvot ūdenī līdz kaklam viņi vēl rokās turēja šautenes. un vēl tas izdevās tāpēc, ka no pretējās puses izmantoja visus iespējamos peldlīdzekļus. un lieki piebilst, ka šai pusē peldlīdzekļu viņiem nebija. Lai dabūtu karaspēku pāri pa upi- no drošās puses viņš faktiski ir jāizvelk, jo pašiem viņiem tādu iespēju vairs nav. jo tiem, kuriem ir jātiek pāri ir bijuši kaujās, sakauti, ievainoti, slimi, neēduši un sašļukušu dūšu un bez mtl.

              Lai upi izmantotu aizsardzībā iesākumā pār to centralizēti ir jāatkāpjas un tiem dažiem, kuri nepaspēja sagatavo drošu ceļu pār upi. un drošs tas ceļš būs tikai vienu nakti.

          • Ja Tu dzīvo Slātavā, tad domā, ka Čangalienā Tev nav ko darīt? Vai otrādāk? Tu domā, ka Tavs uzdevums būtu tikai goda mielastu sargāt un lūkot lai Pietuka Krustiņš ar Švaukstu nesaplēšās? Tu kaut ko esi pārpratis par Zemessardzes funkcijām un uzdevumiem… .

        • Kā tiksiet pāri, komentētāji, kuri te komentos teica par striķu pārvilkšanu upei un kritizēja laivas un to svaru?
          Cik sver repenes, vēl ņemsim vērā, ka jau samirkušas un cik laiks aizies tās pārvilkt pāri upei, nospriegot un cik laika aizņems pati forsēšana…?
          ============================
          virves noteikti ir vieglākas par laivu. Laiva sver 30-40 kg, neskaitot airus. 2×50 m virves (pieņemsim, ka taisām paralēlās virves, lai nav jāizmanto iekare) – kādi 8 kg, karabīnes – kāds 1 kg. Turklāt, ja mēs paņemsim 40 kg alpīnisma ekipējuma, mēs to varam sadalīt pa somām un taisīt vairākas pārceltuves. Ar laivu to īsti neizdarīsi (ok, taimiņš sastāvēja no 2 somām, bet neviena nebija baigi ērta)
          Vēl ir tā lieta, ka virvēm ir plašāks pielietojums, nekā laivai. Laiva būtībā ir vajadzīga vienam konkrētam mērķim. Virves var izmantot dažādi.

          Piekrītu, ka ir zināms triperis pārceltuvi uztaisīt, bet, ja viss ir atstrādāts, tad 20-30 min to var izdarīt. Ja runājam tieši par saliekamo/piepūšamo laivu, tad būs vajadzīgs laiks tās salikšanai/piepūšanai.
          Celšanās pāri, manuprāt, atkarīga no prasmēm abos gadījumos. Pieņemu, ka ar laivu tas būs ātrāk.

      • Parastajiem mirstīgajiem – Katamarāns, vairāk derīgs masveida pielietojumam- šķērsošanai ; būs vairākas reizes vieglāks un kompaktāks(6-8 vietīgs ir liela mugursoma uz 30kg) par saliekamo laivu, nevar apgāzt, var uzlikt veselu nodaļu, pustonnu kravas vai tml.
        Commandosiem – ar vaļa peņa ādu pārvilkta karbona karkasa kajaks, ko dzen uz priekšu elektromotors ar kodolbateriju.

        • Es jau teicu vienā komentā – no diviem kajakiem katamarānu var uztaisīt, krastā izjaukt un kajakus paslēpt meldros. Bet katamarānu par diviem kajakiem nepārtaisīsi.
          Tā kā tavs sarkasms par kodolbaterijām un vaļa peņiem ir nevietā.

  7. Man liekas, ka jūs puiši esiet pārāk daudz zvaigžņu karus saskatījušies 😉

    kamēr viss ies labi nekur ar laivām nevajadzēs braukt NAV TĀDAS VIETAS Latvijā kur ar mašīnu nevarētu piebraukt no 2 pusēm un tipa heļi mums arī ”ir” , un tad kad ies slikti, tad par triperēšanos uz ūdeni neviens tā nopietni nedomās, kur nu vēl kaut ko nopietnāku pāri pārcelt.

    • Kad viss būs slikti katra viena apakšvienība apstāsies pie pirmā ūdensškēršļa UN TAD sāksies triperošanās. Variantu, kad viss ir labi mēs neizskatām.

      • atkāpjoties laivas tāpat nebūs 😉 tāpat kā pārsvarā nebūs transporta. Nezinu, kā jums bet es te Latgalē platāku upi par 30 metriem neesmu redzējis. Ja neskaita Daugavu (un priekš kam tai celties pāri? ). Tad nu vissliktākajam variantam nesiet pāris ievainotos un vēl pozīcijās ”turētās laivas” un ja jau bija pozīcijās (tad iespējams kādas šķembas arī saķertas) un tad sapratīsiet, ka pilnīgi nekur nevarat aiziet, jo lielākā daļa knapi var panest somu līdz 10 km attālumam 😉 un tad kad nogursiet no ievainotā stiepšanas – tad atpūšoties varēsiet panest laivu.

        un ja jau no pozīcijām gribat atkāpties ar laivām, tad katrā gadījumā paķeriet līdzi uz pleciem arī teltis- būs traki patīkami vakarā uzsliet telti un pagulēt siltumā, lai no rīta muktu tālāk.

        • Drusku iebildīšu, ka palu laikā upju platums mēdz palielināties pat vairāk nekā uz pusi. Tā pati Aiviekste Latgalē arī vasarā nav nekāda nieka upele, arī Dubna. Lielupe un tās neskaitāmās pietekas Zemgalē kārtīgos palos applūst tā, ka laiva ir vienīgais jēdzīgais pārvietošanās līdzeklis.
          Sausās vasarās protams, ka nav problēmu. Pat Gauja Ādažu poligona tuvumā tādos apstākļos ir pārbrienama.

          • droši vien būs jāšķērso vairākas upes laivu nesīsi līdzi? un visi aplūdušie meži pie tās pašas Aiviekstes un ikviens meliorācijas grāvis būs jau peldus jāšķerso un pļavas arī mēdz aplūst + nebeidzamie bebru uzpludinājumi.. Cik ātri dabūsi hipotermiju ?

            un tas viss par prieku ģenerālim, kuram gribējās svaigas izlūkziņas no izlūkiem kuri slēpti pārvietojas ar nenormālu slodzi 1 km/h. Neesi aizdomājies kāpēc NBS izlūku sacensības ir aprīļa beigās un septembra sākumā- nevis piemēram novembrī un februārī?

            un tad kad pēc operācijas Tevi sāks meklēt. Tu joprojām triperēsies pa purvu ar ātrumu 1 km/h. vai arī līkumosi pa upi un patruļa jau gaidīs uz tilta. esi padomājis cik ātri Tev aplenks? Nesteidzieties skriet ļoti augstas bīstamības operācijās 😉 Pārmērīga agresivitāte būtiski samazina mūža ilgumu.

            • NBS izlūku sacensības ir jārīko pamīšus katrā gadalaikā. Arī janvāra beigās/februāra sākumā, kad ir zemākās vidējās temperatūras.
              Applūstošas teritorijas ir laba vieta, kur kavēt pretinieku, kuram būs apgrūtināta mobilitāte šādos apstākļos.

  8. Vispār jau jo vairāk rezervē ir dažādi tehniskie palīdzlīdzekļi, jo labāk. Te pārsvarā runā par ūdenstilpnes šķēršošanu, lai “ietaupītu stundu laika” un to pasniedz kā vienīgo šo laivu pielietojumu.
    Pat ja tā, laivas var būt ļoti noderīgas, lai ietaupītu laiku un slēpti nokļūtu pretējā krastā (ne vienmēr pretiniekam būs nakts redzamības ierīces un droni).
    Bet, kā jau teicu – te runāts tiek tikai par ūdenstilpnes šķēršošanu. Ir arī cits pielietojums – nopludināties pa upi no punkta a uz punktu b, veikt diversijas aktu un tad pazust tālēs zilajās. Pa krastu to izdarīt grūtāk, autoceļi parasti tiek kontrolēti nopietnāk, nekā ūdensceļi. Šīm laivām pluss ir tas, ka nepieciešamības gadījumā viegli iemaukt meldros un noslēpties. Ja šādas laivas lieto komplektā ar akvalangiem (pēdējos pāris km līdz objektam veikt zem ūdens), zināmās situācijās tās var būt noderīgas un pat neaizstājamas.

  9. Kajaks ir specifiska lieta, kurai pluss ir ātrums, bet ir jāmāk ar to airēties un neapgāzties. Specifiskiem izlūkiem var noderēt. Mīnuss būs kravnesība, jo militārās mantas kajakā ar kaudzi nesakrausi.
    Ja grib šķērsot upes, tad praktiskākas ir piepūšamās gumijas laivas. Par peldētāja un virves variantiem būtu skeptisks, jo pat mūsu siltajās ziemās līst ūdenī ar ekipējumu būs lēni un nepatīkami. Izdzīvošanas variantā protams peldēsi arī pāri Daugavai, bet aukstumā pārvietot apkrautus 20-30 cilvēkus pāri upei puspeldus režīmā diez kas nebūs.
    No praktiskā viedokļa būtu labi, ja katrai lielākai militārajai vienībai būtu pāris piepūšamās gumijas laivas un apmācība ar tādām ātri šķērsot upes, jo pilnīgiem iesācējiem uz ūdens tomēr ir pagrūti. Un protams glābšanas vestes.

    • Aukstums nav būtiskākais. Būtiskākais ir tas, ka straume to striķa vilcēju aizraus jau pēc pirmajiem divdesmit izritinātajiem metriem un vienkārši nepietiks fiziskā spēka. Kravnesība pietiktu pāris cilvēkiem ar nelielu ekipējumu. Izmantojamas un gandrīz neaizstājamas specifiskiem mērķiem, par ko jau te rakstīju.

      • Peldi pāri ar 5 mm striķīti un iesien tam galā resnāku. izlūkpatruļās un diversijās dikti lielu svaru tāpat nepaņemsi līdz.

        jo būs jābrien pa purviem un mežiem un vidējais ātrums izrādīsies 1km/h. izlūku sacensības ir parasti mums 20 km ar trases laiku kādi 7-8 stundas. aizliegsiet izlūkiem izmantot ceļu un izrādīsies, ka viņi dienas laikā pat 10 km nevarēs noiet 😉 un rācija beigs uztvert pie 3 km. Visu to pašu informāciju pietiekami operatīvi varēs iegūt pazvanot

        par upēm kā ceļu izrādīsies, ka viņām virziens pārsvarā nav tāds kā vajadzīgs 😉 un nepietiek ka virziens pārsvarā ne tāds- papildus būs pretstraume, jo sagaidāms ka strādāsim no jūras puses. tātad atkrīt netikai upes dēļ nederīgā virziena, bet arī tāpēc ka apkrāvušies nespēs paairēt pret straumi.

        un pretiniekam atliks tikai palūgt krievvalodīgos makšķerniekus ziņot par aizdomīgu kustību (vai arī paši izrādīs iniciatīvu) un makšķernieku mums daudz.

        tā ka beidziet sapņot 😉 kādas atsevišķas operācijas var izdoties, bet vairums diez vai- gribēsiet iet un sūtīt operācijā ar augstu agras atklāšanas risku? turklāt tiklīdz būs publisks iepirkums, zinās, ka mums ir arī šāda “spēja”.

  10. Vienīgi – par daudz detaļu. Vislabāk būtu, ja tiktu ražoti piepūšami kajaki no izturīga materiāla un ar vairākām sekcijām.

    • Un derētu rūpnieciski ražota, arī piepūšama, tauvā velkama, tādas pašas plūdlīnijas kravas kapsula.
      Latvijas uzņēmējiem neliels peļņas avots. Derētu arī ūdenstūristu tirgum.

      • Vēl – komentos bija pamatoti runāts par stabilitāti. Vajag sānu pontonus, kurus var pacelt braucot meldros.

    • +1 Par detaļu skaitu, tāpēc fanoju par katamarānu. Baloni un rāmis. Rāmis aizvietojas ar kokiem, baloni ar kamerām, plastmasas kannām, mucām utt

      Cena arī – Cik saprotu mēs runājam par vienreiz lietojamām lietām – ar transportu pieved pie ūdens, pārcelties un doties tālāk, atstājot peldlīdzekli

  11. Sāksim ar to, ka dažādu veidu ūdens šķēršļi / ūdens ceļi ir jāšķiro.
    Ja runājam par šķērsošanu, tad varu iedomāties laivu pie ezeriem, vai pie upēm kas ir 20+ m platas, un ir dziļas. Lieki teikt, ka šādu upju mums nav daudz. Šķērsot to var ar jebko, kas peld, un uzsvars būtu tieši uz mantu transportu – cilvēks tikpat labi var stumties arī pa ūdeni.

    Ja runājam par upi kā par ceļu, tad lielas un platas upes stipri atšķirsies no mazām un ātrām, vai mazām un lēnām. Ja tavs ūdens ceļš ir 5 m plats grāvis, priekš kam tur veste vai rūpes par peldlāča stabilitāti? No laivošanas viedokļa, tur nav risku. Tas pats ir par ātrām upēm, kur ir straume. Riski jau ir saistīti ne ar dziļumu, kā ar to, ka straume paspiež laivotāju zem kāda koka, un nav iespējams ne tikt cauri, ne atpakaļ. Peldveste tur nedos pilnīgi neko, tikai traucēs. Stabils peldlācis tur nedos pilnīgi neko, jo straume piespiedīs to pie koka un apgāzīs. Svarīga ir peldlāča manevrētspēja – kopumā, jo garāka laiva, jo neērtāk, un Pūka prasmes izmanevrēt starp šķēršļiem. Bet, kā teicu, mazajās upītēs, ja vien laivotāji tās nav izgriezuši, krituši koki tipiski ir ik pēc pāris metriem, un tāpat būs nepieciešami apnesieni. Ja ir strauja upe, un smaga krava, tad neizslēdzu variantu, ka kravu pludina lejā pa upi, bet pats vadītājs iet/peld pa upi un laivu pietur. Jo tu negribi apgāzties ar smagu kravu, kas tev pēc tam būs jālasa no upes dibena.

    Par hidrotērpiem – ja nerunājam par vasaras sezonu, tad hidra ir must have. Tāpat no tās laivas ir jākāpj ārā, lai apnestu vai stumtu to zem kokiem, un samērcēties sanāks ļoti ātri. Ja ūdens temperatūra ir 5 C, tad paši saprotiet, cik ilgi tā var ņemties.

  12. Kaut tik daudz komentāru būtu par ģeopolitiku. Laivas ir forši un dažādas un visām vienībām. Karš un mācības parādīs, kuras ir labākas.
    Bet LV uzsvars IMHO ir jāliek uz MANPAD, ATGM, 50cal, mīnmetēji – uguns jaudai, Droniem un draugiem izlūkošanai, SUV kurš pretinieka aizmugurē dedzina visu ko var, vēl kaut kur savā aizmugurē nodrošinājuma vienības. Pāris smagās tehnikas vienības nopietnākām pretterorisma operācijām. Nevienā no šiem scenārijiem laivas īsti nevajag regulārajiem spēkiem.
    Ja kāds jūtas tik drosmīgs, ka ir gatavs izmantot karā ar iespējamo pretinieku, varbūt labāk pirms tam iziet SC sarakstam un izmantot savu drosmi šīs invāzijas ārstēšanai jau šodien.

  13. Laivu vadīšanas militārajos kursos, kur iegūst militāro laivu vadītāju apliecību (der arī civilijai dzīvei) iekšējos ūdeņos, tiek mācīts kā pareizi izcelt cilvēku tempā no ūdens (protams ne tikai tas).
    Kursi nav ne pārāk gari, ne pārāk sarežģīti. Uzskatu ka Jums, brāļi zemessargi, katrā batiņā vajadzētu būt vairākiem, vai ideāli gandrīz visiem kuri izgājuši šos apmācības kursus. Un tur kur es dienēju, mums bija arī motorzāģa lietošanas kursi ar beigās iegūstamo apliecību un vēl visādi tur kursi. Un padziļinātie militārās medicīnas kursi.
    Es jau te esmu paudis un atkārtoju – to vajadzētu apgūt visiem.

    • Es jau esmu paudis par Latvijas Bankas (neesmu tur strādājis) vadītāju Einaru Repši, kurš Latvijā bija vienīgais, kurš rūpējās, lai pie viņa strādājošie paramilitāristi pēc aiziešanas no Latvijas Bankas tiktu adaptēti labos un līdzvērtīgos darbos.
      Man dāņu instruktori stāstīja, ka pie viņiem notiek tā, ka viņi karavīrus jau laicīgi apmāca pēcarmijas civilajai dzīvei, dodot viņiem labas civilās profesijas, lai šie apmācītie cilvēki neaizietu pie rašas mafijas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.