Tā rūdījās bārdas (papildināts)

vara bungas: Rudbāržos taps militārā profene – internāts ar plānoto jaudu 200 kadeti  (4 kursi pa 50 kadetiem) un vidēji 3-5 milj. izmaksām gadā no AM budžeta. Skolā tiks nodarbinātas ap 20 militārpersonas. Mācību uzsvars uz līderību, fizisko sagatavotību un eksaktām zināšanām. Tas noteikti lābāks budžeta naudas izlietojums par māžošanos ar “visaptverošu” VAM, kas  izmaksā divreiz vairāk.

“[..] Pulkveža O. Kalpaka profesionālajā vidusskolā tiktu uzņemti 9. klases absolventi un viņiem piedāvāts apgūt vispārējo vidējo izglītību (10.–12. klase) ar pastiprinātu inženierzinātņu tehnisko priekšmetu apguvi, angļu valodu, līderību, sporta nodarbībām, militāro mācību un ceturtajā mācību gadā – praktisko kaujas mācību apguvi (960 h nodarbības). Pabeidzot šo izglītības iestādi, skolēni iegūtu profesiju – jaunākā līmeņa militārais vadītājs, kuras standarts turpmāk ir jāizstrādā. Plānots, ka šī profesionālā vidusskola būtu Aizsardzības ministrijas padotības iestāde, kura tiktu finansēta no Aizsardzības ministrijas budžeta, neprasot no valdības papildu budžeta līdzekļus. [..]”

Ziņojumā ir arī citi interesanti fakti.

avots

UPD1 Interesanti, ka līdzīgu mācību iestādi pabeidzis brig.ģen. G.Kerlins. Re, ko viņš stāsta intervijā žurnālam “Kadets”( Nr.47, 2019. 95.lpp,) :

“[..] Kad PSRS norietā es pēc astotās klases iestājos tādā speciālā internātskolā, kas bija nacionālā versija Suvorova skolai. Tādas bija arī Lietuvā, Kazahstāna, Ukrainā un citur. To mērķis bija piesaistīt padomju armijai nacionālos kadrus. Internātskola bija ar padziļinātu krievu valodas ap-guvi un militāri fizisko sagatavošanu. Klasiskā Suvorova skola tolaik bija divgadīga krie-vu jauniešiem, bet nacionālo republiku izpildījumā – trīs gadi. Principā vidusskola. Pēc tās beigšanas bija iespēja bez iestājpārbaudījumiem un eksāmeniem iestāties padomju karaskolās. Tiem, kas godīgi atzinās, ka nestāsies padomju karaskolā, reizē ar diplomu iedeva pavēsti par iesaukšanu obligātajā dienestā. Kā uzzināju no iepriekš beigušajiem, tad viņi tika iesaukti dienestam Pleskavas desanta divīzijā. Man jau bija radies pietiekami izglītots priekšstats, kas ir kurš, un, neskatoties uz to, ka karavīra profesija mani jopro-jām interesēja, es jau biju izlēmis, ka nebūšu virsnieks padomju armijā. Internātskolu es pabeidzu pirms Jāņiem, un man vēl nebija pilni 18, ja tā būtu bijis, tad pēc šāda lēmu-ma arī man tiktu izsniegta iesaukuma pavēste. Šā vai tā, pavēste man būtu pienākusi pēc dzimšanas dienas jūlijā un līdz ar rudens iesaukumu es droši vien dotos uz to pašu Pleskavas desanta divīziju. Bet tad jau bija augusta notikumi, un mēs atguvām savu neatkarību.[..]”

Šada tipa skolas var ne tikai pievērst, bet arī novērst jaunekli no armijas karjeras 😉

35 thoughts on “Tā rūdījās bārdas (papildināts)

  1. Pastiprināta eksakto zinātņu/inženierzinātņu un angļu valodas apguve, plus līderība – tā izklausās pēc krutas skolas pat bez visa militārā elementa – jo inženierzinātnes ir nākotne (socziņātņu topā būšanas idiotiskais laiks izskatās pasaulē ar cividu ies uz beigām, un arī ja rietumi grib ilgtermiņā konkurēt ar Āziju, tad tur ir tikai viens ceļš – maksimāla eksakto zinātņu apguve), arī angļu valoda ir neapstrīdāma prasība starptautiskajā apritē, un jo tā augstākā līmenī, jo labāk, bet vadības prasmes vienmēr dod plusus.

    • 1. Vai līderību var iemācīt?
      2. Laukos dabūt skolotājus, kas macīs matemātiku, fiziku, ķīmiju, būs problemātiski.
      3. Novērojums – ja jaunietis ir fiziski spēcīgs, tad bieži vien tas iet komplektā ar stulbumu. Fiziskais spēks apvienojumā ar intelektu ir reta parādība, bet gan virsniekiem, gan instruktoriem uz to jātiecas. Un otrādi – ir baigie “botāniķi”, gudri un ar līdera spējām, bet ir vārguļi un nekādi nav spējīgi uztrenēt fizisko.
      Novēlu, lai Kaplaka skolā būtu ne tikai fiziski spēcīgi, bet arī gudri jaunieši.
      4. Zinu vairākus armijas un zs instruktorus, kuri 90.gadu beigās mācījās Aizkraukles arodskolā militārajā programā, kur pēc 9.klases 4 gados varēja iegūt automehāniķa un zs jaunākā instruktora diplomu. Tagad daži no šiem absolventiem dien NBS jau kādus 20 un vairāk gadus. Par šiem varu teikt tikai labākos vārdus – zinoši un līderi, kuri bez bļaušanas un lamāšanās ļoti labi apmāca un vada savus padotos. Un zinu fruktu, kurš arī beidzis Aizkraukli – nekad nav bijis ne armijā, ne zemessardzē, jo tad, kad skolā bija fizo pārbaudes, taktiskās mācības mežā un pārgājieni – šim mamma no ārsta atveda zīmi ar atbrīvojumu sakarā ar iesnām un kaut kādām maznozīmīgām un vienmēr izdomātām veselības problēmām.

      • Iemācīt var informāciju par līderības nozīmi un izpausmēm, nevar iedot līdzi harismu, kas atšķir līderi no pūļa pat tad, ja viņš/viņa neko par līderību neizna. Zinošie par līderības svarīgumu varbūt kādreiz paši būs selekcionāri un tad virzīs tālāk tos, kuriem ir harisma un dotības.

            • Sports pat 1h katru dienu atduras skolas infrastruktūrā, it sevišķi lielajās centra skolās – vajag papildus zāles, ģērbtuves, āra stadionus utt.

              • Tā ir lielo centra skolu problēma, kas būtu jārisina. Absolūta vairākuma gadījumu stadiona pietiek.

                • politiskās pārliecības cietība nemaina matemātiku, pie tam piekrītu – sportu vajadzētu katru dienu.

                  tipiskā skolā ir 1 sporta zāle, 2 ģērbtuves, dušas tipveida sovoku skolā nav.
                  Vairāk par 10 akadēmiskajām/mācību stundām dienā nav + IZM ierobežojumi uz skolas dienas garumu. Ar vienu sporta zāli nepietiek pat lauku pamatskoliņai, kur ir 1 klase katrā 1-9klasē.

                  Otra/trešā telpa var nebūt standarta halle – mazāks izmērs, trenažieri/vingrošana/ āra stadions/baseins. Bet vienalga vajag betonēt, kaut vai ģērbtuves un dušas.

                  • Es gāju tipiskā sovoku skolā astoņdesmitajos (standarta projekts ar ko pilna puslatvija), un dušas tur pie ģērbtuvēm bija). Un pietika ar vienu sporta zāli un klātesošo standarta skolu stadionu, lai noritētu fizkultūras stundas (tagad sauc par sporta stundām) trīs reizes nedēļā pa 45 min gan visām 8 pamatskolas klasēm (kas bija pa četrām klasēm katrs gads – tātad 8×4=32) un 9.-11. vidusskolas klasēm, kas bija pa divām (3×2=6). Tātad pietika 38 klasēm. Stundas notika divām klasēm kopā, zēniem un meitenēm atsevišķi. Un visu cauru gadu bija stundas gan iekšā, gan ārā. Vajag tikai pareizi saplānot.

                  • Maza piebilde – atcerējos, bija arī mazā zāle, kas bija telpa vienā gaitenī ar klasēm pirmajā stāvā, kura bija izveidota apvienojot divas klašu telpas. Nezinu gan, vai tā bija izveidota tajā standartēkas projektā oriģināli (paredzēts pēc projekta), vai arī bija notikusi vēlāk pārveide demontējot vienu sienu starp divām klašu telpām.

                  • Sporta zāles nevajag, pietiek ar stadionu vai pat vienkāršāku sporta laukumu/parku. Papildus ģērbtuves un dušas vajag, bet tas nemaksā astronomisko naudu, ja piebūvē jau esošai ēkai ar jau esošām komunikācijām. Atceros, ka mēs pamatskolas gados pusgadu sportojām pa āru.
                    IZM ierobežojumus nav jāattiecina uz sportu, jo sports izvēdina galvu, nevis papildus noslogo.

          • Attiecībā pret jauniešu fizisko sagatavotību nav jautājums par naudu, bet gan par izglītības saturu un prioritātēm. Takā to visu pārsvarā vada mammas, kuras strādā ministrijā un kurām skolas gados nepatika fizkultūras stundas, tad fiziskā sagatavotība galīgi nav prioritāšu sarakstā!!!

      • Gribētos, lai Leonīda viedoklis par izglītību būtu iekļaujošāks.
        1. kaut kur dzirdēju, ka pamati tam, ko tagad HR saprot ar līderību, ir radušies WWII laikā, kad amīšiem vajadzēja izkalt daudz kaprāļus un seržantus. Pieņemu, ka ne visi no viņiem bija harizmātiski, bet ticu, ka liela daļa no viņiem sajēdza, ko nozīmē vadīt nelielu cilvēku grupu.
        2. es ticu, ka dabūs. Sevišķi, ja labi samaksās. Cita lieta, … bet, sk p 3.
        3. ja jaunietim ir motivācija iet uz armijas profeni, tad būtu jāsaprot – vai tas gadījumā nav tāpēc, ka viņam nav motivācijas iet kaut kur citur. Piemēram, par programmētāju. Šāda negatīvā scenārija gadījumā būtu ļoti svarīgi, lai skolotājs tomēr spētu šim stiprajam, bet “stulbajam” jaunietim iestāstīt, kāpēc programmēt – kaut vai tai viņa līmenī, kur jātiek galā lietotāja līmenī, ir forši. Pretējā gadījumā dabūsim tieši to pašu virsnieku un instruktoru sastāvu, ko tagad – stc. izturos pret viņiem ar cieņu, lai gan eksaktās zinātnes varbūt ir problēma.
        4. no comments, ticu ka tā ir.

      • Tas būs parasts teķis, kurā savāksies visādi trijnieku karaļi, nevis militarizēta 1. vidusskola.
        Jā,lielākā daļa ir nevis klīniski stulbeņi, bet izglītības sistēmas brāķis. Bet vienalga 3-4 gados sasmelt to, kas palaists garām nevar, kur nu vēl ar pasaulslavenās Rudbāržu/Saldus pedagoģijas skolas korifejiem.
        Mīkstmiesības kults ir jāpārvērš par spēka kultu. Anglijā privātskolās bokss ir gadsimtiem. Bet tas prasīs gadu desmitus.

      • Patīkami dzirdēt. Jo sevišķi tāpēc, ka savā laikā 24. Aizkraukles AVS Jaunsargu pirmā kursa gatavošanā un apmācībai nācās būt ne tikai lieciniekam, bet arī tiešam veicinātājam. Bija ļoti labs papildinājums batiņa SUV nodaļai- vesels vads. Puikām arī bija motivācija: kur un kad vēl ar redzēsiet post -EU iestāšanās valstīs 15-18 gadīgus puikas, kuriem katram bija piestiprināts personālais AK- 74? Toreiz viņus gatavoja OMD kā nodaļu komandierus. Kad viņi uzsāka OMD gaitas, tur esoša vadība uz viņiem skatījās no augšas un attieksme (sākumā) bija no sērijas” jūs esat nekas un sauc jūs nekā, tād paši kā pārējie “sročņiki!” Nu , kad beidzās jaunkareivja kurss/ “učebka”, viņu sagatavotību redzēja un novērtēja: pēc zinātāju nostāstiem, daži no viņi kļuva ne tikai par nodaļu komadieriem, bet par vadu komandieru pienākumu izpildītājiem. Arī misijās IQ in AFG sevi esot parādījuši no labākās puses. Nu, 3 gadu laikā Aizkrauklē viņus mācīja arī krieni “niknāk”- (profesionālā un nevis saldafonisma ziņā) nekā OMD- par vārdiem (un darbiem) šajā sakarā atbildu.

        Viņi kā vads piedalījās batiņa un brigādes mācībās savu instruktoru vadībā: un strādāja rezultatīvi. Brigādes pārbaudē batiņā viņiem bija uzdevums uzaisīt slēpni brigādes pārbaudītāju autokonvojam- ziemā. Nostrādāja perfekti- saņēma viņus visus “gūstā” praktiski bez šaušanas. “Brigadieru” iespaids izpaudās secinājumā, ka labi, ka tās bija tikai mācības. Un tā ir tikai viena no daudzām epizodēm Aizkraukles AVS arodskolas JS kursantu izmantošanai batiņa mācībās un viņu pašu apmācībā. Bez pārspīlējuma apgalvoju, ka šis vads bija batiņa patiešām viskaujasspējīgākā un visgatavākā apakšvienība- ne mazāk. Un tie bija 15-17 gadīgi puikas tiešām zinošu un pieredzēkušu instruktoru vadībā. Mācību procesā ar viņiem tika darītas ( un viņiem.pašiem nācās darīt) lietas, kuras robežojās ar potenciāliem dažāda rakstura “sarežģījumiem”, kuru atspoguļošana ir ārpus šo komentāru ietvara.

        Šī pieredze savā ziņā kļuva man par psiholoģisko traumu, kad saskāros ar jaunsargu apmācību 2017. gadā- pat gaiseņu izmantošanu apmācībā vajadzēja saskaņot, pieskaņot un apskaņot, nerunājot nemaz citām apmācīnu procesa “transformācijām”.

        Tāda, lūk, “evolūcija” pēc iestāšanās ES. Palūgšu nepārprast- neaģitēju PRET dalību ES, bet PAR sava mugurkaula demosntrēšanu valsts aizsardzības interešu aizstāvībao ESOT iekš ES.

        • Savulaik Ozolnieku vidusskolā bija militārās ievirzes klase. Nekādi intelektuāļi tur nebija, bet militāri apmācīti bija labi.

      • Uzskatu, ka apgūstot psiholoģijas un līderības zināšanas ir iespējams būt par labu līderi arī tad, ja es cilvēks parastais. Izcilību gan var sasniegt tikai ar dabas dotu dāvanu pluss zināšanas. Arī harismātisks ar dabas dotām īpašībām apveltīts līderis bez zināšanām diezvai kļūs par labu līderi. Paliks viduvējības līmenī. Bez praktiskās pieredzes nevienā variantā nebūs rezultāta.

  2. No 1996.gada līdz 2000.gadam mācījos Kazdangas Zemessardzes kursā, līdzīgs kurss kā Aizkrauklē, Jaunaglonā. Absolvējot mācību iestādi ieguvu ZS kaprāļa pakāpi un civilo profesiju remontatslēdznieks (+B,C un traktora vadītāja kategorijas). Ko gribu teikt, principā tiek celta augšā vecā koncepcija kas “sekmīgi” tika iznīcināta/likvidēta 2000 to sākumā. Bija gan infrastruktūra, MTL, mācībspēki, tehnikuma dotās iespējas auto un traktor-tehnikas remontā un apkopē. Militāra ziņā apguvām mazo vienību taktiku, Kurzemes meži tika izķemmēti krustu šķērsu.

    • Tas pats sakāms par Dobeles IMC, ZS bataljoniem (53., 13. piemēram), An-2 posmu, studentu mil.apmācību (btw notiek?), “SUV” pie ZS bataljoniem, … reorganizācija, optimizācija, likvidācija, atjaunošana, cikls atkārtojas. Tie kuri likvidēja vēl saņem par labu darbu apbalvojumus, kamēr jau sākas atjaunošana un tiek kalti jauni apbalvojumi.

  3. “Jau ilgstoši personāla skaits nesasniedz plānoto personāla skaitu.”

    Tikmēr jau ilgstoši ģenerālleitnants stāsta, ka viss ir optimāli minimāli nepieciešamajā maksimumā.

    Ideāls temats opozīcijai ko celt saeimas tribīnē, oficiālos pieprasījumos utt. Bet Saskaņai jo sliktāk aizsardzībā, jo labāk, bet ZZS aizņemta pašrefleksijā un novadu dalīšanā, bet dižkareivis-bruņurupuču cilāšanā

    • Galīgi neideāls temats, jo absolūto vairākumu nekā neskar. Ir 100+1 tautai aktuālāki temati. Tikpat labi var cilāt jautājumu par pretmeteorītu aizsardzību.

      • stāstu, ka NBS kom, vai arī AM normatīvo aktu projekts ir melīgi var attīstīt, iepakot un pārdot kā skandālu. Valsts iestādēm ir jāatbild uz vēstulēm. Skaties kā amerikā izmanto FOIA. Kaut vai tevis paša NA – kāpēc nebakstīt Att/Par pēc nopelniem.
        Varbūt ne COVID laikā.

        • tāpat kā citi rok zem Helmaņa – neba jau kāds žurnālists baigi kaut ko pētīja – kāds piegādāja materiālu, žurnālists ir tikai ventilators.

        • “stāstu, ka NBS kom, vai arī AM normatīvo aktu projekts ir melīgi var attīstīt, iepakot un pārdot kā skandālu”
          Bija tāds Ivara Čiekura blogs. Tur visu iepakoja un pasniedza. Pat ar humoru. Bija kāds efekts?
          “Kaut vai tevis paša NA – kāpēc nebakstīt Att/Par pēc nopelniem.”
          Domāju, ka būtību nesapratīs, bet atlikumā paliks “NA ir pret aizsardzības stiprināšanu”.

          • nu jūs principā varat kādā aizsardzības, iekšlietu un (pret)korupcijas komisijā izsaukt ļoņu un pabriku, un prasīt – kurš dIrš??? iekosties kā buldogs un nelaist vaļā pēc prognozējamās murgainās šļupstēšanas.
            vai saeimā nav kaut kādas ikgadējas debates par aizsardzību, tad arī var.
            tagad no malas izskatās, ka aizsardzība kā prioritāte jums bija uz papīra. Šņore iesniedza projektu par BOMD, bet tas jau kā iekšējais opozicionārs izskatās.

            • Komisijā jau tā ir darīts. Bija arī preses relīze. Nulles interese no žurnālistiem. Nebija šļupstēšanas, bija labi sagatavotas, pārliecinošas un neko neizsakošas frāzes. Piem. “līdzšinēja pieredze ir bijusi pozitīva”, “OMD prasīs papildus līdzekļus, kas var apdraudēt Latvijas dalību NATO programmās”. Pēc analoģijas – “kurā ēstuvē jūs parasti ēdat”, atbilde – “ēstuvju daudzums pēdējā laikā palielinājies”. Kā gribi tā arī saproti.
              Debates par aizsardzību nav un negribēs tādas rīkot.
              Šnore pauda partijas viedokli. Bet, partija nav gatava šo konfliktu eskalēt tālāk par koalīciju un Saeimas komisiju.

              • Preses relīze… varējāt vienkārši stenogrammā atstāt vai telegrammu nosūtīt.
                Ir 21.gs. – samontējiet video rullīšus, mēmes, infografikas, kur medijam atliek tikai savu vārdu un logo ielikt, tad varbūt kāds analītiskais publicēs. Izņemot rebaļķika – viņiem redpolitika neļaus

  4. VB pie pirmā apdeita: “Šāda tipa skolas var ne tikai pievērst, bet arī novērst jaunekli no armijas karjeras”
    ____________________
    Es jau saprotu, ka no militārās karjeras nenovērsa. Bet cilvēkam nebija vēlme doties padomju armijā laikā, kad jau gadu atpakaļ bija pieņemta 4. maija deklarācija par neatkarības atjaunošanu (jo kā saprotu, viņš runā intervijā par augusta puču, kas bija 91. gadā). Tas tomēr ir kas bišķi cits, ne?! 🙂

    • skolas brāķis ja absolvents neturpina militāro karjeru. Ja idoloģisko apsvērumu dēļ – slikti audzināja. Tas attiecināms uz jebkuru profeni suvorova, rudbāržu vai kādu citu. No nozares viedokļa nauda vējā. Vienīgais lietderības rādītājs = līgumu skaits par PD, jo OMD, kur šādi kadri varētu spīdēt un atstrādāt ieguldīto mums nav. Vēl var uz ZS piespiedkārtā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.