Dienas grauds


vara bungas: EE atlicinātie 46 miljoni krasta aizsardzības pirmsākumam nešķiet fantastiska summa, ņemot vērā, ka viņu krasta līnija (ap 4000 km ieskaitot 1500 salas, bet bez salām (mainland) tikai ap 1000 km ) ir dubultā salīdzinot ar mūsējo (ap 500 km). Savukārt LT jūras krasta līnija ir 5 reizes īsāka (100 km) par mūsējo un 10 reizes par EE pludmali. Līdz ar to LV varētu operēt (projekta sākumā) ar kādiem 20 miljoniem eiru, LT ar 5. AM ierēdņi 30 gadu nekānedarīšanas laikā kafijās vairāk nodzēra.

[..] One source did however tell ERR’s online news in Estonian that joint procurement with Latvia, also in the EU and NATO, could be hindered by differing levels of development in defensive capabilities, in turn causing differing priorities in weapons procurement. Enn Eesmaa added that potential systems would be preferred from those in use by other NATO allies. Asko Kivinuk said €46 million is earmarked for the coastal defenses procurement. “Before moving forward with the procurement, we are looking for opportunities for joint procurement with regional partners,” he added. [..]

avots

68 domas par “Dienas grauds

  1. 20M nav jautājums, bet pudeles kakls būs apkalpēs. Bliezt aiz horizonta bez uguns koriģētājiem nav tas pats, kas bumsīties ar tankiem līdzīgajām haubicēm – ar pamatskolas izglītību varētu būt par īsu.

  2. wow cik grūti ir palicis komentēt šeit. Pilnīgi ar personīgo profilu jaienāk.
    Kas notiks rīt ? Batkrievus atkal atspārdīs ? Cik lielā skaitā viņi izies ielās, un vai būs beidzot apjēguši,ka ar spēku tikai ar spēku.

    • BY informatīvajā laukā noiek VDK specoperācija, kas “pareģo” eīt teroristiskos aktus, tas atturēs no dalības daudzus. Opozīcijas līderi satīrīti un sašķelti, daļa atlikušo līderu aicina tautu sēdēt mājās, citi iet ielās. Nekas labs vai liels šoreiz tur nesanāks.

  3. Jautājums vai tiešām mums aktuāli aizsargāt piekrasti visā garumā? Man šķiet, ka pretinieks neko nopietnu Rīgas jūras līcī nedzīs. Aktuāli no Lietuvas robežas līdz Kolkai. Ja leiši nepiedalās, es pirktu iekārtas ar rezervi, lai leišu piekrasti arī varētu nosegt.

    • Ja zinās, ka virzienā no Kolkas uz Rīgu nekā nav, būs liels kārdinājums, kādu desantiņu uzburt.
      Vismaz lellēm jāstāv visur 🙂

      • Pie tam, ja rēķinam, ka raķete būs Kongsberg Naval Strike Missile (tā pati kas poļiem), tad tās darbības rādiuss ir 180km. No Kolkas var kontrolēt visu Rīgas jūras līci. Liepājā bāzētā baterija kopā ar poļiem var nosegt visu Kaļiņingradas piekrasti un jūru līdz Gotlandei.

        • atceramies, ka tās raķetes operatoram vietējie sporta kluba pacani var lūgt vairs nekad neelpot īsi pirms kuģis iebrauks šaujamzonā..
          šīm lietām jābūt visur un nekur (mobīlām). Jeb pirmajā cēlienā atnāks iskanders.

          • “Etniskais sastāvs Dundagas novadā ir ļoti vienveidīgs, jo 94,2% no visiem iedzīvotājiem ir latvieši. Otra lielākā pārstāvētā tautība ir krievi, kas ir 2,5% no visiem iedzīvotājiem, savukārt pārējās tautības veido 1,7% no novada iedzīvotājiem. Novada piekrastes kultūrvidi veidojuši lībieši, kuru skaits sastāda 0,5% no visiem novada iedzīvotājiem.” Ļoti apšaubu, ka uzradīsies kāds nelojāls “sporta klubs”, kas varētu kko palūgt… Turklāt ZS jātur perimetrs.

            • militārā izlūkošana tieši ar to nodarbojas, ka ievāc informāciju – kur dzīvo, sporto, pārvietojas interesanti cilvēki, piem. HVT apkalpes

            • Ceru, ka saproti, ka jūras robeža nenozīmē tikai Dundagu. Un ceru, ka zini cik lielu perimetru no šīs ļoti lielās teritorijas spēs noturēt tā plikā ZS rota, kurai būs jābūt visur.

              • starp citu, man vienmēr ir šķitis, ka desantēties no jūras uz sauszemi ir grūtāk kā uz sauszemes turēt perimetru. un visā Kurzemes ZS brigādē bez rezervistiem skaitās 2000 cilvēki +robežsardz utt. un sūdu brīdī vairs nebūs “gribu-negribu” ierašanās. jautājums būs tikai par kvalifikāciju.

                • Problēma ir vai šos cilvēkus varēs ātri koncentrēt kur vajag. Desanta kuģi uz gaisa spilvena ir gana ātri, izsēšanas visdrīzāk notiks vienlaicīgi arī gaisa desantam un helikopteriem.

                • Juras desanta uzdevums ir ieņemt neaizņemtu un nenosegtu tiltgalu “bridge head” un tālāk viss ir jau tīri tehniska lieta. Ne 2K ne 4K strēlnieku nenoturēs krastu visa garumā katrā laika brīdi, kad pretiniekam ir brīviba manevrēt ārpus viņu ieroču sistēmu tvēruma. Līdz ar to karstu jāaizsargā vai nu ar inženieršķeršļiem t.sk.mīnām, ežiem, stabiem utt vai ar artiēriju un specializētām raķešu sistēmām vai visu kopā. Strēlnieku skaitam te nav tik lielas nozīmes, svarīgi kanalizēt pretinieku uz vietu kur viņu jau gaida.

                  • Iedomājies zaļi-dzelteno spārnu, kad piedāvātu visu kurzemes jūrmalu piestādīt ar ežiem??? Viss pupuķu kredīts vienā mirklī pulverizējas.
                    Visu jau gan nevajag, stāvkrasti krievu tūristiem meizteresēs.

                  • es domāju, ka strēlnieku skaits ir vajadzīgs, lai kāds nepamanīts nepietuvotos mūsu ieroču sistēmām, kas spējīgs šo desantu iznīcināt- lielgabaliem un mīnmetējiem (varbūt nākotnē arī pretkuģu raķetēm). patrulēšana savā rajonā arī nekad par skādi nav bijusi.

                    • kkad VB bija rakstiņš par somiem un spike er. kā reiz mums arī plānots tādus iepirkt. īstais laiks sākt izveidot 4.ZS brigādē PD rotu pēc 3. ZS brigādes parauga?

                    • Kādrezi Kurzemē bija pat PD/OMD bataljons, vismaz pēc nosaukuma – Krasta apsardzes bataljons (1993-1999) aka Krasta aizsardzības bataljons (2001-2004). Likvidēja.

                    • Strēlniekiem ir kaut vai nav jāļauj desantam rīkoties brīvi. Tam nepārtraukti jātraucē.

                    • Es jau esmu piedāvājis, ka sākumam var piesaistīt sezonas strādniekus ZS ietvaros, kuriem ir vairāki ziemas mēneši brīvi. Pa dažiem mēnešiem daudz ko var iemācīt.

    • Pieļauju, ka arī igauņiem nav jārēķina visa krasta līnija, bet tikai jūras robežas ārējais perimetrs, pie tam visdrīzāk bez Rīgas jūras līča robežas.

    • This procurement isn’t just for Estonia or Latvia. The weapon systems that are being looked at, are meant for the whole region. Estonia intends to develop a joint (NATO) capability. This is the goal of the current military leadership.

  4. To krastu proporciju dēļ visizdevīgāk ir atdot visu to 3B krastu igauņiem, vismaz vadību noteikti.

  5. As I wrote previously, purchasing anti-ship missiles is actually just a part of a much wider plan. The EDF will (with absolute certainty) procure new naval radars, naval mines and equipment for mining, and in the long term (not so certain), hopes to add a patrol ship squadron. There are also talks of merging the border guard and navy fleets. The current military leadership is taking naval issues very seriously because it is considered one of the weakest points of our defence, and not just by us. This understanding is currently being extended to our political leadership as well.
    Old-school military officers consider the army the most important part of our defence, but to receive support, it is vital to have some control over our airspace and surrounding seas, because logistically, the Baltic countries are like an island.

    • 1.slide
      Estonian Defense ForcesMilitary threat image, capability needs and regionalism at the OTRK discussion Lieutenant General Martin HeremCentricular Commander23.03.2021

      2.slide
      The threat of conventional warfare has not disappeared or is disappearing: -the potential enemy has troops and abilities, -the quantity of these abilities is on the rise, -these forces and abilities have been used, -location is still aggressive towards us, -technologically new abilities have also been added, but The quality of existing capabilities has also increased; the balance of power has shifted over time to our detriment.

      3.slide
      Deterrence • Objectives of deterrence: • to shape the thinking of a potential aggressor • to avoid / hinder any action and show that alternatives are more attractive • to increase the price of aggression • Deterrencebydenial • Deterrencebypunishment • General deterrence: daily action to avoid : Time-critical actions to deter imminent threat • Tools of deterrence: military capabilities, political will, allied relations, diplomatic and economic instruments, strategic communication, etc.

      4.slide
      Allies and Partners are an important part of deterrence as well as defense – Allies present and fully integrated are members of a sizeable military capability brigade; command and control system: SHAPE

      –JFCBS –MNCNE

      –MNDN –Estonian infantry brigadesSACEUR + KV CP

      –ÕV, MeV, SOF, TVJ, SMK, SP, LuK

      5.slide
      Force to be developed for primary defense – the current National Defense Development Plan 2017–2026
      RKAK 2026 envisages: • a force structure of 24,200, • the improvement of firepower, • the development of communications and early warning, • the RES 2021–2024 decision added funds for the development of maritime capabilities

      Three development scenarios after the economic downturn caused by COVID: 2% of GDP – we will reduce the defense capability and force, 2.23% – we will strengthen our independent primary defense capability, we will be able to contribute more than 2.3% to the defense of the region.

      6.slide
      Regional approach to deterrence and defense In the context of stand-alone military defense, three levels of dilemma can be created for deterrence and defense, which lead to: • strategic effects – influencing the enemy in Influence on its territory and space-The impact is many times greater by doing so regionally

      7.slide
      Shooting ranges for weapon systems:
      Central air defense system
      Anti – ship missile systems
      Multi – barell rocket launcher systems

      8.slide
      Question and Answer Round NATO in the region and the multinational command and control system, regional plan, regionally developed capabilities, readiness and will

      -It’s a real deterrent and protection

      9.slide
      Scenarios for the development of primary military defense capabilities up to 2030 Scenario titleDefence of defense expenditure in GDPAdditional capabilitiesResult2030. REGIONAL DISCHARGE GROWTH2.6% of GDPLong-range missile systems; Middle-range air defense; Navy patrol vessels; 2. JvBr Armor; Marine Defense Missiles and Mine Wars; Mobile Cannon Battalion 2 JvBr; Land Defense Growth; Strengthening Tank Defense; New Intelligence Capability. or “more for the same money” 2.23% of GDP (corresponding in financial terms to the level of 2% of the 2019 economic forecast under planning) Marine Defense Missiles and Mine War; Strengthening of anti-tank forces, new intelligence capabilities. Cutting the existing structure and CUTTING ESTONIA’S PRIMARY DEFENSE 2% of GDP (according to the 2020 economic forecast) No new capabilities will be added. Expects the closure and reorganization of the 2nd Infantry Brigade operating in the Pskov operative direction into smaller units. The military structure will be reduced from the planned 24,200 fighters to about 22,000 today. Estonia’s primary protection plan needs to be changed. The protection of South-Eastern Estonia and the ability to control the areas of the Republic of Estonia are decreasing.

      10.slide

      OPERATIONAL STRUCTURE INCREASES FROM 24,200 TO 26,000 FIGHTERS-DEFENSE ASSOCIATION CONTRIBUTION TO MILITARY DEFENSE (add 3,000 fighters + anti-tank) ESTABLISHMENT OF A NORTHERN DIVISION Military Defense Unit-ARMOR FOR UNITS OPERATING FOR EXTERNAL OPERATIONS2.23% of GDP2.6% of GDP-2. transfer of infantry brigade to armored vehicles (0.06% of GDP) -Strengthening of intelligence capabilities of brigades (0.02% of GDP) -Medium air defense (0.15% of GDP) -Multi-barrel rocket launcher system (0.05% of GDP) – Navy patrol vessels (0.08% of GDP

        • Nevaru izlemt, kas būtu baudāmāk – klausīties Ļoņas prezentāciju, vai skatīties geju porno. Sliecos uz pēdējo, jo amatieru uzstāšanās mani galīgi nefascinē.

          • Vai ir kaut viens ieraksts, kur ļoņa uzstājas par lietu, ar prezentāciju, argumentiem utt? Lentītes griešanu runas neskaitās.
            Manuprāt viens no nepubliskākajiem publiskā sektora vadītājiem, vienā līmenī ar Henkuzenu

            • mums vispār tādas lietas kā ”Armijas galvenais načaiņiks rāda saprotamu prezentāciju, par to ko darīs, kā to izdarīs un kāpēc tas jādara” nav redzētas man liekas nekad, vismaz ne publiski nekur…….es tādu man liekas vienreiz tikai redzēju savā ZS bataljonā gada sapulcē.

  6. Regarding anti-ship missiles – according to our Minister of Defence, negotiations with Latvia over joint procurement are nearing completion. He didn’t go into any specifics, however, I will note that this doesn’t necessarily mean that each country will buy an anti-ship missile battery, but that both countries might share the capability to use such systems. Again, the goal for Estonia is to build a joint capability, which might not sound very sexy, but is vital for the regions defence.

    In addition to this, the minister said that both countries have signed a protocol for the joint development of optionally manned surface vessels. They have also applied for funding from the European Defence Fund. Information on that project will be unveiled in the coming weeks. I think our defence procurement agency might have teased part of that project recently.
    Link to that tease:

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.