Vinets* apsteidza laiku


vara bungas: neko nevar saprast, bet viss ir skaidrs. Platforma simpātiska, bet operatora apmācība ir ilga un dārga, platforma atstāj raksturīgas pēdas, augsts profils, var iekost.

* V.Veldre prata patriotismu

58 domas par “Vinets* apsteidza laiku

  1. platforma tač izvilka visu no aizlaikiem līdz WWI un WWII ar visu milzīgo infrastruktūru,
    kā tur bija par to taktiku, stratēģiju un loģistiku, kurš par ko domāja ?
    Ko var zināt ar nerunīgajiem igauņiem, izgriezīs pogas vēl pēkšņi Bostonas sunīšiem.

  2. Atceros to laiku. Saviem amerikāņu kolēģiem bija grūti paskaidrot, kā vwtārsts var būt par aizsardzības ministru. Nevis ASV, bet Latvija- plašu, neticamu un neaprakstāmi iespēju zeme. Tiesa gan- “izkļučiteļno” pietuvinātajiem. Atceros, tajā laikā pētījumi V.Veldres CV. Kā viens no kvalificējoši faktori m.bija minēts fakts, kā viņš ir Frankfurtes Šķirnes Buldogu Audzētāju Kluba biedrs. Bet ko nu tur vēl piebilst: kāds mežs- tādi arī partizāni…

    • politiķu augstākās izglītības programmu taču nav, līdz ar to vetārsta izglītība pati par sevi nav nekas slikts. Slikti, ja LLU vetārsti ir pēdējais solis izglītības procesā

      • Es nevienā komentārā neapgalvoju,kā vetārsta izglītîba pāri par sevi ir slikta. Bez izglītības atbilstības ieņemamajam.politiskajam amatam un vēlmi aizņt.krēslu un par to saņemt ārā tēti ikmēneša samaksu vēl ir nepieciešamas tādas lietas kā nojēgas par doto nozari, zināšanu trūkuma gadījumā vēlme tās iegūt un lats galvenais- motivācija nozari ne tikai vilkt,bet arī celt. Vietām nebija nevienas no šīm lietām/ īpašībām.

        • tajā laikā aizsardzības doktrīna bija “par aizsardzības budžetu sabūvēt maksimāli daudz sportazāļu savas partijas vadītajos novados”.
          Ministram tomēr ir jābūt nevis nozares lobijam, bet vēlētāju lobijam nozarē – jāskatās uz pirkstiem, lai ģenerāļi pārāk neieresnē, un pārāk bieži nedzer kafiju.

          • Diemžēl Vinets nedarīja ne vienu,ne otru. Un amatā viņu ielika nevis profesionalitātes (sīc!) dēļ, bet pareizās partejiskās piederības dēļ. Un tas ir rezultāts tipa rietumnieciskās tipa “pareizajās”- politkorektās pieejas/trenda par civilās kontroles “vajadzību” pār aizsardzības resoru- konkrēti AM. Šîs kontroles sekas redzam uz sejas mūsu aozsardzîbas spēju līmenī. Bet tas ir tikai viens no iemesliem. Un nekādi lobiji arī nav savaldīti- pēc fakta,nemaz par LV ģenerāļiem nerunājot- visi viņi ir “parketnieki”. It sevišķi Galvu Reibinošās Karjeras titula likumīgs īpašnieks- “atvaļnieks” Graube.

            • mums viss ir pēc rietumu/ASV piegrieztnes, un sākts ar augšu / top-down – ģenerāļi ir, orķestri ir, bet spējām vairs nesanāca, jo naudas ir tik, cik ir.

              • Tātad vai nu piegriezne nē tā, vai izpildītāji ne tie. Manuprāt – abi ne tie. It sevišķi situācijā, kad ” naudas ir tik,cik ir”, bet prioritātes izkārtotas kā Greizo Spoguļu karaļvalstī. Nē, nu tā jau vispār- ja negatavojas aizsardzības karam, tad tās prioritātes ļoti pat sakarīgi ir izkārtotas…

                • Birokrātiskā inerce mums kā superlielvalstī, aizsardzības karam sāka gatavoties vārdos pēc 2014, mazliet straujāk darbos pēc Trampa solījumiem izmest <2% klubu, bet ar cerību, ka jāpārcieš četrgade u demokrātu administrācijā atkal būs business as usual.

    • Prasīsies paskaidrot sīkāk – ņemot vērā ka ASV līdz Mattisam bija ilga tradīcija nelikt militārpersonas SecDef amatā. Tad kāda atšķirība, kāds civilists?

  3. sižets par līdzekļu taupību EE, ne tikai orķestri un svārkus apgrieza, bet arī mobilitātes platformas uz lokāli ražotas, uz lokāli ražotas degvieles, apkopes veic vietējā industrija, un utilizē arī rakveres gaļas kombināts

    • Atgādinu, ka tieši igauņu NOO desu pabrīķī pirms gadiem tika konstatēta kleperu gaļas klātbūtne desās. Soli priekšā, kā vienmēr!

  4. Vai tiem zirgiem nevajag austiņas, ja sākas šaušana? Citādi, viens gustava šāviņš, un visas nodaļas platformas dipados jo tālāk jo labāk

  5. Civilisti mēdz būt dažādi. Un viedoklis, ka civilists aizsardzības ministra amatā ir demokrātiskāk,varbūt arî atbilst patiesībai, bet tas nenozīmē, ka civilists būs efektīvāks par bijušo militāristu kā AM “virsvadonis”. Vērojot LV AM vadības beidzamos 30 gadus,man diemžēl tāds iespaids objektīvi nerodas.
    Ja cilvēkam ir daudz maz pastāvīgās kritiskās domāšanas spējas, tad viņš sapratīs, kā starp diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais. Piemēram, kurš būtu mazākais- Artis vai Vinets? Es piemēram, vispār negribu nekādu ļaunumu, tāpēc izvēlētos trešo variantu. Bet ne man kāds prasa, ne kādam tas ir vajadzīgs. Tik īss un tik garš.

    • visu partiju aizsardzības piedāvājums bija vienādi pacifistisks/ļengans, līdz ar to nav brīnums, ka visi ministri bijuši līdzīgi

      • Nu te- pats arī atbildēji par civilistu (LV mērcē) lietderīgumu AM stūrmaņu lomās.

        30 gadu pieredze diemžēl ļoti uzskatāmi demonstrē to civilistu impotentumu AM vadoņu lomās, kuriem nav militārā dienesta da jebkādas iepriekšējas pieredzes. Un nevajag šeit stāstīt, kā tas ir tikai “menedžeriāls” amats un militārā pieredze nav vajadzīga- tas tā varētu būt lielvalstu armijās, kur visas nepieciešamās spējas vismaz pamatlīmenī ir sasniegtas. Mazāk valstij ar nelieliem BS un nemaz tik nereālu perspektīvu iedzīvoties klopē ar kaimiņos esošās agresīvas lielvalsts BS šitais Rietumu modelis neder, turklāt vēl ar kvantitatīvi un jo īpaši kvalitatīvi neatbilstošu kandidātu “pūlu”.

        • Atklāts jautājums par to, cik daudz naudas ir nelietderīgi iztērēts nozarē, un cik ir ietaupīts un iztērēts citur.
          Būtu aizsardzības ministrs Lejiņš vai kāds cits ciets kandidāts – saldais pārītis kariņš ar reiru pasūtītu naher, ja prasītu vairāk naudas.
          Cik pa štābiem un orķestriem ietaupītu, tik arī vairāk atlektu letālām spējām. Sporta zāles novados nebūvējam, bet gan jau 5-10% nelietderīgos tēriņos varētu sakasīt pa stūriem.
          Ministrs tomēr ir politisks amats, un elektorālie apsvērumi ir primāri, ministrs pat nav menedžeriāls amats, drīzāk garīgais līderis, galvenais menedžeris valsts sekretārs

          • Ministram jabût ne TIKAI politiskajam amatam,bet ARĪ. Sevišķi LV situācijā, kur nevaram atļauties tikai politisku aizsardzības nozares reprezentāciju. Atkārtoju- to nevaram atļauties, jo atšķirībā no li lvalstīm ar normāli nostādītām aizsardzîba slīpētām, mūsu gadījumā tikai politiskās aizsardzîbas mimistrs ir neattaisnojās izšķērdïba. Un par politisko funkciju viņi diemžēl nejēdzību izpildīt- AM attīstības politikas virziens mainās līdz ar konkrētā ministra krēslā esošo partijas piederību. Jā atmiņa neviļ, tad par AM virsvadoņiem vēl nav bijuši tikai “Lāpu Gājienu Organizētāji” un “Saskaņā”- par pēdējā Saeimā savēlēto fiks- partiju pārstāvjiem nerunāsim, jo tas nav pat smieklīgi.

            • Lāpu gājieni ir pozitīvi. Tāpat kā stadioni. Tikai – lūdzu ne par AM naudu!
              Es varētu pastāstīt vairāk, kā, kad nauda AM palika gada beigās pāri, to tērēja pērkot visādus, nekam nevajadzīgus mēslus par piem. 70 000 naudiņām, kur tie mēsli tagad mētājas pagrabā, bet varbūt jau ir ierindoti nelikvīdos (es kādu brīdi padomju okupācijas režīmā biju biju civildzīvē inženieris un zinu ko nozīmē vārds nelikvīds un kā to rada).

            • Lāpu Gājēji kā reiz ir vienīgie, kam aizsardzība bija viena no 3 prioritātēm. bet publiski nepacīnījās par portfeli, paņēma neprioritāro zemkopību

              • Tātad, pēc rezultātiem- tā nebija viņiem ir prioritāte. Ne starp 3, ne starp nekādām. Ja reiz izvēlējās necīnīsies par to (Taviem vārdiem). Secinājums- arī cīnītāji viņi ir -NEKĀDI.

        • Es jau kaut kad rakstīju – tanī janvārī, kad pie Saeimas vicināja rašas karogus, bļāva – ” raša, raša” (vairāki tie deģenerāti ar izdrupušajoem zobiem pēc tam izgaismojās “Krim naš!”, toreiz Veldre bija Aizsardzības ministrs. Visu laiku streļīja no manis cigaretes, solīja atdot, solīja man medaļu; labi, štrunts par medaļu, bet cigaretes tā arī neatdeva!
          Un Tu, GVARDES LEITNANT, nedaudz kļūdies – pirms Veldres bija staļina līdzgaitnieks Budjonijs, kurš padomijā iebilda pret motorizētajiem kājiniekiem un pastāvēja uz to, ka viņa (Bodjonova) kavalērija sasitīs visus ienaidniekus!
          Un kļūdās vara bungas, kurš saka, ka šis “operatīvais transports” kož, īstenībā viņš ar vienu galu koź, ar otru sper.
          Pie tam – “redz spokus”, kas īstenībā nozīmē – savas īpatnējās redzes dēļ uz meža ceļa ierauga no koka krītošu ēnu, kur koka zari plīvo vējā, līdz ar to arī ēna uz ceļa un ņemot vērā to, ka zirzam ir paaugstināts izdzīvošanas instinkts, zirzs sāk trakot un ja jājējs ir neprofesionāls, višs (jājējs) tik neizbēgami izmests no sedliem (sedli, segli, domājiet paši, kura novada lingvistiku es pārstāvu…).

          • Liktor- kāda konkrēti ir kļūda? Kur es apgalvoju, kā Veldre bija pirms Budjonija? Un pat ja tā būtu- kāds tam sakars ar šī brīža ” kavalērisko” situāciju?

            Budjonniju Staļins, starp citu, nolika pie vietas, atstājot kavalērijai 2. Pasaules karā tai atbilstošo lomu- nevis uzbrūkot vācu tanku kaujas “kārtībai” bet izmantojot reidos kā pretinieka aizmugurē ( partizānu kustību ieskaitot), tā arī strauju sāņu manevru veikšanai apvidos, kur tankiem manevrēšana apgrūtināta. Un ja ļoti gribas parunāt par to, kurus no saviem līdzgaitniekiem Staļins ( kurš ne tuvu nebija idiots) uzskatīja par bīstamākiem, tad bīstamāku par Budjonniju Staļins uzskatīja Tuhačevski,kurš ierosināja lauksaimniecības traktorus apšūta ar bruņuplāksnēm un aprīkot ar ložmetējiem un vieglajiem lielgabaliem kā alternatīvu kvalitatīvai un jo sevišķi kvantitatīvai bruņutehnikas ražošanai. Rezultātā Tuhačevska dzīves pavediens tika aprauts ātrāk ( tur bija vēl arī citi iemesli),berBudjonnins, ja nekļūdīgs,vēl karā ( Otrajā pasaules) dabūja pakarot.

            Salīdzināt Veldri ar Budjonniju ir vispār nevietā, jo Veldre pat lîdz viņa līmenim nevelk. Kāpēc? A tāpēc, kā Veldre piedāvāja zirgus izmantot nevis taktikai mūsu aizsardzîbas spēku celšanai ( par ko vēl varētu “predmetno” padiskutēt- šo domu/ ideju nenomerotuzreiz kā nederīgu), bet GODA SARDZES KAVALĒRIJAS apakšvienības izveidei.

            Saprotu, kā ir patīkami, ka “pats” ministrs “streļī” cigareti un tādējādi pievērš uzmanību, bet man tās nav aktuāli. Pirms pāris mēnešiem “pats” Pavļuts kā jaunuzceltais VM,apmeklējot manis apsargāto vakcinācijas centru pilotprojekta ietvaros, man personiski novēlēja veiksmi darbā. Man no tā ne silts ne auksts, jo es viņu kā ministru necienu. Tāpat, kā savā laikā iekšlietu ministru Z.Čeveru, pret kuru vērsos atklāti TV “Panorāmā”, par ko arī ar savu amatu un dienesta izbeigšanu tajā struktūrā samaksāju ( tad arī pārliecinājos par faktu, ka nav svarīgi, ja pašā vadītā apakšvienība ( kaujas vads un pēc tam arī mācību rota) pēc apmācības un dienesta rezultātiem ir labākā visā vienībā-pāriesi ceļu “vadoņiem” -rēķinies ar sekām. Eh, jauns biju. Turklāt vēl ideālists.) Bet- nenožēloju nevienu sekundi. Un Veldre bija tāds pats aizsardzības ministrs, kā es -nanotehnoloģiskais neiroķirurgs/metinātājs. Negribēju Tevi aizvainot, Liktor- bet ir, kā ir. Par saviem vārdiem atbildu. Nu nav man Veldre autoritāte un nebūs. Jo- viņa darbi un rīcība runā par sevi. Arī gadījumā ar Tevi un cigareti, starp citu. Man nav svarîga atzinība/ uzmanība no jebkuras personas, bet gan no tādas, kuru pats cienu.

            • To GVARDES LEITNANTS – jā, Tev ir pilnīga taisnība par tuhačevski, par staļinu (kurš bija sociopāts, tāpat kā staļins, par sadistu un maniaku ļeņinu un trocki (tāpat kā par pārējo komunistu varzu).
              Mans mērķis nebija aizskart Tavu komentāru, bet painorizēt par Veldri to salīdzinot ar nevis Buhārinu, bet Budjonovu. Budjonovs apzināti nekad nelīdq varas Augstākajā Ešelonā, skaidri zinādams, kas viņu tur gaida… . Mana vaina, ka to (atbildot uz Tavu komentu), darīju nemākulīgi. Centīšos laboties.
              P.S. Bet Tev ir skaidri un nepārprotami jāapzinās, ka es neieslēdzu atpakaļgaitu, es vienkārši ar Tevi runāju un skaidroju savas domas par tēmu. Gribi borzīt pret mani, esmu gatavs.

              • Jā, atceries to čevera mazo krupi miesnieku ar uzi zem źaketes? Un atceries, kā iekšlietu ministrs čevers, nokāries ar zelta ķēdēm drasēja ar kuteri kopā pat ne ar haritošu, bet pārdaugavu pa Babīti…!?
                Esmu personīgi saskāries ar mēslu čeveru, viņa tā saucamo miesi pie Saeimas vienreiz nolikām ar purnu pret zemi, bet neko nevarējām izdarīt, pēc stundas jau bija ārā no prefektūras.

              • LIKTORAM
                Paldies par atbildi un skaidrojumu. Atvainojos Tev par Tava komentāra pārprašanu vai nedasaprašanu- kaut kur pazuda skaidrojumā. Atzīstu- nu neesmu es ideāls 😉 Pats arī bieži grēkoju ar saviem komentāriem, gan to skaidrojumos, bet jo īpaši ar drukas kļūdām- steiga prasa savu.
                Kas attiecas uz to, ka man skaidri un nepārprotami jāpazinās, ka Tu neieslēdzi atpakaļgaitu- tad šajā sakarā savukārt Tev ir ( ne mazāk skaidri un vēl jo vairāk ne mazāk nepārprotami) jāpazinās divas lietas: pirmā- es Tavu šo komentāru par atpakaļ gaitas ieslēģsanu neuzskatu, jo vienkārši tādās kategorijās manas smadzenes nefunkcionē. Un otrā lieta- man ir pilnīgi vienalga, vai Tu ieslēdzi vai neieslēdzi atpakaļgaitu- skatīt pirmās lietas sakarā minēto iemeslu. Bet fakts, ka Tev doma parr tādu iespēju (ka es kaut ko tādu varētu padomāt) ir ienākusi prātā, ir interesants.

                Vēlreiz uzsveru- savos komentāros cenšos būt objektīvs, vienmēr cenšoties pamatot tādu vai citādu viedokli. Kas ne vienmēr izdodas. Man sarunas ar Tevi arī ir interesantas, un ne tikai tāpēc, ka Tev, spriežot pēc Taviem komentāriem, ir smaga un ļoti noderīga pieredze, bet arī tāpēc, ka esam gandrīz vienaudži un aktīvi esam ņemuši dalību notikumos 90-to sākumā. Arī mans mērķis nebija Tevi aizvanot, bet ja Tu to tā uztvēri, tas nozīmē, ka tomēr aizvainoju, kaut negribot. Piedāvāju savu atvainošanos Tev par to.

                Par “borzīšanu”. Nekad neesmu ar to nodarbojies un tie, kuri mani zin no dienesta un privāto drošības kontraktu laikiem, to var apliecināt. Tā ka nezinu, kam Tu tur esi gatavs, bet lai nu būtu. Bet, ja rodas nepārvarama vēlme radīt un risināt nevajadzīgas problēmas, un tur ļoti vajadzīga ir mana dalība- aber lūdzu. Bez problēmām. Mums vienībā bija tāds teiciens : “Крутых нет- крутые бывают яйца и бильярдные шары. А мы все- просто смертные.” Un šis ir otrs fakts, kurš man personiski ir interesants- tas, ka Tu pieminēji “borzīšanu”. Tas nav ne slikti, ne labi. Ceru, ka man izdevās savu viedokli izskaidrot pietiekoši saprotami.

                Tagad par Ziedoni un viņa krupi. Ar to otru, Tevis pieminēto Čevera krupi saskarties neiznāca. Bet ar pirmo gan. iespējams, ka mes ar tosaprotam gan vienas un tās pašas, gan arī pilnīgi dažādas personas.

                Jā, komjaunietis –cīkstonis Ziedonis. Man ar viņu sanāca ļoti personiska saķeršanās- kā jau minēju, nācās publiski paust viedokli “Panorāmā” attiecībā uz viņa kadru politiku. Bija mums tajā krieviskajā vidē latvietis- bataljona (uz to brīdi) komandieris. Es, sekmīgi beidzot attiecīgo mācību iestādi, pieteicos pie viņa vada komandiera amatam vienā no rotām, lai gan man bija jātgriežas dienesta vietā pēc savas dzīves vietas. Kā jau teicu- kolektīvs bija izteikti krievisks, un kombats uz mana raporta uzlika piekrītošu vīzu, skaļi man teikdams: “Ļoti labi- man ir vajadzīgi latviešu virsnieki!” Un komanda tur tika lasīta no savas lietas fanātiem un profiem. Vēlāk komanda izklīda, latviskajai daļai aizejot uz Kušķa SUVu (tur pats arī vēlāk kārtoju iestājpārbaudījumus un nokārtoju) kur saskāros ar viņa vietnieku Lāci (vēlāk ar viņu saskāros vēlreiz, saistībā ar RU robežapsardzības karaspēka aktivitāsu pētīšanu un militārās izlūkošanas jautājumiem), bet krieviskajai- uz jaundibināto “Omegu”.

                Konflikts radās sakarā ar to, ka Ziedonis gribēja (un tā arī izdarīja) nomainīt kombatu ar J. Rekšņu, kurš tobrīd bija “pelēko berešu” ROR (Rota Operativnogo Reagirovanija) komandieris- tipa Rīgas pilsētas OMONs ( tur arī daži bijušie omonieši dienēja- tie, kuri naizlaidās uz Tjumeņu). Virsnieku sapulcē nolēmām izteikt savu viedokli par Ziedoņa kadru politiku un uzstātuz kombata atstāšanu amatā, jo viņš bija izveidojis labu komandu. Tikai izveidota virsnieku un seržantu grupa, kuri tika deleģēti izteikt viedokli publiski- “Panorāmā”. Un tālāk sākās acīmredzamais- ticamais: kad “Panorāmas” filmēšanas grupa ieradās mūsu izvietojumā un pienāca brīdis grupai paust viedokli, no 5 cilvēkiem (aptuveni 3 virsnieki un 2 seržanti) 3 atteicās- uzrunāju viņus personiski, un atceros viņu atbildes kā šodien- vienam pēkšņi bija jāiet uz trenniņu, otram tikpat pēkšņi zudas runas spējas, jo negaidīti esot aizsmakusi balss. Tad nu viedokli paudu es un viens no seržantiem- Afganistānas kara veterāns (no kura pats personiski daudz mācījos tajā laikā). Pateicu žurnālistiem deleģētās grupas un savu profesionālo viedokli.

                Pēc intervijas, jau pēcpusdienā, pie manis pienāca sakaru virsnieks un teica, ka radiosakaros esot dota tipa šifrēta komanda RORam (Rekšņas “Specnazam”) atbruņot mani un visu rotu- uz to brīdi biju tai piesasitīts no kaujas vada komandiera amata uz mācību rotas komandiera vietnieka amatu- faktiski rotu komandēju un apmāīju es, ar savu atlasīto seržantu sastāvu ( on the side note: manā rotā “ģedovšcinas” nebija kā šķiras, kas tolaik vēl bija izplatīta parādība). Tā kā uz savas ādas biju izbaudījis OMNa uzbrukumu 1991. gada janvārī ar viņiem raksturīgo “klientu apkalpošanu”- tikai skarbāk, un par kura sekām 100% atbildības bija jāuzņemas tā laika komandieriem- augstākajiem virsniekiem, bet kuri no tās sekmīgi izvairījās un vēlāk nekaunējās aprakstīt savu gļēvulību kā varoņdarbus attiecīgajās izdotājās grāmatās (viena no tām ir manā rīcībā un zinu, ko rkadtu un runāju, jo biju to notikumu tiešs un nepastarpināts dalībnieks) un, par cik šoreiz manā rīcībā bija rotas strēlnieku ieroču komplekts, es izsludināju mācību rotā trauksmi, apbruņoju rotu, sevi, savācām sakaru un novērošnas ierīces, nomainījām galveno vārtu sardzi ar saviem cilvēkiem un dodot rīkojumu visus ielaist un nevienu neizlaist (iemeslu paskaidrošu zemāk), bāzes augstākajā vietā ( ūdenstornī) nosēdināju seržantu ar SVD un rāciju, bet savā kazarmu ēkā izvietoju rotu pirmājā un augšējā stāvā– arī uz jumta. Turpinājām monitorēt sakaru kanālus.

                Kāpēc rīkojos tā? Tāpēc, ka mūs bataljons un RORs bija izvietots vienā bāzē, tikai mūsu kazarmu ēka bija bāzei vienā pusē, bet RORam – pretējā. Visā mana dienesta laikā tur RORa kaujinieki ne reizi neiegriezās mūsu kazarmu pusē. Izņemot- šo, ar atbruņošanas pavēli saistīto. Kā vēlāk noskaidrojās, RORam pavēle tika dota atbruņošanu veikt klusi. Kad viņi izsūtīja savus izlūkus “bobikā”, kurš nobrauca gar bāzi, lai saprastu situāciju, tas viņiem neizdevās uzreiz, jo žogs bija augsts un manējie bāzes teritorijā uzvedās kā parasti. Tad RORs nolēma izvest “izlūkošanu ar kauju”- iesūtīt vienu ekipāžu (4 kaujinieki bruņuvestēs ar AKS-74U un kaujas komplektiem) – tipa atgriežas bāzē no patrulēšanas . Tikai viena nianse- viņu “bobiks” nenogriezās uz viņu kazarmu pusi- kā parasti, bet piebrauca pie mūsējās. Tur tad viņu vēzī arī nolika manējie seržantu vadībā. Ar to visi atbruņošanas mēģinājumi beidzās un vēlāk, kad konflikts bija izsmelts, pelēkie beretnieki mums sarunā teica, ka saprata, ka pa kluso nesanāks, bet pa skaļo viņiem tas iznāks dārgāk nekā gribētos maksāt. Mūsu kombatam izdalījām apsardzes grupu no pieredzējušiem seržantiem, kuri pavadīja viņu uz dzīvesvietu tajā vakarā un palika viņu apsargāt- katram gadījumam, tā teikt.
                Visu nakti pavadījām trauksmes režīmā, bet nekādu uzbrukuma vai iztaustīšanas mēģinājumu vairs nebija.

                No rīta bāzē ieradās Ziedonis un sasauca virsnieku sapulci, kuras gaitā mēģināja mierināt un draudēt vienlaicīgi- teica, ka vecais kombats tiek cienīts un iet uz paaugstinājumu. Tad viņš paskatījās uz mani un teica: “Kamēr es būsu minsitrs, nekādas demokrātijas iekslietu sitēmā nebūs! Ja es gribēšu- tad vadus komandēs pulkveži, bet pulkus- leitnanti!” Drīz pēc tam mana karjera tur, neskatoties uz pozĪtīvajiem raksturojumiem un dienesta gaitas rezultātiem, tika izbeigta. Nevienu sekundi nenožēloju savu rīcību toreiz. Vēl jo vairāk tāpēc, ka RU armija vēl bija Latvijā un, ņemot vērā manas toreizējas apakšvienības nacionālo sastāvu, klopes gadījumā man nebija ilūziju, kurš būs kurā pusē. Tāpēc izmantoju savu dienesta stāvokli un personiskos sakarus ar vienu no ZS battiņiem, kur mans otrais tēvs ( ša vārda pārnestā nozīmē) un bērnībā sambo trenneris bija ZS rotas komandieris. Toreiz ZS ar ieročiem bija švaki, tāpēc mēs kopā izstrādājām plānu par kopēju sadarbību- “sūdu un ventilatora kontakta” gadījumam – es ar uzticamiem sava vienības kolēģiem savācam savas apakšvienības bruņojumu (tur toreiz bija SVD, PKMi, AGS-17 un citas mantas) un pievienojamies attiecīgajai ZS rotai norunātajā vietā un laikā. Mēs pat ar šo ZS rotu veicām neafišētas kopīgas macības- gan apmācot zemessargus, gan atsrādājot savstarpējās sadarbības variantus “X” stundai.
                Tādi, lūk piedzīvojumi. Savu izdarīto nenožēloju nevienu sekundi- tieši otrādi. Par šeit atspoguļoto informācju atbildu. Konkrēti.

        • Atļaušos atgādināt ka Staķis ar ļoti taustāmu StBn ZS pieredzi ietika par AiM parlamentāro sekretāru un… priecīgi dziedāja līdzi Pabrikam. I ne pīkstiena par to, ko pats redzējis. Un ka pats par 250 eināriem pirka privāto mugureni.

          • Jā, es to mugureni redzēju priekšvēlēšanu tematiskajā tusiņā – godam nodriskāta. PS apmeklēju pasākumu kā nelūgts viesis, gandrīz party crasher.

          • Tas (viņa rīcība) norāda uz Staķa motīviem un mērķi ,ar kādu viņš piekrita kļūt par sekretāru.

    • Šī diskusija – kas ir labāk – profesionālis konkrētā jomā, vai perferkts menedžeris, ir jau sensena, priekš Latvijas vismaz trīsdesmitus gadus veca.
      Latvijas apstākļos ir izmēģināti abi varianti, neviens nav izrādījies pietiekoši efektīvs, varbūt izņemot Bergmani. Pabriks nav pats sliktākais, lai gan izbijis komjaunatnes sekretārs. Es atceros vēl tomlaiku, kad bija Ritenis… .

      • bergmani neskaitu pie profesionāļiem – spēkavīrs-dižkareivis. Bet dzīvē pārspēja manas prognozes, ticami, ka uzdeva jautājumus un mācījās laika gaitā

    • I don’t think it matters too much whether the minister has a civilian or military background. As long as the person responsible is competent, it will not make a difference. For example, Jüri Luik can be regarded as one of the best defence ministers Estonia has had, and he has no formal military background (not even conscription). In fact, there have been quite a few Estonian defence ministers, who have no military training, and who have handled the job well.

      • In a way you are right. A very good example is how the Georgian police was transformed under president Saakashvili- he replaced all police force, to include leadership and placed on top a guy who never was a part of it before.And did brilliant job with admirable and enviable results.

        However, the Latvian reality in this regard is less than acceptable. The problem,in my opinion is wrong accents on what and how the defense capability building are placed, to include too much no of a politics influence on decision making in defense matters. As Lenin said- “Quality of human recourses available matters!”And that’s just one side of this troubled coin.

        • Over years MoD (politicians) obtained too much influence on purely LNAF matters- careers, intel, procurements, strategic planning etc. Moreover politicians kept tight grip on commander’s … security clearance – in almost every case since nineties, we had all sorts of USSR colonels in charge. Very convenient stance to exercise “political control”.

          • Perhaps. I guess one of the reasons why our current commander of EDF can make such bold moves is because he knows that his officers have his back. The current leadership can be considered a “golden generation” – men who joined the military voluntarily in the early 90’s as conscripts, and have been an important part of the development of the EDF since then. They take their duties very seriously and have a common understanding of what is necessary for the defence of the country. With that sort of support, you can face down any minister without wavering because you know that the next guy in line is just as serious as you.

  6. Cienītie! Man tā jūsu vāvuloshana par to ka AM sektora augstākajā līmenī un “valdībā” kā tādā viss nav gluzhi kārtībā (ir dirsā) ir līdz kaklam.
    Vienreiz pateicāt pietiek- pārējie (arī es) saprata un vairums piekrīt.
    Nezinu ko VB te gribēja likt kā prioritāti- veldri vai Zirgus (Caps Locks), bet man domāt to ideju par zirgiem kā mobilitātes platformu var APSPRIEST.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.