(Lai nu kas, priekšpēdējais latvju ticīgais komunists Boriss Pugo ir bijis absolūti izpildīgs, paša ieskatā godīgs cilvēks. Bet savā ticīga komunista godīgumā viņš, kā teic Igors Iļjinskis, ir PSRS saglabāšanas vārdā izdevis pavēli Gosizdata tipogrāfijas ieņemšanai Rīgā, lai bloķētu nacionālisma un separātisma tieksmes. Savukārt, pašu Pugo, kā teicis pats neilgi pirms nāves, ir par pieckapeiku […]
PSRS prezidenta un KGB priekšsēdētāja slepenā operācija ‘Pučs’. Borisa Kārļa dēla Pugo kļūda un mīklainā nāve. Metloks, Iļjinskis, Polinovs, Javļinskis, Vadims Pugo — Mazās piezīmes
Par Pugo laiku Latvijā no tuvu stāvošām personām dzirdēts, ka bijis par kārtu labāks par Vosu – pieticīgs, sakarīgs un bez pārlieka fanātisma. No sērijas – Voss būtu iztrenkājis Radošo plēnumu, Pugo esot teicis, ka cilvēkiem ir tiesības paust viedokli. Tā teikt, tāds sarežģīts idejiskais komūnists – pragmatiķis un ne radikālis. Uz darbu esot braucis pats ar savu žigulīti, kamēr Vosu, knapi kustošu, vienmēr šoferēja.
Tas tā, drusku cits rakurss. Cik saprotu, esot nojautis, ka LPSR 1. sekretārs ir pārejošs amats, un tamdēļ arī karjerai redzējis iespējas tikai Maskavā. Uz Maskavu gan Gorbačovs esot savācis uzzinot, ka nerunā latviski (runāja, bet vāji – saprata visu. To man teikuši cilvēki, kas ar Pugo bijuši personiski pazīstami).