vara bungas: Vēlamais (mums) iznākums no RU-US/Big5 NATO/ EDSO sarunām – tās izbeidzās bez rezultāta, nesākušās vai pēc pirmās domu apmaiņas tūres. Ja kāds sajuties tik spēcīgs, lai atbildētu par savu bazaru un uzbruktu – GO AHEAD! MOLON LABE… citādi nekādas skaidrības par to, kurš te ir patiesais WHO.
[..] So far, Washington has fallen into the trap of offering goodwill to the Kremlin and failing to tend the allies on time. It failed to inform the allies about planned talks with the Russians; it started to delay assistance to Ukraine in order “not to provoke” the Russians; it did not call the bluff of the “drafts,” thus sending chills through NATO allies; and it legitimized the drafts by accepting another call with Putin. Washington keeps entertaining “talks about Russian security concerns.” All while Russia is the security concern, calmly preparing for another invasion.
As long as Washington does not say clearly that it rejects all and any Russian demand about the security arrangements in any NATO member, Putin’s team is winning. Because if the White House’s response to the demand to give half of Europe to Russia is “we’ll see where it takes us,” the alarm among members of the alliance is growing. Alarm not about the Russians, but about the Americans — a position everyone had hoped not to be in after the upheaval of the last American presidency. We know what the Russians want, but we are confused about what the Americans want.
At the moment, once again, the goals of Moscow and Washington in resolving the crisis seem to be in completely different categories. Moscow really wants to create a new security architecture, in which it essentially retains the right to dictate half of European security and legitimizes its “sphere of influence;” Washington wants to eliminate the threat of war in Ukraine at all costs. Moscow’s goal is strategic; Washington’s tactical. Anticipated goals aren’t even in the same plane of reality. [..]
…Fend off the enemy
Sing out the jubilee
With all the fire we can breathe …
UPD1 Profesors gan uzskata, ka nepatikamas sarunas ir labākas par nepatīkamu skaidrību. Zīmīgi, ka sarunām RU-NATO un RU-EDSO pat politologi nepiešķir nekādu nozīmi. Reālisms (starptautiskās attiecības) triumfāli atgriežas.
vara bungas 
Nav saprotams, kādēļ ar RU šādi auklējas. Nav jāizdomā nekas jauns: jānokrata putekļi no Kenana Garās Telegrammas un jāsāk iegrožot. US taču labi izprot RU psiholoģiju; pie nopietniem draudiem RU atkāpsies, bet bezjēdzīgas sarunas par neiespējamiem un bezkaunīgiem “priekšlikumiem” ir tukša laika tērēšana. Masīvu ieroču partiju piegādes UA un draudi ievest tur US un UK vienības RU uzbrukuma gadījumā ātri visu izbeigtu.
Pieļauju, ka US šādi dresē EU. Paši būs aizņemti ar CN. No US viedokļa patiešām neizturams varētu būt parazītiski zemais DE aizsardzības budžets, ziemeļu straumes, RU “saprašana”, FR (kam ierādīja vietu zemūdeņu darījums) ne ar ko nepamatotā “stratēģiskā autonomija” u.tml. EU, iespējams, tagad tiek mesta ūdenī, lai mācās peldēt – ja “diženākais prezidents ASV vēsturē” uz to norādīja tieši, tad tagad Baidens – ar darbiem. EU šāda terapija varbūt arī ir nepieciešama, jautājums tikai, kas tās laikā notiks ar 3B, PL un vēl dažām valstīm.
Labs points par Kenana garo telegrammu (1946.) neatradu nekur latvisko tulkojumu, dīvaini, jābūt.
[..] At bottom of Kremlin’s neurotic view of world affairs is traditional and instinctive Russian sense of insecurity. Originally, this was insecurity of a peaceful agricultural people trying to live on vast exposed plain in neighborhood of fierce nomadic peoples. To this was added, as Russia came into contact with economically advanced West, fear of more competent, more powerful, more highly organized societies in that area. But this latter type of insecurity was one which afflicted rather Russian rulers than Russian people; for Russian rulers have invariably sensed that their rule was relatively archaic in form fragile and artificial in its psychological foundation, unable to stand comparison or contact with political systems of Western countries. For this reason they have always feared foreign penetration, feared direct contact between Western world and their own, feared what would happen if Russians learned truth about world without or if foreigners learned truth about world within. And they have learned to seek security only in patient but deadly struggle for total destruction of rival power, never in compacts and compromises with it.[..]
[..] (e) Everything possible will be done to set major Western Powers against each other. Anti-British talk will be plugged among Americans, anti-American talk among British. Continentals, including Germans, will be taught to abhor both Anglo-Saxon powers. Where suspicions exist, they will be fanned; where not, ignited. No effort will be spared to discredit and combat all efforts which threaten to lead to any sort of unity or cohesion among other [apparent omission] from which Russia might be excluded. Thus, all forms of international organization not amenable to Communist penetration and control, whether it be the Catholic [apparent omission] international economic concerns, or the international fraternity of royalty and aristocracy, must expect to find themselves under fire from many, and often [apparent omission].[..]
[..] In summary, we have here a political force committed fanatically to the belief that with US there can be no permanent modus vivendi that it is desirable and necessary that the internal harmony of our society be disrupted, our traditional way of life be destroyed, the international authority of our state be broken, if Soviet power is to be secure. [..]
[..] (1) Soviet power, unlike that of Hitlerite Germany, is neither schematic nor adventunstic. It does not work by fixed plans. It does not take unnecessary risks. Impervious to logic of reason, and it is highly sensitive to logic of force. For this reason it can easily withdraw–and usually does when strong resistance is encountered at any point. Thus, if the adversary has sufficient force and makes clear his readiness to use it, he rarely has to do so. If situations are properly handled there need be no prestige-engaging showdowns. [..]
(2) Gauged against Western World as a whole, Soviets are still by far the weaker force. Thus, their success will really depend on degree of cohesion, firmness and vigor which Western World can muster. And this is factor which it is within our power to influence. [..]
https://nsarchive2.gwu.edu/coldwar/documents/episode-1/kennan.htm
Man šķiet, Rietumos politiķi atradinājušies domāt tādās kategorijās.
Man šķiet ir jāpārstāj putroties.
Ar kategorijām nav nekāda sakara. Krievi neapdraud viņus, attiecīgi jautājums – kamdēļ kādam uztraukties? Uzskatāms piemers Dānija šonedēļ. Grasās sūtīt uz baltiju F-16 un veselu fregati. Kapēc? Kategorijas pamainīja? Nē. Vienkārši viņi labi saprot, ka tad, kad tiks galā ar 3B, nākošā krievu problēma būs viņi, kas maisa tikt klāt pasaules okeāniem.
Ir kaut kā jāsaprot, ka mūsu drošība ir mūsu pašu un reģiona kaimiņu rūpe. Pārējiem, un tas ir normāli un sagaidāmi – tā ir dziļi vienaldzīga. Tāpat kā mums ir vienaldzīgs tas, ka TR kašķējas ar GR.
Grieķi var teikt, ka, ņemot vērā, ka mēs, 3B, neizsakam protestus TR par viņu pretošanos 12 jūras jūdzu robežām un provokacijām vidusjūrā, esam atradinajušies domat TĀDĀS KATEGORIJĀS. Esam? Vai neesam? Vai mums dziļi pie kājas?
Šitā dziesma par to, ka rietumi mums kaut ko ir parādā, viņu pamacīšana, kādās kategorijas tiem domāt, kur tēret naudu, ir vienkārši fascinējoša.
Ir jadomā kā apvienot spēkus ar reģiona speletājiem.
Ir atšķirība vai tā uzvedas Latvija, kurai objektīvi mazas iespējas palīdzēt Grieķijai un cita lieta ir Vācija, Itālija, Spānija vai Francija, kuras VAR palīdzēt.
RU ietekme uz 3B un UA ir liela. RU ietekme uz EU un USA – maza. Un lielāka nepaliks, jo RU ekonomika ir mazāka kā Ņujorkas ekonomika. Tapēc arī neviens ārpus mūsu reģiona īpaši par šo visu nedomā. Uz pasauli vajag arī kādreiz paskatīties ārpus savas tuneļredzes. Krievi arī labi saprot, ka pasākumā iesaistīti ir reģiona spēlētāji – UA ar pakapeniski attīstītu raķešražošanu, kuru tā varēs ne tikai izmantot saviem mērķiem, bet arī ietirgot pa puscenu 3B ir murgs, kas ir jānovērš ASAP. Tad nu arī šodienas reālijas. UA, PL, 3B ar 500+ km raķetēm? Kruta? Nedomāju viss. Krievu ĢŠ tas ir totāls sarkanais līmenis.
UA, PL, 3B ar 500+ km raķetēm? Kruta? Nedomāju viss. Krievu ĢŠ tas ir totāls sarkanais līmenis.
Tas bija domāts no RU skatu punkta. Mums tās raķetes ir izdzīvošanas garants. Es ar visām 4 ekstremitātēm par. Krieviem tie ir kapu zvani.
NATO raķetēm no Varakļāniem līdz Maskavai “rukoij podatj”.
Kremlin jau ar pakaļa svilst, mūžīgi ar pielādētu ieroci aukstumā stāvet nevar (ja vien negribi kā ziemeļkoreja dzīvot)
Šitas ir uz patiesības pusi, lai gan laika ziņā te jārunā par gadu desmitiem, kas valsts līmenī ir “staidzama problēma”. Ja RU nesalauzīs esošo dinamiku šajā eiropas pusē ar spēku vai diplomātiju, tad prognozes ir diezgan ar mīnuszīmi priekš viņiem ilgtermiņā. No tā arī steiga.
On the side note: Feigina saruna ar militāro apskatnieku Fjodorovu- tēma “RU viesošanās KZ ietekme uz RU plānu realizēšanu UA, kā arī RU-US-NATO “kantainā galda” sarunu rezultātu ietekme uz ģeopolitisko situaciju pasaulē vispār un reģionos specifiski”:
Daļēji nesaistīti, Lietuva plāno 2027/29 gadā atjaunot OMD: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1584909/lithuania-could-introduce-universal-conscription-by-2029-study
Sarkasma un ironijas pilna, bet tāpēc ne mazāk reālistriska A.Ņevzorova reakcija uz KZ notikumierm un ODKB (RU, BY un dalībnieku) iesaistīšanos tajos- vairāk domāts šeit aktīvo analītiķu un kometētāju atslodzei ( kuri saprotkrievu valodu):