Ieraksts Telegramā:
[..]
- На сегодняшний день существуют следующие варианты:
а) в Кремле очень умные – войны не будет. Продолжится блеф, нагнетание и раскачка Украины невоенными средствами – энергетика, дипломатия, информация, внутреннее недовольство.
б) в Кремле умные – наступление ВС РФ в зоне ООС под флагом «молодых республик», достаточно по их мнению, чтобы толкнуть Украину к политическому кризису и припугнуть колеблющуюся часть Запада в пользу замирения Украины по варианту Минск-2, Минск-3. В сочетании с мерами из первого пункта так вообще.
в) в Кремле дураки – наступление в зоне ООС под открытым флагом/в варианте «миротворцев», одновременно – попытка отсечь Украину от моря – т.е. активные открытые боковые действия на Азовском и Черноморском побережье. В случае успеха этот вариант даёт им огромные преимущества и создаёт нам грандиозные проблемы, например, лишение экспортных путей. Но успех будет очень проблематичным, учитывая ответные действия ВСУ и реакцию Запада, включающую военную и политическую помощь.
г) в Кремле – идиоты. Вооружённая провокация на беларусской границе, пограничный конфликт Беларуси и Украины, РФ как союзник Беларуси/миротворец пытается «…принудить Украину к миру», удары по Киеву, попытка Киев окружить + один из предыдущих вариантов. Данный способ даёт два преимущества – размывается вопрос о санкциях (по крайней мере можно торговаться – «мы тут не при чем, это все Украина и Беларусь начали»), и имеет хорошие шансы на серьёзный политический кризис в Киеве. Плохой он потому, что блокировать озлобленный четырёхмиллионный город – идиотская затея. И потом – до него ещё нужно дойти, что будет отнюдь непросто.
д) в Кремле – полные идиоты.
Полномасштабное наступление на Украину с масштабным применением авиации, флота, сухопутных и воздушно-десантных войскс включающая все предыдущие варианты.
Чревато огромными потерями для наступающих и тяжелейшим экономическим и политическим ударом по РФ.
Проблема получения хоть каких-то внятных военных результатов, проблема закрепления их политическим путём, проблема удержания захваченных территорий, проблема кризиса в самой РФ.
Я даю по процентам:
Вариант а) – 5-10 %,
Вариант б) – 80 %,
Вариант в) – 10-15 %,
Вариант г) – 10-12 %,
Вариант д) – 5 %.
В сумме получается больше 100 % потому, что эти варианты носят перекрывающийся характер.
Проценты на успех российских действий:
а) 5%.
б) 15-20 %.
в) 15-25 %.
г) 5-7 %.
д) 10-15 %.
Отсюда, наибольший соблазн у них (в силу наибольшей вероятности успеха) у варианта в) ООС + действия с Чёрного моря, и б) ООС в сочетании с попыткой раскачать внутри.
Как видим, никаких ракет на Киев и страшных захватов Харькова пока не вырисовывается.
Любые действия под открытым флагом – практически самоубийство для российской внешней политики.
Другое дело, что всегда есть вероятность определённых процессов в голове отдельных кремлевских сумасшедших, которую тоже нельзя сбрасывать со счетов.
А с другой стороны – до сих пор российская внешняя политика демонстрировала весьма рациональные способы и средства достижения своих, пусть даже иррациональных целей.
Так что я прогнозирую попытку (если уж они ее предпримут) провести наступление на наши силы на уже существующем фронте – в зоне ООС, под флагом молодых республик, в сочетании с попыткой раскачать ситуацию изнутри (хотя и не исключаю так уж чтобы совсем и других вариантов).
В общем, отобьёмся.
И не просто отобьёмся, надаём.)
————
Нужно помнить, что в это время Вы будете слышать и получать прямо в телефон, сообщения типа:
- Диверсанты атаковали Печерск.
- Украинские войска бросили Мариуполь.
- Батальон ВСУ сдался на милость победителей.
- Зеленский сбежал.
- Ермак тайно встретился с Путиным.
- Париж слал Украину.
- Германия договорилась про Минск-3.
- депутаты сбегают на чартерных рейсах.
- диверсия на атомной станции.
- отравили воду.
И прочая, прочая, прочая.
Выход один – верить только официальным государственным источникам. [..]
Saviem vārdiem
VB: es piešķirtu g) variantam lielāku % gan varbūtības, gan mērķa sasniegšanas ziņā.
UPD1 Maikla Kofmana pesimistiskais viedoklis saprotāmā valodā.
[..] Военные аналитики, которые думают, что политические лидеры принимают решения, основываясь на военных реалиях, часто, если не почти всегда, ошибаются. Политические лидеры могут легко страдать от военного оптимизма, военного пессимизма или целого ряда предположений, которые приводят их к выводу, что стоимость конфликта будет низкой, что борьба не будет долгой, что война будет короткой, даже если военные говорят им, что это может быть не так, и даже если военные дают им достаточно осторожные советы. [..]
vara bungas 
Paldies! Saistoša intervija. Rakstu kā ir: neko nezinu par šo vīru, tāpēc viņa uzskati par Ukrainas bruņotajiem spēkiem šķiet pārlieku optimistiski. Scenāriju analīze gan gana reāla. IMHO nepatikšanas varētu sākties no pašpasludināto republiku puses ar netīrām diversijām VVP manierē.
O.A. rezerves majors, karojis, bet pārsvarā kā izlūkošanas analītiķis, līdz nesenam laikam UA pārstāvis Minskas vienošanās komisijā un UA prezidenta administrācijas vadītāja padomieks, blogeris, personīgās izaugsmes koučs.
Tagad, manuprāt, topošais politiskais līderis, līdz ar to dziesmas tonalitāte arī attiecīgi jāvērtē.
Viņam nepieder tv kanāls vai divi, bez tā UA lielajā politikā nav, ko darīt – citādi ietekme apmēram tāda kā Saeimas deputātam t.i. nekāda
Tie, kam pieder tie kanāli, paši jau notiekti neist pa priekšu, bet atradīs kādu personu ar ambīcijām un izredzēm.
Vispār šitas viss atgādina kaut kādu rēķināšanu no abām pusēm pirms operācijas Bagrations 2.pk.
Varianti bija vairāki, krievi izmantoja it-kā visstulbāko – uzbruka kur it-kā mazākā jēga un izplēsa caurumus frontes vietās, kur armijas grupa “Centrs” bija visvairāk flangos nocietinājusies. Nevis izmantoja vājās vietas(kā gaidīja vācieši), bet paši tās izveidoja. Izdarīja visu pretēji aprēķiniem, gan saviem, gan pretinieka. Vienīgais bonuss bija, ka veiksmes gadījumā kaput pienāk gan “Ziemeļi”, gan “Dienvidi”, kā arī BLR ir tuvākais ceļš līdz Berlīnei. Krieviem bija doma, ka nevajag darīt to, ko sagaida un tas atmaksājās.
Ne vienmer saliekot visu kopā mēs varam izdarīt secinājumu par uzbrukuma virzieniem šitik samezglotā situācijā. Vienīgais, kas ir skaidrs, ka pēc kāda laiciņa krieviem būs pietiekami spēki pa praktiski visu perimetru – aizstāvja murgs.
Atbilstoši KF pasaules redzējuma loģikai viņus apdraud tikai un vienīgi NATO (iepriekš pēc aptaujām spriežot galvenais drauds bija LV un EE un kaut kur trešā vietā ASV), ko viņi arī skandina prasot garantijas no NATO tagad. Tātad viņiem būtu loģiski visus labākos spēkus izvietot pret šo “apdraudējumu” pastāvīgās kazarmās. A pret Ķīnu vien robežsargus atstāt.
Ja sajutīs via zdomās, ka Ukrainai nevar uzbrukt, tad augstāk minēto spēku koncentrāciju pamatos, kā savas teritorijas R daļas nostiprināšanu pret mūsu radītiem draudiem.
Spriedze mūsu austrumos kā kovida mutācijas – uz palikšanu. Attiecīgi, ja gribam izdzīvot tik toksiskā vidē aizsardzības politikai jābūt kā FI vai Taivānai vai Singapūrai. Un protams vienots 3B kara apgabals.
Skaidrs protams, ka ne mēs viņus, bet viņu mūs gan reāli apdraud un faktiski jau karo ar mums tagad (kaut vai delfi un tvnet komentāros).
Es pilnīgi piekrītu, ka vienotībā spēks (šeit domāju vienotu 3B kara apgabalu). Traucē tik tas princips, kur 2 latvieši, tur 3 partijas.
Būtu jau labi, ka būtu 3 partijas. Diemžēl no latviešiem tikai ~1% ir partijās.
atceramies, kā mums iet ar digitāli precīzām un ar izcilu reputāciju apveltītajām koncentrīnēm.
Kāds, bļin Baltijas kara apgabals..
Ja Kalvīša stipendiātiem sarkanā līnija ir OMD (pamatoti), tad vienota Baltijas operacionālā telpa jau ir pavisam noteikti sadegušās sarkanas lampiņas galvenajā Kremļa kabinetā..
tāpēc jau ir stress – stratēģiskais sabiedrotais aizvienstiprāk spiež uz vienu pusi, kuratori – uz otru
Huan Pereras:
200% DEAD ON!
It sevišķi par latviešiem un partijām. Diemžēl.
Savā ziņā tas ir mūsu lāsts…
Būtu labi tikt no tā vaļā. Bet beidzamie 30 gadi uzskatāmi cerību nedod.
Ir jāmaina Tautas pri kastaņas izvēles SISTĒMA.
kad izdevīgi, tad piesauc tieši augstākminētās valstis. Kad nav izdevīgi, tad graubē par viedo aizsardzību, itkā sētā vēl 2015. gada sniegs.
Ņemot vērā ievērojamu Krievijas spēku koncentrāciju Baltkrievijā, kā jums šāds scenārijs – ļaunie banderovieši nogalina Lukašenko, Putins pārņem varu Baltkrievija un iet atriebties.
Neticu (Smiļģis (c))
Labāk, ir drošas ziņas, ka Kijeva aktīvi strādā pie atombumbas.
Banderovieši ir nestabili ļaudis, nācās pārņemt kontroli un, būtībā, izglabt pasauli.
Nav tālu no patiesības 😉
https://tsn.ua/ru/ukrayina/v-ukraine-mogli-ostatsya-atomnye-bomby-kotorye-mogut-prevratit-vraga-v-radioaktivnuyu-pyl-358186.html
a kurš te joko ?
Perfekts scenārijs 🙂
ticamībai, nelielu bumbiņu ar visu padomju tehnisko pasi no kādas RU noliktavas var arī iedabūt Ukrainā svinīgai atrašanai.
Ja par trakajiem variantiem, tad kā būtu, ka februāra vidū Baltkrievijas un Krievijas apvienotie spēki ieiet Daugavpilī un pēc dienas Rīgā. Paziņo, ka Krievijai tāpat vairs nav ko zaudēt un viņiem viss pie kājas. Vai nu rietumi uzsāk atomkaru vai arī beidz muldēt muļķības un ķeras pie ultimāta izpildes. Līdz šim Krievija ir spējusi pārsteigt pasauli un nolikt to uz pauzes. Nekāda veida uzbrukums Ukrainā pasauli vairs nepārsteigs, bet iebrukums Latvijā gan!!! Šī plāna skaistums ir tajā, ka tam ir ļoti grūti noticēt!!! Vārdu sakot, kas neriskē, tas nedzer šampanieti.
Es par šo jautājumu līdzīgi domāju. Noliekott 3B uz ausīm, bonusu ir vairāk nekā daļa UA iekarošanas perspektīva- sevišķi, ja ņem vērā, ka RU lēmumus pieņem un īsteno ne vienmēr tik daudz racionāli, cik no gopņika krituma psioloģiskā pārākuma pozīcijām. Ar Krimu oa liekam taču prokaķilo!
Ieskatam vēl viens viedoklis šajā sakarā:
https://www.la.lv/nevis-cinitaju-bet-kaujamu-aitu-mentalitate
Ar to Suvalku koridora “noslēgšanu” no krievinieku puses nav nemaz tik vienkārši, kā to pauž. Ļoti daudz kas par to tēmu ir mīts un bubulis.
Vienkārši nav arī divus pirkstus rozetē iebāzt un piedzīvot konsekvences. Kas attiecas uz Suvalku koridoru un jebkuru citu militāro situāciju, tad atliek uz to paskatīties no startēģiskā, operatīvā un taktiskā viedokļa in izvērtēt ieguvumus un zaudējumus katrai no pusēm, censoties kontrolet konkrēto apvidu, un izvērtēt to pēc MDMP principiem, sagatavojot Intel Prep of Battlefield, izvērtējot iespējamos situācijas attīstības variantus: sākot ar visbīstamāko savējo spēkiem, turpinot ar iespējamo no pretinieka puses un beidzot ar “saulaināko” sev,ņemot vera apvidu, klimatu, savējo un pretinieka spēku samēru un pretinieka darbības doktrīnu konkrētajā situācijā.
+100
Par ko tu, vara bungas, liec tos plusus?
Es atceros, kā tu uz pakaļas tupdamies aizstāvēji Rudenko, kad es izanalizēju viņa pausto “izdzīvošanas programmu” un teicu, ka viņš ir fuflagons (latviski – ne pārāk kompetents cilvēks šajā jomā), Tu sabozies.
Tev, vara bungas, vienmēr autoritātes šķiet tie, kuri ir, kā viņus tur tagad sauc – influenceri.
Tu esi naivs.
Labāk sāc publicēt Lāču Andreju (kurš SUB (SUV) mācīja, to tiltu margu staigātāju, kurš mācīja SUV un OMEGU pa jumtu korēm staigāt, to daudzo nezināmo veču pieredzi, kuri māca, kā ne tikai izdzīvot, bet pilnvērtīgi dzīvot meža apstākļos.
Ar to, ka Tu ievieto klipu, kā mežā plastmasas pudelēs bites turēt, ar to ir par maz.
vismaz publiski LV uzreiz aizlec uz trešo-saulaino variantu.
Jā, mūsu “viedo sirmgalvju” rīcība uzkrītoši pēc tā izskatās- turklāt ar apskaužamu regularitāti.
Par Suvalku koridora “noslēgšanu” no krievinieku puses ironiski izsakās arī NATO analītiķi, ne tikai es un kādi “sarkanās gvardes” leitnanti… .
Retorikā, sofistikā un pat demagoģijā neesmu mazāk spējīgs. Ja kāds tur viens grib būt agresīvs, to pašu dabūs pretī.
Un man ir vienalga, kur tu bāz savus divus pirkstus. Tas, ka tu savirknē savā tekstā dažādus vārdus – spēks, pretinieks, doktrīna, apvidus un citus, tas nekādi nav saistīts ar Suvalku koridoru.
Vārdu savienojamību jau kādreiz pirms tevis veica Ilfa un Petrova Benders, braucot vilcienā… .
Liktoram.
Tavos komentāros ir lasāms aizvainojums un pat aizkaitinājums (acīmredzot neesi pazīstams ar MI – atvaino- Militārās Izlūkošanas terminoloģiju), kas plūdeni pāriet aizskarošos epitetos tipa “sarkanās gvardes” utt., ko arī vienā no mūsu iepriekšējiem dialogiem šeit demonstrētā, man nesaprotamā Tava jūtība jūtība pret konstruktīvu kritiku, un dažiem sarkastiskiem izteicieniem, reaģējot uz tiem sāpīgi un vāji slēptunepamatotu agresīvu reakciju. Tas izskatās pēc izskatās vai nu pēc PTSD sekām, vai argumentu trūkuma. Ar šo negribēju Tevi aizvainot, vienkārši pēc Taviem vārdiem šeit un Tavas reakcijas rodas pamatoti jautājumi – kāpēc tā? Neapvainojies- ja vari. Kā jau teicu- aizvainot negribēju, ja aizvainoju- atvainojos. Ja nevari vai negribi atvainošanos pieņemt- darīšana Tava, man no tā ne silts, ne auksts.
Vienīgais, kā varu palīdzēt šajā situācijā- ieteicams ir veikt elpošanas vingrinājumus psihes (emocionālā stāvokļa) noturības stiprināšanai- Tev kā specnazietim par tiem būtu jābūt dzirdējušam- vismaz. Es, nebūdams Tava līmeņa “specs”, šīs lietas zinu un pats arī praktizēju. Jo- ir vajadzība pēc šis prakses. kura ir veidojusies vairāku demsitu gadu un dažu traumatisku notikumu rezultātā.
Tālāk pēc būtības atbildēšu un paskaidrošu savu iepriekšēj oatildi, jo no Taviem komentāriem redzu, ka ar terminoloģiju un analīzi MI griezienā esi mazpazīstams (atkal- tas nebija apvainojums vai pārmetums;)):
1. Tavs citāts: “Ar to Suvalku koridora “noslēgšanu” no krievinieku puses nav nemaz tik vienkārši, kā to pauž. Ļoti daudz kas par to tēmu ir mīts un bubulis.”
Šim Tavam apgalvojumam par Suvalku koridora vērtējumu nesekoja ne Tavs racionāls skaidrojums, ne atsauces uz Tevis pieminētajiem NATO analītiķu avotiem – ne pirmajā Tavā komentārā, ne tam sekojošajos divos pārējos. Un kamēr neesi neko tādu piedāvājis-tas viss ir par neko.
2. Tāpēc es piedāvāju savu skatījumu uz situāciju no militārās izlūkošanas viedokļa, ar kuru man savulaik bija visnotaļ ciešs sakars. Mēģināšu, kā saka, “uz pirkstiem” paskaidrot.
1) Tavs citāts: “Tas, ka tu savirknē savā tekstā dažādus vārdus – spēks, pretinieks, doktrīna, apvidus un citus, tas nekādi nav saistīts ar Suvalku koridoru.”
Šādus vārdus var teikt tikai cilvēks, kurš ir ļoti tāls no militārās izlūkošanas un militāro operāciju plānošanas un realizēšanas- atvaino, ja aizvainoju-ATKAL.
Suvalku koridors, tāpāt kā jebkurš cits atslēgas apvidus punkts/ rajons (šajā gadījumā tam ir vismaz operatīvā, ja ne stratēģiskā nozīme), kurš var pie vieniem apstākļiem pozitīvi ietekmēt vienas karojošās puses militāro operāciju (piemēram- uzbrukumu), pie tiem pašiem apstākļiem var negatīvi ietekmēt otras puses militāro operāciju (aizsardzību) – un otrādi;
2) Lai izvērtētu konkrētā apvidus ietekmi, tas tiek vērtēts MDMP (Military Decision Making Process) ietvaros, kura mērķis ir sagatavot savu militāro operāciju tā sekmīgai īstenošnai, izvērtējot savējo spēku, pretinieka spēku samēru un iespējas, apvidus raksturojuma iespaidu uz militāro operāciju īstenošanu, pretinieka spēku militāro doktrīnu vispār un taktiku, kādu tas var izmantot dotajā apvidū pret mūsu spēkiem (turklāt, vērtējot iespējamo pretinieka rīcību, tiek pielietots izlūkpošanā plaši izplatītais princips “pagriezt karti ar pretinieku uz sevi”- t.i., paskatīties uz mūsu pozīcijām no pretinieka pozīciju puses un izvērtēt, kā mēs pretinieka vietā karotu pret sevi);
3) Tālāk ši MDMP ietvaros notiek IDP (Intelligence Preparation of Battlefield- Kaujas Lauka Izlūkošanas Nodrošinājums): notiek apvidus analīze un tā ietekme uz savējo un pretinieka spēku pārvietošanos/ manevra iespējām; klimata/laika apstākļu pozitīvā un negatīvā ietekme uz savējo spēku un pretinieka darbības iespējam apvidū; visa iespējamā informācija par pretinieka spēkiem: skaitliskais sastāvs, karaspēka veids, bruņojums, kauju pieredze, pielietotā taktika utt. Šis darbs IPB- parastā valodā- izlūkošanas nodrošināšana notiek nepārtraukti;
4) Tālāk pieslēdzas operatīvie plānotāji ( piedalās arī izlūki,var tikt pieaicināti nodrošinājuma vīri utt., pēc vajadzības), kuru uzdevums ir- izmantojot visu augstāk savākto informāciju, izstrādāt trīs iespējamos savējo darbības virzienus (operāciju plānus), ņemot vērā sekojošu nosacījumus:
VISBĪSTAMĀKAIS (MUMS) DARBĪBAS VIRZIENS- pretinieks darbojas viņam visizdevīgākajos un vislabākajos apstākļos,bet mēs- sev vissūd.kajos apstākļos ar mums praktiski garantētu sakāvi;
VISLABVĒLĪGĀKAIS (MUMS) DARBĪBAS VIRZIENS: diametrāli pretējs iepriekšējam – mums viss ir un būs šokolādē, bet pretiniekam – arī, tikai citas konsistences un smakas;
VISREĀLISTISKĀKAIS (MŪSU) DARBĪBAS VIRZIENS: operācija tiek izstrādāta, ņemot konkrētā pretinieka visiespējamāko rīcību dotajā apvidū un laika apstākļos, viņa zināmo taktiku un pieredzi.
Šie varinati tiek izstrādāti salīdzināšanai, lai izvērtētu, kurš no tiem dotajos apstākļos var tikt realizēts ar visaugstāko ticamības pakāpi, un atbilstoši tam izvēlas savas operācijas konceptu.Vēl viens pluss šo trīs rīcibas variantu salīdzināšanai irt as, ka izvēlotiesvienu savasoperācijaspamatam, tiek sagatavoti savējie spēki gadījumam, ja viens variants pēkši pāriet otrā vai trešajā- lai sagatavotu savējospēku reakciju zaudējumu samazināsanai tad, ja realizēja sliktākais variants, vai, gluži otrādi-kauas situācija izvēršas mums parlabu un tā ir nekabvējoties jāizmanto, lai uzvarētu ar mazāku samaksu par šo uzvaru.
Kaut kā tā. ceru, ka man Tev izdevās daudzmaz saprotami paskaidrot.
Jauku vakaru.
P.S. Nezinu, ar ko Tev patīk “sarkanā gvarde”, bet eszinu vismaz divas citas, balto un Francijas Imperatora ieskaitot. Te būs mazliet vairāk informācijas par gvardi un tās izcelsmi:
https://vesture.eu/Gvarde
https://lv.wikipedia.org/wiki/Balt%C4%81_kust%C4%ABba
https://lv.wikipedia.org/wiki/Balt%C4%81_kust%C4%ABba
M.Feigins un A. (O.) Arestovičs – ” Ziemas karš” – būt vai nebūt? N ja būt, tad kādā formātā?
Spēku Samērs:
Kungi, nākošnedēļ uz Ukrainu tiek vesta humanitārā palīdzība. Ja kādam ir ko piemest, tad dodiet VB ziņu.
varabungas@yahoo.com