Dienas grauds


vara bungas: Pirmajā video labs detalizēts Oļega Ždanova komentārs par spēku dispozīciju uz šodienu. Sakrīt ar mūsu novērojumiem. Otrajā video dažas tēzes jauztver kiritiski, ja pamanīsiet, kaut ko noderīgu pielietošanai LV apstākļos atzīmējiet to komentāros.

– nepiekritīšu, ka TB2 un tiem līdzīgie ir neuzvarāmi. Nonākšana tiešā redzamībā un EW paņēmieni ļauj ar tiem cīnīties. Horizontālā maskēšanās samazina efektivitāti. Lībijā ir bijuši gadījumi, kad Pancir tos trieca nost.
  • UA ir vaiāk kā 9 TB2 kompleksi (pa 3 lidaparāti katrā);
  • Civilos mobilos sakarus abām pusēm izdevīgāk saglabāt, nekā iznīcināt;
  • GLONASS nedarbojas UA? Šaubos;
  • Ielu, ceļu norādes kara laikā jānoņem momentāli.
  • Nav nekādas atsevišķas “plazmas strūklas” tā ir tā pati kumulatīvā.
  • Speciālo operāciju spēku grupu maskēšanās par civilajiem un 5.kolonnas iizmantošana. Paterns: vispirms SOS un nemiernieki, tad desants, tad galvenie spēki.
  • Zaudējumu skaits (nepieņemamie zaudējumi) nav atturēšanas faktors RU gadījumā. Tikai galas mašīna.
  • Humānos koridorus RU izmanto, lai pavirzītos uz priekšu.
  • Ieroču dalīšana bez kontroles, visiem gribētājiem, pierādījusies neveiksmīga. Tomēr TA glabā ieročus mājās.
  • Plānošana is the key.

64 domas par “Dienas grauds

  1. Jā, Ždanovs labs, piefikseju viņu kara sākumā šai pašā Politeka kanālā, pirms tam biju tādu ekspertu palaidis garām. Var jau gan būt, ka kamēr nebija karš, viņu neveins arī neintervēja īpaši.

  2. Pirms kāda laika, ja nemaldos, Baidens teica, ka ja nošaus kādu amerikāni, būs smaga atbilde – kaut ko apmēram tā – we will forcefully answer. Tagad ir nošauts nevis vienkārši amerikānis, bet amerikāņu žurnālists, kurš turklāt bija ar visām preses zīmēm apzīmēts. Nu un ko – Baidens tagad neko?

    • Baidens nerunāja par nato teritoriju? Žurnālistam realizējās profesionālais risks, neredzu pamatu tomahauku zalvei pa kremli

      • Cik atceros redzēto, tad runa bija par karadarbību Ukrainā. Bet kurā runā tas bija, tad tā kā linkus nekolekcionēju (izņemot ko ļoti būtisku), ir jāmeklē tagad video un jāpārskata Baidena runas. Nav tik daudz laika man.

  3. “GLONASS nedarbojas UA? Šaubos”

    There might be at least some truth to that. It is not quite clear how reliable and good the coverage is. In addition, Russians are definitely using EW to disrupt GPS, I wouldn’t be surprised if there were negative consequences for their systems as well. In any case, the Russians started the war with the presumption that GPS/GLONASS would be unavailable. That is probably the reason why they rely more heavily on maps and why they are having difficulties with manouvering various troops.

  4. Mazliet paskatījos Latiņinas interviju ar Ždanovu un teikšu, ka viņš jau no sākuma pasakas stāsta par neredzamiem un efektīgiem bairaktariem. Patiesībā tiem nav stealth formas un radari tos lieliski redz Ukrainas līdzenumos un krievu pretgaisa tehnika var tos viegli notriek, bez tā tie ir pilnīgi neaizsargāti pret krievu iznīcinātājiem. Tiem vajag lidlaukus un apkalpošanu, bet lidlaukus krievi bombardē. Līdz ar to Ukrainas apstākļos to efektivitāte ir zema. Es sekoju youtubā karam Ukrainā un esmu redzējis tikai dažus ukraiņu bairaktar pielietošanas video, kamēr azerbaidžāniem Karabaha karā tādu bija desmitiem.

    • Video parādīšanās biezums atkarīgs tikai no PR stratēģijas un neko nepasaka par efektivitāti. Kad RU PGA nostāsies un nogruntēsies aizsardzības pozīcijās TB2 efktivitāte kritīsies. Lībijā tie krita pārsvarā no Pancir darbības.

      • un Pancirs pārsvarā zaudē kaujā ar jaunāko modeļu John Deere traktoriem… 🙂
        vispāt šis zemnieku fenomens iees mācību grāmatās.

      • Loģika saka, ka Ukrainai vajadzētu pēc iespējas vairāk rādīt savu TB2 uzvaras. Tas paceļ kaujas garu. Tomēr nerāda. Lībijā bija eksporta Pancir, kas ir sliktāks par tie kurus krievi izmanto Ukrainā. Tātad Ukrainā tam jābūt vēl efektīgākam. Liekas, ka Sīrijā vēl izmantoja Tor pret TB2. Par citu RU PGA pret TB2 efektivitāti maz zināms. Starp citu, youtube bija labs video, kur Karabahā azarbaidžāni speciāli nogaidīja kamēr Tor iebrauc garāžā un tad sašāva to ar dronu kamikadzi, nevis uzbruka tam ar TB2. Tas kaut ko liecina. Noteikti krievi Ukrainā arī izvietojuši mobilo radaru sistēmas un izmanto radaru lidmašīnas, tas ļoti apgrūtina TB2 efektivitāti.

        • Es atkal dzirdēju versiju, ka ru gūstekņi apgalvo, ka pantciri ņifiga neredz bayraktarus, bet tos redz buk’i. Kaut ir redzēti video, kur bukus no gaisa iznīcina itkā bayraktari…

          • Tiešām bija ukraiņu video ar TB2 kurš tēmē uz Buk, bet tur Buks nebija ieslēgtā stāvoklī. Gūstkņiem nevar īpaši ticēt, tie stāstīs visu ko tiem liks.

            • Ukraiņi dabūjuši jau vismaz pāris pantcirus kā trofejas pašu nenodedzinātā veidā, tad jau varēs saprast, redz vai neredz bayraktarus…

        • Ļoti plaši tiek publicēti abu pušu zaudējumi OSINT kanālos. Pašlaik vēl nav bijis pilnīgi nekādas informācijas par, pat iespējamiem, TB2 zaudējumiem. Ja krievi tos tiešām spētu notriekt, Tev nešķiet, ka par to sāktu parādīties kāds info? Bildes no kāda objekta avārijas vietu, ko varētu censties iestāstīt, ka tur nogāzies TB2? Nekā no tā nav.

    • Un kā tad izskaidrot divus Bairaktar triecienus tieši pa Buk iekārtām un pa Tor iekārtām? Tas viss ap Hersonu, līdzenumā, ja jau “radari tos lieliski redz Ukrainas līdzenumos”?
      Bet galvenais – ka krievi nav spējuši parādīt NEVIENU notriektu? Rāda vecas bildes no Karabaha

        • Krievu PGA specu 2 galvenie atrunāšanās motīvi:
          1. Pancir, kad to sašāva bija izslēgts vai beigušās raķetes un patronas (nepieminēja vēl trešo, ka apkalpe guļ);
          2. Krivizna zemlji – zeme esot apaļa izrādās. Tāpēc radars neredz kas tur aiz horizona par tusiņu.

            • Piekrītu. Bet galvenais motīvs jau viņiem saglabat seju, saglabāt mītu, ka neuzvarami. Skaidrs, ka TB-2 jau nu viņiem ir viegls mērķis. Un nenovērtēt krievu PGA arī būtu muļķīgi! Uzskatu par panākumu, ka tas TB-2 arī kaut ko ir pamanijies saspridzināt.
              Par to mazo video skaitu varētu arī būt ka UA TB-2 ļoti taupa un izmanto maz un tikai ļoti svarīgu mērķu sasišanai (TOR, BUK, vadības centri) ar precīzu trāpījumu.
              Ja mēs TB-2 pirktu, tiek vajadzētu katram kompletā UAV Factory saražot samērā līdzīgus 20 bezpilotniekus bez jebkāda miltāra piemērojama, kā mērķus. Pancir ieraugot, ka tam lido virsū veseli 21 TB-2 satrauktos un izšautu visas 12 raķetes. Iespēja 50 / 50, ka īstais TB-2 paliktu ierindā.

              • Šī ir doma. Izraēlai bija Pretaku ietaise kura izskatījās kā tanks, bet šāva 30km. Pretinieks spiests baidīties no jebkura tanka, nevar zināt vai šis šauj 4-5km vai pa 30km. Šādi piespiestu izšaut visu munīciju.

            • vienīgi konflikts iet aptuveni 500 h. – pat ja griež 24/7 režīmā.
              Ja pancirs nav atvests uz fornti 5 minūtes pirms resursa beigām, kas nav īpaši ticami, tam būtu jāfunkcionē vēl ilgi.

          • Es tagad speciāli pameklēju youtubē ukraiņu TB2 triecienus pa krievu PGA. Lūk ko atradu:




            Nezin kapēc tikai Buki un visi IZSLĒGTĀ stāvoklī.

              • to Truecounter
                Kādas ir “izslēgta” Buka ārējās pazīmes? Buk raķetes atrodas paceltā stāvoklī ~45% un platforma uz kuras tās atrodas nepātraukti kustās, acīmredzot pagriežas pret iespējamiem mērķiem. Video ar ukraiņu TB2 triecieniem pa Buk, to raķetes ir nekustīgas horizontālā stāvoklī. Tavā video kur Buk ir mežā, tā raķetes arī ir horizontālā stāvoklī.

        • Ja konkrētās iekārtas apkalpe bija izgājusi krūmos pasēdēt, tad jebkurā gadījumā iekārta stradāja diviziona sastāvā, kur visas baterijas pārklāj viena otru.

              • Pozīcijā var būt ir, bet nedarbojas. Kā es jau rakstīju, ieslēgtam Buk, tā raķetes atrodas paceltā stāvoklī ~45% un platforma uz kuras tās atrodas nepātraukti kustās, acīmredzot pagriežas pret iespējamiem mērķiem.

                • Paceltā stāvoklī ir pareizi (tas nedaudz samazina reakcijas laiku, bet nav obligāti), bet par “grozīšanos” ir fantāzija. Jebkurā gadījumā visa šī krievu buku izdauzīšana liecina par to, ka pat tur, kur tie ir, neeksistēja nekāda funkcionējoša pretgaisa aizsardzības sistēma.

                  • Par nepātrauktu grozīšanos es tiešām nosāvu garām. Tomēr raķetēm jabūt paceltā stāvoklī, lai ar tām varētu šaut

                • Mīļais, nekas tur negrozās, tās ir vadāmās raķetes, kādā virzienā vajag, tādā arī pagriezīsies pēc izšaušanas! Un dronu mēģināt sašaut ar bukiem tas ir tāpat, kā peli sist ar ekskavatoru, gan trāpījumu efektivitātes, gan izmaksu ziņā! Tāpēc jau šādām grupām (divizioniem) līdzi ir kaudze ar citiem transportiem, radaru staciju un pretgaisa zenītraķešu kompleksu ieskaitot, lai bukus aizsargātu!

                  • nemīļais, tagad tu pats ko jauc. Buk raķetes nav tik vadāmas, lai pagrieztos un lidotu uz pretējo pusi, ta kā uz mērķa pusi tām ir jāskatās.

  5. Par Glonass – Sistēmas koncepts ir diez gan labs, daži pat min, ka labāks par GPS, bet problēma ir tāda, ka krieviem trūkst Glonass satelīti, kas nozīmē, jo tālāk uz dienvidiem brauc, jo kļūda paliek lielāka… Latvijā Glonass normāli strādā, bet ļoti iespējams, ka Ukrainā jau tam ir problēmas. Satelītu daudzums nespēj nosegt visu Eiropu, tādēļ nemaz nebrīnos, ka ir problēmas. – Par Glonass nav paša izdomājus, bet augstkolā par tādu lietu runājā (LU ĢZZF)
    Par Ukrainas kartēm – pašiem ukraiņiem ar tām ir problēmas, vismāz pēc 2014. gada ukraiņiem kartes palīdz taisīt Norvēģija – finansiāli sponsorē, bet tik un tā, ir problēmas vēl joprojām ar kartēm. Kartes taisa ar AI palīdzību, daudz problēmas, bet vismaz beidzot kartēs ir īstie ceļi un ātri var ģenerēt kartes. ( Paši ukraiņi stāstīja, kad viesojās LGIA).

    • Glonassam strādā 23 n0 24 paredzētajiem/nepieciešamajiem satelītiem un ziemeļu puslodi tiem ir jāsedz labi.
      From the ground traces and visibility analysis of the above section it can be seen that
      GLONASS constellation has good coverage on the earth. And it has better coverage at
      high latitude. So from the coverage point of view GLONASS is more suitable to be used
      by high-latitude nations (such as Russia, Canada, and Australia)
      https://repository.arizona.edu/bitstream/handle/10150/606822/ITC_1999_99-02-6.pdf;sequence=1

    • Kara sākumā bija LU astronomijas institūta aicinājums visiem pārtraukt GLONAS satelītu monitoringu, kas novestu pie precizitātes krišanās līdz līmenim +/- kilometrs nedēļu laikā. Pasaulē ir daudzas institūcijas, kas nodarbojas ar lāzerlokāciju un nosaka precīzu satelīta atrašanās vietu. Koordinātas precizitāte atkarīga no satelīta vietas precizitātes, kas visu laiku dreifē un mainās. Nav monitorings, nav vietas laikā un telpā, ir lidojošs, raidošs bezjēdzīgs spainis.
      Nezinu, kā pašlaik, bet pirms pāris gadiem LGIA štatā bija pāris kadri, kas skrupulozi gāja cauri un salīdzināja ortofoto ar topo un veica izmaiņas manuāli. OSM kartes, cik paskatījos, apdzīvotās vietās ir samērā labā kvalitātē un ārpus pietiek, lai nafigētu. Tas, ka rašisti nemāk ekspotrēt un konvertēt ir viņu problēma un nāk UA par labu.

      • Vēl joprojām to dara, un ne jau viens kadrs, bet visi, kuri taisa Ortofoto. Salīdzina ar topo datiem un ģeodēziskajiem datiem. Process ir diez gan piņķerīgs, lai dabūtu ļoti precīzu ortofoto. Precizitātes ziņā pat, kādu analogu, grūti ir ko pielikt blakus.

        • Mani vienmēr ir fascinējis tas, ka bez tā, ka kadastrā ir pieejami visi mil objekti arī NBS kartes ir visiem pieejamas. Nu labi, trūkst pāris atzīmes tiltiem, ūdens šķēršliem, ceļiem un MGRS tīklojums, bet tas ātrumu nemaina. Pats bada laikos esmu uz LGIA kartēm licis pa virsu tīklojumu un printējis.

    • Varētu bišku plašāk izgaismot mūs – kas ir tās labās koncepta īpašības? Kurā parametrā labāks par GPS? Precīzāks vai kā citādi?

      • Īsi rokot inetā, nekādas lielās atšķirības neatrodu. Pēc novietojuma orbītā GLONASS esot nedaudz labāks RU platuma grādiem, bet tas arī viss. Kopējais pārklājums GPS un Galileo labāks. Šajā gadījumā gan interesē tikai precizitāte UA,
        Nekad neesmu sapratis lielo atšķirību starp civilo +/-3m un militāro precizitāti. Ja jānonāk no A uz B tad tas nespēlē nekādu lomu. Ja jāuzlaiž kāds gaisā, tad +/-3 m ir raķetes kļūda, ko var kompensēt ar pāris gramiem lielāku lādiņu

      • Kungi, tās visas ir pupu mizas, kuram ir labāks utt.

        https://galmon.eu/

        Šeit var online vērot, kuriem tiešām ir labāks. Sistēma nepārtraukti vēro no zināmām vietām un skatās, kuri satelīti cik precīzi ir izmantojami noteikšanai. Spoileris: precīzākie ir Ķīnas Beidou un EU Galileo. Krievu glonasam tur ir nepārtaukti gļuki jau gadiem ilgi ar to preciziāti. Uz etiķetes jau jebko var uzraksīt, bet reālie dati, ir reālie dati.

      • Drīzāk ir otrādi. Ne tikai militārajā, bet arī civilajā jomā, piemēram, robežpunktu koordināšu noteikšanā, ir iespējams panākt daudz lielāku precizitāti par amatieru +/- 3 metriem, viss ir atkarīgs no “redzamo” satelītu skaita, jo vairāk, jo rezultāts būs precīzāks, plus nolasīšanas reižu skaits, kur vidējais lielums būs ar +/- 10 cm kļūdu maksimums. Vēl ir arī “militārie” satelīti, kuri parastajām iekārtām nav redzami, tikai militārai izmantošanai, tādējādi palielinot redzamo satelītu skaitu un palielinot precizitāti. Glonasam satelītu ir mazāk, plus nav rezerves satelītu, kā tas ir GPS, jo tie verķi regulāri mēdz iziet no ierindas vai nepilnīgi uzlādēties no saules baterijām, bet arī Glonasam ir militārie satelīti. Galvenā priekšrocība Glonasam ir zemāka orbīta, tātad, tuvāk zemes virsmai, ātrāk aplido ap orbītu, teorētiski, retāk var izvietot satelītus pilnam pārklājumam. Ja ir vēlme vairāk uzzināt: https://expertworldtravel.com/gps-vs-glonass-vs-galileo/.
        Diemžēl, ir maz ticamas informācijas par Baidou- ķīniešu GPS analogu.

  6. Off-topic. Ir skaidrs, ka Latvijā aizsardzības sfērā trūkst cilvēki – zemessardzē un NBS. Bet kā šobrīd ir ar infrastruktūru uz austrumu robežas? Esmu šeit lasījis ideju par Latvijas pierobežas pārpurvošanu. Šobrīd liekas, ka mums uz austrumu robežas gandrīz vai Mažino līnija būtu vajadzīga ar Vērmahta aizsardzības elementiem no Normandijas piekrastes, lai neļautu austrumu kaimiņam ieskrieties. Varbūt, ka vēl pāris gadi mums ir laiks, vienīgi inflācija šādu valsts pasūtījumu diez vai atbalstītu. Skaidrs, kā arī tam visam cilvēkresursus vajadzētu, bet tas jautājums jau šeit ir iztirzāts. Protams, fantazēju, bet, jo vairāk skatos Ukrainas virzienā, jo vairāk šķiet, ka esam diezgan neaizsargāti. Bet šī nav panika, kad pienāks laiks, tad cīnīsies.

      • Diemžēl, šobrīd mums nav gandrīz nekā jēdzīga aizsardzības karam. Citēju: Nu, un kas tad ir Latvijas armijā? Kārkluvācietis Aizsardzības ministrs ar Vācijas pasi kabatā? Kurš nevienu dienu nav dienējis, un, iestājoties pirmajiem draudiem, aizmauks uz Briseli “saskaņot rīcības plānus”, lai tur arī paliktu uz mūžiem? Ģenerāļi bez reālu kauju pieredzes, kas viens otram piešķīruši pagonus, pat tālāk par augstskolas slieksni neejot? Pilnīgi demilitarizēta zona līdz Ādažiem, neskaitot pāris Zemessardzes vienības, kuri pat savā piemājas mežā pamanās apmaldīties mācību laikā? Un tik ražojam par NATO 2,5% no IKP Somu bleķa zārkus par miljoniem, kurus aizsardzības karā nav iespējams pielietot? Tukša un neaizsargāta robeža, kur pat žoga nav, kur starp Alūksni un Lūznavu militāristi parādās tikai atvaļinājumā? Kur iepirktie droni (mēs taču Latvijā sākām tos ražot, bet tagad pirksim no Turcijas?) Kur elektro/hibrīda militārie kvadri un motocikli, lai var klusu piebraukt ienaidnieka pozīcijai vai kolonnai un tikpat klusi aizmukt ar NLAWiem vai Javeliniem? Un pašgājēja vadāmās prettanku mīnas? Un kur, pie joda, ir kaut vai simboliska pretgaisa aizsardzība? Vai Ņujorkā gaida 5. panta iestāšanos? Neesam taču naivi, kamēr tie paši veči ar pagoniem, kuri sasolīja būt draugi Ukrainai, tagad sēž ar pietaisītām biksēm, vēl tikai pie galda apsēdīsies, lai spriestu par 5. pantu, krievu militārās kolonnas jau būs aiz Cēsīm un Jēkabpils. Protams, zināms pluss tam arī ir, vismaz Balvi, Kārsava, Krāslava un Gulbene iztiks bez Smerču vai Iskanderu triecieniem…

    • Sāksim ar ieskatu vēstulē, piem. WW2, kad tehnika jau bija tanki un bruņmašīnas, neviz zirgi. Ko mēs redzam, ne Mažino nepalīdzēja Francijai ne Zighrīda līnija Vācijai. Tanki ņēma un apbrauca to apkārt caur Beļģiju.
      Meži Latgalē jau veido citu aizsardzības spēku kā Ukrainas stepes. Lubānas ezers arī var izplūst visos virzienos.
      Nav jēgas tērēt kolosālus naudas līdzekļus kādai “nepārvaramai līnijai”, ko var apbraukt no citas malas vai ar jūras desantu uzbrukt no Baltijas jūras vai lidmašīnām. Tā vietā jāpērk atkal Stinger lai var notriekt okupantu helikopterus ar izlases karaspēku, kamēr tie nav izvērsušies, NBS jābūt bruņotai ar nopietnu bruņu aprīkotiem mobīliem transporta līdzekļiem. Un jābūt UGUNJAUDAI, kas var pretinieku satriekt.

      • kāpēc nedarīt abus? dienvidu fronte ukrainā izskatās pagalam nelāgi – ja būtu masveidā saspridzināta transporta infrastruktūra, neticu, ka būtu tikuši tik tālu.

        • Dienvidu un Austrumu frontē vispār aizstāvēties ir praktiski neiespējami ārpus apdzīvotām vietām, jo tur viss ir pilnīgi līdzens, ar lieliem labības laukiem un sīkiem meža pudurīšiem. Tur pat upes nav lāgā, kurām būtu vērts spridzināt tiltus (ja nu vienīgi dzelzceļam), kurām divu stundu laikā nevarētu uzbūvēt pagaidu pontonu pārceltuvi smagajai tehnikai. Rietumi, tā jau būs cita runa. Šobrīd pārsteidz Mikolajeva, arī tur ir nācies pabūt vairākas reizes darba darīšanās un pie draugiem, kuri balsoja gan par, gan pret Zeļenski. Bijusī slēgtā militārā pilsēta, kur kādreiz remontēja krievu karakuģus un zemūdenes, pilns ar īstenajiem krieviem, bet aizsargājas jau divas nedēļas! Protams, arī novietojums un ūdensteces palīdz aizstāvēties, bet tik un tā “slava varoņiem”!

          • Arī uzbrukt – manevrēt līdzenumā nav diez cik droši. Turklāt pavasarī. Atšķirīgs RU pogress Dienvidos un Austrumos liecina, ka Dienvidos UA kaut ko izdarīja nepareizi būvējot aizsardzības līnijas (ja būvēja) vai tīrā nodevība.

  7. Mazliet ar mednieku lomu un likteņiem UA karā pret orkiem: šie iegriezās pie viena medību kolektīva vadītaja mājās un pieprasīja kolektīva sarakstus (ar kādu mērķi- varat minēt paši). Vadītājs nebija noskaņots uz šādam izdarībām un pacienāja viņus ar rokas granātu- aizgāja pats un paņēma šos līdzi:

    https://charter97.org/ru/news/2022/3/14/459069/

  8. Ieroču izdalīšana visiem ir milzīgs psihologiskais faktors 😁 uzbrucējam. Nekur nevari būt drošs, kur nu vēl aiziet kaut ko nopizdit. Tik bezcerīgi ka padoties gribas.

    • Ieroču izdalīšana bija arī labs psiholoģisks faktors pašiem ukraiņiem – ka valsts vadība uzticas pašu cilvēkiem, papildus strādāja pie kopības, vienota veseluma sajūtas radīšanas.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.