Potenciāla nepieciešamība

vara bungas: Tango ar IeM vada AM., kura pēc savas iniciatīvas (!) sagatavoja nu jau šķiet neatliekamus grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumos Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, kas līdz šim ignorēja (!) tādu notikumu attīstību kā karš vai izņēmuma stāvoklis. Priekšlikums ir papildināt pašvaldību CA plānus ar pasākumiem, kas būs aktuāli militārā apdraudējuma vai kara gadījumā. Vai un kā tas no tā visa tiks īstenots ir cits jautājums, bet mūsu birokrātiskajā sistēmā, resursi tiek iedalīti tikai tam, kas noteikts normatīvajā aktā. Atkal jāsaka “Labāk vēlāk nekā nekad”.

PS Tiek piedāvāti interesanti CA personāla rezerves avoti (izcēlumi mani) – pensionētie policisti, cietumsargi, aktīvie mednieki (tie vispār uz izķeršanu), apsardzes firmas. Nav minēti brīvprātīgie, apkaimju NVO, ciematu apsaimniekošanas biedrības, NBS veterāni 60+ … šeit nepļauts lauciņš. Tāpat atsevišķas speciālistu kategorijas CA vajadzībām varētu arī mobilizēt.

[..] Lai sekmīgāk sagatavotos potenciālai nepieciešamībai sniegt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai, pašvaldību CAK vienojās ar reģionālo NBS bataljonu vai garnizonu par rīcības algoritmiem apdraudējuma gadījumā, sagatavošanās pasākumiem un kopīgajām mācībām. Līdz ar to, šī uzdevuma sekmīgai īstenošanai katrā pašvaldības CAK ir deleģēta NBS amatpersona, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldībām civilā aizsardzības plāna sadaļas par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā sagatavošanā un pasākumu plānošanā, tajā skaitā sniedzot nepieciešamo informāciju un ekspertīzi.
Papildus grozījumu projekts paredz noteikto informācijas un pasākumu kopumu, ko nepieciešams paredzēt pašvaldību CAK noteiktajā civilās aizsardzības plānā, paredzot sadaļu par pasākumiem militāra iebrukuma gadījumā un kara laikam.
Civilās aizsardzības darbības militāra iebrukuma vai kara gadījumā mērķi.
Civilās aizsardzības plānā nepieciešams skaidri identificēt civilās aizsardzības darbības militāra iebrukuma vai kara gadījumam noteikto mērķi un galvenos uzdevumus, pēc iespējas pielāgojot tos atbilstoši vietējai situācijai noteiktajā pašvaldības atbildības teritorijā.
Agrīnā brīdināšana un situācijas monitorings.
Valsts apdraudējuma gadījumā NBS ir noteikta kā atbildīgā institūcija par tā pārvarēšanu, tādēļ arī NBS ir tā institūcija, kura primāri iegūst informāciju par draudiem noteiktā teritorijā, kā arī var norādīt uz nepieciešamo valsts pārvaldes un iedzīvotāju rīcību.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu agrīno brīdināšanu un situācijas monitoringu, būtiska ir dažādu atbildīgo institūciju informācijas aprite, kā arī noteikta kārtība, kā šī informācija tiek pārvaldīta un nodota, tajā skaitā pašvaldību un CAK līmenī, ko nepieciešams definēt civilās aizsardzības plānā.
Mobilitāte un pretmobilitāte.
Pretmobilitāte ir zināšanas par savas valsts infrastruktūru un pasākumu kopums, kuru mērķis ir traucēt un palēnināt potenciālā pretinieka pārvietošanos. Šo pasākumu īstenošanas būtisks priekšnoteikums ir civilā un militārā sadarbība, gan nodrošinot šo pasākumu īstenošanai nepieciešamos resursus, gan ieviešot noteiktas savstarpējās sadarbības procedūras, lai sekmētu maksimāli netraucētu sabiedroto militāro spēku un civilo pārvietošanos.
Pretmobilitātes pasākumu plānošanas un īstenošanu apmācību pašvaldībās nodrošina NBS. Katrai pašvaldībai tās reģionā ir noteikta NBS atbildīgā vienība, ar kuru tā ikdienā sadarbojas noteikumu projektā minēto pasākumu plānošanā un īstenošanā.
Svarīgas infrastruktūras pastiprināta aizsardzība.
Valsts apdraudējuma situācijā būtiski pieaug nepieciešamība nodrošināt valstij svarīgas infrastruktūras pastiprinātu aizsardzību. Attiecīgi, ņemot vērā šo nepieciešamību un ierobežotās resursu iespējas kara laikā, nepieciešams īstenot sadarbību starp NBS un pašvaldību CAK, tajā skaitā piesaistot citas noteiktas iesaistītās puses (piemēram, privātos komersantus, apsardzes firmas u.tml.), tādējādi nodrošinot savstarpējo koordināciju un svarīgās infrastruktūras aizsardzību. Pēc nozīmības prioritizēts pašvaldības teritorijā esošās infrastruktūras saraksts, kam valsts apdraudējumu laikā jānodrošina vai jāpastiprina esošā apsardze, tiek sagatavots atbilstoši NBS izstrādātām vadlīnijām un principiem.
Iedzīvotāju informēšana kara laikā.
Iedzīvotāju informēšana kara laikā ir būtiska, lai nodrošinātu iedzīvotāju izpratni par aktuālo situāciju valstī un pašvaldībā, noteiktu pašvaldības funkciju īstenošanas  kārtību un izmaņām sabiedriskās kārtības noteikumos, kā arī par iedzīvotāju iespēju iesaistīties atbalsta sniegšanā.
Vienlaikus, papildus Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem komunikācijas plāniem un pasākumiem, nepieciešams noteikt alternatīvas iedzīvotāju informēšanas un apziņošanas pasākumus, tajā skaitā, lai atbalstītu noteiktas iedzīvotāju pretošanās formas un aktivitātes kara gadījumā.
Sabiedriskās kārtības nodrošināšana.
Tā kā kara laikā sabiedriskās kārtības nodrošināšanas spējas būs ierobežotas, civilās aizsardzības plāna sadaļā nepieciešams ietvert informāciju par iespējamiem citiem pašvaldības teritorijā esošajiem personāla resursiem, kas varētu tikt iesaistīti šīs funkcijas nodrošināšanā, piemēram, reģistrētajiem mednieku kolektīviem, strādājošām apsardzes firmām un citām personām, kas varētu tikt iesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (t.sk., piemēram, bijušās Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonas). Lai gūtu pēc iespējas visaptverošāku informāciju par personām, kas būtu iesaistāmas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, plāna izstrādē ir iesaistāmas CAK deleģētās amatpersonas no Valsts policijas, pašvaldības policijas, NBS, u.c. Piemēram, informācija par apsardzes firmām, kas sniedz apsardzes pakalpojumus konkrētajā pašvaldības teritorijā ir iegūstama sadarbībā ar CAK deleģēto Valsts policijas amatpersonu.
Degvielas, pārtikas un dzeramā ūdens rezerves (netradicionālās).
Ņemot vērā dažādu resursu nepieciešamības nozīmīgo lomu iedzīvotāju primāro vajadzību nodrošināšanā un valsts apdraudējuma pārvarēšanā, svarīgi ir iepriekš identificēt noteiktu primāro resursu, kā degvielas, pārtikas un dzeramā ūdens rezerves, tajā skaitā netradicionālās (lauksaimniecības uzņēmumi un zemnieku saimniecības, mednieku kolektīvi, dabiskās dzeramā ūdens ieguves vietas u.tml.). Šis jautājums it īpaši attiecas uz tām pašvaldību teritorijām, kas nav uzskatāmas par valsts līmeņa pilsētām, kur šādas alternatīvās rezerves varētu būt plašāk pieejamas.
Patvertnēm piemērotas būves.
Laikus nepieciešams apzināt noteiktajā teritorijā pieejamo infrastruktūru, kas būtu izmantojama kara laikā, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, lai nodrošinātu iedzīvotāju patveršanās iespēju, to identificējot civilās aizsardzības plānā. Patvertnēm piemērotās būves tiek identificētas sadarbībā ar NBS ekspertiem.
Mobilie elektroapgādes risinājumi.
Nepārtraukta elektroresursu apgāde ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai spētu nodrošināt dažādu primāro vajadzību, komunālo pakalpojumu un valsts institūciju darbību. Ņemot vērā, ka militārā iebrukuma vai kara gadījumā var tikt radīti pārtraukumi centrālajā elektroapgādē, pašvaldību līmenī ir nepieciešams identificēt potenciālos mobilos elektroapgādes risinājumus (piemēram, elektroģeneratorus u.tml.).
Ārstniecības personāls.
Tā kā kara vai militārā iebrukuma gadījumā varētu būtiski tikt ierobežoti valsts sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un ārstniecības personāla pieejamība, pašvaldības civilās aizsardzības plānā nepieciešams pēc iespējas identificēt pieejamo ārstniecības personālu savā atbildības teritorijā (tajā skaistā farmācijas darbinieki, veterinārārsti, feldšeri u.c.).
Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru (https://registri.vi.gov.lv/apd), kā arī Ārstniecības iestāžu reģistru (https://registri.vi.gov.lv/air) uztur Veselības inspekcija, un minētajos reģistros pieejamā informācija ir publiski pieejama Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē. Izvēloties Ārstniecības iestāžu reģistrā administratīvo teritoriju, ir iespējams iegūt informāciju par minētajā administratīvajā teritorijā esošajām ārstniecības iestādēm, tai skaitā ģimenes ārstu praksēm. Savukārt Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, izvēloties ārsta specialitāti un atbilstošo administratīvo teritoriju, ir iespējams saņemt informāciju par minētās specialitātes ārstiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Vienlaikus minēto informāciju ir iespējams arī iegūt vēršoties Veselības inspekcijā ar atbilstošu iesniegumu.
Informācija par sertificētiem farmaceitiem (vārds, uzvārds) ir publiski pieejama Latvijas Farmaceitu biedrības tīmekļa vietnē (https://www.farmaceitubiedriba.lv/lv/informacija-par-registretajiem-farmaceitiem-un-farmaceitu-asistentiem-). Lai iegūtu informāciju par konkrētajā teritorijā strādājošiem sertificētiem farmaceitiem, ar atbilstošu iesniegumu nepieciešams vērsties Latvijas Farmaceitu biedrībā.
Savukārt informācija par aptiekām konkrētā administratīvajā teritorijā ir publiski pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē (https://dati.zva.gov.lv/aptieku-karte/?q=&addr_novads=) aptieku kartē, kur, ievadot informāciju par konkrēto administratīvo teritoriju, ir iespējams saņemt informāciju par attiecīgā teritorijā esošām aptiekām. Vienlaikus minētā informācija ir iegūstama arī vēršoties Zāļu valsts aģentūrā ar atbilstošu iesniegumu.
Tikmēr informācija par veterinārmedicīnas jomu (veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēju reģistrs, veterināro aptieku reģistrs, veterināro zāļu lieltirgotavu un to noliktavu reģistrs, veterinārmedicīniskās prakses iestāžu reģistrs u.c.) ir publiski pieejama Pārtikas un veterinārajā dienesta mājaslapā (https://registri.pvd.gov.lv/cr).
Evakuācija.
Ņemot vērā kara laika, militārā uzbrukuma vai to draudu apdraudējuma raksturu, ievērojami pieaug varbūtība pēc evakuācijas nepieciešamības (tajā skaitā spēju uzņemt un izmitināt evakuētas personas no citām pašvaldībām), plānā nepieciešams detalizēti aprakstīt un noteikt attiecīgās evakuācijas procedūras, atbildīgās personas, nepieciešamos resursus un infrastruktūru, kā arī citus ar evakuāciju saistītos jautājumus.
Kritisko funkciju definēšana.
Kara gadījumā pašvaldības institūcijām nepieciešams atteikties no mazāk nozīmīgām funkcijām, prioritāri fokusējoties uz jomām, kas raksturīgas pamatvajadzību nodrošināšanai, tādējādi koncentrējot pieejamos resursus (tajā skaitā cilvēkresursus). Kritiskās funkcijas ir noteiktas Valsts civilās aizsardzības plāna 33. pielikumā “Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā” kā noteiktie uzdevumi pašvaldībām. [..]

Regulāras civilās aizsardzības sistēmas testēšana ir priekšnoteikums tās sekmīgai darbībai potenciālā krīzes situācijā, tādēļ civilās aizsardzības plānā nepieciešams paredzēt regulāras kopējas mācības (praktiskas vai teorētiskas izspēles), kas nodrošinātu iespēju paaugstināt iesaistīto institūciju sagatavotību un kapacitāti, vienlaikus sniedzot iespēju pilnveidot paredzētos civilās aizsardzības pasākumus militāra iebrukuma vai kara laikam. [..]

avots