Potenciāla nepieciešamība


vara bungas: Tango ar IeM vada AM., kura pēc savas iniciatīvas (!) sagatavoja nu jau šķiet neatliekamus grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumos Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, kas līdz šim ignorēja (!) tādu notikumu attīstību kā karš vai izņēmuma stāvoklis. Priekšlikums ir papildināt pašvaldību CA plānus ar pasākumiem, kas būs aktuāli militārā apdraudējuma vai kara gadījumā. Vai un kā tas no tā visa tiks īstenots ir cits jautājums, bet mūsu birokrātiskajā sistēmā, resursi tiek iedalīti tikai tam, kas noteikts normatīvajā aktā. Atkal jāsaka “Labāk vēlāk nekā nekad”.

PS Tiek piedāvāti interesanti CA personāla rezerves avoti (izcēlumi mani) – pensionētie policisti, cietumsargi, aktīvie mednieki (tie vispār uz izķeršanu), apsardzes firmas. Nav minēti brīvprātīgie, apkaimju NVO, ciematu apsaimniekošanas biedrības, NBS veterāni 60+ … šeit nepļauts lauciņš. Tāpat atsevišķas speciālistu kategorijas CA vajadzībām varētu arī mobilizēt.

[..] Lai sekmīgāk sagatavotos potenciālai nepieciešamībai sniegt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai, pašvaldību CAK vienojās ar reģionālo NBS bataljonu vai garnizonu par rīcības algoritmiem apdraudējuma gadījumā, sagatavošanās pasākumiem un kopīgajām mācībām. Līdz ar to, šī uzdevuma sekmīgai īstenošanai katrā pašvaldības CAK ir deleģēta NBS amatpersona, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldībām civilā aizsardzības plāna sadaļas par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā sagatavošanā un pasākumu plānošanā, tajā skaitā sniedzot nepieciešamo informāciju un ekspertīzi.
Papildus grozījumu projekts paredz noteikto informācijas un pasākumu kopumu, ko nepieciešams paredzēt pašvaldību CAK noteiktajā civilās aizsardzības plānā, paredzot sadaļu par pasākumiem militāra iebrukuma gadījumā un kara laikam.
Civilās aizsardzības darbības militāra iebrukuma vai kara gadījumā mērķi.
Civilās aizsardzības plānā nepieciešams skaidri identificēt civilās aizsardzības darbības militāra iebrukuma vai kara gadījumam noteikto mērķi un galvenos uzdevumus, pēc iespējas pielāgojot tos atbilstoši vietējai situācijai noteiktajā pašvaldības atbildības teritorijā.
Agrīnā brīdināšana un situācijas monitorings.
Valsts apdraudējuma gadījumā NBS ir noteikta kā atbildīgā institūcija par tā pārvarēšanu, tādēļ arī NBS ir tā institūcija, kura primāri iegūst informāciju par draudiem noteiktā teritorijā, kā arī var norādīt uz nepieciešamo valsts pārvaldes un iedzīvotāju rīcību.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu agrīno brīdināšanu un situācijas monitoringu, būtiska ir dažādu atbildīgo institūciju informācijas aprite, kā arī noteikta kārtība, kā šī informācija tiek pārvaldīta un nodota, tajā skaitā pašvaldību un CAK līmenī, ko nepieciešams definēt civilās aizsardzības plānā.
Mobilitāte un pretmobilitāte.
Pretmobilitāte ir zināšanas par savas valsts infrastruktūru un pasākumu kopums, kuru mērķis ir traucēt un palēnināt potenciālā pretinieka pārvietošanos. Šo pasākumu īstenošanas būtisks priekšnoteikums ir civilā un militārā sadarbība, gan nodrošinot šo pasākumu īstenošanai nepieciešamos resursus, gan ieviešot noteiktas savstarpējās sadarbības procedūras, lai sekmētu maksimāli netraucētu sabiedroto militāro spēku un civilo pārvietošanos.
Pretmobilitātes pasākumu plānošanas un īstenošanu apmācību pašvaldībās nodrošina NBS. Katrai pašvaldībai tās reģionā ir noteikta NBS atbildīgā vienība, ar kuru tā ikdienā sadarbojas noteikumu projektā minēto pasākumu plānošanā un īstenošanā.
Svarīgas infrastruktūras pastiprināta aizsardzība.
Valsts apdraudējuma situācijā būtiski pieaug nepieciešamība nodrošināt valstij svarīgas infrastruktūras pastiprinātu aizsardzību. Attiecīgi, ņemot vērā šo nepieciešamību un ierobežotās resursu iespējas kara laikā, nepieciešams īstenot sadarbību starp NBS un pašvaldību CAK, tajā skaitā piesaistot citas noteiktas iesaistītās puses (piemēram, privātos komersantus, apsardzes firmas u.tml.), tādējādi nodrošinot savstarpējo koordināciju un svarīgās infrastruktūras aizsardzību. Pēc nozīmības prioritizēts pašvaldības teritorijā esošās infrastruktūras saraksts, kam valsts apdraudējumu laikā jānodrošina vai jāpastiprina esošā apsardze, tiek sagatavots atbilstoši NBS izstrādātām vadlīnijām un principiem.
Iedzīvotāju informēšana kara laikā.
Iedzīvotāju informēšana kara laikā ir būtiska, lai nodrošinātu iedzīvotāju izpratni par aktuālo situāciju valstī un pašvaldībā, noteiktu pašvaldības funkciju īstenošanas  kārtību un izmaņām sabiedriskās kārtības noteikumos, kā arī par iedzīvotāju iespēju iesaistīties atbalsta sniegšanā.
Vienlaikus, papildus Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem komunikācijas plāniem un pasākumiem, nepieciešams noteikt alternatīvas iedzīvotāju informēšanas un apziņošanas pasākumus, tajā skaitā, lai atbalstītu noteiktas iedzīvotāju pretošanās formas un aktivitātes kara gadījumā.
Sabiedriskās kārtības nodrošināšana.
Tā kā kara laikā sabiedriskās kārtības nodrošināšanas spējas būs ierobežotas, civilās aizsardzības plāna sadaļā nepieciešams ietvert informāciju par iespējamiem citiem pašvaldības teritorijā esošajiem personāla resursiem, kas varētu tikt iesaistīti šīs funkcijas nodrošināšanā, piemēram, reģistrētajiem mednieku kolektīviem, strādājošām apsardzes firmām un citām personām, kas varētu tikt iesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (t.sk., piemēram, bijušās Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonas). Lai gūtu pēc iespējas visaptverošāku informāciju par personām, kas būtu iesaistāmas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, plāna izstrādē ir iesaistāmas CAK deleģētās amatpersonas no Valsts policijas, pašvaldības policijas, NBS, u.c. Piemēram, informācija par apsardzes firmām, kas sniedz apsardzes pakalpojumus konkrētajā pašvaldības teritorijā ir iegūstama sadarbībā ar CAK deleģēto Valsts policijas amatpersonu.
Degvielas, pārtikas un dzeramā ūdens rezerves (netradicionālās).
Ņemot vērā dažādu resursu nepieciešamības nozīmīgo lomu iedzīvotāju primāro vajadzību nodrošināšanā un valsts apdraudējuma pārvarēšanā, svarīgi ir iepriekš identificēt noteiktu primāro resursu, kā degvielas, pārtikas un dzeramā ūdens rezerves, tajā skaitā netradicionālās (lauksaimniecības uzņēmumi un zemnieku saimniecības, mednieku kolektīvi, dabiskās dzeramā ūdens ieguves vietas u.tml.). Šis jautājums it īpaši attiecas uz tām pašvaldību teritorijām, kas nav uzskatāmas par valsts līmeņa pilsētām, kur šādas alternatīvās rezerves varētu būt plašāk pieejamas.
Patvertnēm piemērotas būves.
Laikus nepieciešams apzināt noteiktajā teritorijā pieejamo infrastruktūru, kas būtu izmantojama kara laikā, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, lai nodrošinātu iedzīvotāju patveršanās iespēju, to identificējot civilās aizsardzības plānā. Patvertnēm piemērotās būves tiek identificētas sadarbībā ar NBS ekspertiem.
Mobilie elektroapgādes risinājumi.
Nepārtraukta elektroresursu apgāde ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai spētu nodrošināt dažādu primāro vajadzību, komunālo pakalpojumu un valsts institūciju darbību. Ņemot vērā, ka militārā iebrukuma vai kara gadījumā var tikt radīti pārtraukumi centrālajā elektroapgādē, pašvaldību līmenī ir nepieciešams identificēt potenciālos mobilos elektroapgādes risinājumus (piemēram, elektroģeneratorus u.tml.).
Ārstniecības personāls.
Tā kā kara vai militārā iebrukuma gadījumā varētu būtiski tikt ierobežoti valsts sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un ārstniecības personāla pieejamība, pašvaldības civilās aizsardzības plānā nepieciešams pēc iespējas identificēt pieejamo ārstniecības personālu savā atbildības teritorijā (tajā skaistā farmācijas darbinieki, veterinārārsti, feldšeri u.c.).
Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru (https://registri.vi.gov.lv/apd), kā arī Ārstniecības iestāžu reģistru (https://registri.vi.gov.lv/air) uztur Veselības inspekcija, un minētajos reģistros pieejamā informācija ir publiski pieejama Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē. Izvēloties Ārstniecības iestāžu reģistrā administratīvo teritoriju, ir iespējams iegūt informāciju par minētajā administratīvajā teritorijā esošajām ārstniecības iestādēm, tai skaitā ģimenes ārstu praksēm. Savukārt Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, izvēloties ārsta specialitāti un atbilstošo administratīvo teritoriju, ir iespējams saņemt informāciju par minētās specialitātes ārstiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Vienlaikus minēto informāciju ir iespējams arī iegūt vēršoties Veselības inspekcijā ar atbilstošu iesniegumu.
Informācija par sertificētiem farmaceitiem (vārds, uzvārds) ir publiski pieejama Latvijas Farmaceitu biedrības tīmekļa vietnē (https://www.farmaceitubiedriba.lv/lv/informacija-par-registretajiem-farmaceitiem-un-farmaceitu-asistentiem-). Lai iegūtu informāciju par konkrētajā teritorijā strādājošiem sertificētiem farmaceitiem, ar atbilstošu iesniegumu nepieciešams vērsties Latvijas Farmaceitu biedrībā.
Savukārt informācija par aptiekām konkrētā administratīvajā teritorijā ir publiski pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē (https://dati.zva.gov.lv/aptieku-karte/?q=&addr_novads=) aptieku kartē, kur, ievadot informāciju par konkrēto administratīvo teritoriju, ir iespējams saņemt informāciju par attiecīgā teritorijā esošām aptiekām. Vienlaikus minētā informācija ir iegūstama arī vēršoties Zāļu valsts aģentūrā ar atbilstošu iesniegumu.
Tikmēr informācija par veterinārmedicīnas jomu (veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēju reģistrs, veterināro aptieku reģistrs, veterināro zāļu lieltirgotavu un to noliktavu reģistrs, veterinārmedicīniskās prakses iestāžu reģistrs u.c.) ir publiski pieejama Pārtikas un veterinārajā dienesta mājaslapā (https://registri.pvd.gov.lv/cr).
Evakuācija.
Ņemot vērā kara laika, militārā uzbrukuma vai to draudu apdraudējuma raksturu, ievērojami pieaug varbūtība pēc evakuācijas nepieciešamības (tajā skaitā spēju uzņemt un izmitināt evakuētas personas no citām pašvaldībām), plānā nepieciešams detalizēti aprakstīt un noteikt attiecīgās evakuācijas procedūras, atbildīgās personas, nepieciešamos resursus un infrastruktūru, kā arī citus ar evakuāciju saistītos jautājumus.
Kritisko funkciju definēšana.
Kara gadījumā pašvaldības institūcijām nepieciešams atteikties no mazāk nozīmīgām funkcijām, prioritāri fokusējoties uz jomām, kas raksturīgas pamatvajadzību nodrošināšanai, tādējādi koncentrējot pieejamos resursus (tajā skaitā cilvēkresursus). Kritiskās funkcijas ir noteiktas Valsts civilās aizsardzības plāna 33. pielikumā “Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā” kā noteiktie uzdevumi pašvaldībām. [..]

Regulāras civilās aizsardzības sistēmas testēšana ir priekšnoteikums tās sekmīgai darbībai potenciālā krīzes situācijā, tādēļ civilās aizsardzības plānā nepieciešams paredzēt regulāras kopējas mācības (praktiskas vai teorētiskas izspēles), kas nodrošinātu iespēju paaugstināt iesaistīto institūciju sagatavotību un kapacitāti, vienlaikus sniedzot iespēju pilnveidot paredzētos civilās aizsardzības pasākumus militāra iebrukuma vai kara laikam. [..]

avots

Viena doma par “Potenciāla nepieciešamība

  1. Med. personālu vajag papildināt ar cilvēkiem, kuri ieguvuši medicīnas izglītību, bet nestrādā medicīnas sistēmā.

  2. Pašvaldībai jādod tiesības mobilizēt cilvēkus civilās aizsardzības formējumos un vietējās kārtībnieku struktūrās. Vācijā pašvaldības var civilās aizsardzības struktūrās mobilizēt arī miera laikā. ASV daļā štatu šerifs var mobilizēt iedzīvotāju kārtības uzturēšanai arī miera laikā.

  3. Jā, un tikmēr reakcija uz akmens iemešanu sastāvējušā dīķī- uz O.Aresroviča interviju: nervozā E.Veidemane un A.Pabrika būšana savā elementā- šoreiz “damage control” formātā atgriežoties pie “viss ir čotka” formāta- draudi apzināti, esam tiem gatavi, kara nebūs, tāpēc O.Aresroviča panikas piesātinātos komentārus un apgalvojumus nav jāņem vērā. Nu nav ko jātracina tauta un jābaida jau tā šķidrais VAD rekrūšu “pūls”…

    • āksts.
      Esmu pārliecināts, ja partneru kaktuss nebūtu iestampāts vīram pašā sāpīgākajā vietā, mums vēl joprojām viss būtu čotka un ZS piesegtu jebkurus draudus ar patriotismu un gribasspēku.

      • Protams, Latvijā gandrīz visas lielas lietas darītas vai nu tāpēc, ka bija tautas spiediens, vai sponsori vai pendelis. Tā kā tautas spiediena nebija un sponsoriem intereses nav, tad atliek pendelis. Ir bijuši izņēmumi, bet tie ir reti, piem. “demogrāfijas ultimāts”.

        • Vajag skatīties pozitīvi – toties tautas spiediens strādā. Demokrātija buksē uz priekšu. Nu, tā abstrakti.

  4. Normālā pašvaldībā visi augstākminētie resursi un atbildīgo telefona numuri pagastvecim bija.
    Jaunajos rajonnovados ar 100+ km no stūra līdz stūrim, protams, vajag reģistrus, iesniegumus un tukšas atbildes (dēļ GDPR)

  5. Civilās aizsardzības plāni NBS bāzēm bija jābūt jau padsmit gadus atpakaļ. Tikai saskaņā ar likumu viņus bija jāraksta tiem, kam ir atbilstoša izglītība. Šaubos, ka kaut kas mainījies. Tāpat resursu piesaistīšana, līgumi, apmācības. Bērnudārzā un skolā skatās kā uz idiotu, kad paprasu par CA plānu un kāda būtu rīcība. Speciālistu mums nav pietiekoši visaptverošai un organizētai darbībai. Daudz plānu varam sataisīt, bet kā tas strādās būtu jāpārbauda. Bet paldies, ka tiek cilāti šādi jautājumi.

    • Pašvaldībās, kurās esmu strādājis un arī kaimiņu pašvaldībās, visi civilās aizsardzības plāni rakstīti uz “at*sies”, “naudas nav”, “netracini tautu”. Izņēmumi ir tās pašvaldības, kur tradicionāli ir problēmas, piem. Ogre, Pļaviņas un vēl dažas.

      • Visiem plāniem jābūt segumam, līgumiem, mācībām, uzvārdiem. Mums jau tradīcija rotēt. Neviens neko nemāk pēc rotācijas. Nav pieredzes. Pašvaldībām arī jābūt kādam koordinatoram no ZS. Bet nav jau….

          • Mārtiņ, es te domāju sasaisti. Mēs vēl pašvaldībā ar korupciju cīnāmies. Neviens to nedarīs, ja spiediens nebūs. Bet mēs taču neko nedarījām, kamēr ar zābaku pa dirsu Madridē neiedeva. Kāpēc lai tagad kaut kas mainītos?

            • Nē nu protams, atnāks kāds no ZS uz CA komisiju uzzīmēs drūmu, bet patiesu ainu. Ko ar to tālāk darīt ir pašvaldības un IeM atbildība, ZS jāpilda kaujas uzdevumi, AM uz viņiem arī ļoti cer.

              • Es jau pašvaldībā biju uzzīmējis drūmu ainu, par ko tiku nosaukts par tautas tracinātāju un kara kurinātāju 🙂
                Manā skatījumā ir jābūt IeM vadītām mācībām, kur pašvaldības prasmes tiek pārbaudītas. Attiecīgi pašvaldības būs spiestas rīkot savas mācības, lai IeM mācībām sagatavotos. Ja pašvaldība nespēj parādīt gatavību mācībās, tad ieslēdzas administratīvā atbildība pašvaldības amatpersonām.

        • Mācībām vajag naudu. Naudas nav. Par atbildīgo ieceļ komunālā uzņēmuma vadītāju, kuram mūžīgi trūkst visa kā un CA ir 101. prioritāte. Pirms tam ir 100 citas lietas par ko katru dienu drāž.
          Par rotāciju un jaunajiem darbiniekiem. Valsts pārvaldē būtu jāievieš laiks pienākumu nodošanai un pārņemšanai. Ir amati, kur vairākus mēnešus būtu jāstrādā diviem cilvēkiem vienā amatā – viens nodod lietas, cits – pārņem.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.