vara bungas: vēl viens ļoti novēlots, bet pareizs pussolis pareizā virzienā. Pussolis tādēļ, ka militāram pielietojumam struktūrai nepieciešama vienvadība – kopīgs integrēts štābs, kas apkopo resursus, plāno un vada operācijas visā 3B teritorijā kā vienā atbildības un operāciju rajonā. Tas, ko mums piedāvā ir trīspusējs civildiplomātisks partneru līgums, kas neuzliek saistības un balstās uz valdību labo gribu, kas atkarīga no daudziem mainīgajiem faktoriem. Turpretī 3B vajadzīga cieta “militāra konfederācija” un ne mazāk par to. Kopīgie jūras un gaisa spēki, kopīga plānošana operatīvā līmenī, kas neizbēgami vedīs pie bruņojuma un ekipējuma iepirkumu unifikācijas, saskaņošanas u.t.t., kā arī harmonizētas BS attīstības plānošanas. Šis līguma projekts to nenodrošina, bet, kā vienmēr, tas ir “labāk nekā nekas”.
Līgums par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā (projekts)
[..] 1. pants
Darbības joma un mērķis
(1) Šā līguma par paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā (turpmāk tekstā – “Līgums”) mērķis ir uzlabot Pušu spēju stāties pretī draudiem savas valsts drošībai un novērst tos, un atbalstīt vienai otru miera, krīzes un konflikta gadījumā.
(2) Paplašinātā sadarbība, kas uzsākta saskaņā ar šā līguma noteikumiem, ietver militāro palīdzību visās aizsardzības jomās, tostarp spēka lietošanu saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām. Militāro palīdzību sniedz Pušu valstu teritorijās, un tā nozīmē spēku, tostarp civilā komponenta, nosūtīšanu un izmantošanu, materiālu, aprīkojuma un pakalpojumu nodrošināšanu un valsts spēju izmantošanu koordinētā veidā, lai radītu ietekmi uz Pušu valstu teritorijām.
2. pants
Militārās palīdzības uzsākšana
(1) Ja kāda no Pusēm uzskata, ka tās valsts drošība ir apdraudēta, attiecīgā Puse var nosūtīt citām Pusēm pieprasījumu pēc atbalsta, norādot, kāda veida un apjoma militārā palīdzība tai ir nepieciešama.
(2) Oficiālo militārās palīdzības pieprasījumu iesniedz:
Igaunijas Republikā –
Aizsardzības ministrijai;
Latvijas Republikā –
Aizsardzības ministrijai;
Lietuvas Republikā –
Nacionālās aizsardzības ministrijai.
(3) Militāro palīdzību piešķir, ja to nolemj:
a. Igaunijas Republikā – aizsardzības ministrs, izņemot gadījumus, kad Igaunija piedalās militārās operācijās, kurās kompetentā iestāde ir valdība;
b. Latvijas Republikā – Latvijas Republikas valdība;
c. Lietuvas Republikā – kompetentās iestādes, kas noteiktas valsts tiesību aktos.
(4) Saņemot pieprasījumu, Puses ātri un netraucēti nodrošina viena otrai tādu atbilstošu militāro palīdzību, kādu tās spēj sniegt.
(5) Puses kopīgi īsteno militārās plānošanas pasākumus, lai veiktu militārās palīdzības uzdevumus.
3. pants
Spēku statuss
NATO SOFA un Pušu valsts tiesību akti attiecas uz personāla statusu, atrodoties jebkuras Puses teritorijā, saistībā ar pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo līgumu.
4. pants
Bruņoto spēku nosūtīšana un izmantošana
(1) Katras Puses spēku, tostarp civilā komponenta, nosūtīšana un izmantošana ir atbalstošās Puses pārziņā.
(2) Puses atsakās no prasības par diplomātiskām atļaujām, izvietošanas atļaujām vai līdzīgām pārvietošanās atļaujām Pušu spēku, tostarp civilā komponenta, pārvietošanai pāri valsts robežām, sniedzot militāro palīdzību saskaņā ar šo līgumu. Pušu kompetentās iestādes informē viena otru par spēku, tostarp civilā komponenta, pārvietošanos.
(3) Atbalstošās Puses spēkiem un civilajam komponentam, īstenojot militāro palīdzību atbalstāmās Puses teritorijā, ir tādas pašas tiesības kā atbalstāmās Puses spēkiem un civilajam komponentam.
(4) Atbalstāmās Puses iesaistīšanās un spēka lietošanas principi tiek īstenoti, ņemot vērā atbalstošās Puses valsts ierobežojumus.
5. pants
Saistītie līgumi un vienošanās
Puses var nolemt slēgt rakstveida līgumus vai vienošanās starp Pušu attiecīgajām iestādēm, lai īstenotu konkrētus paplašinātās sadarbības aizsardzības jomā aspektus saskaņā ar šo līgumu.
6. pants
Informācijas aizsardzība
Klasificētā informācija, kuru glabā, apstrādā, sagatavo, pārraida vai ar kuru apmainās, pildot šo līgumu, tiks aizsargāta saskaņā ar Pušu savstarpējiem starptautiskajiem līgumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem noteikumiem, kuri regulē klasificētas informācijas aizsardzību.
7. pants
Strīdu izšķiršana
Jebkurš strīds par šā līguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu tiek atrisināts, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un netiek nodots nevienai valsts vai starptautiskajai tiesai, tribunālam vai citai līdzīgai struktūrai izskatīšanai.
8. pants
Depozitārijs
(1) Šā līguma depozitārijs ir Latvijas Republikas valdība.
(2) Depozitārijs informē Puses par šā līguma spēkā stāšanās datumu saskaņā ar šā līguma 9. panta 1. daļu, paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā līguma 9. panta 2. daļu, un izstāšanos saskaņā ar šā līguma 9. panta 3. daļu.
9. pants
Nobeiguma noteikumi
(1) Šis līgums stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais paziņojums, kurā Puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, ir paziņojušas depozitārijam, ka ir izpildītas nacionālās prasības, lai šis līgums stātos spēkā.
(2) Šis līgums var tikt grozīts jebkurā laikā, Pusēm par to savstarpēji rakstveidā vienojoties. Pieprasījumu adresē depozitārijam, kurš, izmantojot diplomātiskos kanālus, paziņo pārējām Pusēm par katru šādu paziņojumu un tā saņemšanas datumu. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šā līguma 9. panta 1. daļu.
(3) Šis līgums ir spēkā neierobežotu laiku. Jebkura Puse var izstāties no Līguma, par to rakstveidā paziņojot depozitārijam, izmantojot diplomātiskos kanālus, kurš, izmantojot diplomātiskos kanālus, paziņo pārējām Pusēm par šādu pieprasījumu un tā saņemšanas datumu. Izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu. Šādā gadījumā pārējām Pusēm šis līgums paliek spēkā.
(4) Izstāšanās gadījumā šis līgums tiek piemērots, līdz ir atrisināti visi strīdi un prasības, kas izriet no šā līguma noteikumu piemērošanas.
(5) Šā līguma noteikumi neietekmē nevienas Puses tiesības un pienākumus saskaņā ar citiem aizsardzības un drošības līgumiem, kuru Puse tā ir. [..]
vara bungas 
Tikai diplomātisks žests? kāds papildus ieguvums, salīdzinot ar esošo NATO rāmi?
Helikopteri un Himars nav vienīgie vienādie iepirkumi?
Par igauņu nākšanu mums palīgā nebūs jāprasa atļauju Saeimai. Situācijas var būt tādas, kad NATO 5.panta slieksnis nav pārkāpts, attiecīgi NATO var formāli abstrahēties.
30 gadi jau pagājuši. LV pamodās un ieraudzīja, ka atrodas Baltijas vidū.
Protams apsveicami, ka šādu soli mēģina spart LV puse, savādāk nemaz nevar būt.
Tikai problēma līdz šim ir bijusi, ka esam stabili mazākie tēriņi mil. budžetā un vajākie visos militārajos rādītājos Baltijā ar atrāvienu un vēl par to lepojāmies (skat visiem zināmos Pabrika u.c izteicienus OMD sakarā pretstatā Igaunijai un Lietuvai pirms šī gada NATO samita).
Kapēc lai leiši un igauņi ticētu šādai LV iniciatīvai? Gribētu redzēt darbus vispirms, nevis papīru, kuru visdrīzāk LV pati pie pirmās izdevības pārkāps, kad tāda būs iespēja.
Šis : Līgums par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā — būtībā izskatās kā Latvijas vēlme/iniciatīva legalīzēt militārās palīdzības lūgšanu no Lietuvas BS un Igaunijas BS darbībai Latvijas teritorijā. Kaut kas ko mēs neesam pagaidām spējīgi paši nodrošināt identisku leišu vai igauņu “lūgumu”.
izskatās, ka Tu esi radis dzīvot ar kkādu nolemtību… pilnīgi idiotisks viedoklis par vājākajiem rādītājiem visos militārajos rādītājos Baltijā. Uzskati, ka nekādus sadarbības līgumus nevajag?
> Uzskati, ka nekādus sadarbības līgumus nevajag?
Raksts no 2013. gada
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ideja-par-baltijas-valstu-kopigu-armiju-negust-atbalstu.a61711/#!aid=61711
„Pašreiz piedāvāt dziļāku sadarbību, piemēram, Igaunijai ir ļoti grūti, ņemot vērā, ka igauņi to vienkārši saprastu kā vēlmi latviešiem atrisināt savas aizsardzības problēmas ar igauņu naudu. Jo igauņi pēc būtības ir atraduši savā sabiedrībā izpratni par to, ka aizsardzība, bruņoties spēki, armija ir jāveido un par to jāmaksā. Un viņi maksā gandrīz divas reizes lielāku naudu nekā Latvijas sabiedrība un valdošās aprindas ir gatavas to darīt,” skaidro Pabriks.
Pašreizējā realitāte ir tāda, ka mobilizēta Igauņu BS spētu teorētiski sniegt palīdzību Latvijas valstij tās teritorijā, bet LV BS nespētu piedāvāt to pašu igauņiem.
Vēl viena veca ziņa:————— https://www.sargs.lv/lv/2012-05-15/pabriks-latvijas-armija-nav-ne-par-mata-tiesu-mazak-spejiga-ka-igaunijas
Jau ziņots, ka bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Ants Lāneotss brīdinājis, ka Igaunijai jābūt gatavai arī savas dienvidu robežas aizsardzībai, jo Latvijas armija nav spējīga aizstāvēties pret ienaidnieka uzbrukumu, līdz ar to uzbrukums Igaunijai iespējams arī no Latvijas teritorijas puses.
“Mums ir jāraizējas arī par mūsu dienvidu robežām, ņemto vērā situāciju, ka ienaidnieks ir iegājis Latvijā,” sacīja Lāneotss, kurš tagad ieņem premjerministra valsts aizsardzības un drošības padomnieka amatu.
>pilnīgi idiotisks viedoklis par vājākajiem rādītājiem visos militārajos rādītājos Baltijā.
Diemžēl tā domā arī atbildīgās amatpersonas mūsu dārgajās kaimiņvalstīs. Cerams, ka viņi parakstīsies uz Latvijas iniciatīvu. Bez pendeles šāda iekšējās varēšanas apzināšanās nebūtu notikusi.
ieskaties kalendārā!- ir pagājuši jau 10 gadi. Latvijai cilvēkresurss ir lielāks nekā igauņiem, militārais budžets aptuveni vienāds pēdējos gados. igauņu 44 cv9035 pret latviešu ~200 cvrt ir tikai nianses.
filozofēt par dienvidu robežu sargāšanu ir smieklīgi, ja ru vēlēsies ielauzties tikai vienā no 3B valstīm. 1,3 vai 1,9 miljons nespēs noturēt 140 miljonus. cīnīties 6 miljoniem ir cerīgāk līdz ieradīsies papildspēki no rietumiem.
Latvija ir “pievilkusi” dzelžos, bet cilvēkresursi – pat ja ir lielāki, tad tie ir mazāk “lojāli” (lai neteiktu maigāk), bet arī nav apmācīti (nav rezerves).
mazāk “lojāli” ir tāds stiepjams jēdziens. “apmācītā” rezerve igauņiem vairāk gājusi caur regulārajiem spēkiem, bet latviešiem galvenokārt caur ZS. tajā pašā laikā latviešiem ir lielāki PD spēki.
te var skaitīt piecas minūtes pa labi vai kreisi, bet tās atšķirības nav tik lielas, lai sāktu mērīties ar krāniņiem vai plēstu matus. galvenais ir 3B izveidot kopīgu sadarbību, lai nosargātu visu 3B teritoriju.
Igauņiem eiro ir lielāks militārais budžets, dzelžus pērk par naudu, nevis % no ikp.
Un lai iedzītu, nepietiek būt kaimiņu līmenī – ir ar procentiem jāiedzen iepriekšējā desmitgadē notaupītais.
Par milzīgo cilvēkresursu skat. pēdējo VK ziņojumu
Tur jau tā lieta, ka LV kaut kas notiek “pēdējos gados”, kad jau mutē smeļas. Mums toties tagad ir Infrastruktūra visās malās un laimīgi būvnieki. Nekad neteicu, ka infrastruktūra nav vajadzīga, bet ieroči un personāls bija vajadzīgi vispirms. Un pašreizējā situācija to priotitāti pierādīja. AM visu laiku uzvedusies tā it kā bergmaņa-vējoņa-pabrika kristāla bumba tiem rāda mierīgas attīstības periodu vēl uz 50+ gadiem.
igauņiem par “lielo” % no ikp iepriekšējos gados arī būvēta infrastruktūra. Apmācītā rezerve, kura gājusi caur omd ir krietni priekšā, bet ne tik daudz ieroči. Igauņiem tāpat nav ne vidējā pga, ne kaujas droni. Pretkuģu raķešu iepirkuma konkurss tikai nesen bija, bruņutransports ar steigu jāmaina vai jātaisa kapitālais remonts utt. Artilērija +- vienāda.
Igauņu būvnieki arī grib ēst.
Igauņiem bruņutransports ir jau 10+ gadus – skaidrs, ka jāmaina/jāmodernizē, kamēr mēs visu laiku skaridījām ar plikiem dibeniem.
Igauņu apmācīto rezerves karavīru skaitu caur VMD sasniegsim pēc 20 gadiem varbūt, plus jāņem vērā iedz. skaita atšķirība
Latvijai cilvēkresurss neko nenozīmē ja tie cilvēki nav apmācīti……Igauņiem 30 gadus ir OMD kur dienastu iziet 3000 cilvēku gadā, plus jau tagad ir 12,000 cilvēku viņu Zemessardzē (Latvijā sobrīd ir 12k zemessargu?? nē nav sarunas beigas). Plus atgādināšu ka igauņiem papildus 44 CV9035 ir arī vel +37 CV90 atbalsta mašīnas no Norvēģijas ar Protector RS4 RWS torni, plus jau tagad ierindā stāv 130 gabali Patria bruņutransportieri (mums knapi 10 pirmie Patria 6×6 modeļi , paies vismaz 5+ gadi kamēŗ dabūsim līdzīgu skaitu kāds igauņiem jau ir tagad)
Visas runas ka mums Latvijā ir ”teorētiski” lielaks potenciāls jo populacija lielāka un ekonomika lielāka ir plika diršana un attaisnojumu meklēšana, jo ”poteciāls” neko nenozīmē kamēr tas nav reāli ielikts dabā. Tas ka mums mapītē stāv lieli grandiozi plāni karā nepalīdzēs un igauņiem arī tas nerūp ko tur savos ”planos” gudri raksti , šobrīd (2022. gadā) Latvija armijas zinā atpaliek un atpaliek ļoti smagi gan no leišiem gan no igauņiem. ”Bet pēc 10 gadiem būs labāk!!” nav attaisnojums. Labāk bija jābūt jau šodien, karš var sākties šodien.
Es apbrīnoju to .iršanu ar puspatiesībām!.. Latvijā arī ir bijis omd ~pusi no tiem 30 gadiem, tāpat arī 37 cv90 ar RS4 RWS torni nestāv ierindā, 130 igauņu Pasi, kurām ir sūdīga mīnu aizsardzība, iet uz finišu utt.
Un es neredzu, ka mēs smagi atpaliekam no pārējām 3B, jo, ja ņem katru no 3B armijām atsevišķi, tad tas tāds nieks vien ir.
Manā uztverē krutākais būs tas, kas spēs savus plānus realizēt tuvākajos 10-20 gados. Bet vislabāk būtu, ja šos plānus realizētu kopīgi. Pagaidām droši varam mierīgi neuztraukties par savu drošību, jo neviens uz doto brīdi nav spējīgs nekam vairāk par atsevišķām sīkām provokācijām pret mūsu valstīm.
vai lv ex-omd ir rezerves karavīru statuss/cik no viņiem ir regulāri atjaunotas zināšanas un iemaņas? Igauņi uz mācībām regulāri paceļ tūkstošus rezerves karavīru, kamēr mēs lepojamies ar desmitiem
Cik tūkstošus gadā igauņi iesaista rezerves karavīru apmācībā? Cik mūsējie? Cik no omd beigušajiem ir kaitselītā un zemessardzē? Cik rezerves karavīru gadā rodas no katras valsts PD karavīriem?
Kamēr nav precīza informācija, tikmēr tā ir ar pirkstu bakstīšana debesīs.
Skaidrs, ka mums ir jāizveido un jāattīsta rezerves karavīru un mobilizējamo apmācības un uzturēšanas programma/sistēma. Bet, ja studenti to sabotēs, tad atgriezīsimies tur, kur bijām/esam.
”ja ņem katru no 3B armijām atsevišķi, tad tas tāds nieks vien ir.” – Ukraina parādija, ka nav gan nieks. Viena brigāde te, vai 2 brigādes tur var būt ļoti izšķiroši pat pret stipri ”parāku” iebrucēju kuram ir vesela divīzija. Ukraiņi spēja apturēt vai mainīt taktiku vesalai krievu uzbrukuma operācijai, tikai tapēc ka ukraiņiem bija pareizajā vietā tur nolikta normāla un pilntiesīga brigāde……….atskats atpakaļ uz Baltiju : Igauņi šobrīd spēj pacelt uz kājam jau 2 regularas armijas brigādes un ar viņām operēt pa territoriju. Latvija spēj pacelt tikai 1 bragādi. Situācija kad mēs dabūjam pa pakaļu un smagi samaksājam karā tikai tāpēc ka nebijām laikus sagatavojuši pilntiesīgu 2. brigādi (un ar vienu nepietika) nav nemaz tik neiedomājama, jo jau ir redzami piemēri kur šādas lietas tiešām notika Ukrainā.
Krievi ieņēma Hersonu Februāri jo tur nebija pretī normālas Ukraiņu veinības……būtu bijusi piemēram 93. meh brigāde, viss karš iespējams šobrīd izskatītos ļoti savādak. Tā vien liekas ”a kas ta tur, tikai 1 sūda brigāde, nekas jau nav”. Tā brigāde izglāba Kharkivu un sasita lupatās galveno krievu uzbrukuma vienību kas nāca no tā virziena.
Atkal gvelz no gaisa paķertus “faktus”.
Es stipri apšaubu 2 pilntiesīgas igauņu regulārās brigādes. Tikpat labi var likt pretī latviešu 1 brigādi + vienu bataljonu un 2 rotas, kas sastāv no PD karavīriem un nevis no omd.
Ukrainas Z un ZA galvenokārt sargāja Nacionālā gvarde un TrO, kuri krievu fašistus izhujārīja nevis ar mehanizētām brigādēm, bet gan ar vieglajiem kājniekiem mazās grupās. UA regulārā armija galvenokārt bija pie Harkivas (~50k pax) un ap donbasu. Hersonu pa.isa dēļ nodevības…
” viens bataljonu un 2 rotas” nav ekvivalents brigādei. Brigādē ir jābūt 7 pilniem bataljoniem un vismaz 5000(!) karavīru lai tā skaitītos nokomplektēta pēc NATO standartiem. Tas ko mums te LV Zemessardzē mēģina iezīmēt par ”brigādi” ir apsmiekls un militāro terminu zaimošana……….Igauņi piemēram ļoti atklāti saka, ka viņu Kaitseliit formēji nav nekādas ”brigādes”, bet gan ”Teritoriālās aizsardzības apgabali” un brigādes vienībai nav pielīdzināmi ne spējās ne nosaukumos.
Viena brigāde ar omd nav ekvivalenta brigādei ar PD… PD bataljons un ZS brigāde ar haubiču baterijas atbalstu ir vērā ņemams spēks.
Lai tak igauņi savus spēkus grupē kā grib. ZS grupēšana brigādēs, bataljonos, rotās utt ir normāli saprotama komandvadība. Igauņu apgabali tālāk dalās baros, bariņos, pulciņos, čupiņās?
Regulātos spēkus (PD, OMD, vai PD+OMD) normālos apstākļos neviens nemiksē ar zemessardzēm. Tā ir aksioma. ZS nav nekādu brigāžu, tās pēc būtības ir TA novadi kā tam būtu jābūt. Bergmanim pārdēvējot ZS novadus par brigādēm vajadzēja uzrādīt poverpointa ZS divīziju neko nemainot pēc būtības, nu, uzrādīja, bet vienalga viņam nenoticēja. Iegugļo, kāda ir normālas kājnieku brigādes struktūra un salīdzini.
Iegūglē ZS struktūru un salīdzini! Atšķirību maz. Ir zs brigādē gan kājnieku bataljoni, gan atbalsta, gan nodrošinājuma. Protams,var sūdzēties, ka nepietiek cilvēku, bet komandvadība ir ok.
kastītes powerpointā ir ok, par kastīšu saturu tev pastāstīt?
Kastīšu pārvēršanai realitātē ir plānots VAD un nepieciešams maksimāli audzēt instruktoru un virsnieku sastāvu. Tajā pašā laikā ZS var uzskatīt par kadrētu armijas daļu, jo zemessargi excelī ir, rezerves karavīri ir, ieroči arī… Mobilizācijas likumu neviens nav atcēlis.
Nekas nav perfekti, bet viss ir risināms.
Mazākais milbudžets = nīkulīgākā armija, jo patriotismu nevar lādēt stobrā pat salūtmunīcijas vietā. Ja vien leģendārā reģionā labākā efektivitāte.
1. Vai TWMOD, HH un NN ir viens komentētājs? Ja tā, būtu korekti rakstīt no viena vārda.
2. Domāju mums ir lielas problēmas militārā jomā! Bet ne tādas lai EE un LT “no augšas” varētu mūs atļauties kritizēt! Un nevajag arī pašiem te histēriju taisīt!
3. Mana pozīcija ir tuvāka Pipara pozīcijai.
4. Negribu te iegrimt garās diskusijās, kuram vairāk KKM vai citas tehnikas utt. Jo ne mēs ne EE viens otram neuzbruksim, mūsu katra bruņojums var kalpot tikai kā kopīgs spēks pret ārējo agresoru. Tikai piebildīšu, ka tas M109 apjoms mūs artilērijas jomā stipri izlīdzina ar mūsu brāļu tautām LT un EE. Kā zinām artilērija ir viena no nozīmīgākajām lietām UA un KF karā. Protams ir daudz citas militārās jomas, kur varētu būt labāki mūsu sasniegumi.
5. Augstāk minētais līgums netraucēs un var kur arī noderēt, bet ja rūpīgi palasīsit tā saturu tad pamanīsit, ka nekādu 100 % obligāto noteikumu, kā jau parasti starptautiskā jomā tas neuzliek. Tāpēc kā lielu ieguvumu to neredzu.
6. Būsim godīgi, pat ja būtu tāda kopējā LT, EE, LV armija un kara apgabals, katrs steigsies aizsargāt pirmkārt sevi, nebūs tā, ka visa Baltijas armija aizkries sargāt kādu LT BY robež līnuju un Narvā KF brīvi nāks iekšā. EE to nepieļaus. Tāpēc nav pamata domai, ka šis līgums uzliktu EE un LT, uz pleciem nastu mūs sargāt. Katras valsts armijai pirmkārt jāsargā sava zeme.
7. Cita lieta ir politiskā griba, kas darbojas bez jebkādiem saistošiem līgumiem. Kā tas notiek, mēs labi redzējām pirms neliela laika, kad BY taisīja provokācijas uz LT un PL robežas. EE kuru tas galīgi neskāra savu iespēju robežās, paužot labo brāļu taitas gribu atsūtija LT palīgā kādus 20 robežsargus. Lūk tā bez kāda līguma. Un ja būs līgums atsūtītu tos pašus 20 un nevaram jau arī ko prasīt no viņiem.
8. Un atgādināšu, ka WW2 beigās no visas Baltijas tikai Kurzemes cietiksnis palika neiekarots. Protams mēs zinām kādi bija tam dažādie iemesli. Bet skaidrs, ka Vāciem jau vairs karošana negāja pie sirds, bet latvieši vēl turējās cerot atkārtot Brīvības cīņas 20. gs sākumā.
9. Karus izcīna tā mazā saujiņa, kuri ir patrioti. Nedomāju ka mums tādu ir diži mazāk kā LT vai EE. Gan EE gan LT ir tā pati problēma, ka daudzi izvēlas labāku dzīvi bagātākās EU valstīs.
1. TWMOD esmu orgināls, ja man ir bijis kāds cits niks šeit, tad tas ir bijis ļoti sen, ap 2014. gada Ukrainas notikumiem.
2. Histēriju jau taisa tepat uz vietas, ieviešot OMD(VAD) pašiem negaidot, pēc šā gada NATO samita. Vienā mirklī pagriežot aizsardzības plānus pa 180 grādiem un pie tam vainojot VADa ieviešanā sabiedrību, ka tā aktīvi nepieteicās prof. dienestā vai zemessardzē. Tā manuprāt ir riktīga “histērija”.
6. Atceries brīvības cīņas 20. gs sākumā. Igauņu (it sevišķi) un leišu armija noteiktos laika posmos kontrolēja ievēroja daļu Latvijas teritorijas un veda kaujas. Varbūt atkal nāksies mukt prom uz Igauniju un dibināt brīvprātīgos latviešu bataljonus zem igauņu kontroles.
9. Piekrītu par vidējo patriotu daudzumu katrā Baltijas valstī, kas noteikti ir ļoti līdzīgs. Tomēr šeit starpība ir kā valsts uztver “patriotus” un viņu “patriotismu”. Tavs patriotisms bieži vien kādam šeit Latvijā vairāk “traucē” nekā palīdz.
TWMOD
6. Visādi var būt, bet var būt arī tā ka mēs palīdzam. Atceros arī pēdējo Neatkarības kara bruņoto sadursmi.