vara bungas: Šī ziņa no Sumu reģiona var iezīmēt nopietnu pavērsienu karā. RU aviācija sāk izmantot JDAM-ER analogus aviācija bumbu uzlabošanas moduļus УМПК (универсальный модуль планирования и коррекции). Šie moduļi ļauj pārvērst parasto – “stulbo” aviācijas bumbu, kādu RU ir pilnas noliktavas, par augstas precizitātes, tālās darbības “viedo” šāviņu, ko var palaist neieejot pretinieka PGA darbības zonā. Tieši bailes no ukraiņu PGA ierobežoja RU aviācijas spējas šajā katā. Ja RU izdosies organizēt šo moduļu masu ražošanu, tas var izmainīt krievu taktiku , kādu mēs līdz šim redzējām. Ļoti bīstams pavērsiens, jo ipaši kauju par Bahmutu, Avdijivku un Uhledaru kontekstā.
PS UA jau lieto JDAM-ER komplektus, bet trūkst bumbvedēju, RU viss ir otrādi.
UPD1 UA rīcībā ir šis
vara bungas 
Stulbs jautājums, bet tās bumbas, kuras ir domātas mešanai vertikāli, bet kuras tagad tiks lidinātas horizontāli, var notriekt?
Nevar.
Jo neatmaksājas.
Toties lidmašīnas notriekt var un tas pat atmaksājas.
Izskatās pēc līdzīgas “problēmas”, kas radās ar irānas dronu nonākšanu ru orku rokās. Rietumiem vajadzēs vairāk ukraiņus apgādāt ar Patriot vai iznīcinātājiem. Nedomāju, ka šo situāciju Rietumi nespēs atrisināt. Tas prasīs tikai mazliet vairāk laika, bet gala rezultātu neietekmēs.
Bumba neko neizstaro, tāpēc masa klasisko MANPADS ar IS vadību to neredz, tāpat kā naktī neredz optiskās ierīces. Ja ir pamanīta, tad tādas pariktes kā RBS-70 spārniņus tai apcirst var, ar ko pietiks, lai tā neaizlidotu līdz mērķim. Bet jā, galvenā problēma ir to relatīvais lētums un līdz ar to masu lietošana.
Sākot jaunus paņēmienus, ukraiņi vienmēr dabū jaunus ieročus. Tā ka šie riski risinās ar tālās darbības atacams, vai tālo pretgaisa aizsardzību.
No jaudīgiem ieročiem ir tikai vienas zāles – izkliedēsanas un laba ugunsjauda, ar kuru aizstāt izretoto cilvēku skaitu.
Nemaz tik tālu tā bumba planēt nevarētu, kaut kur par amerikāņu versiju redzēju, ka 15 jūdzes.
30-50 km
Soloņinam bija youtube video par to. Pat nelieli spārniņi dafiga palīdz
SDB planēšanas leņkis ir 1/11, Sīrijā tās tiek bieži lietotas virs 100 km tālumā attiecīgi nometot virs 10 km augstumā. Šitā nav tik slaida un tādas kvalitātes spārniem, varētu noplanēt kādus 7-8 mešanas augstumus.
1. Vai krievu GPS signālu virs svarīgiem objektiem UA ir iespējams traucēt?
2. Varbūt PL piegādātajiem MIG-29 nejauši komplektā nāk tālas darbības gaiss – gaiss raķetes, kas KF bumbvedēju nelaisstu klāt?
3. No kurienes KF pēc 1 kara gada rodass GPSS vadības moduļi?
4. Sumi prāpījumss bija precīzs? Vai mēs zinām cik KF УМПК ir reāli efektīvs praksē?
Kaut ko, kaut kur, kaut kādā brīdī var traucēt (spoofing), bet ne visu, ne vienmēr un ne visur. RU lieto ne tikai glonass, bet arī inerciālās navigācijas sistēmas, kuras nevar traucēt, jo tās neizmanto satelītu signālus.
Inerciālā + optiskā/attēla atpazīšana.
Antena no aliexpress, procesori arī. Bumbai nekādas pārslodzes vai supertemperatūras nav, mierīgi iebāz ķīniešu telefonu kā vadības datoru.
Te ukraiņi ķidā irāņu dronus, rāda arī GPS CRPA antenu, kura var atfiltrēt signālus no sagaidāmā virziena. Bumbas gabarīti arī atļauj tādas uzstādīt. Viss pieejams brivā tirgū.https://www.youtube.com/watch?v=Bt1zE_VdA10
Ir arī pietiekami acīmredzami, ka krievi faktiski nespēj izčakarēt GPS navigāciju HIMARS un Excalibur šāviņiem, Kombinācijā ar INS sistēma var arī apstrādāt tikai tos signālus, kuri ir iespējami katrā konkrētā mirklī konkrētajā telpas punktā, spūfot ir ļoti problemātiski
Paldies par atbildi. Inerciālās var nodrošināt pieņemamu precizitāti?
Kodollādiņam inerciālā nodrošina pietiekamu precizitāti, parastajam nē. Optiskais sensors un karte palīdz precīzi noteikt savu pozīciju/koriģēt INS kļūdu
1. Es pašlaik aprobežojoties tikai par konkrētām “planējošām KF bumbām”: īsti tur optikai vietu neredzu. Tas vadības modulis aizmugurē, nez vai tur ērti optiku likt. Vai es kaut ko nepamanu?
2. Par inerciālo tāpēc jautāju, ka aizdomas ka tas precizītāti pluss mīnuss m nenodrošina.
3. Tad pagaidam tās lidojošās bumbas tikai radaru PGA spēj ķert? Neekonomiki. Tātass tikai decentralizācija.
ar JDAM moduli precizitāte jebkurā gadījumā ir augstāka nekā brīvi krītošai bumbai, kuru turklāt jānogādā burtiski virs mērķa riskējot ar lidmašīnu.Tādēļ CEP +- 100 m (max, bet īstenībā daudz mazāk) AVIOBUMBAI no vairāku desmitu km attāluma ir ļoti labs rādītājs, ņemot vērā to skaitu noliktavās. Numet uz mērķi nevis 1 bet 3 JDAM-ER analogus un būs tev garantēts hit. Ar brīvi krītošu bumbu vēl jāprot trāpīt.
Nu teiksim krievu aviācijas ins-2000 uzkrātā kļūda var būt 3700 m lidojuma stundā, tātad 1 m sekundē. Bumbā protams būs knapākas. Bumbas lidojums ar 200 m/s no 20 km būs 100 s jeb kļūda līdz 100 m.
Bumba imho neplanēs ar Vvid 200m/s, gaisa pretestība pārāk liela.
Bet pa pilsētas kvartālu vai +-1 kvartāls varētu trāpīt, un ru tas varētu būt akceptējami.
Atklāts jautājums – cik tuvu frontes līnijai ru bumbvedēji drīkst pielidot, esot lielā augstumā
200 m/s nav liels ātrums un jebkurā gadījumā to piešķir lidmašīna. Vienmērīgas planēšanas lenķis ir praktiski vienads ar celējspēku, tātad svaru pret gaisa pretestību. Šitādai bumbai tas ir ap 8, tātad pie svara 500 kg pretestība ap 60 kg. 60 kg “vilkmi” nodrošina slīpā trajektorija.
SDB bumbām ir arī virsskaņas planēšanas ātrums ar palielinātu spārna bultveidīgumu
Planējot no 10..15 km augstuma ievērojamā attālumā – 20..50km , lielākā daļa berzes ir horizontālajā virzienā, un ātri vien nograuzīs sākotnējos 200m/s
Planēšana ir ātruma uzturēšana uz trajektorijas pazemināšanās rēķina. Bumbām ir laba aerodinamika.
Izvērtējumam: The 737 MAX cruising at Mach 0.78 will create a parasite drag of 5,000 lbf.
Bumbai ar 10 reizes mazāku diametru (37 cm) pretestība būs 100 reizes mazāka jeb 50 LBF, 23 kg (tajā pašā augstumā).
Pie aerodinamiskās kvalitātes (lift/drag) = 8 tāda bumba varēs planēt ar pastāvīgu ātrumu 1/8 leņķī pie masas 8 reizes lielākas par pretestību = 184 kg.
JDAM parametri ir labāki:
If GPS data is denied, the JDAM will achieve a 30-meter CEP or less for free flight times up to 100 seconds with a GPS quality handoff from the aircraft.