vara bungas: Interesanti. Īpaši beigu daļa . “Birokrātija valsts pārvaldē ir modernizējama ar digitālo transformāciju”. Mans domāt arī militārā birokrātija, kas ir birokrātiju mamuts, jo īpaši NBS. Modernizējot procesus štābos iegūstam ptiekšrocību OODA ciklā. Bez pendeļiem te gan neiztikt. Viens liels mīnuss – uz procesoriem balstītas sistēmas nav noturīgas pret EMP un pretinieks to zina.
UPD1 Nah tos juristus…
vara bungas 
Papīra birokrātiju pārceļot digitālajā, iegūst episku sūdu. Ieguvumi tikai, ja izmanto kā iespēju optimizēt procesus un pielāgot 21gs.
Stingri jāpiekrīt. Ja nemaina procesus iekļaujot IT prieksrocības, tad iegūst tikai dārgu rakstammašīnu ar ekrānu, tajā pašā birokrātijā.
Un kopš FCC un CE standartu ieviešanas EMP nav tāds bubulis, kā pasakās no aukstā kara biedē. Tad pusvadītāji bija bērnu autiņos. Mūsdienās sliktākais pārstartēsies, vai radio ieejas un korķus izšaus. Lielāka problēma būs elektrība un tālie sakari.
Birokrātija tikai otrkārt ir process. Pirmkārt, tā ir attieksme – cilvēku attieksme. Digitāliem aktoriem nav attieksmes (MI ar attieksmi nepastāv). Neizslēdzu, ka cilvēku žēlošanās par MI prognozējamo apdraudējumu ir kārtējais iegansts [no daudziem], kā attaisnot savu – cilvēku – nevēlēšanos uzņemties atbildību par savu rīcību, par savu slinkumu. MI neko neatrisinās un nekādas papildus problēmas patstāvīgi neradīs. Bet cilvēku tāda vai citāda attieksme gan ir reāla problēma – pašiem sev. Turklāt ne pirmo reizi; ne pirmo gadu tūkstoti. Pārskatāmā nākotnē MI ir vienkārši temats, par ko pļāpāt, līdzīgi, kā kādreiz pļāpāja par sociālo tīklu problēmu. Jā, sociālie tīkli ir problēma. Taču tikai otrkārt. Pirmkārt, problēmas cēlonis ir pašu cilvēku attieksme. Ar nazi var ne tikai nodurt cilvēku, bet arī griezt maizi. Nazis ir tikai rīks cilvēka rokās. Nazim nav attieksmes. Tādā sakarā runāt par birokrātijas modernizēšanu ar digitālu transformāciju var vien nosacīti. Nemainoties cilvēku attieksmei, nekas tur nemodernizēsies; būs vien jauna pļāpāšana.
Par pārskatāmo nākotni sk. UPD1. Bet militārajā jomā un konkurences cīņā kavēšanās ar MI tehnoloģiju ieviešanu nozīmēs atpalikšanu no pretinieka/konkurenta lēmuma pieņemšaas ātrumā un tā kvalitātē, kas ir dzīvības vai nāves jautājums. Kurš to var atļauties?