vara bungas: Dzirdēta tēze par RU taktiku: “krievi neko nemācās”. Apgalvojums ir daļēji patiess. Nemācās “gaļa”, kas ilgi nedzīvo. Tas ierindas personālsastāvs un komandieri, kuri piedaloties kaujās vairākus mēnešus pamanās izdzīvot, noteikti paliek gudrāki un atvērtāki jauninājumiem. Vismaz tik daudz, lai atmestu tos taktiskos risinājumus, kas nedarbojas tā kā to paredz metodikas. Un nekautrējas aizņemties derīgas idejas no pretinieka. Trieciena apakšvienības tiek veidotas abās pusēs, dronu izmantošanas taktika ir universāla, frontes aviācijas triki nu ir visiem vienādi utt. Kopīgā pazīme – visātrāk adaptējas speciālisti. Visādi citādi interesantā rakstā zemāk nedaudz par artilērijas izmantošanu, kas ir netipiska padomju armijas stilam. Padomijas manuāļi paredzēja lielas (BTG, Bde, Div) artilērijas grupas, kas ar jaudīgām vairāku batareju zalvēm, iztērējot simtiem šāviņu, uzara pretinieku kopā ar tā ierakumiem. Tā tas notika vēl pagājušā gada pavasarī. Nu laiki ir mainījušies. Tagad abās pusēs:
- Drons atrod mērķi. Izlūki izlūko šaušanas pozīciju. Pozīcijā ierodas vientuļa haubice. Izšauj līdz 5 šāviņiem (drona operators koriģē). Haubice ātri tinās prom.
- Klejojoša batareja “cirklulē” strap vairākām pozīcijām mainot laikus un pozīciju secību, lai neradītu “šablonu” (template). Pozīcijas tiek izvēlētas nostāk no savējiem spēkiem, lai tās neciestu no pretinieka atbildes.
- Slazds. Artilērijas apakšvienība apzināti negantā veidā izgaismo sevi kontrbatareju radariem, droniem vtml novērotājiem. Pret to sagaidāmi tiek atklāta dežūrējošo pretbatareju uguns, kas tiek momentā nospiesta ar iepriekšagatavotu, bet pieturētu CAS un artilēriju.
Kurš to viņiem iemācījis? Suvorovs? Pattons? fon Moltke? Munīcijas bads.
[..] The extravagant use of ammunition in the first half of the war has provoked the phenomenon of ‘shell hunger’, also experienced by the Ukrainian Armed Forces but for different reasons. More widely, under-estimation of shell demand in general war has been universal and one of the lessons of the war (or a revisited lesson in the case of a country like Britain that experienced the ‘shell crisis’ of 1915 and fall of the Asquith government). [..]
vara bungas 
Ww2 latviešu sarkano virsnieks teica, ka ir noteikts mistisks karavīru procents, kurš izdzīvo jebkurā ellē. Un vairākās elles pēc kārtas.
Ja Tu esi liela riska apstākļos Paveras iespēja improvizēt, tai skaitā tieši nepakļaujoties pavēlem – jo risks neizdzīvot tāpat ir liels un uzvarētajus” netiesa”.
Nesen runāju ar vienu Azovieti, kurš šo apstiprināji, ka krievi no gaļas kaujām izdzīvojušajiem taisa speciālas vienības un tās sevi ļoti labi parāda. Bija gana dusmīgs uz tiem daudzajiem ekspertiem, kuri ar cepurēm nomētā krievu armiju.
+