vara bungas: Karš visus un visas saliks pa plauktiem. Karojošā valstī aktīvā dienestā būs līdz 10% sieviešu (UA 6%). Mūsu 20% “and counting” (vēl) spilgti raksturo NBS kaujas spējas.
[..] «Сегодня в ВСУ 42 тысячи женщин-военнослужащих, а вместе с гражданскими работницами 60 тысяч. Из них 5 тысяч на передовой. К сожалению, 107 женщин погибли и ранены. [..]
Aicinu feministes un atbalstītājus iesaistīties diskusijā par %.
vara bungas 
Prettanku raķeti no siksvīlera var izšaut arī sieviete.
Napoleona karos vidējais krievu ierindnieka augums bija 1,58.
Tā kā nav sliktu karavīru – mēdz būt nepiemērotu ieroču un taktisko risinājumu. Nojausot, kas sagaida sievieti karotāju gūstā viņas var izradīties ciets rieksts .
Ukraiņi kko nesaprot? Par sixveeleriem?
UA ir vēl pārejā no postpadomju oldskūla, kur prevelē patrialhālā iekārta. Bet tas visdrīzāk drīzumā mainīsies. Cik novēroju, ukraiņu karavīriem nekādu aizspriedumu un atšķirību subordinācijā pret sievietēm komandierēm nav.
Un jaunās leitnantes līdz ~30g ir tīri ok karotājas. Vēlāk gan var nostrādāt fizioloģiskās īpatnības.
Nav runas par aizspriedumiem, vai šaubām par dāmu spējām in general, bet par īpatsvaru armijā, kas savā spēju attīstībā ir aizkavējusies labi ja XX gs vidū. 20+% ir overboard un kaujas spēju graušana. Ja nevar piesaistīt vīriešus pietiekamā daudzumā, lai piesaka, analizē problēmu un meklē risinājumus, nevis rekrutē dāmas un izliekas, ka tas nekādi neietekmē vieglo kājnieku vienību ( t.sk. ts. mehanizēto) kaujas spējas.
Man šķiet, ka sieviešu 20% ir ļoti ok procents uz kopējās armijas fona. Armijā ir ļoti daudz atbalsta funkciju, speciālisti utt. Esmu pat pamanījis, ka mīnmetēju skaitļotājos ir pārsvarā meitenes, jo puišiem “grūtas galvas”… 🤷
Noliktavas, uzskaite, virtuve, sakari, snaiperi, medicīna, draiveri, dronu operatori, komandieri utt ir ļoti ok piemērots sievietēm. Ja specifiski runā par kājniekiem, tad daža sieviete ieliek arī vīriešiem. Šādi saskaitot, 20% ir normāls koeficients armijā. Turklāt arī mikroklimats uzlabojas. Ja ir aizspriedumi, tad uzliekam fiziskos normatīvus neatkarīgi no dzimuma. Ar to šai diskusijai būtu jābeidzas.
Visu norādīto atbalsta funkciju pārstāvji ir vispirms kājnieki un tikai pēc tam atbalsta speciālisti. XX gs armija nevar atļauties tādu greznību, kad 20% personāla spēj tikai “noliktavu, uzskaiti, putras vārīšanu”. 5-10% iespējams var paciest (skat UA skaitļus). Un vēl putras vārīšanai mums ir atliektiem galiem ZS kājnieki – seniori – vīrieši pēc 45 līdz 60 gv. Uz tām atbalsta funkcijām jau var rīkot konkursu.
Nācijai svarīgākais karā, lai izdzīvo bērni!!! Kā teica viens Ukraiņu karavīrs:”Mums šī problēmā ar krieviem ir jāatrisina tagad, lai mūsu bērniem nevajadzētu karot!”
Tagad jautājums Piparam: No kura pienākuma pildīšanas atteiksies sieviete māte karavīrs? No pienākuma pret dzimteni un zvēresta pildīšanas vai mātes pienākuma! Gadu tūkstošiem sievietes ir glābušas savus bērnus. Viņas to spēj. Vīrietis gan nē!!! Sieviete karavīrs nav tikai stāsts par frontes līniju!!!
Ja Tev interesē laika līnijas, tad līdz 30 gadiem dienests, tad ~5-6 gadi jāatvēl 2-3 bērniem un tad dienests atbalsta funkcijās. Nekā sarežģīta, jo nav vairs viduslaiki. Ja kādam ir citi uzskati un ģimenes modelis, tad tam arī sekojat…
“atbalsta” funkcijas var būt vienīgi locīt kilometriem karoga lentītes u.tml. figņa, visam pārējam X stundā jādarbojas ar lielāku kapacitāti nekā miera laikā.
ej tak tu .irst!- šie gudreļi jau zadalbaļi.
viens pats kaujinieks ir sūds uz kociņa, ja viņam netiek nodrošināta apgāde, atbalsts…
karavīrs daudzmaz pašpietiekams ir tikai priekšējās rindās līdz pirmajiem šāvieniem, kad viņš ir aizvests uz pozīcijām un nokomplektēts ar pilnu kaujas devu, kad ēd sauso pārtiku un guļ savā guļammaisā ierakumos mežā vai kkādā ēkā ar caurvēju uz izlauztas durvju vērtnes. pēc dažām dienām viņš ir jārotē prom, lai viņš atgūtos, atpūstos un atjaunotu savas kaujas spējas. lai šis process noritētu veiksmīgi, karavīram jānodrošina vieta, kur gulēt (siltumā, drošībā), siltās ēdienreizes, dušas, lai nomazgātos un veiktu savu personīgo higiēnu, būtu pieejami mediķi, būtu iespēja izmazgāt drēbes un sakopt savu ekipu utt. un pāri visam ir loģistika. kur problēma, lai sievietes spētu nodrošināt šo atbalstu? un nevajag te salīdzināt meiteni no ZS un PD karavīru-sievieti. ja sieviete ir izvēlējusies savu darbu profesionālajā dienestā, tad viņai jāspēj teltis uzcelt, ēdienu termosus nēsāt un munīciju izdot.
p.s. un ja kādam šķiet, ka es te esmu uzbūris kkādu siltumnīcas efekta ainiņu, tad aizejat paši padzīvojat mežā slietenī mēnešiem ilgi un tad padomājat, cik jūs esat kaujas spējīgs.
var arī attīstīt space force, kur novirzīt dāmu pārprodukciju.
Debilas prasības -> tizls rezultāts: publiskos dokumentos NBSu mēra kaklos, nevis (sertificētās) vienībās. Ja KPI ir +Y dajebkādi kakli pret iepriekšējo gadu, tad tas arī tiek nodrošināts ērtākajā veidā – esošā budžeta ietvaros, samazinot prasības (t.i. kaujas spējas).
+++
Izraēlā tikai 20% no iesauktām sievietēm dien kaujas vienībās. Viņi tur muļķi?
Mums jāskatās uz tehniski mazattīstītām, bet karojošajām armijām. Izraēlā uc rietumu armijas ir pārbāztas ar hitech , attiecīgi pie tehnkas apkalpošanas ir vieta sievietēm. Mūsu vieglo kājnieku modelis ir nepanesams dāmām. Ir izņēmumi bet tos var neņemt vērā, jo tie neietekmē stāvokli vidusmērā.
Starp citu https://twitter.com/AZvejsalnieks/status/1655177377683578882/photo/1 pēc sieviešu proporcijas policijā mēs esam rekordisti. Lietuva mums pavisam tuvu blakus.
tieši tā pati problēma. Trīs blondas policistes cenšas salocīt delīrija pārņemtu tēvaini, kurš, kaut kā ņem un nerespektē formu…… bēdu leja.
Izraēlā sieviešu dienests “kaujas vienībās” tik un tā neparedz līdzvērtīgu dienestu un prasībās kā vīriešu “kaujas vienību” variants. 2 gadu dienests sievietēm – 3 vīriešiem.
Tik un tā sieviešu atrašanās kaujas vai paugstinātas bīstamības apstākļos tai pašā Izraēlā ir neviennozīmīga.
Bija gadījums 2000ošajos gados, kad Izraēlas karavīru sievieti blokpostā nogalināja palestīnietis. Bija liels šoks Izrēliešu sabiedrībā no sērijas – “viņai tur nemaz nevajadzēja būt”.
Tika rīkotas bezmaz vai valsts mērogā bēres, uz kurām ieradās gan Izraēlas premjerministrs gan prezidents.
Ja pēc kara uz vienu vīrieti paliek desmit sievietes. Nav liela bēda no populācijas atjaunošanas vajadzības, bet ja uz vienu sievieti desmit vīrieši, tad tā būs katastrofa! Bērni skaits būs neliels plus vīrieši vien otru apsitīs. Dievs ir par visu padomājis un nebūs kreisajiem liberāļiem to mainīt!!!!
Saulainā laikā vizināties pa celiņu nav salīdzināms ar augstas intensitātes karu.
Pāris dienas bez apgādes nevasarā gaidīt savu mamutu/tanku, vilkt ārā sešriteni no dubļiem/ielūzuša ledū peļķes vidū – visās šajās disciplīnās vidējais vīrietis pārspēs vidējo sievieti.
Ir arī priekšrocības – dāmas ir mazākas augumā, grūtāk trāpīt ar strēlnieku ieročiem
Spike ER svars 1 raķetei ir 10 kg, G36 uz pleca vēl 3kg plus 6 magas (500 grami pa vienu : 3kg) plus brunuveste 10 kg plus ķivere plus vēl huiņas uzkabē plus mugursoma ar ēdienu/dzērienu……uz siksvīlera visu laiku nesēdēs, būs jāskrien arī pa krūmiem ieņemot un mainot pozīcijas. Parādi man tādu ”vidējo” meiteni kas to visu varēs pastiept un ne 1 stundu vien un ne 1 dienu vien.
Labs sākums būtu vienoti fiziskās sagatavotības normatīvi. Faktiski tie būtu vīru normatīvi, kuru izpildes pienākums ir universāls visās NBS vienībās ZS ieskaitot. Specvienībās – specprasības. Ja vienlīdzība, tad vienlīdzība bez kompromisiem. Bet tad, baidos personāla skaits ZS samazinātos pr tiem pašiem pārdesimit procentiem, ja ne vairāk. A kā var savādāk? Kurš mums dos atlaides kaujā?
+
Fizuhai ir vēl viena pat svarīgāka lieta – pēc pieredzes personīgās varu droši apgalvot, ka ilgas stundas sportojot, lai uzturētu kopējo stāvokli, ļoti jūtami palielina stresa noturību un “skaidrāku galvu” ikdienā. Tā kā pats esmu pabijis gan tipiskā veča nekonedarītāja statusā, gan fanātiska sportista, tad man tas viss ir izpētīts. Sportoju pamatā tikai tāpēc, ka galva skaidrāka, stresa noturība un, ja uznāk kaut kāda svētdienas talka mežā, tad nekāda diskomforta nav “piļīt” stundām no vietas bez pauzēm. Bet primāri tā ir stresa noturība.
Parādi man tādu “vidējo” puisi, kas dziedādams to visu varēs pastiept! Ložmetējnieki un granātnieki tiek izvēlēti raženi miesās, jo “vidējam” tas ir par grūtu.
Uzliekam normatīvus visiem vienādus, bet nebrīnamies, ka daudzi puiši tos nespēs nokārtot.
Cilvēki nesaprot, ka no fizuhas var būt atkarīga viņu dzīvība kaujā. Jo klusībā netic, ka būs jākaro un arī komandieri nespiež gatavoties normatīviem. Pēc attieksmes pret fizisko agatavotību atšķir amatierus no profesionāļiem.
Un kā redzam, Ukrainā nekaro “profesionāļi”, bet tāpat karo.
Patiesībā man maz bijusi saistība ar PD kajniecēm, bet salīdzinot, UA vidējais karavīrs izturībā nebūs nekāds pārāks par viņām. Tāda ir realitāte. Ņemot vērā, ka esam maz, sievietes armijā arī jāpieņem kā realitāte.
Mēs pat vīriešus joprojām ”nepieņemam” armijā jebkādā nopietnā skaitā (VAM nekur nav vēl aizgajis, un rekrūšu skaits kādus AM publicē savos plānos joprojām ir vienkārši smieglīgi mazs ar 300 cilvēkiem gadā). Ja pat derīgu Latvijas vīriešu populācijas skaits nav ne tuvu izmelts NBS vajadzībam (un viņs nav izsmelts : 2 miljonu Latvija noteikti var dot vairāk kā 300 cilvēkus gadā, Igaunija ar 1,3 miljoniem spēj dod 3000 rekrūšu gadā) , kāda velna pēc mēs te gribam meitenes jaukt iekšā un speciāli ražot nepilnvērtīgus karavīrus?
Toties kopējais skaits atskaitēs priecē un liberālais spārns apmierināts. Būtu atzinuši problēmu nāktos kaut kā to risināt.
liberālais Pabriks gribēja ņemt visus vīriešus, bet konservatīvā Mūrniece šādas izpausmes diemžēl nelobē. kuram spārnam tad te ir kkas jāatzīst?!
Pabriks “sagribēja”, kad NATO samitā viņam konkrēti kā vecim paskaidroja. Mūrniece gribēja visus gadus. Nelobē, jo šobrīd nav iespējams grābt visus un arī parlamentā tam nav atbalsta. Un arī Pabriks visus nesagrābtu, jo organizatoriski/loģistiski NBS šobrīd spēj uzņemt ap vienu bataljonu. Ja jau Pabriks ļoti gribētu, tad viņam bija daudz gadu, lai sagatavotu tam visu infrastruktūru.
Mani neinteresē jūsu galma intrigas. Pabriks+Bļodniece šo omd likumu stūma cauri Saeimai uz pieņemšanu. Tagadējie likuma kūrētāji ir apstājušies pie brīvprātigajiem 300.
P.s. es nojaušu esošās pamatotās atrunas, bet tam jābūt limitētam termiņam.
Pabriks akūti sagribēja pēdējos pāris mēnešos, gadiem viss bija labi.
Jāatzīst viens labais darbs – ar savu pēkšņo gribēšanu aizbaidīja trūkstošos vēlētājus un AttPar aizdzina no lielās politikas.
Nu tak arī loģiski šobrīd neņemt to, ko nevar pacelt.
Pie tam 300 brīvprātīgos atbildīgā komisijas sabalsoja vēl Pabrika un Bļodnieces laikā. Protams, Mūrniece varēja ietiepties, bet vai ir jēga, ja šobrīd objektīvi nevar lekt pāri galvai?
Es jau ļoti sen atbalstīju scenāriju, ka sākam pakāpeniski. Sākumā brīvprātīgie, analizējam kļūdas, ieviešam izmaiņas. Tad ieviešam obligātumu noteiktām grupām/profesijām/bonusiem. Piemēram, visiem, kas studē par budžeta līdzekļiem, visiem mediķiem (specializētā med. sagatavošana, ne standarta kājnieki), visiem mehāniķiem, visiem, kuri vēlās dabūt ieroča nēsāšanas/mednieka atļauju, visiem, kuri vēlās kļūt par ierēdņiem. Tad paplašinām profesiju/bonusu loku.
vīriešus pieņem atplestām rokām- stājies tik rindā un stājies iekšā! ja neesi galīgi tizls un kropls, tad noteikti paņems. nu, ja “Tu” negribi, tad “Tavā” vietā jāstājas meitenēm.
aha, un tieši ar šādu gudru piparu filozofiju NBS 30 gados ir spēj parādīt tikai 1 nepabeigtu PD brigādi bez rezervēm.
A kas vainas filozofijai? Ja vīrieši ir ņergas, tad jāiet dienēt meitenēm un tizleņiem. Pēdējās vēlēšanas pierādīja, ka vieglāk vārtrūmēs dzert limonādi un cerēt, ka kāds cits tavā vietā atlauzīs termiņu nekā balsot par tiem, kuri grib ieviest reāli darbojošos omd, kur dienēt jāiet VISIEM vīriešiem, ja vien nav veselības problēmu. Tagad gausties par kkādu pagātni man šķiet bezjēdzīgi un nožēlojami, ja finālā sabiedrība kārtējo reizi ir nobalsojusi par tv zvaigzni un urrā tūdaliņiem, kuri turpina iepriekšējo gadu trendu.
Jebkurā gadījumā man vērtīgāk ir dienēt kopā ar sievieti nekā vispār bez nekā.
“Labāk tā nekā vispār bez nekā” ir bīstams pašapmāns. Tu vnk pazemini prasības, lai iegūtu pagaidu mierinājumu, kas iekonservē nevis risina problēmu. Šādā veidā NBS veģetēja gadu desmitiem, jo “draudu nav” varam imitēt kaujas spējas uz nebēdu. Problēma: Jauni vīrieši rektutējas PD nepietiekamā skaitā Risinājums: Aizstāsiam trūkstošos jaunos vītiešus ar jaunām sievietēm. Jautājums: Kā tas ietekmēs NBS kaujas spējas? Atbilde: Pasliktinās Jautājums: Vai tas ir pieņemami? Atbilde: Nav. Jautājums: Problēma atrisināta? Atbilde: Nē.
Tāpēc Problēmu jādefinē savādāk: Izsmelts brīvprātīgās rekrutēšanas potenciāls. Risinājums: daļēji atteikties no brīvprātības NBS komplektēšanā ar personālu.
Jautājums: “Ja sieviete izpilda visus tos pašus fiziskos normatīvus, kas vīriešiem, kāpēc tas ir pašapmāns un prasību pazemināšana? Kāpēc viņu neņemt dienestā? Tāpēc, ka viņai kādā brīdī jādzemdē?”
Uzliekam vienotus normatīvus un problēma pazudīs pati no sevis.
P.s. man noteikti psihoemocionāli nerada problēmas, ja biedrs vai komandieris ir sieviete.
Uzliekam un nodrošinam ievērošanu. Bet neuzliek un nenodrošina. Joprojām ir V un S normatīvi.
VB, tirgus ekonomikā nav deficīta. Ir izsmelts vīriešu PD rekrutēšanas potenciāls esošajā situācijā/piedāvājumā.
Rīcības virzieni – palielināt atalgojumu, uzlabot sabiedrības indoktrināciju/smadzeņu skalošanu, vai arī ieviest obligātumu.
Pabriku II šeit var izcelt, ka nolaids NBS līdz 20+% sieviešu, un vēl publiski lepojās ar to.
Progresīvo vēlme uzspiest 50/50 iekš VAD vērtējama kā risinājuma torpedēšana
Pagātnē ir jāskatās kaut vai tāpēc, lai saprastu, kur ir kļūdas, ko labot. Un viena no kļūdām ir nepamatots optimisms nevietā, kas baro grabētājus un “viss čotka”. Nepamatots optimisms ir ok kara laikā, kad jācīnās ar to, kas ir un lūgsnām, laika labot vairs nav.
Aizsardzības nozare ir kapitāli sadirsta kā valsts suverenitātes garants. Un nekādam optimismam te vietas nav. Pat pie labiem apstākļiem tā turpinās būs sadirsta vēl diezgan ilgi. OMD ir, kā jau rakstīju izsenis, sabiedrības integrēšanas, kopējas aizsardzības izpratnes veidotājs, kas tālāk ir pamats jau taustāmākām izpausmēm.
Šobrīd ir ieaudzināta greiza izpratne par aizsardzību, principā, ka valsts, izmantojot visejādi pārākos profesionāļus, “sniedz drošības pakalpojumu”, nevis valsts ir suverēns, kas balstīts pašu uzasinātos un nepārtraukti uzturētos durkļos. To pāraudzināt var gadu desmiti ar OMD un sabiedrības iesaistīšanu “tēmā”. LARPeri, lasi, ZS, ir atklāta sabotāža, kur patriotiskākie pilsoņi tiek mānīgi sagatavoti karot ar krietni labāk sagatavotu un apmācītu pretinieku. Hobija veidā neko prātīgu nesamācīsies masveidā. Atsevišķi piļītāji neko nemaina.
Man pret “kaujas sievām” nav iebildumu, kaut visi 80%. ja var individuāli izpildīt daudz maz adekvātus normatīvus visiem vienādus + kā vienība izpildīt uzdoto adekvāti. Kaut cik savesta kārtībā dziļā muskulatūra, locītavas, lai paceļot kaut kādu bliežamo nav trauma, spēks adekvāts vidēju rumpi pavilkt gabalu, divatā nostiept vidēju rumpi uz nestuvēm, +/- nepārspīlētā uzkabē ar parpalām un munīciju spēt tos 30 km dienā nokapāt, tā, lai nākošajā var 30 atkārtot, kaut kāda izturība krosiņā.
Par OMD neviens nekad nav ”balsojis” un tie nav mazie pilsoņi un velētāji kas izvēlas vai būs valstī OMD armija vai nebūs……neviens Zviedrijā, Somijā vai Igaunijā nekādas vēlēšanas vai referendumus OMD sakarā nekad nav taisijis (to pieņem aizsardzības ministrija kopā ar konkrētas valsts augstāko valdību), tā kā vainot mūsu aizsardzības jomā šeit ”ļaunos/stulbos” latviešu vēlētājus ir absurds. Atbildība šeit guļas tieši un konkrēti uz dažu atsevišķu amatpersonu un ģenerāļu pleciem (kuru uzvārdus mēs zinam un varam nosaukt), vidējais Latvijas mierpilsonis tur nav iejaukts tāpat kā Igaunijā pie OMD pastāvešanas neviens mazajam Igaunijas vēlētājam nekad nav prasijis ”gribi vai negribi?”. ”Sabiedrība” nebija tā kas izlēma Zviedrijā atjaunot OMD, un ”sabiedrība” nebija ta kas izlēma Igaunijā atstāt OMD un to neatcelt kopā ar Latviju 2007. gadā. Te ir jāskatās un pagātni un konkrēti jāsauc lietas kā tas ir
“neviens Zviedrijā, Somijā vai Igaunijā nekādas vēlēšanas vai referendumus OMD sakarā nekad nav taisijis (to pieņem aizsardzības ministrija kopā ar konkrētas valsts augstāko valdību)”
Vienkārši, valdībai vienmēr ir bijusi baža, ka tas var izrādīties viņu pēdējais lēmums, t.i., pēc tā pieņemšana tauta nobalso par citu blici. Starp citu, Pabrika izlidošana savā ziņā šo pieņēmumu apstiprina.
Nepiekritīšu. OMD Somijā, Igaunijā vai Zviedrijā eksistē ar sabiedrības atbalstu. Politiķi demokrātiskajās valstīs sabiedrības viedokli projicē.
Bet demokrātija ir vairāk nekā “jā” vai “nē”. Latvijas vēlētāju vairākums kopumā neiebilst pret OMD, bet šiem vēlētājiem OMD ir n-tā prioritāte. Viņi nemainīs savu viedokli vēlēšanās OMD dēļ. Par OMD izteikti it kādi 1,5%. Savukārt tiem, kuri ir pret OMD, šis jautājums var palikt par jautājumu numur viens vēlēšanās. It sevišķi noteiktās elektorālās nišās. Pabriks kā reiz bija tajā nišā, kur pret OMD vēlētāju koncentrācija ir liela, kas arī atstāja sekas vēlēšanās. Būtu Pabriks NA vai ZZS, tad šos vēlētājus tas visdrīzāk nekā neietekmētu.
Te daudzi iebildīs kāpēc tad ZZS iebilst, ja viņu vēlētājs nav pret, bet drīzāk par? Atbilde ir – tur ir citi iemesli ārpus politiskām dividendēm. ZZS elektorāts arī pret OMD retoriku mierīgi pacietīs, jo, kā jau teicu, tā ir n-tā prioritāte.
Un galvenais. Latvijas gadījumā mūsu vēlētājs nav par OMD lēmis, to nolēma NATO 🙂 Nebūtu NATO pendeļa, dzīvotu kā līdz šim. Pabriks stiprinātu patriotismu, VAM attīstītu, ēkas būvētu, orķestri spēlētu, korī dziedātu. Un turpinātu būt populārākais valdības ministrs.
Atkal salīdzinat ābolus ar bumbieriem – vai nu PD dāma vs PD kungs, vai vidējā statistiskā dāma pret vidējo statistisko kungu.
Olimpiskā līmeņa atlētes izpogās vidējo veci, bet nav konkurētspējīgas pret sportaskolas puišu izlasi.
Pat šaha reitings ir ļoti vīrišķīgs augšgalā.
Šajā gadījumā atlase ir 1:4, lai izlasītu spējīgākās dāmas pret vispārīgiem večiem.
1:4 ir optimistiski – no vidusskolas klases visi džeki varēja 1+reizi pievilkties, meitenes nē – tur ieskaitē ir jākarājas/negative.
Normatīviem jāizriet no funkcionālām prasībām, nevis dzimuma, vecuma vai matu krāsas. Munīcijas kastes un ievainotie visiem ir vienāda smaguma.
Kaujas vienībām ACFT.
Tā kā NBS pēc vadoņu teiktā mums viss ir 200% kaujas spējīgs, tātad ACFT visiem.
Kļūda un kļūda.
LMG/HMG/CG tiek ņemti no tiem, kas nāk un var pastiept, nevis, kurš raženāks pēc auguma.
Par iepriekš tevis pieminēto speciālistu jautājumu arī auzas. No manas pieredzes varu sacīt, ka pazīstu tikai 1-2 dāmas SPECIĀLISTES, nevis OPERATORES kādās no tevis pieminētajām speciālitātēm. Jo tehniskāka kļūst specialitāte un, jo padziļinātāk to ņem, jo vairāk parādās plaisa NBS starp dzimumiem un to vidusmēra pārstāvjiem ne tikai fiziskajās spējās, bet arī teorētiski-tehniski-praktiskajās.
Un tas ir ok, mūsu smadzenes diezgan daudz atšķiras, katram savi talanti.
Paldies par labojumu!- var neteikt “raženāki miesās” un teikt “spejīgi pastiept”, bet doma tāda pati. Manā vienībā zinu divus granātniekus un viņu augums ir 180+. Šķiet, sakritība.
Neredzēju Ukrainā nevienu siksvīleri. Šķiet ka kvadras arī neredzēju. Neredzēju arī prettanku raķetes.
Un vieglie kājnieki ir nekam nederīgi kājnieki, jo viņiem nav nekādas ugunsjaudas. Ne smagākus ieročus paņemt līdzi, ne ievainotos izvest.
ergo? Labi, atsakāmies no evolucionāra NBS attīstības ceļa cenšoties līdz XXI gs vidum sasniegt minimālo XX gs armijas līmeni, bet ejam revolucionāru ceļu – uzreizi attīstam XXI gs līmeņa dronu armiju, REC, ekzoskeletus, lāzerblasterus, robotozētās platformas un AI bāzētu komandvadību un sakaru sistēmas, kas ļaus drastiski samazināt personāla skaitu ierakumos. Tak nav ne miņas no tā.
Pietiek ar džipiem un operācijām 500-1000 metriem no džipiem. ir laiks saprast, ka kajniekus nevar nodrošināt ejot ar kājām un jebkur Latvijā ir iespējams aizbraukt ar transportu. Cita lieta, ka tā transporta nav….. un nav arī nopietna bruņojuma, ko uz transporta/transportā ielikt. attiecīgi karavīra fiziskās spējas ir 4. prioritātes jautājums, ko 2 nedēļu laikā ir iespējams būtiski uzlabot. Ja vien ir vēlēšanās.
2. nedēļu laikā būtiski neuzlabosi. Garo gabalu staigāšana ir treniņš, karā nesanāks. Bet treniņš vajadzīgs, lai kustētos tos 500-1000 metrus no/uz auto.
2 nedēļās būtiski uzlabot formu = investēt youtube reklamētajās krāpšanas shēmās, saņem 1keur katru dienu bez ieguldījumiem
+1, programmētājus jābaro.
Nez kā ar GIS Arta utml ua sistēmām, iespējams voluntieru darbs, bet tur sabiedriskā doma airāk mobilizēta.
Augstākmimēto koncepciju vienīgā funkcija ir apmierināt eiropas prasības pēc dokumenta. U nas vsje dokumemti v porjadke- eto moi krustdēls.
Ja būtu pieejams dokumenta lasījumu skaits, tas būtu tuvs nullei, ar nelielu palēcienu pēc 4gadiem, kad jāpārraksta vecais teksts jaunā redakcijā.
Transports nav nodots NBS, bet transporta Latvijā pietiek. Tīri pašiem zemessargiem privāti ir lielāka apvidus transporta kapacitāte nekā Zemessardzei kā organizācijai; un ja “tviterkonvojs” var 1000+ auto saziedot Ukrainai, tas arī ir rādītājs. Nopietns bruņojums un apmācīti tā lietotāji gan ir tas, kur nevar paļauties uz privāto sektoru.
tiesa gan tviterkonvojs visu lēto galu jau ir izsūcis.
Jaunos hiluxus neviens ziedot negribēs.
Apvidus auto mums izbeigtos pirmajās dienās. Un kūstu karā ātri. Apgādāt un remontēt to “zoodārzu” vien būs galvassāpes.
Piekrītu par transportu. Tieši tā, ja sāktos karš pie mums, tad lietā ietu visi mūsu četrriteņotie draugi, vienalga, cik bruņoti vai nebruņoti tie būtu. Tieši tāpat, kā tas notiek Ukrainā. Jo ar kājām skrieties ar bruņutehniku – var sanākt, ka manevra spējas nav īsti līdzvērtīgas.
Cits jautājums, cik lielā mērā mēs ar šādiem privātiem auto prastu operēt.
Par fizisko formu – nepiekritīšu. Protams, uzkačāties 2 nedēļu laikā ir labāk, nekā nedarīt neko, un daudz kas ir atkarīgs no starta pozīcijas, tomēr ekipējuma nešana prasa diezgan lielu spēku. Te jau runa nav par relatīvo spēku – ja tagad vari atspiesties 20 reizes, satrenējies, lai vari 50, bet runa ir par absolūto – jāstiepj 30-40 kg pie kārtīga ekipējuma un munīcijas krājuma. Ja kaut vai kādam vienībā šīs spējas nav, tad vienības spēja manevrēt ir ierobežota. Nevar manevrēt – komandiera ģenialitāte sāk kļūt nenozīmīga, jo viņa plānus nevar īstenot – nodaļa/ vads var tikai iet frontālā uzbrukumā, kā arī nevar aizbēgt, ja kontaktā zaudē.
Ne jau velti vāgnerieši pie Bahmutas atteicās no bruņuvestēm ātruma dēļ (viņiem gan tur laikam bija arī citi apsvērumi, jo priekš kam līķiem bruņuvestes)
Laikam optimāls bija vācu risinājums, kad sievietes varēja iestāties tikai daudzveidīgos palīgdienestos un viņu atrašanās frontē bija praktiski izslēgta. Karadarbībā tieši piedalījās tikai valsts pretgaisa aizsardzības palīgdienestā norīkotās. Palīgdienestos bija ap miljonu, kas ir ap 5% no mobilizācijas.
Krieviem ierobežojumu nebija, vairāk par 100 000 no “komjaunatnes” dobrovoļno – prinuģiķeļnā iesaukuma bija parastu strēlnieku pozīcijās. Tas pie tā, ka nekādas speciālas apgādes viņām, sākot ar atbilstošu izmēru zābakiem elementāri nebija.
Pirmā Latvijas specnaza meitene nepabeidza kursu. Meiteņu lietas purvā sākās. Visa atbilde jums. Tas bija 90s gados. Paprasiet tam pašam purva vecim, liekas viņš vēl dienē:)))
Primā NATO standartiem atbilstoša vienība bija orķerstris. Visu cieņu. Ir mums bojeviki tās meitenes, bet nu nevar panest, ko nevar panest. Veci vajadzēs. Kad es mācījos, tad nevienas bābas nebija. Jaunie stāsta, ka akadēmija visām bābām somas nesa, palīdzēja. Citādi nenolika eksāmenus. Lūdzu….