Dienas grauds


vara bungas: Vērtīga ekskursija pa ukraiņu vēsturisko ORBAT. Neviļus rodas jautājums, kurā grozā liekama NBS kaujas filozofija? Manevrs vai noplicināšana? Uz papīra protams būs kombinācija, bet praktiski manevram mums pašiem nav kontroles par gaisa telpu un mehanizācijas, bet pretinieka noplicināšanai trūkst uguns jaudas. Limbo vienvārdsakot. Noplicināšana tomēr šķiet tuvāka.

[..] There are two opposing philosophies to battle – attrition and maneuver. Each seeks to shock the enemy into flight or surrender. One intends to shock through physical destruction or the threat of further destruction; the other overwhelms the enemy psychologically through maneuver from an unexpected direction, like the flank, rear or means of command and control. Of course, in practice it is a combination of the two that leads to victory. Nonetheless, different military cultures emphasize one over the other. Where a military falls on the continuum is a matter of historical experience. The Ukrainian way of war falls more on the attrition side of the ledger than on the side of maneuver. Let us examine this further.[..]

avots

17 domas par “Dienas grauds

  1. Tas manervs vai noplacināšana domāta par pirmajām 90 dienām no KF iebrukuma un līdz NATO kolēģi atbrauc līdz mums?
    Visu laiku tak LV koncepcija bija karot NATO grupas ietvaros? Mūsu ceļi, noliktavas, bāzes, bet uguns jauda nāks no transatlantiskiem partneriem: lidmašīnas, tanki, ko pavadīs mūsu kājinieki no OMD.
    Vai arī ir kādas izmaiņas? Un tagad paliks tikai OMD ar Patria, jo citai tehnikai jau pagaidām naudas nesanāk. Un jātiek tomēr galā pašiem.

    • Kā kuram tā laika atskaite. Daži vēl atcerās laikus,kad LV vēl nebija NATO. “Bez NATO” mēs būtu spiesti būvēt pilnvērtīgu, pašpietiekamu armiju (nav zvanīts, ka sanāktu) “Ar NATO” 20+ gadus varējām aprobežoties ar tauvas pieņēmēju komandu un orķestri (ko protam to protam). Kas attiecās uz kara filozofiju prātīgi būtu gatavoties abiem varientiem “ar NATO” un ” bez NATO” (par gaidīšanu skat nacionālo partizānu vēsturi)-. “Bez” gadījumā atliek tikai viena opcija – attrition warfare, bet tai vajag artilērijas noliktavas, munīciju, stobrus un apkalpes n-reizes lielākā skaitā un kvalitātē.

      • “par gaidīšanu skat nacionālo partizānu vēsturi”
        Taisnības labad jāsaka, ka
        a) neviens tiem neko nebija solījis
        b) Ulmaņpaps (un citi Baltijas fīreri) nebija diez ko ieredzēti rietumos. Tie paši arī baigi nelauzās uz to, pēc bāzu līguma Ulmaņa kontrolētā prese priecīgi rakstīja ka nu da nafig mums britu tirdzniecība – mums tagad ir draudzīgā PSRS.
        c) I tāpat bija britu un amerikāņu mēģinājumi stutēt partizānus ar SOF atbalstu. Nesanāca, krievs bija labāks.

        • Ulmaņpaps un citi Baltu fīreri savā meistarībā nenodzīvoja ilgāk par 1940. gadu, līdz ar to kāpēc Rietumiem tur būtu jādomā un jāplāno ko un kā ar viņiem darit un kā ar viņiem rēķināties (paši sev uztaisīja pašnāvības tiešā un pārnestā nozīmē)……Rietumiem vajag redzēt ka ir reāls līderis/valdībā kas arī tur reāli kaut ko valda un komandē savā valstī pašu spēkiem, tā tas bija vecajos laikos un tā tas joprojām ir pat šodien (šobrīd Ukrainais Zelenska valdību un prezidentu respektē, jo viņš pats un viņa pakļautie reāli sēž Kievā un komandē, vada, pārvalda. Viņa vadībā ir reāla armija kas pakļaujas viņam. Būtu Zalenskis aizlaidies lapās vai padevies kā mūsējie 1940. gadā, Rietumi ļoti iespējams būtu uzmetuši). Gļēvuļus neviens nerespektē , ne tad ne tagad. Ar to ir jāsāk

        • To ALBREHTS
          Kopumā piekrītu, bet īsti nevaru piekrist, ka krievs SOF bija labāks. Viss tas krievu veiksmes stāsts balstijās nodevējos (komunistos) augstos Britu izlūkdienestu amatos. Tāpat kā atombumbu PSRS dabūja dēļ komunistiem ASV zinātnieku aprindās.

          • Tak komunisma izmantošana šim mērķim arī ir veiksmes formula. Tieši tāpat kā PSRS cilvēki, kuri sadarbojušies ar ASV ideoloģisko apsvērumu dēļ.

            • Skaidrs ka dotā gadījumā Lielbritānijas un AV nolēpumus nodeva konkrētu cilvēku ideoloģiku apvērumu dēļ, bet ne tāpēc ka krievi bija labāki, bet tāpēc kā atrodās muļķi, kas nododot mūsu Lielbritānijā apmācītos cīnītājus čekitiem paaulē uzvarē komonisms un viņu ieskatā laime būs pilnīga. Kā mē to arī redzam Ziiemeļkorejā.

  2. Būt gataviem dažādām ituācijām būtu visprātīgākais, bet nepietiek jau resursa. Ja piem droši zinām, ka būs noteikts NATO atbalts, tad uz to varam netērēties, stiprinot citas pozīcijas, bet ja gatavojamies ka pamatā tikai pašu spēki, tad jāattīsta visas jomas?

    • Resursu nekad nepietiek. Kur nu vēl ja atčohnās pēdējā brīdī. Mana pārliecība ka 100% paļauties varam tikai uz sevi, bet ja kāds nāks palīgā, tas ir bonuss. Ja aizsardzībā balstīsimies uz ārpakalpojumu, tad vajag stingrākus līgumus nekā 5.pants.

      • Ja tā, tad nekas vairāk kā simboliska aizsardzība nesanāk. No jebkuras puses, izņemot EE, uz mums skatās lielāks un bagātāks potenciālais ienaidnieks.

        • UA 2014.gadā sāka ar viņu mērogam simbolisku armiju. Atturošs efekts ir militārajam potenciālam nevis līgumiem. Dari ko pienākas un kas būs tas būs.

        • Baltijas valstis vismaz no cilvēku skaita , nekas fiziski neaptur izveidot spējīgu armiju (vai 3 mazas armijas kopā) kas tiešām spētu apturēt (nevis tikai bremzēt) Krievijas iebrukumu. Atgādināšu, ka Baltijas valstīs ir vairāk iedzīvotāju kā Somijā…….mēs varam raudāt ka ”naudas maz, nevaram atļauties ieročus”, bet tajā pašā laikā ja būs paši karavīri savākti un satrenēti , ieročus sadabūt būs stipri mazāka problēma. Ieročus var atvest ar kuģi dažos mēnešos vai pat nedēļās (Ukrainas piemērs cik ātri atveda NLAW un Jevelin un Spike raķetes kara priekšvakarā). Igauņi spēj ar 1.3 miljonu valsti izveidot 2 reālas kājnieku brigādes, tātad Latvija ar spētu kā minimums to pašu ja ne vairāk, Lietuva grib 3 brigādes plānos. Tas jau būtu 7 kājnieku brigādes, ar to var daudz izdarīt un nekas ”tīri simbolisks” tas vairs nav.

          • RAND noteiktais minimums Baltijai ir 12 brigādes (tas ir pret to spēku, kas Krievijai bija pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā), pie tam 6 mehanizētās. RAND uzskata, ka katrai Baltijas valstij jāspēj turēt vismaz divas pastāvīgās gatavības brigādes, pie tam vienu no tām mehanizēto. Pārējām jānāk no partneriem. Izskatās, ka vienu pusmehanizēto apvienoto brigādi katrai Baltijas valstij sabiedrotie nodrošinās. Vairāk šobrīd pat neapsver. Līdz ar to Baltijai jādomā, ka vēl pa vienai brigādei mums jābūt mobilizējamai no rezerves.
            Latvija IKP ir 33 miljrd., Baltijas valstu IKP – 120 miljrd., Somijas – 250 miljdr. Tātad pussomiju varam uztaisīt. Somijai ir 55 F-18. Līdz ar to es uzskatu, ka pat Latvijai varētu būt 6 iznīcinātāji. (250/33=~8, 55/8=~6). Pie tam piem. F-16 ir 2x lētāks nekā F-18. Cik mums Baltijā bija NATO iznīcinātāju pirms 2014. gada? Ja es pareizi atceros, tad 4 gabali dežurēja.

        • Nav patiesi, EE ir lielāks aizsardzības budžets EUR izteiksmē, un ievērojami lielāki bruņotie spēki.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.