vara bungas: Kofmana tēzes pilnībā sakrīt ar VB agrāk teikto – apstājoties karam UA, RU spēs atjaunoties kaut kam lielam pēc kādiem 10 gadiem, bet ierobežotam konfliktam tostarp pret NATO valsti būs gatava nekavējoties. Vai pārvērst šādu ierobežotu konfliktu par neierobežotu RU neizdevīgā laikā, par to lēms NATO, bet RU šobrīd jau strādā pie tā, lai šāds lēmums netiktu pieņemts.
[..] NATO plānotājiem būtu jāpievērš uzmanība šai pārejai [RU armijas restrukturizācijai un paplašināšanai-VB] un tās sekām saistībā ar iespējamām nākotnes sadursmēm ar Krieviju. Neskatoties uz nespēju panākt operatīvi nozīmīgus izrāvienus Ukrainā, Krievijas bruņotie spēki ir veikuši ievērojamus ieguldījumus taktisko bezpilotu lidaparātu un tāldarbības uzbrukuma spēju apgūšanā. Pēc kara Krievija izvietos daudz lielākus sauszemes spēkus uz Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas robežas, tostarp jaunas un ievērojami paplašinātas precīzās triecienu spējas, kas Maskavai nodrošinās lielāku elastību un varētu kļūt par izaicinājumu NATO dalībvalstīm, ja tās nebūs pietiekami mācījušās no šā kara kaujas pieredzes.[..]
Kā NATO būtu jāizvērtē Krievijas militārā pieredze un izmaiņas Krievijas bruņotajos spēkos? NATO plāni galvenokārt ir vērsti uz Baltijas valstu un Polijas aizsardzību pret plaša mēroga Krievijas sauszemes iebrukumu. Alianse jau ir izmantojusi Ukrainā gūtās atziņas, izveidojot plaša mēroga aizsardzības sistēmas un palielinot bruņoto spēku klātbūtni, kā arī apsver bezpilota lidaparātu ieviešanu, lai neitralizētu Krievijas skaitlisko pārsvaru. Tomēr joprojām nav skaidrs, kādas atziņas Krievijas bruņotie spēki izdarīs no Ukrainas pieredzes — Krievijas Ģenerālštābs nākotnē varētu vairāk paļauties uz savām strauji attīstošajām bezpilota lidaparātu un tāldarbības uzbrukuma spējām, lai nodarītu zaudējumus alianses spēkiem. Lai gan NATO bruņotie spēki strādā pie pretpasākumu ieviešanas bezpilota lidaparātu sistēmām un tradicionālo gaisa aizsardzības sistēmu pielāgošanas, NATO spēki joprojām ir nelieli un ierobežoti attiecībā uz zaudējumiem, kurus tie spēj izturēt. Krievijas uzbrukuma bezpilota lidaparātu un tāldarbības raķešu krājumi ar laiku būs daudzkārt lielāki nekā pirms kara. Vienlaikus alianse nevar atļauties pilnībā ignorēt Krievijas masveida uzbrukuma varbūtību. Aizstāvoties un veiksmīgi izmantojot bezpilota lidaparātus, Ukrainai joprojām nācās izvietot ļoti lielus mobilizētus kājnieku spēkus, plaši izmantojot sauszemes mīnas un artilēriju, lai uzturētu savu aizsardzību. NATO bruņotie spēki pāŗāk kūtri cenšas palielināt savu bruņoto spēku personāla skaitu, kas ļautu viņiem noturēt frontes līniju, kā arī nesteidz masveidā ieviest bezpilota lidaparātus un to formācijas savā spēku struktūrā, kas ļautu sasniegt līdzīgus rezultātus kā Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Varētu teikt, ka NATO, iespējams, nav jānoniecina savas tradicionālās priekšrocības gaisa spēkos un precīzajos uzbrukumos, taču būtu neapdomīgi pieņemt, ka, lai reaģētu uz Krievijas radīto draudu, nekas nav jāmaina.[..]
No 00:45:42
vara bungas 
Viss iet uz to, ka RU uzbrukums atsevišķām ES valstīm būs paralēli karam ar UA. Jo citādi es neredzu, kā Krievija varētu apturēt Ukrainas triecienus pa naftas infrastruktūru, ja ne piespiežot ES pārtraukt vai samazināt palīdzību Ukrainai. RU tagad ir pastiprinājusi triecienus pa UA cerot, ka tas apturēs tās triecienus, bet tas nelīdzēs jo UA lielu daļu dronu saņem no ES un UK un ražošanas apjomi aug. Es gan nedomāju, ka tas būs tuvākajā laikā. RU vilks līdz pēdējam.
Iespējams, bet mobilizācija vispirms, bet ne ātrāk kā “vēlēšanas” septembrī.
Nedomāju, ka varētu būt iebrukums kā UA, jo lai atturētu ES no palīdzības UA tas būtu pārmērīgs. Drīzāk uzbrukumi ar droniem vai raķetēm. Tam nevajag mobilizāciju. Par vēlēšanām piekrītu. RU ir tādi noskaņojumi, ka savēlēs Domē vanagus, kuri solīs ātru uzvaru un tas būs viens no iemesliem uzbrukumam ES valstīm.
Gandrīz visi tā domā, ar to domājot 2014. nevis 2022. gada mērogus. Izpildījums var būt cits.
RU nav jēgas iebrukt kādā ES dalībvalstī, kā tas notika ar UA 2014. gadā, jo tas nekādi neapturēs dronu rūpnīcu darbību Eiropā un neapturēs arī ES daudzmiljardu palīdzību UA. Gluži pretēji. Pēc 2014. gada notikumiem UA aktīvi sāka attīstīt savu armiju un aizsardzības spējas, kas iepriekšējo prezidentu laikā bija atstātas novārtā. Kāpēc gan RU tagad atkārtot to pašu kļūdu? Tātad daudz ticamāki būtu tādi dronu vai raķešu uzbrukumi, kas radītu milzīgus ekonomiskos zaudējumus un tādējādi ierobežotu ES spējas finansēt palīdzību UA.
RU ražojuma droni = nepārprotama agresijas atribūcija un atbilstība 5.pantam, kas ir liels risks RU. Nezināmas izcelsmes droni = neskaidra atribūcija, jā, tas var būt sākumā.
“Vai pārvērst šādu ierobežotu konfliktu par neierobežotu RU neizdevīgā laikā, par to lēms NATO..” – Vai te domāts, ka NATO būtu jātiecas uz plaša mēroga karu, ja RU sāk provokācijas, lai uzvarētu pirms tā ir atjaunojusi potenciālu? Neviens tak uz to brīvprātīgi neparakstīsies.
Interesanti, ka Kofmans runā par 10 gadiem. Tā šobrīd ir visoptimistiskākā prognoze no visām dzirdētajām.