Krievijas Gaisa Desanata Karaspēkā (GDK) (*kr.val.- VDV – tautā Vojska Djadi Vasi) notiks reorganizācija. Šoreiz (atšķirībā no iepriekšējo gadu reformām) jauninājumi guvuši atbalstu karaspēkā.
Līdz 2020.gadam GDK divīziju kaujas jauda tiks palielināta papildinot katru no tām ar vēl vienu (trešo) pulku (attiecīgi izplētņdesanta vai trieciendesanta). Paralēli notiks GDK profesionalizācija palielinot PD kareivju īpatsvaru līdz 100%. Netiek aizmirstas mūsdienu militārās modes tendences – katrā GDK divīzijā (pulkā) parādīsies BPLA apakšvienība, divi komandvadības helikopteri (Мi-8VzPU) un… AN-2 eskadriļa, kā arī tanku apakšvienības.
Vēl būtiskākas izmaiņas saistītas ar to, ka GDK struktūrā vairs netiks nodalīta divīziju “speciālizācija” (trieciendesants vai izpletņdesants), proti, visās GDK divīzijās būs a) izpletņdesanta, b)vieglā izpletņdesanta un c) trieciendesanta komponentes, kas atšķirsies pēc desantēšanas/transportēšanas veida un (attiecīgi) vieglāka vai smagāka bruņojuma un tehnikas.
Papildus uzmanība tiek veltīta, cita starpā, GDK kara medicīnai, karaspēka mediķi saņems jaunas pneimokarkasa teltis, modernāko pirmās palīdzības punktu aprīkojumu un tiks paaugstinātas prasības personāla kvalifikācijai (sanitārus nomainīs feldšeri).
vara bungu komentārs: Krievijas GDK attīstība stabilizējās un iegāja sliedēs, kas vairāk nekā jebkad atbilst karaspēka uzdevumiem. Vēl nesen (ministra Serdjukova laikā) par GDK nākotni norūpējušies karavīri rakstīja atklātās vēstules prezidentam, bet tagad GDK pavēlnieka plāni rada padotajos piesardzīgu optimismu.
GDK divīziju komplektācijas “miksēšana” var nozīmēt tikai vienu – Krievija negatavojas pārskatāmajā nākotnē veikt startēģiskos gaisa desantus globālajā karadarbības teātrī. Tomēr operācijām reģionālajā līmenī jaunā GDK divīzijas struktūra ir ne tikai labāk pielāgota, bet arī būtiski pastiprinātas tās kaujas spējas, jo 3 gaisa desanta pulki ir vienmēr labāki nekā 2.
Par visām labām lietām dzīvē jāmaksā. Medicīnas dienesta pastiprināšana liecina, ka GDK plāno iesaistīt reālajā kaujas darbībā. Savukārt jauno pulku komplektēšana ar PD karavīriem pašreizējos Krievijas demogrāfiskajos un sociālajos apstākļos nozīmē tikai to, ka tiks vajīnāti citi spēku veidi, galvenokārt, SZK, kur “kontraktnieki” ir ne mazāk nepieciešami un pieprasīti. Tomēr guldot investīcijas GDK stiprināšanā kā mobīlākā, apmācītākā un kaujasspējīgākā aktīvā, Krievija netieši norāda uz to kur un pret ko tā gatavojas vērst zobenu. Potenciālo kaujas lauku var raksturot šādi: valsts iekšiene vai tuvējās pierobežas valstis (to nosaka transporta aviācijas spējas), veicot operācijas pēkšņi, pret vājāku pretinieku, neļaujot citu valstu izlūkdienestiem savlaicīgi konstatēt sagatavošanās fāzi un reaģēt, liekot uzsvaru uz stratēģiski svarīgu objektu ieņemšanu un noturēšanu nevis uz teritorijas kontroli. Nav izslēgtas miera uzturēšanas operācijas ar attiecīgo starptautisko mandātu, bet tās nevarētu būt ilglaicīgas vai tādas, kas prasītu apakšvienības iesaisti, kas ir lielāka par brigādi. Paturot Rietumus padomā GDK galvenā uzmanība tuvākos gadus (5-10) būs Centrālāzija, t.sk., sava un sabiedroto robeža ar Ķīnu.
vara bungas 
Es jau nobijos, ka urāli taisās mūs okupēt pa nopietno :D!
BET, kur tad mūsu SUV plāni, vai varētu kā precizēt, ko mēs tur darīsim ar tiem miljoniem tuvākajos gados?
vēl vienas tādas vēlēšanas un nevajadzēs okupēt. Okupēt var to, kas pretojas.
neko svaigāku neesmu redzējis
sīkāk šeit 🙂
BNSā šodien:
Nākamgad AM galvenās prioritātes būs armijas mehanizācija un NATO komunikācijas centrs
RĪGA, Jūl 17, BNS – Aizsardzības ministrijas (AM) galvenās prioritātes nākamgad būs armijas mehanizācijas projekta uzsākšana, NATO stratēģiskās komunikācijas ekselences centra izveide, radaru sistēmas tālāka attīstība, kiberdrošība un atbalsts jaunsardzei un zemessardzei, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja aizsardzības
ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”).
Tiesa, viņš gan atzina, lai ķertos klāt pie šo prioritāšu īstenošanai, nākamā gada aizsardzības budžetam ir jāpaliek vismaz šā gada līmenī.
“Gribētu uzsvērt, pirmkārt, sauszemes spēku piegādes mehanizācijas plānu, jo mūsu karavīriem ir vajadzīgi bruņoti transportlīdzekļi,” teica ministrs, norādot, ka tie vajadzīgi ne tikai Latvijas aizsardzībai, vai, lai ziemā palīdzētu elektroenerģijas piegāžu atjaunošanā, bet gan, lai labāk aizsargātu karavīrus starptautiskajās operācijās. “Tas ir dzīvības riska jautājums, tāpēc tehnika ir vajadzīga,” viņš uzvēra.
Pabriks gan norādīja, ka armijas mehanizācijas projektu nav iespējams atrisināt gada laikā pat, ja tam tiek piešķirti līdzekļi. “Mehanizācijas projekts nav viena gada projekts, tas ir 20 gadu projekts,” viņš teica.
“Ja iegūsim prasītos līdzekļus, tad iesim uz priekšu ar detalizētu apzināšanu, no kā mēs varam iegūt to, ko mums vajag, jo mums ir skaidrs, ko mums vajag tehniski. Mēs varam mēģināt, pirmkārt, sākt slēgt kaut kādus līgumus par šo transportlīdzekļu iegādi, kas aizņems aptuveni divus gadus, tas nav pat mana darba termiņa jautājums, mēs varam paveikt tikai sākumu,” sacīja Pabriks, paskaidrojot, ka mehanizācijas projekts ietver arī jautājumu risināšanu par karavīru sagatavošanu darbam ar šādu tehniku, apkopēm un remontiem.
Otra AM prioritāte nākamgad ir stratēģiskās komunikācijas NATO ekselences centra izveide Latvijā. “Mēs esam ieguldījuši nopietnu darbu jau gandrīz divu gadu garumā, lai pierunātu starptautiskos partnerus atbalstīt Latvijā stratēģiskās komunikācijas ekselences centra izveidi. Domāju, ka esam tuvu rezultātam. Būtu nepieļaujami šim mērķim nedabūt naudu, jo tad darbs, kas ir izdarīts, būtu veltīgs,” teica ministrs.
Trešā prioritāte, pēc viņa domām, ir papildus līdzekļi jaunsardzei. “Tie nav lieli līdzekļi, bet tie ir ļoti svarīgi, jo tā ir iespēja jauniešiem vasarā kaut kur pavadīt savu laiku, kā arī iespēja veikt patriotisku audzināšanu. Šajā jautājumā mēs prasām 229 tūkstošus latu. Domāju, ka tā ir adekvāta summa, lai rīkotu nometnes, dažādus pasākumu un iegādātos ekipējumu,” viņš sacīja
Vienlaikus ministrs piebilda, ka nākamgad līdzekļi jāparedz arī zemessardzei, īpaši zemessargu mācībām. “Kas ir karavīrs, ja viņš netrenējas? Zemessardze pieprasa sākt papildus mācības un, protams, kaut kādu atbalstu šo mācību nodrošināšanā,” teica ministrs.
Pabriks norādīja, ka tāpat jāpilnveido valsts radaru sistēma, ko ir sākts darīt jau pirms pāris gadiem. “Pašreiz mums ir jāsper nākamie soļi. Ja tas netiek darīts, tad iepriekš noslēgtie līgumi par iekārtu iegādi un uzstādīšanu tiek apdraudēti,” viņš sacīja.
Vēl viena prioritāte, pēc Pabrika teiktā, ir kiberaizsardzība. “Mēs esam institūcija [AM], kas šobrīd atbild par gandrīz visu kiberaizsardzību valstī. Līdz ar to ir vajadzīgi papildus līdzekļi, lai pilnveidotu drošības mehānismus,” viņš sacīja.
Lai aizsardzības budžets būtu līdzšinējā līmenī, tam nākamgad jābūt 157 līdz 158 miljonus latu lielam. Papildus jaunām iniciatīvām AM nākamā gada budžeta projektā pieprasījusi 40 miljonus latu.
Tātad, bez tā, ko iekomentēju jaunākajā rakstā par 2033.gadu, piebildīšu:
1)Mehprojekts, tātad, šķiet, būs tikai tāda kā parodija par mehanizāciju, jo labi ja 10 vienības iepirks un vēl nezin kādā stāvoklī, jo, kas vienam mazlietots(robežsardzes helīšu iepirkumu atceramies), otram var būt veca grabaža.
20 gadu laikā varas nāks un ies, pa to laiku Nacionālie BS būs vēsture un ar tādu attieksmi pret valsts BS, šķiet, ka arī pati doma par nacionālu, latvisku Latviju būs izsapņota un viss.
2)Naudu jaunsargiem vajag, tas gan, malači, par to prieks!
3)Pilnībā piekrītu, ka zemessargiem vajag intensīvākas apmācības un daudz vairāk un biežāk dresēt tieši speciālistus, nevis 0.5x gadā!
Par ZS piešķiramajiem naudas līdzekļiem, kā parasti, tiek klusēts, lai tauta nepielaiž bikses no šausmām, ku mazs tas budžets un lai paši zemessargi nepasūta visus dirst, uzzinādami, cik niecīgu summu atvēlējuši “dāsnie” ministiri “tur augšā”!
4)Kiberaizsardzība ir laba lieta, bet kur ir kāda programma, rīcības plāns par to, kā tas tiks darīts un kas tiks darīts? Atkal piešķirs ZS papildus līdzekļus lai pēc tam visu noēd kiberzemessardzes vienība un EKG vai tās ekvivalents un pārējai zemessardzei atlec vēl mazāk piķa, nekā iepriekšējā gadā?!
OMD neļaus dienēt VDV, citādi desantnieku diena izvēršas par pārāk lielu dzeršanu Krievijā.
Interesanti, ka pēdējā laikā Krievijas TV rāda vairākus seriālus par bijušajiem un esošajiem desantniekiem. Laikam jau jāceļ prestižs?
good point. bet nav nekas jauns, pēc vienas filmas “V zone osobogo vnimanija” (1977) no gribētājiem dienēt GDK komisariāti atkauties nevarēja.
tagad citi laiki, bez 183 sērijām neiztikt.