Scenārijs ar niansēm

vara bungas: Militārās mācības rīkot nav aizliegts, militārās mācības tas ir labi. Militārās mācības demonstrē taktiku, kādu valsts gatavojas izmantot reālā karā, jo noziedzīgi būtu tērēt  valsts naudu iemaņu iegūšanai, kuras neplāno izmantot.

Kopš baltkrievi ieskicējuši mācību Zapad – 2017 scenāriju nevaru atturēties no neliela komentāra.

 

Pirmkārt ļoti nepareizi pārlieku  koncentrēties uz BY un RU mācību vajadzībām  izdomāto valstu (Vejšnorija, Lubenia un Vesbarija) nosaukumu lingvistisko analīzi. Tie ir nieki, kas novērš uzmanību. Svarīgāk būtu aplūkot šo mācībām izdomāto pretinieka  valstu izvietojumu uz kartes.

Kā zināms Zapad -2017 mācībās “ziemeļnieku” spēki ( RU un BY) atvairīs “rietumnieku”  uzbrukumu, ko veiks Vejšnorija ar tās sabiedroto Lubenijas un Vesbarijas palīdzību.  Tātad runa ir par divu alianšu pilna auguma militāro konfliktu, kas vairs nebūt nav “cīņa ar nelikumīgiem bruņotiem formējumiem” pret ko mācībās Zapad-2013 RU pacēla ap 70 000 karavīru. Tagad likmes ir krietni lielākas, ka minimums  BY neatkarība no  “rietumniekiem”. Izdomāto valstu izdomātais ģeogrāfiskais izvietojums varēja būt dažāds.  Ja mācību nodoms tiktu  vērsts pret UA, tad  pretinieka valsts tiktu izvietota BY dienvidos, ja tiktu spēlēts  neitrāli politkorektais  variants,  pretinieks atrastos RU teritorijā (izņemot Karalauču  apgabalu). Šoreiz mācību virziens ir izteikti vērsts uz rietumiem  un pret Rietumiem, kā arī ir maksimāli reālistisks militārās real life ģeogrāfijas ziņā. Lieta tāda, ka jebkurš  karavadonis vai štābs plāno uzbrukuma operāciju izvirzot vismaz divus sasniedzamos mērķus. Pirmais ir minimums, ko ir jāsasniedz par katru cenu, otrs tiek notiekts gadījumam, ja ar pirmā mērķa sasniegšanu veicas labāk kā plānots. Piemēram veicot  pretuzbrukumu, lai atgūtu savu iepriekš zaudēto teritoriju (1.mērķis) vienmēr tiek plānota  opcija turpināt uzbrukumu – attīstīt panākumus virzoties tik tālu un tik ilgi kamēr tiks sasniegts 2.mērķis – teritorijā, ko kontrolēja pretinieks (ievērojot ierobežojumu, lai neradītu apstākļus savējo, par daudz tālu aizskrējušo, spēku aplenkumam).

Konkrētajā gadījumā nešaubīgi BY teritorija tiks atbrīvota no rietumnieku spēkiem (1.mērķis), bet ziemeļniekiem nav jēgas/ neatmaksājas/ ir noziedzīgi/nepareizi apstāties uz Veisbarijas austrumu robežas, to ir jāieņem līdz pat Vejšnorijas robežai ar Lubeniju. 2.mērķis sasniegts? Nebūt nē.

Ņemot vērā, ka RU MoD paziņoja, ka mācībās tiks iesaistīts Kaļiņingradas apgabalā esošais karaspēks, pilnajā mācību scenārijā (atšķirībā no publiskotās versijas) nevar izvairīties no opcijas savienot Karalaučus ar “atbrīvoto” Vejšnoriju. No taktikas viedokļa opciju – šķērsot nieka 80 km pa Lubenijas vai Vesbarijas teritoriju, tā sasniedzot  2.mērķi – Karalaučus nevar ignorēt un tā netiks ignorēta. Attiecīgi visa operāciju plānošana Zapad-2017 ietvaros notiks ap un par slaveno “Suvalku-Marjampoles koridoru” mācību ietvaros virtuāli pārvarot pavisam konkrētus un reālus šķēršļus.

Otrkārt, vērts atcerēties, ka Zapad-2013 mācībās tika pastiprināti apgūta cīņa ar “nelikumīgiem bruņotiem formējumiem”, kas ar lielu varbūtību varēja būt pretinieks pēc dažiem mēnešiem notikušajā Krimas aneksijā. Ja šogad RU mācībās apgūs savas mainland teritorijas savienošanu ar Karalaučiem, nevar būt cita skaidrojuma kādam karam, kur un pret ko tā gatavojas – reģionāls bruņots konflikts ar NATO.

PS Es neuzskatu, ka RU realizēs šo mācību scenāriju praksē šoreiz vai šogad.

vēl un vēl

58 domas par “Scenārijs ar niansēm

    • Brīfings strikti pēc PSRS standartiem, no lapiņas un bez jautājumiem no zāles. Atašeji, kuri izprot ceremoniju, izskatījās uzjautrināti. Šajā blogā ir čīkstēšana, kā AM “lielsikais” rupors (variants matjugaļņiks) mūs klasificēja 🙂

        • šeit viņš nekad arī nav īpaši skaļi skanējis, bet tviterī šķiet dzīvoja diezgan aktīvu dzīvi. Ups, apskatījos Lieliskais (@klm_222) izskatās tvitterkonts ir dzēsts. Pēc izvēles: PR perestrojka AM, klm_222 paaugstināts, pazemināts, atvaļināts.

          • Var būt, ka pārcēlās uz FB. Tur ir tāds profils privāts vai pusoficiāls – “Brīvi. Armija medijos.” Spriežot pēc komentāriem pie dažiem rakstiem par aizsardzības panākumiem (tas nekas, ka nu ļoti novēloti par gadiem) ir zobs uz “vaimonologiem” (piāristu smadzenes pakustējās?)

                  • Atvainojos par offtopicu, taču vai tad nav tā – ja pats esi kaut jel kāds pētnieks, tad neizbēgami kļūsi arī kāda cita pētnieka pētījuma objekts?!
                    (Tas ir – ikviena darbība rada pretdarbību. Bet, kamēr nevienu netraucē un neapdraudi, tev ļauj mīcīties pa saviem māliem [ilūzijām] pēc saviem ieskatiem.)

                    • sure, atšķiras tikai a) cik daudz info tu pats piegādā pētniekam b) cik darba stundas pētnieks pavadīs rokot info par tevi. Man patīk doma, ka lai maitas nopelna savu algu.

                    • FB kontekstā, neviens tak neliedz nosaukties par Griškānu Mildu… Jēga no šī info = 0.

                    • FB ir jēga startēt ar īsto vārdu vai nestartēt vispār. citādi tas ir kā nokost no sviestmaizes gabalu pārējo izmetot. Tikai lūrēt vai melot par savu identitāti tur kur tā ir svarīgs procesa priekšnoteikums var Tinderī 🙂

                  • Ar ko tad atšķirība esot tviterī? Nav jau feisbukā jāčupojas un draugi jātaisa vai kaut kas jālaiko, tikai piereģistrējies un piesekojies kam vēlies (iznemot, ja subjekts noņēmis iespēju piesekoties), un pieereģistrēties var ar pseidonīmi, ne ar savu vārdu. Turklāt var iespējot opciju, lai neviens neredz, kam piesekojies.

                    • Nečupojoties, nelaikojot, ar falšo profilu utt tā tāda ersatz fb lietošana sanāk, bet ja ieraksties pēc pilna profila esi kā uz delnas bijušajām, bērnudārza līdzsēdētajiem uz poda, darba devējiem uc nevēlāmām personām.

                    • Tā nu gluži nav. Arī feisbukā, tāpat kā tviterī, varat startēt kā varabungas. Neredzu tur nekādu feiku kontu, jo feisbukā var taisīt arī bznesa, organizāciju un zīmolu kontus. Bet var ari parasto kontu kā vara bungas taisīt. Un situācija ne ar ko neatšķiras no tvitera. Tviterī piesekojas personāžiem ,un feisbukā arī, tviterī retvīto, feisbukā šēro, abos var laikot, tviterī ar kādu diskutējot raksti tvītus, feisbukā komentāris poe ieraksta, turklāt feisbukā var civilizēti izteikt domu, nevis āiekļaujas kaut kadās stulbās 140 zīmēs.

                      Tad kā personas izpausmes un tās pētniecības iespējas feisbukā atšķirsies no tvitera? Visi kam vajag tāpat zina, kas ir varabungas. Ko feisbukā varēs izpētit vairāk ka tviterī, īpaši, ja varabungas uztaisīs kontu kā organizācija, un līdz ar to nebūs ar nevienu jakļūst par draugiem, bet kontam vares vienkārši piesekoties tie, kas vēlas, un arī barabungu konts attiecīginpiesekosies, kam vēlas – organizacijām, amatpersonām utt.

                    • Var jau var, bet vai vajag? FB tomēr ir iecerēts kā dzīvo cilvēku komunikācijas instruments. Tvitteris ar 140 zīmju ierobežojumu ir dieva dāvana. Ja nevari izteikt domu 140 zīmēs nesāc runāt vispār. Ideāli. Tviteris ir all about operativitāti izplatot kādu jaunumu, pievēršot uzmanību tādēļ vienkāršam ķēdes posmam/ruporam būt anonīmam ir vairāk kā pieņemami. Nenoliedzu, ka iekš FB var maskēties, bet tā tiek zaudēta funkcionalitāte. Jā, var taisīt piemēram VB spoguļus utt, tas ir plānos. Neko nepārmetu tiem, kuri lieto FB, demonstrējot pasaulei savu tuvējo un domubiedru loku, bet pats to nedarītu un nedaru.
                      PS un fb iterfeiss arī nepatīk

                    • Uz jautājumu – var jau var, bet vai vajag – liekas gan, ka atbilde būtu, ka vajag. Uztaisot organizācijas kontu “varabungas”, var piesekoties visādām nepieciešamām organizacijām, analītiķiem utt. Jo daļa publicējas tikai feisbukā. Nav nekādas citas aktivitātes jāveic, seko lidzi tik nepieciešamajiem info avotiem. Turklāt arī var apskatīt feisbuka linkus, ko citi dod. Un arī papētīt interesējošās personas. Un feisbukā nav kā draugos – konta īpašnieks neredz, kas ir apmeklējis kontu un petījis ierakstus vai draugus, tā kā varat mierigi ar nepieciešamo izpēti nodarboties.

                      Atkartošos vēlreiz, nav jātaisa savs privātais konts, bet tāda pats konts, kā taisa kompānijas un organizācijas – piemēram – adidas, nike utt.

    • Kādam šeit uz vietas tad vispirms būtu jānostāda ZS ārpus likuma. “Nelikumīgiem bruņotiem formējumiem” vai tie būsu īstie partizāni, brīvprātīgie, privātās mil.kompānijas vai cits un ZS ir viena kopīga iezīme tie visi ir neregulārais karaspēks. Tomēr pareizajiem paramilitāristiem jāpakļaujas hierarhiskai armijas vadības ķēdei, bet ja tie nonāk pretrunās, tad paramilitārie kļūst par NBF ar visām no šī statusa izrietošām sekām.

      • “Lai būtu iespējams pacelt pensijas un pabalstus, valdība šodien lēma samazināt finansējumu dažādām sabiedrības labklājībai mazāk nozīmīgām nozarēm, tostarp līdzekļi atrasti ievērojamā aizsardzības budžeta fondos.

        Premjers Ņils: “Ta kā Zemessardze jau pec butibas īr nevalstiska organizacijā, un tadā ir pieņemtā prakse arī citas Eiropas valstis, kopa ar aizsardzibas ministru Bergmāņa kungu esam izlēmuši tai atjaunot NVO stātusu, dodot iespējas zēmessargiem pašiem izvēlēties sev nepecešamo ēkipejumu un apmacībās “”

        Un re, ZS vairs nav NBS daļa, nav oficiāls formējums. Solis līdz nelegālam.

        • Es nebalsoju ne par vienu ne par otru, pieņemu ka tu arī, tad KĀ viņi tiks pie tik lielas teikšanas? Apsveru iespēju atjaunot praksi iet par novērotāju vai komisijas locekli vēlēšanās, lai būtu pārliecība par varas leģitimitāti. Ja ir te kāds, kurš balso par zaļzemniekiem, lai atzīstās ko darīs, ja minētā koalīcija izveidosies un vai nav laiks pieprasīt no partajgenossēm zvērestu uz rapša kaudzes, ka “nekad un ne pie kādiem apstākļiem ar Urbi”.

          • Te mazāk stāsts par partijām, vairāk par mehānismu kā ZS pēkšņi, pamatoti, un ar sabiedrības atbalstu top par nelegālu bandformējumu.

            Jo, būsim godīgi, ZS sabiedrībai pilnīgi ir pie dirsas un ielās pēc šāda lēmuma, pie tam skaisti pamatota ar sociālajiem labumiem, neies.

            • Godīgi sakot nezinu. Neņemos prognozēt ies vai neies. LV tagad visi ir pretrunās, uzvilkti, neapmierināti un gaida nez ko. Es zinu tikai to, ka ātrās pārmaiņas nāk caur nepatīkamām krīzēm, kariem, revolūcijām. Bez krīzēm būs lēni un mokoši, solis uz priekšu, divi atpakaļ. Ne vienā ne otrā gadījumā nav garantijas par veiksmes stāstu. Tomēr nekad neuzzināt, kur esam nonākuši un saglabāt cerību nav sliktākais liktenis. Abi varianti to nodrošina, jo karā var krist, bet LPSR proklamēšanu var nesagaidīt 🙂 Vienmēr atceros, kādu veco īsteno ierindas komunistu, kurš teica, ka labprātāk noliktu karoti 1988.gadā attīstītā socialisma lielvalstī,nekā piedzīvotu 1991.gadu un visu cerību sabrukumu. Nepaveicās. Tāpat ir lasīts kā jutūšies brīvības cīņu dalībnieki, kas piedzīvoja 40.-41.gadu. Tādēļ nav ko pārāk sacerēties par nākotni, bet plinti krūmos arī nav jāmet, jo var trāpīt tur sēdošam zemessargam.

          • Publiski jau viņi arī tagad ” zub dajut” ar “čuriki” aiz muguras, ka ar sarkanajiem nekādā gadījumā gultā neliksies, bet aizkadru sarunās skaidri runā ko un kā liks savos sarakstos, lai sekss ar sarkanajiem būtu izdevies.
            + latviešu partijas to vien dara, lai ZZSam “nekas cits neatliktu” kā stāties intīmās attiecībās ar sarkanajiem.

            • bet balso par viņiem ļaudis, kuriem nekādu čuriku kabatā nav un vadības solījumus ņem par pilnu. kāda būs viņu reakcija, ja uzmetīs. Turklāt, kur ir tie solījumi (svaigākie)? Esmu palaidis garām?

              • Ok, ok…
                Netiešās sarunās un komentāros.
                Tiešā tekstā uz lielas kartupeļu kaudzes Rīgas, Dobeles, Kuldīgas, Cēsu utt. centros ar plakātiem rokās un sitot pie krūts, protams, nav redzēti.

            • Ja bez ZZS savēlēs latviskās partijas, kurs būs kategoriski pret ZZS, tad ZZS itin mierīgi savam elektorātam pierādīs, ka “mums jau nav izvēles”. Un elektorāts sapratīs.

              • Protams, ka “nav izvēles”, jo latviskās jaunpartijas veidojas/ dalās/ pazūd/ parādās kā infekcijas baciļi un ja tiktu iekšā, tad plēstos savā starpā, ja netiktu iekšā, tad tikai iedotu (pārdalītu) balsis no kā labums sarkanajiem un ZZS, jo tie toč tiks iekšā.

        • NEPAREIZI! SC tā nerīkosies, vismaz sākumā! Palaist ZS par NVO nozīmē zaudēt daļu kontroles! Zemīši tādi radikāļi, viss kaut ko var gaidīt. Drīzāk rīkosies kā ar Aizsargiem 1940. gadā – ieskaitīt rezervē un apvienot ar rezervi.
          Tālāk rīkosies, lai maksimāli panāktu cilvēku aiziešanu: sajaukt vienības putrā (likvidēt teritoriālo principu) t.i. uz mācībām no Rēzeknes jābrauc uz Rīgu, no Dobeles uz Valmieru, izmest nacionālāk noskaņotos, iefiltrēt savējos (skat. STOP DRUGS), vadībā ielikt lielākos kretīnus, atcelt kompensācijas par mācībām, mācībās padarīt izcili stulbas (daudz soļošanas), barot slikti. Iefiltrēt dzērājus vai samaksāt dažiem, kuri sataisīs tračus, izplatīt briesmu stāstus par ZS, pazemināt ZS reitingu. Tad, kad tur reāli paliks ap tūkstoti, tad klusām samazināt rezervju mācību dienas un pēc tam atcelt tādas pavisam (skat. Ukrainas piemēru).

  1. Lai arī gaisa līnijā no BY līdz Kaļiņingradas abgabalam ir 80 km, bet tur ir tikai meži, ezeri, upītes. Ceļu tiešā virzienā nav, autoceļu kartes parāda, ka jābrauc pie 200 kilometriem. Cik ilgs laiks tankam vajadzīgs?
    Cik reāli vispār ir aizsargāt Karalaučus, ja visu teritoriju var aizsniegt ar artilēriju no Polijas un Lietuvas?

    • Pareiza doma par PL, bet tas darbojas abpusēji – artilērija no Karaulaučiem un BY teritorijas nodrošina efektīvu kontroli par dažiem ceļiem Suvalku koridorā, okupēt teritoriju ar kājniekiem var lēnāk un vēlāk. Te izšķirošo lomu spēlēs aviācija un PGA, kam būs lielāki panākumi gaisā, tas būs zirgā. Karalauči ir viena liela k/d un to var aizstāvēt ar draudiem pielietot kodolieročus, taktiskos protams, tāpat kā savā laikā Rietumi grasījās aizstāvēt Fulda gap. Abām dispozīcijām nav principālas atšķirības.

      • Ja Suvalku koridoru abas puses var padarīt par neizmantojamu otrai pusei, tad sanāk ka gan Karalaučus gan Baltiju nevarēs apgādāt, nosūtīt papildspēkus pa zemi.

        Paliek apgāde no jūras, kas mums ir izdevīgāka, bet diemžēl kuģi no Šcecinas peldēs daudz ilgāk nekā 250 kilometrus no Peskavas līdz Rīgai nobrauks tanki.

  2. ru mācību scenārijs jau zināms sen. tāpēc arī frontes otra puse šo pasākumu uztvērusi nopietni. protams, ru+by spēki ir ar kārtu lielāki, bet diezvai tik lieli, lai pāris dienās (vai nedēļās) atgrieztu 3B un pusi Polijas no ārpasaules.
    ja ru grib uzlēkt augstāk par savu pēcpusi, tad viņiem tomēr jāsadzeras drosme, lai sāktu šaut nost amerikāņus &co. piedevām tā nav kkāda viena vienība, bet gan vesela kaudze karavīru ar tehniku, kuri noteikti sauks palīgā tiešo un netiešo uguns atbalstu, ja pa viņiem kāds sāks šaut.

      • nāc uz izvadēm, tur daudz ko pastāsta… škiet, ka tikai politkorektuma dēļ tas nav nonācis avīzēs. bet šo jau izstāstīja pavasarī. iespējams, ka pa šo laiku daudz kas mainījies.
        p.s. ceru, ka mani nearestēs un neizmetīs!… labāk, ja izdzēstu…

          • jā, Hodžesa pienākumos ir apbraukāt ZS bataljonus 😉
            bet mums izstāstīja ru mācību scenāriju, mūsu gatavošanos un akcentus. satiku vienu puisi no cita batiņa, kurš stāstīja, ka arī viņš iekļuvis vienā mācību programmā citā inženieru batiņā- tātad gatavošanās notiek visos batiņos. bet ļoti iespējams, ka es atkal alojos, jo tā ir bijis visu laiku un tas nav nekas īpašs.
            arī “saber strike 2017” bija ļoti pietuvināts reāliem lauku/vietas apstākļiem un cerams, ka rudenī būs atkal kkas līdzīgs. žēl, ka VB par to ļoti maz rakstīja, jo tās patiesi Latvijas mērogiem bija iespaidīgas.
            tāpat arī par ieroču izvietošanu ārpus bataljona no komandieru puses skan nepārtraukti. reizē ar to skan arī aicinājumi iesaistīt draugus/paziņas ZS. tāpēc ir jauki ne tikai piesārņot ēteru (bieži vien ļoti pamatoti), bet arī izrādīt iniciatīvu. ja augšas pateica, ka omd tuvākajā laikā nebūs, tad poh, ejam pa sētas durvīm un mācam jaunos caur ZS.
            vienīgais trūkums, iestājoties ZS, jāsāk kontrolēt bazars (jo .irst ļoti patīk), jo sāk jukt- izlasīji avīzē vai redzēji un dzirdēji bataljonā, kas ir valsts noslēpums 🙂

            • VB diez vai var sacensties ar sargs.lv NBS notikumu atspoguļošanā, bet katrs kurš var sarakstīt pāris sakarīgas rindkopas par kādu notikumu, bez diršanas un vno izpaušanas ir laipni aicināts iesūtīt materilu redakcijai. Eseja tiks publicēta pēc autora izvēles zem segvārda vai bez tā. Redakcijas komentāra pievienošana gan paliek redakcijas ziņā 🙂

              • diezvai kāds riskēs te ierakstīt tās pāris rindkopas, jo īsti nesaprot, ko var teikt, ko nevar… tāpēc tā arī būs- tie, kuri nezin, tie neko neuzzinās, tiem, kuriem kko izstāsta, tie klusēs un kurnēs, ka nemaz tik slikti nav! protams, tā ir AM pīāršķiku vaina, ka būs baumas, aizdomu klačas, jo arī par stingeriem neko vairāk nestāsta un visiem šķiet, ka caur dāņiem pērk, jo otkati, lēti, jo beidzas derīguma termiņš…
                p.s. cik zinu, šeit ir daudz zemessargu, bet neviens kkā nedalās ar savu pieredzi mācībās. arī man būtu interesanti uzzināt, kā iet citos batiņos!

                  • kā es zinu, ka ir daudz zemessargu??!- sejā redzēju 😀 vārdā nesaukšu!
                    un par tām rindkopām- būtu daudz labāk, ja Tu apsolītu kā zinošs virsnieka kungs arī kko parediģēt, ja kāds kko par daudz izpļāpā. es neapvainotos.
                    bet es nezinu, vai var stāstīt, ko esam uzzinājuši par pretinieka mācībām, kādi ir mūsu plāni un kā gatavojamies. nu, nav jau tā, ka aizejam uz mācībām, bišķi paskraidam un tad ejam mājās, laimīgi par nopelnīto DUI. zs rindās ir arī žurnālisti, kuri varētu savā darba laikā pa taisno aiziet pie Garisona un uzdot visus šos jautājumus, lai tad izstāsta! bet… vieni neiet un otri nestāsta! 😀
                    ir vairākas realitātes- viena civilajā dzīvē, otra virtuālajā vidē un trešā poligonā. manas izjūtas- ja pirms trijiem gadiem 3B varēja pārstaigāt pāris dienās, tad tagad šis laiks ir pagājis un ru pusei tagad priekš Baltijas (arī LV) ir rokas par īsām, jo lītu pārāk daudz asiņu… abās pusēs!..

                • VB zemessargi par sevi reti raksta, jo nav līdz galam skaidrs vai mums par to nekas nebūs no mūsu ”augstākstāvošiem”. Šitā tēma vispār ir maz skaidrota (par to ko var stāstīt, un par to ko nevar), tapēc katrs dara kā zin.

                  • Normāli, VB statistika vasarā 3-4K individuālo IP mēnesī, ziemā līdz 5K, ok dalām uz 2 (darbs/mājas) anivej 2K vidēji mēnesī paliek droši, no tiem ap 10% retāk vai biežāk atrakstās komentos. Nav par ko sūdzēties.

            • NBS augstākā vadība ļoti bieži lieto klasificetas informacijas jēdzienu vietās kur manuprāt tas ir lieki. Kā arī uzskatu ka ZS izvades nestāsta ko ipaši slepenu ko potenciāla pretinieka ”kagebeshnjiki” nevaretu uzzinat ja tāda nepieciešamība rastos.
              Cik es(dīvānpirdej ģenerālis) saprotu ir vairākas slepenas informacijas sadaļas. 1. Ieroču un tehnikas tehniskie parametri. 2 šo ieroču daudzums. Vienibu daudzums lielums u.c. kvantitates rādītāji 3. Strategija un taktika (kritiskās infrastruktūras objekti. izvēršanās laiki un maršuti bla bla bla)
              4. Tiešām slepenas ciparu kombinācijas kā piemeram sabiedroto gaisakuģu ”savs svešs” kodi vai ”Hariss” kodēšanas algoritmi.
              Tad nu lūk mēģināšu pēc savas izpratnes iztirzāt pirmos trīs no manis iepriekš pieminētajiem punktiem.
              1. Jebkurš NBS rīcībā esošais ierocis vai tehnika ir ”brīvi” noperkams tirgu, tātad noperc pats un paskaties kas lacitim vederā.
              2.Šeit diemžel atkal jādala apakšpunktos. Man kā no malas vērotājam cilvēciskās ziņkārības dzītam vienmer ir gribejies zināt a) cik Spike sistēmas ir mūsu rīcībā b)Cik RBS sistēmas ir mūsu rīcībā c) Cik skaitliski liels ir SUV.
              Atbildes a) Sūtam epastu Rafaelam un tiešā tekstā uzprasam vai arī caur ”starpbankvalstu” naudas parskaitijumiem kā arī vnk parokoties dziļāk interneta plašumos.
              b)PGA divizions-cik tad vīru(sievu) tur varetu būt? ZS(17btn) arī māca šaut ar RBS un cik tad tur šo viru(sievu) varetu būt? Raimonds G reiz teica ”Profesionālā dienesta karavīru skaits ir nepietiekams, lai apkalpotu visus NBS rīcībā esošos PGA kompleksus” Cits(vai arī tas pats) karakungs reiz teica ka mūsu rīcībā ir pietiekami PGA iekartu lai nosegtu visu kritiskās infrastruktūras obejektus, bet cik vareja saprast tad daudz vairāk arī nav.Saliekam šīs informācijas drupačas kopā un minam skaitli (Cik kuram sanāca???)
              c)Brivajos avotos vara apmeram uzzinat cik liela ir katra NBS vieniba iznemot SUV jo tas tipa ir slepeni. Brivajos avotos var arī uzzināt cik dotajā gadā NBS plāno uznemt jauno gurķu katrā konkrētajā vienībā tai skaitā arī SUV. Vai man jāstāsta kā sastādīt vienādojumu? Pieliekam klāt dažus (+)(-) % tipa cik parasti liela ir rotācija šādās vienibās vai cik lielam vispār vajadzetu būt SUV lai tas ko spētu.(un cik sanāca Tev?)
              3)Īsumā:Ieteikums naidniekam- Atveram karti. Pieliekam klāt iepriekšejā punkta b) rezultātus. Paskatamies cik viru ir PD un ZS. Atceremies ko Suvorova skolā stāstija par NATO taktiku un stratēģiju. Izstrādājam planu ABC un rikojamies pēc situācijas.
              Ar šo visu es gribeju teikt ka visa slepenība un klasificētā informācija ir viens liels bull-shit it īpaši vietās kur tas nav vajadzīgs. Ja vien tas neslepj bedigo realitāti ka vienā anekdotē- Kad 1940g tika sanemts PSRS ultimats augstākie ģenerāļi nevarēja izlemt vai sūtīt abus tankus frontālajā triecienā vai dalīt spēkus un ar vienu tanku apiet no flanga un dot triecienu pretinieku spēku aizmugurē. Līdz virspavelniekam Karlim apnika gaidit un viņš teica vardus par sevi, vietu un palikšanu.

              P.S. Ja uzskatat ka mani samurgotie pienemumi ir nekam nederīgi pienemsu kaunpilnu pazeminājumu pakāpē par ”dīvānpirdēj leitinantu”, bet ja domājat ka k-kur tomēr man ir taisniba tad iedomājieties ko var izdarīt īpaši apmācīts ”kagebešņiks” ar pēc LV mērogiem neierobežotiem resursiem.

              • Tu aizmirsi, kāds ir mērķis visu ko vien var klasificēt un slepenot. Man domāt tas ir briņišķīgs instruments lai noslēptu:
                a) korupciju
                b) muļķību
                c) stulbumu & neizdarību.
                “Naidnieks” tāpat zin to, kas tam jāzin.
                Bet elektorātu gan ar klasificētu wc ruļļu skaitu var lieki netracināt un salīdzinoši ērti dzīvot. Tas attiecas ne tikai uz NBS, bet arī uz valsts kapitālsabiedrībām, gudrajām galvām, tiesībsargiem u.c.
                Nacionāla mēroga sērga.

              • Pazemināt tevi nav pamata, kopumā viss ir pareizi, bet tikai kopumā. Praksē nav ko mocīt sevi ar jautājumiem par to vai info ir/nav klasificējama. Pietiek ieskatīties šeit https://likumi.lv/doc.php?id=95649 , ka redzi iespējas ir plašas.
                Tālāk sāk darboties cilvēciskais un birokrātiskais faktors. Šobrīd visi cerams saprot cik spēcīga, bet neloģiska ir pielaides VNO atņemšanas svira, attiecīgi katrs saprātīgi piesardzīgs ierēdnis vai virsnieks kā informācijas autors cenšās noslepenot visu pēc kārtas no tā ko viņš kā autors “ražo” , jo nenoslepenojot slepeno var pazaudēt pielaidi reizē ar darbu nekad īsti neuzzinot par ko. Tajā pašā laikā likuma par valsts noslēpumu 4.panta ceturtā daļa tieši un nepārprotami aizliedz slepenot neslepeno.

                Ir aizliegta informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstā iekļautās slepenās informācijas un objektu statusa un apjoma patvaļīga paplašināšana un attiecināšana uz informāciju un objektiem, kas ir bijuši un ir publiski izmantojami un pieejami.

                Kā tu domā cik ierēdņu sodīti ar atlaišanu par šā panta pārkāpšanu? Necik. Rezultātā VNO saturošu dokumentu un informācijas skaits ir abnormāls, katram sūda amatam NBS nepieciešama pielaide, apgrozījums liels, kontrolētājiem ir darbs veicot pārbaudes un milzīga interpretācijas vara. Vēl pareizini to visu ar mūsu sabiedrībai raksturīgu birokrātisko knapināšanos. Tā ir elle.

  3. Interesantas nianses, kuras tiem, kas ar USA ir darbojušies kopā vai nu misijās, vai mācību formātā, nevarētu būt paslīdējušas garām:

    http://m.delfi.lv/pasaule/article.php?id=49212081

    Un, ja godīgi, tad viņiem tā provlēma ir ielaista- man personīgi tas dūrās acīs kā viņu SOF (Army) darbojoties iekš LV, apmācot mūsējos, gan pašam piedaloties apmācībā iekš CONUS- salīdzinājumā ar britiem, amīši maskēšanās mākslai ( un tā IR māksla) piegāja pavirši. Un ar RU šajā ziņā sacensties var retais ( tiesa gan, tas bija 90-to beigās)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.