24 thoughts on “Nekā pārdabiska

  1. Mums visi būtu šausmās ja tu pat mēģinātu pieprasīt kaut kādas fiziskās normas cilvēkiem Zemmesardzē. Pēc idejas šobrīd nevienu nevar tā vienkārši atšūt fiziskā dēļ (vienalga cik resns vai vecs, vismaz cik es esmu redzējis), komandieriem sanāk tupi gaidīt un cerēt ka cilvēciņs pats sapratīs ka nespēj un brīvprātīgi aizies prom. Un ja neiet, tad komandieriem kaut kā jāplāno veids, kā to nabaga tuntuli var iesaistīt mācības un izmantot viņu vismaz cik var lietderīgi.

    • Nav traģēdija, ja apakšvienību kurā vairāk par 20% kaujinieku ar zemākiem par vidējo fiziskiem parametriem neriktē par pirmā ešelona kājniekiem. Objektu apsardze, sab.kārtība, aizmugures blokposteņi utt ir ok, bet par to ir jābūt pilnīgai skaidrībai visiem. Kā teica dzejnieks “karš ir jauno padarīšana, zāles pret krunkām”. Gados jaunu tusni var uztrenēt, bet reimatismu no kauliem ar forsētiem pārgājieniem neizdzīsi. Dāmām, bez attiecīgas muskuļu masas un sporta skolas labāk nemēģināt var nopietni iedragāt veselību.

      • Dāmas uz fizo parasti tiek pasaudzētas, ja jāmauc liels gabals ar daudz ekipējuma+papildus ekipu/mantas jāstiepj, tad viņām parasti neliek stiept lieko vai arī a)iedod vismazāk stiepajomi, ar visvieglāko svaru vai b)iedod vismazāk stiepjamo, ko var visērtāk panest un kas mazāk nogurdina un tāpat ir acīmredzams, ka viņas nespēj pavilkt slodzi un tā vilšanās un apziņa, ka reālos sūdos būs par nastu pārējiem, ir sejā skaidri nolasāms.

        • Ja izkrīt 30% no jebkāda kaujas resursa (personāls viens no tiem) vienība skaitās ne-kaujasspējīga. Ja tie ir zaudējumi kaujas rezultātā tas ir traģiski, bet saprotami, bet ja 30% personāla izkrīt pa ceļam uz kauju…

        • ja jāmauc liels gabals ar daudz ekipējuma+papildus ekipu/mantas jāstiepj
          ====
          jāsaka, ka es šito apkraušanās un pārgājienu lietu ne sevišķi labi saprotu.
          Es kaut kā ne visai ticu tai taktikai, ka mēs tagad apkraujamies ar pilnu ekipējumu, lielajām somām, un vēl maskēšanās tīkliem, lāpstām utt, un dodamies pretinieka teritorijā nakšņot un taisīt slēpni vai OP. Ja pamana, un pamanīšanas tehnoloģijas tagad ir gana labas, tad tā apkrāvušamies manevra iespējas ir 0, apšaus kā zaķus, pirms vēl paspēsim atbrīvoties no tās kravas. Daudz munīcijas + varbūt kāds maskēšanās tīkla minimums + ēdiena, ūdens minimums – man liekas, tas ir tas reālais, ar ko mēs tādā situācijā ietu.
          Labojiet, ja es domāju šķērsām. Es gribu to saprast.
          Savukārt, ja mēs esam savā teritorijā, tad var pieņemt, ka kaut kādu transportu tomēr mēs dabūsim. Var nākties kaut ko pastiept, bet tam vajadzētu būt izņēmumam.

          T.i., man kaut kā tā pieeja – apkrauties ar daudz liekām mantām, un viņas stiept pretinieka teritorijā, neliekas diez ko ģeniāla.

          • Grūti treniņā – viegli kaujā. Protams, ekipējumu ko ņemt līdzi izvēlas atbilstoši situācijai un taktikai, vienā gadījumā būs 30+kg, citā 10kg, bet trenē taču to ekstrēmo variantu. NBS nav izņēmums – visā pasaulē kājnieks “sver” arvien vairāk un vairāk, cilvēcei paliekot arvien fiziski vājākai, tā ka ekzoskeleti jau ir nepieciešamība nevis niķis.
            https://varabungas.camp/2018/10/13/kilogrami-stunda/
            https://varabungas.camp/2018/08/26/dienas-grauds-614/
            https://varabungas.camp/2017/05/05/puikas-pa-kreisi-meitenes-pa-labi/

            • Es pret to neiebilstu, bet man liktos pareizi, ka tie kilogrami ir no pareizām sastāvdaļām.
              T.i., tā ir munīcija, granātas, un citas lietas, kas vajadzīgas naidnieka slaktēšanai, nevis guļammaiss, rezerves forma, un ievārījuma burciņas.
              Train as You fight.

              • Nu zin ko… burciņas… pirms iziešanas no bāzes agrāk mēdza veikt ekipējuma apskates-pārbaudes. Totalitāri, nedemokrātiski, bet lieko nesamo svaru samazina. Ja par vieglu, tad varēja ielikt ķieģeli, kas imitē kaujas komplektu.

                    • Bundžiņas ir – LV suhpajs. 🙂
                      Es nesaku, ka viņš ir slikts, bet par smagu un lielu noteikti. Iekrāmē devu divām dienām, un puse somas pilna 🙂 Privāti pirktā sausā aplejamā pārtika ir kalorijīgāka un daudz vieglāka. Protams, nav jau slikti, ka tur ir arī končas un kafija.

                    • ASV standarta sausās uzturdevas paveids ir FSR (First strike ration). Pēc izmēra tāds pats kā parastā paka, pēc uzturvērtībās kā trīs parastās, t.i. vienai diennaktij. Tiek izmantota reidos un gadījumos kad jāēd gaitā, piem. ilgstošu maršu laikā, kad ēsts tiek pie mašīnā vai tankā. Pēc garšas normāla, tikai tāda tukšuma sajūta, jo apjomi mazi. Tā gan nav veselīga ilgākai lietošanai un to neiesaka lietot ilgāk kā trīs dienas. Man kā reiz somā ir trīs tādas pakas SHTF pirmajām trīs dienām.

          • tagadējās liekās mantas varētu aizstāt potenciālo ieroču un munīcijas svaru- ložmetējam, granātmetējam, stingeram utt, kurus tagad ikdienā nenēsājam.
            transports ir ok, bet tas rada troksni, tāpēc vismaz pāris km var nākties paieties kājām, lai nepievērstu uzmanību, taisot slēpni. arī dabiskie šķēršļi var radīt savas korekcijas…

    • Es neesmu tik optimistisks, lai teiktu, ka atkritīs tikai 20%. Bet man grūti pateikt, cik tad tas % būtu. Itkā tie pārbaudījumi neizskatījās tā ļoti šausmīgi, ja pieņem, ka ir tikai ierocis un uzkabe ar 8 magām, bet nav broņuks un vērā ņemama mugursoma, bet vai es vai citi no manas vienības to varētu izdarīt 10,5 minūtēs – grūti pateikt.

  2. kkad Skrundā uzmaucām kariņu pret vienu no Kurzemes batiņiem. redzējām, ka kurzemnieki skrien rīta rosmi!.. ierindā!.. biju mēms. tāds sentiments uznāca… 😀
    “…zināt vada karavīru faktisko skaitu un prombūtnē esošo karavīru atrašanās vietu, katra padotā vārdu, uzvārdu, spējas un trūkumus dienestā un citus dienesta gaitas un personīgos datus…”- nodaļnieka, seržantu, vadinieka pienākums.
    “…pārzināt rotas personāla garīgās, psiholoģiskās un fiziskās īpašības un dienesta spējas, zināt katra karavīra dienesta pakāpi, uzvārdu, amatu, specialitāti un atbilstību ieņemamajam amatam…”- rotas komandiera pienākums.
    “…organizēt un vadīt bataljona (vienības) personāla fizisko sagatavošanu un rīkot sporta pasākumus…”- bataljona komandiera vietnieka pienākums.
    tātad atliek tik pievērsties saviem tiešajiem pienākumiem. 🙂

  3. Neredzu jēgu čakarēt ar lieko svaru. karavīru tāpat ”līdz vemšanai” var izdzenāt maikā un šortiņos.

    Protests pret smagā ekipējuma bezjēdzīgu nešanu vistiešāk ir redzams- nepārāk pilnajos iesaukšanas kantoros un atlūgumu kaudzēs.

    • Svaram ir jābūt, lai nav šoks tad, kad tiešām ir jāstiepj reālais munīcijas daudzums. Vienīgi, ekipējumam būtu jābūt tādam, kā būtu reālā situācijā, lai varētu to to vislabāk piedzīt. Jo mērķis tāpat ir būt maksimāli vieglam un kustēties spējīgam.

      • Mācībās ir jāstiepj reāls munīcijas daudzums, jo pretējā gadījumā pieradīs stiept visādas labas fīčas, kuras pēkšņi nebūs, otrkārt neiemācīsies strādāt apgāde, jo munīcija ir pastāvīgi jāpapildina.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.