Stiklotāju dienas

vara bungas: Kā ziņams 5.augustā RU Krasnojarskas pagabala Ačinskas pilsētas tuvumā uzsprāga artilērijas lādiņu glabāšanas komplekss. Neatkarīgi no tā, kas kļuva par iemeslu sprādzienam (sākotnēji teica cilvēciskais faktors, vēlak, ka stihija – zibens spēriens) varētu būt pamācoši pavērot kā RU varas iestādes un iedzīvotāji sadarbojās pēc avārijas. Kaut kas man liek domāt, ka lokāla SHTF situācijā LV notiktu aptuveni tas pats.

 

Kamenkas ciems atrodas 400 m attālumā no munīcijas glabāšanas komplektsa teritorijas robežas un iedzīvotājiem ļoti paveicās, ka nedetonēja tās noliktavas, kas atrodas vistuvāk ciemam. Pilnībā tika iznīin`tas 8 mājas, praktiski visām ar sprādziena vilni ir izsisti logi un durvis un nodarīti citi bojājumi. Bīstamā zona ap sprādziena epicentru tika noteikta 15 km rādiusā, tā rezultātā evakuācija skāra ne tikai Kamenku, bet arī dažus Ačinskas mikrorajonus. Kopā tika evakuēti ap 16 000 Ačinskas un Kamenkas iedzīvotāju, no tiem organizēti evakuēja ap 9 000 (galvenokārt pilsētniekus), bet pārējie vienkārši bēga kā varēja (galvenokārt Kamenkas un citu ciemu  iedzīvotāji).

Pirms

Pēc

RU ir spēcīga, no padomju laikiem saglabājusies, CA sistēma, kas manāmi nostrādāja arī šajā gadījumā. Pirmkārt, krīzes centrs uzsāka darbu divu stundu laikā, otrkārt, reāli darbojās apziņošanas sistēma, t.sk. sirēnas. Treškārt, vēl sprādzieniem skanot karavīri jau staigāja pa mājām un piedāvāja evakuāciju.  Tas liecina, ka pašvaldībai un militāristiem BIJA REĀLS, PĀRBAUDĪTS  PLĀNS KO DARĪT SĀDĀ SITUĀCIJĀ.  Tie no Kamenkas, kuri bēga ar savām kājām,  finišu sasniedza jau sagatavotajās evakēto patversmēs. SHTF iestājoties pēkšņi, daudzi cilvēki tomēr jēdza paķert no mājas naudu un dokumentus…  tāda sajūta, ka mācīti gatavnieki.

Zināmu sarūgtinājumu varai sagādāja pilsētnieki, kas negaidot pašvaldības  sagādātos vilcienus un autobusus, nolēma “nekavējoties atstāt valsti”(c) tas ir bēgt no pilsētas ar savu transportu un momentāli atdūrās pret garajiem korķiem uz ceļa un degvielas trūkumu benzīntankos. Vienlaicīgi no pažobelēm izlīda marodieri, kurus dažus it kā noķēra policija, bet man šķiet ka problēma ir lielāka nekā ziņo.

Kopumā, kā man šķiet pilsētas civilā aizsardzība nostrādāja labi, pilsētnieku stulbums bija normas robežās,  savukārt sprādzienbīstamā objekta tuvumā dzīvojošajiem vajadzētu pašiem prasties un savlaicīgi kļūt par 80. līmeņa gatavniekiem  bez īpaša pamudinājuma no valsts puses.

No šī negadījuma mēs noteikti varam mācīties, ka :

  1. dzirdot sprādzienu aiz aizvērta loga pie loga nav jāskrien, var būt otrs sprādziens, spēcīgāks par pirmo un visi stikli būs sejā.
  2. CA sīrēnām uzmanību ir jāpievērš (tas gan attiecināms uz citām, ne tik acīmredzamajām avārijām)
  3. naudai un dokumentiem jāgalabājas visai ģimenei zināmā vietā
  4. bagažnieks un piekabe ir vieta pasažieriem
  5. civilās aizsardzības plāni un tā parbaudes nav tukša formalitāte
  6. katram gatavniekam jābūt savam/ģimenes plānam, jo īpaši tad, ja viņš dzīvo mazā pašvaldībā
  7.  iedzīvotāji operatīvo informāciju smeļ soctīklos reizē ar feikiem. Iestādes nespēj konkurēt.

… noskatoties šos video katrs var izdarīt arī citus secinājums

 

 

 

https://www.ntv.ru/video/1763961/?from=newspage

UPD1

 

49 thoughts on “Stiklotāju dienas

  1. Ciems 400m attālumā no munīcijas noliktavas ir 80-tā līmeņa dolba*isms. Tipa Krievijā vietas trūkst.
    Ja apkārt sprāgst, tad, manuprāt, labāk atstāt logus vaļā, tad lielākas izredzes, ka neizsitīs ar sprādziena vilni.
    Es domāju, pie evakuācijas un vēl jo vairāk evakuēto izvietošanas mums būtu problēmas, jo pirms tam tas nav vingrināts. Kamēr tie ir daži desmiti Ogres iedzīvotāju, kuri glābjas no plūdiem, tā ir viena lieta. Kad būs simti, tas jau savādāk (Ogrē arī bija simti, bet lielāka daļa paši laicīgi aizbrauca pie radiem un draugiem).
    Informāciju šādās situācijās jādod pa radio, jo tas lielākajai daļai mašīnās ir. ASV ir speciālā krīzes situāciju/ceļa informācijas frekvence, kur sāk raidīt šādas ziņas ja kaut kas notiek. Mums arī tādu vajadzētu. Piem. 100Mhz frekvencē, jo to visiem viegli atcerēties. Nepieciešamības gadījumā apraidi var nodrošināt tikai konkrētajā rajonā.

    • viens te man gribēja ieskaidrot, ka privātmājas pagrabā ir zajebis glabāt lādiņus… 😀
      domājams, ka te ir arī atbilde, kāpēc nbs būvē jaunas noliktavas.

        • ja vienā noliktavā detonē, tad pārējo noliktavu konstrukcijas nepaglābj tās no eksplozijas sekām?

          • Kā redzi daļēji neppaglāba vai paglāba tikai daļēji. Ja tevis minētie pagrabi nav vienuviet kā noliktavas, tad iespējamā skāde būs mazāka. Problēma nav noliktavās bet prioritātēs un centralizācijā.

            • https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vainode-atklaj-valsti-lielako-municijas-noliktavu-kompleksu.a216465/

              ir tak atšķirība ar šiem:
              https://urban3p.ru/object24434
              https://pikabu.ru/story/vzryiv_sklada_s_boepripasami_4925728
              https://journalist.today/v-turcii-progremela-serija-vzryvov-na-skladah-boepripasov-foto/
              man šķiet, ka mēs neesam tik bagāti, lai riskētu ar par bargu naudu sapirkto… ja noliktavas Vaiņodē maksā ~7milj, tad iekšā varēs glabāt mantas par vismaz 10x lielāku vērtību.

              • Tu negribi/nevari saprast, ka runa ir par diproporciju starp “tēriņi jaunai infrastruktūrai” vs “sagatavotā personāla skaits”, kas prot šaut un “izdevumi visa veida ieročiem” ar ko šaut, ņemot vērā resursu un laika rezervi, kas ir mūsu rīcībā. Nav liela māksla izliet visus 2% betonā, ko izi sabumbos pirmajās stundās vai ,vēl sliktāk, ieņems un izmantos savām vajadzībām. NBS izdevumos nepieciešams uzsvars uz letāla spēka spēju kāpināšanu, kas ir reāls attūrēšanas faktors atšķirībā no jaunas štāba ēkas.

                • protams, es visu saprotu pa savam…
                  man šķiet, ka šī plikā .iršana par būvnieku lobiju ir pārspīlēta. tāpat nav liela māksla disproporcionāli sapirkt letālos ieročus, bet nav sagatavotu apkalpju. apkalpes nesagatavo varbūt tāpēc, ka esošie poligoni ir pārslogoti, varbūt taupa munīciju, bet varbūt trūkst personāla… bet cik zināms, stingerus neveda, kamēr nebija pienācīgu noliktavu.
                  man nav pretargumentu, lai tagad te diskutētu, kāpēc mani apmācīja sausajā treniņā ar ieroci, bet vēl neesmu šāvis- munīcijas trūkums?, poligona nepieejamība? kaut varbūt man vispār nafig ar viņu mācēt šaut, ja man ir cita specialitāte… labāk,lai vispār meklē jaunākus kadrus…

                  • Kurš gan aicina pirkt dārgus ieročus, ja karavīru trūkst? Lai gan, ja tā padomā, strēlnieku ieroči un munīcijas komplekts rēķinot uz katru pieaugušo pilsoni, būtu tas kas vajadzīgs uz sitienu. Māku apieties var pievienot vēlāk.

                    • “karavīrs” un “māku apieties” vajadzīgi kopā. bet tam atkal vajadzīgi poligoni, instruktori, ekipējums, noliktavas… risinājums mums, ka tagad visu varam glabāt mājās un nepārslogojam batiņa noliktavu. bet tagad daudz kas atkarīgs no katra zs godaprāta, bet ceru, ka sīkie zudumi un iespēja nopludināt ienaidniekam, nebūs kritiski.

                  • jēdziens “Būvnieku lobijs” sastāv no divām labām lietām “būvnieks” un “lobēšana”, kas LV nav aizliegta. Tātad tas ir principā legāls process. Tu nevari noliegt ka LV ir dažādi ekonomiskie grupējumi, kas nodarbojas ar lobēšanu likuma robežās. Tad kā tu argumentēsi lobešanas neesamību aizsardzības nozarē? Tu laikam teiksi, ka lobēšana var būt, bet tā nav TIK liela. Es tev nepiekritīšu. Dzīve rādīs, kam taisnība.

                    • nav info un nav komentāru par lobēšanu…
                      ir tikai tas, ko es redzu- ja jaunā tehnika būtu jāglabā zem klajas debess, man tas nešķistu normāli. par resursu lietderīgāku izmantošanu vienmēr var piedomāt- lai valsts kontrole skatās uz pirkstiem!

      • Var. Ja privātmājā glabājas viens komplekts, tad arī detonējot, visdrīzāk cietīs konkrētā māja.
        Es Tev teikšu lādiņu vispār ir pagrūti detonēt. Es īsti nestādos priekšā kas tur notika. Detonatori parasti tiek glabāti atsevišķi un uzskrūvēti pirms lietošanas. Pašu lādiņu pat ar veseri dauzot nedetonēsi.

        • Tu daudz ko vari teikt, bet noliktava ta uzgāja gaisā! cilvēciskais faktors ir gandrīz bezgalīgs 😀
          cg komplektā ir 2/4 lādiņi- ģimenes dārza svētkos varētu ciest daudzi…

          • Matemātiski varbūtība, ka mājas arsenāls uziet gaisā tieši ģimenes dārza svētkos ir tuvu 0. Šveicē piemēram masveidā glabā un masveidā nekas nekur neuziet, ja pieņemsim ka šveicieši ir ģenētiski gudrāki un kārtīgākii par pārējiem, tad tas jau ir rasisms.

          • Labi, sāksim diskusiju no kā lādiņš vispār var detonēt, bez standarta detonatora (detonatorus glabā atsevišķi un detonatora sprāgšana ārpus tam paredzētās vietas pat blakus lādiņam parasti neizraisa detonāciju):
            1. No sitiena. Daļa lādiņu, pārsvarā ar aktīvi-reaktīvo komponenti. Jādauza stipri. Naglas ar to iesi sist?
            2. No karstuma. Tāpēc lādiņiem jāveido betona seifs, kas var izturēt standarta mājas degšanas laiku.
            Vai Tu bieži esi dzirdējis par noliktavu/munīcijas sprādzieniem Rietumos? Ja Krievijā un Ukrainā daudz ko glabā zem atklātām debesīm, kur rūsa saēd starpsienas starp aktīvām vielām vai notiek ugunsgrēks, lādiņi mētājās vienkārši kaudzē bez stapsienām, tad tā ir viena lieta. Cita lieta, kad lādiņi glabājās speciālās kastēs (koka kastes apstrādātas ar pretaizdegšanas līdzekli), tiek ievēroti glabāšanas apstākļi (mitrums, temp. u.c.) un termiņi. Pati noliktavas ēka ir no nedegošiem materiāliem, tātad pat ja elektrības vads aizdegas, tad nodegs tikai elektrības vads. Ir ugunsdzēsības signalizācija un dzēšanas sistēma. Lādiņu paletes ir sava veida betona konteineros (skat. zviedru konteineri, Zviedrijā arī lielajās noliktavās tādos konteineros stāv), ja vienā konteinerā sprāgst, tad sprāgst tieši šis konteineris. Lādiņi netiek glabāti ar viegli uzliesmojošām vielām, piem. degvielu. Bet pat Krievijā un Ukrainā šādi sprāgt reti. Mana versija ir tāda, ka šie sprādzieni saistīti drīzāk ar stulbumu un zaglīgumu. Karavīri nolēmuši zivis paķert, izskrubināt ārā ammonālu vai tolu, lai pa kreisi pārdotu, arī tukšas čaulas var metālā nodot. Ģenerāļu līmenī sprādzienu var sarīkot, lai slēptu pašu sarīkotu masveida lādiņu pārdošanu pa kreisi.
            Cilvēcisko faktoru nekur neliksi un gan jau būs zemīši, kuri izdomās ar granātām aiziet pamakšķerēt vai iemest ko ugunskurā salūtam.

            • vai Tu domā, ka zemessargs, kurš sabāza savā somā sprāgstvielas, kuru metot, tā detonēja, nezināja, ka tas ir bīstami??!
              tāpēc Latvijā ir noteikumi, ka apdzīvotās vietās un apšaubāmos apstākļos nbs savus lādiņus neglabā. un nbs tāpēc būvē noliktavas, kuros to visu glabāt.

            • seifs ar atslēgu, iekšā noplombēts + signalizācija, kas sūta trauksmi štābam. Pie šādas sistēmas nemanot tikt pie granātām personīgām vajadzībām nav iespējams. Atliekt tikai neadekvātie/alkoholiķi, kas jāizfiltrē komandieriem. Vai arī psihi, kam aiziet ciet un kas grib uztaisīt slaktiņu – skat. ASV masu šaušanas.
              Pēdējais gadījums pie pareizas ZS izvērtēšanas un psih. stāvokļa novērošanas mazvarbūtīgs, bet absolūti melnais scenārijs no PR viedokļa -“ZS ar prettanku ieroci sašauj autobusu ar skolēniem”.
              Varbūt ir kāds tehnisks risinājums, kur seifu nevar atslēgt ātrāk kā 10? minūšu laikā, pa kuru paspēj ierasties apsardze, ja atvēršana ir neleģitīma.

              • Jautājums kā nodrošināt trauksmes sūtīšanu tā, lai tā trauksme nebūtu izdalāma no citiem signāliem, nesaietu vienā vietā un noliktavu vietas nebūtu identificējamas. Pat apsardzes firma nedrīkst zināt. Viņiem tikai jāreaģē uz izsaukumu un noteiktu objektu. Pieļauju, ka mobila aplikācija, kas datu plūsmu paslēpj datu apmaiņā. Attiecīgi, ja ir nostrāde, tad apsardze brauc un rotas komandieris vai viņa vietas izpildītājs nekavējoties zvana attiecīgajam zemessargam un jautā kas noticis, kāpēc seifs tiek vērts vaļā, ja trauksmes nav.
                Neadekvātos un alkoholiķus jāidentificē sākumā, tai skaitā runājot ar kaimiņiem un kolēģiem, un tad jāravē ilgākā laika periodā pēc iestāšanās. Jāskatās vai nav kompromātu, parādu, ģimenes problēmu utt. Ne jau uzreiz jādod glabāšanas atļauja. Domāju, ka Krievija pacentīsies atrast kādu zemessargu, kurš būs gatavs par 50 tūkst. kredīta dzēšanu (lai ģimeni neizliek no mājas) iedzert un pašaut gaisā kāda bērnudārza teritorijā, nevienu gan neievainojot (lai pēc tam ilgi nav jāsēž). Labāk, lai tas ir krievu bērnudārzs. Vēl varētu notriekt lidmašīnu ar Stingeri. Sabiedrība šūmēsies un pieprasīs viss kaut ko ierobežot un aizliegt. Ar niecīgu finansējumu tiks panākts būtisks zemessardzes kaujas gatavības kritums, ko varēs atsvērt vien simtiem miljonu lieli ieguldījumi, kurus, protams, pretī nodrošināt nevarēs.
                Tehniskais risinājums seifa atvēršanas aizturei ir, bet visas tādas sistēmas sadārdzina konstrukciju un padara sistēmu ievainojamāku.
                Kopumā – Šveicē glabājās, Zviedrijā ir glabāts desmitiem gadu bez signalizācijas un psihologu pārbaudēm (komandieris aizvietoja psihologu). Un? Cik bija šaušanas gadījumu?

                • “Neadekvātos un alkoholiķus jāidentificē sākumā, tai skaitā runājot ar kaimiņiem un kolēģiem, un tad jāravē ilgākā laika periodā pēc iestāšanās. Jāskatās vai nav kompromātu, parādu, ģimenes problēmu utt”

                  Runāšana ar kaimiņiem uc objekta pazinējiem ir jebkuras operatīvās darbības/izstrādes pamats. Un visticamāk lēmējiem būs jāsastopas ar faktu, ka kristāltīri un absolūti adekvāti cilvēki dabā neeksistē. Turklāt alkoholisms un psihes slimības var attīstīties laika gaitā. Kādam valsts pārvaldē būs jāuzņemas atbildība par pārbaudes rezultātiem un izvēli pat tad, ja kandidāts ir nedaudz dzīves apbružāts. Godīgi cilvēki ar nelieliem trūkumiem atrastos, bet lēmēji, kas gatavi atbildēt, nē.

        • atvaino, jā, esmu redzējis, ka maina jumtu arī noliktavai, kur glabā ekipējumu. domā, ka nevajadzēja?

          • Noteikti, ka vajadzēja, tikai, manā skatījumā, Zemessardzei viss maksimāli ir glabājams decentralizēti.

            • paņem katrs pa trijiem zābaku pāriem, divām somām un ķiverēm. kad atnāk jauniņie, tad var padalīties… ironizēju, jo var tak glabāt fūrēs, ar kurām atveda, kamēr izņem…
              un absolūti lielākā daļa zemessargu ieročus nevēlas glabāt mājās, kur nu vēl prettanku mīnas vai citus sprādzienbīstamus aksesuārus.

              • Un fūres stāvēs neizmantotas? Dārgi. Mājās jāglabā mantu kara gadījumam, jauniņajiem jāizsniedz no noliktavas atbilstoši prognozētajam jauniņo daudzumam. T.i. ja mēs prognozējam, ka gadā atnāks 1000 ZS, tad centralizētās noliktavās var būt daži tūkstoši komplektu, lai būtu visi izmēri. Savukārt slepenajās noliktavās ir min. 50 tūkst. ekipējuma un bruņojuma vienību.
                Cik zemessargi šobrīd vispār zina cik bīstamas ir mīnas un kā tās jāglabā. Ja nezina, tad baidās. Tad glabāšanu uztver, ka jāglabā mājas zem gultas vai jāsamet pagrabā, nevis, ka pie viņa atvedīs vairākus seifus un noliks šķūnī. Vairākums nevēlās, jo neredz problēmu. Savukārt, ja izskaidro, ka ZS bataljona teritorija var tik ieņemta vai iznīcināta ātrāk nekā viņi līdz tai aizskries, tad lielai daļai domas mainīsies. Arī darbība jāuzsāk ātrāk, nevis jātērē laiks. Piem. ja es dzīvoju blakus Pleskavas šosejai, tad man šosejas mīnēšana un pozīciju iekārtošana jāuzsāk uzreiz, nevis pirms tam jāskrien uz Rīgu. T.i. ir jāizdod atbilstošas pamācības, vadlīnijas un jānovada nodarbības. Zviedrijā bija, neesam tik ļoti atšķirīgi, lai mums būtu kādi nepārvarami šķēršļi.

                • par to tad arī ir stāsts, ka vajag daudzmaz normālas noliktavas, kurās ienāk ekipējums, no kurām tālāk sadala pa vienību noliktavām. noliktavām jābūt ar normālu jumtu un kurās var uzturēt normālu klimatu, lai mantas nebojājas. es, protams, gribētu, lai tagadējie apstākļi būtu labāki, bet no daža laba puses aprobežojas ar .iršanu par būvnieku lobiju.
                  par glabāšanu- man toč nav ( un nebūs ne pēc kādas smadzeņu apskaidrošanas) nekādas vēlmes glabāt savās mājās kko sprādzienbīstamu, kur nu vēl pielāgot savu māju tam un uzņemties par to atbildību. ja to es uzņemtos uz 5-iem gadiem, tad valstij tas nebūtu ekonomiski izdevīgi tādus pagrabus būvēt manā īpašumā uz tik īsu laiku.
                  tādas noliktavas var būvēt valsts zemē, kur tās ir ilglaicīgas. jebkurā gadījumā tas atkal ir būvnieku lobijs…

                  • Arī tad, ja Tu uzņēmies pienākumus tikai uz 5 gadiem, nenozīmē, ka pielāgotā vieta pazūd pavisam. To joprojām krīzes situācijā varēs izmantot kā rezerves vietu (šoreiz Tev nejautājot).
                    Jā, noteikti daļa objektu var būt arī uz valsts zemes, piemēram, valsts vai pašvaldību ēkas, bet šādi tie paliek krietni vieglāk identificējami. Labāk, ja ir arī privātajos objektos, tad sadzīt rokā krietni grūtāk.

                  • Ja Tev nav vēlmes glabāt, tad kādam no Tavas vienības varētu būt iespēja un vēlme. Tad Tavas granātas būs pie viņa. Savākšanas punktā varēsi paņemt. Proti, nav obligāti katram normālā režīmā (paaugstinātās gatavības stāvoklī jādod visiem bez jautāšanas). Pietiek, ka ir vienam-diviem nodaļā, tad pārējie tiks klāt ātri.

                  • Par būvnieku lobiju ir tā, ka parastie zemessargi pie sevis var ļoti lēti uzbūvēt neliela apjoma glabātuves par nelielu samaksu. Un tā arī jābūt, jo jebkāds centralizētais iepirkums būs iespēja piefiksēt vietas. Es to redzu šādi:
                    0. Visiem zemessargiem tiek nolasīta lekcija vai pat vesels kurss par slēpto noliktavu izveidi.
                    1. Individuāli zemessargam tiek izsniegts, nogādāts un uzstādīts seifs individuāliem ieročiem. Neatkarīgi no gribas. Tas var stāvēt tukšs, bet seifam jābūt. Izņēmuma stāvokļa gadījumā jāglabā būs. Seifs un mājoklis tiek pieslēgts signalizācijai. Signalizācijas apmaksai katram zemessargam tiek piešķirts ikmēneša finansējums. Pakalpojumu sniedzēju izvēlas pats (jebkas centralizēts ir viegli atsekojams). Tikai ZS tiek pabrīdināts slēgt līgumu tikai ar attiecīgo sertifikātu ieguvušo apsardzes kantori. Rotas komandieris kontrolē.
                    2. Ja zemessargs plāno glabāt vairāk nekā savu, tad tā ir nodaļas/vada noliktava. Ar rotas komandieri tiek pārrunāts kāds ir glabājamais apjoms un kādi pielāgojumi tiek veikti. Būvēt/pielāgot vēlams pašam vai ar kolēģiem. Ja tiek piesaistīti būvnieki, tad tos līgst zemessargs kā privātpersona un tam tiek paredzēta kompensācija. Jāievēro konspirācija un pat būvniekiem jārodas pārliecībai, ka tiek būvēt kaut kas ikdienišķs. Iespējams, pēc tam jau pašu rokām veic nelielus pielāgojumus. Piemēram,
                    3. Rotas līmeņa noliktavu izbūvi/pielāgošanu vada rotas komandieris. To būvē nolīgtais uzņēmums kā privātpersonas pasūtījumu. Maskēts kā civilais objekts. Piemēram, civilo noliktavu kompleksa daļa tiek norobežota, ieliktas papildus sienas. Ir pastāvīga apsardze no zemessargiem, kas nēsā šī kompleksa apsargu formu. Vai arī blakus esošai cūku fermas ēkai tiek uzbūvēta tāda pati. Pēc tam zemessargi pašu spēkiem uztaisa biezākas sienas, aizbetonē logus no iekšpuses, savelk novērošanas sistēmu, ieliek dzelzs durvis. Apsardze ir iekšā, ja pastaigājās ārā, tad izskatās pēc cūkkopjiem. Ja kādam rodas jautājumi kāpēc tad saimniekam kūts tukša, tad var atbildēt, ka redz, gribēju paplašināties, bet nesanāca, lai stāv, var būt noderēs.

                    • Apsardzes firma ar lareizo sertifikātu būs pusotra, un darbības zona būs tikai pierīga. Vienīgi zviedru variants ar g4s commando uz helikopteriem. Bet tas galīgi nav mazbudžeta risinājums

                • Ceru, ka pleskavas šosejas atslēgas objekti ir sagatavotiem spridzināšanai jau projektējot/būvējot, paaugstinātas gatavības laikā ar ievietotu sprākstvielu, atliek tikai pievienot detonatorus.

  2. – Krievijā vienkārši ir fetišs uz dokumentiem, pie mums tā nav – un LV ir ID karte, kas ērti vienmēr ir nēsājama līdzi.
    – Lokāla SHTF viedtelefons+bankas karte=nauda. Lielāka mēroga SHTF gadījumā gan čaukstošais – ērti, ka esam eirozonā un mūsu skaidrā nauda ir cieti eiro, nevis koka lati.
    – Degvielas bāka domāta degvielai, nevis gaisam – pildīties pie 1/2 + 20l kanniņa rezervē(regulāri jālieto/jāmaina kannas saturs, lai nebūtu pārsteigumu ar degvielas degradēšanos vai vasaras dīzeli ziemā). Moderns dīzelis ar tādu degvielas daudzumu nobrauc >1000km
    – Evakuācija ir ārkārtas situācija, CSN saprāta robežās jāpārkāpj – no ciema 1 josla visa stāv, pretējā josla pilnīgi tukša; kustoties pa abām būtu 2x ātrāk
    – Īpašu organizētību gan nemana, nav līķu tāpēc, ka nav īpaši lielas panikas, lai gan tie džigiti, kas pabrauc lielā ātrumā garām – daudz netrūka
    – RU tomēr ir armija, kas gan savas noliktavas pamanās uzspridzināt, bet tomēr ir veidota funkcionēt krīzes situācijā – tehnika, sakari, cilvēki utt. Ar mūsu mazo un profesionālo vairāk jāpaļaujas uz sevi.

    • Tu runā kā urbānais partizāns :), bet laukos ID karti (kuriem tā ir) ikdienā līdzi nestaipa. Labi būtu ja mājnieki tīri organizātoriski vienotos, kur kas atrodams. Btw neslikta ceļotāju pieredze glabāt dokumentu skanus mākonī. Bet kamēr visām tantiņām iestāstīsim, kas šajā gadījumā ir mākonis… “Pilna bāka kā likums” tas gan katram must have, vienkārši un labi.

      • SHTF laikā poļu panam pilnīgi pajāt, kā nodrošināta okupētas valsts valūta. Par 100$ vai 100EUR degvielas kannu tev pārdos un vēl palīdzēs ieliet, par 100Ls, 1000Ls vai čemodānu ar Ls nepārdos.

        • SHTF laikā droši vien, tomēr par koka valūtu parasti sauc bezvērtīgu valūtu. Lielākā daļa nodrošinājuma glabājās ārzemju bankās, līdz ar to arī okupācijas gadījumā nauda būtu nodrošināta. Protams, ne uzreiz.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.