vara bungas: Spieciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir smalka un sensitīva tēma, kas ļoti svarīga tiem, kuri pakļauti godam “tikt pielaistiem”. Cik karjeras sabruka pārbaužu veikšanas gaitā… un cik kļuva iespējamas neskatoties ne uz ko. Atgādināšu ka visas valsts drošības iestādes ir patstāvīgas 2. un 3. kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam piešķiršanā, bet augstāko 1. kategoriju (samērā šaurs augstāko vadītāju un ierēdņu loks) līdz šim piešķīra tikai SAB kā vadošā un koordinējošā valsts drošības iestāde. Nu plānotie grozījumi MK noteikumos Nr.21 šos “SAB spēka laikus” pārtrauc. Tiks svītrota šāda norma
“[..] 10. Speciālās atļaujas izsniedz: 10.1. Satversmes aizsardzības birojs — pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem (violetā krāsā);10.2. valsts drošības iestāde, kas veikusi personas pārbaudi, — otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem (sarkanā krāsā) un trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem (zilā krāsā); [..]
Oficiāls pamatojums:
[..] Noteikumos iekļautā norma, kas nosaka, ka visas 1.kategorijas speciālās atļaujas izsniedz SAB, ir saglabājusies vēsturiski. Līdz 2002.gada 23.oktobrim Valsts drošības iestāžu likuma 13.panta septītās daļas 2.punktā bija noteikts, ka Satversmes aizsardzības birojs koordinē valsts drošības iestāžu darbību. Šīs vēsturiskās normas dēļ līdz 2018.gada 1.jūlijam likuma „Par valsts noslēpumu” 11.panta piektajā daļā un 13.panta trešajā daļā bija paredzēts, ka valsts drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju, speciālās atļaujas anulēšanu, tās termiņa nepagarināšanu vai kategorijas pazemināšanu var apstrīdēt SAB direktoram. Stājoties spēkā 2018.gada 1.februāra likumam „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, kura rezultātā atteikumu izsniegt speciālo atļauju vai lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu, tās termiņa nepagarināšanu vai kategorijas pazemināšanu persona vairs nevar apstrīdēt SAB direktoram, bet gan pārsūdz tiesā, zūd arī nepieciešamība iesaistīt SAB citu valsts drošības iestāžu veiktajās personu pārbaudēs, kā arī citos valsts noslēpuma aizsardzības pasākumos. Atbilstoši Projektā paredzētajam turpmāk valsts drošības iestādes varēs patstāvīgi pieņemt lēmumu par 1.kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu un nepieciešamības gadījumā pārsūdzības procesā aizstāvēt savu lēmumu tiesā.
Lēmuma par 1.kategorijas speciālo atļauju izsniegšanu patstāvīga pieņemšana ļaus valsts drošības iestādēm īstenot arī vienu no likumā „Par valsts noslēpumu” paredzētajiem valsts noslēpuma aizsardzības profilaktiskajiem pasākumiem, proti – speciālās atļaujas kategorijas pazemināšana – kas ir aktuāli gadījumos, kad pārbaudāmās personas rīcībā ir saskatāmi tādi riska faktori, kuru dēļ personai varētu liegt pieeju sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, vienlaicīgi tomēr neliedzot tiesības strādāt ar mazāk sensitīvu – slepenu vai konfidenciālu – informāciju. Šobrīd šādu lēmumu pieņemšana par speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu no 1. kategorijas uz 2. vai 3. kategoriju nav iespējama, jo lēmums par zemākas kategorijas speciālās atļaujas piešķiršanu ir jāpieņem citai valsts drošības iestādei.
Valsts drošības iestāžu patstāvīga lēmuma par 1. kategorijas speciālo atļauju izsniegšanu pieņemšana turklāt samazinās administratīvo slogu, kas saistīts ar personas pārbaudes lietu pārsūtīšanu un atkārtotu vērtēšanu, kā arī nodrošinās, ka valsts drošības iestāde var veikt pilnvērtīgu uzraudzību pār tās kompetencē esošo nozari un arī visām personām, kurām šajā nozarē ir izsniegtas speciālās atļaujas. [..]
VB: Pesimists teiktu, ka politisko cīņu rezultātā SAB zaudē vadošās pozīcijas. Optimists teiktu, ka SAB vienkārši negrib taisnoties tiesās par citu iestāžu pārbaužu brāķi. Reālists teiktu, ka centralizēta sistēma acīmredzami nepasargāja mūs no blamāžas. Tomēr arī šādi kosmētiskie precizējumi nesamazinās nepamatotu uzticības kredītu apveltītu kalvīšu, magoņu, godmaņu, rimševicu uc pētersoņu skaitu. Drīzāk devalvēs 1.kategorijas atļaujas politisko “svaru”. Lai kardināli uzlabotu situāciju pārbaužu veicēji jāpakļauj stingrākai Ģen.prokurora ūn parlamenta kontrolei, jābeidz slepenot visu pēc kārtas “katram gadījumam”, jo par overslepenošanu nesoda, attiecīgi kardināli samazinot amatu skaitu kuriem noteikta prasība pēc pielaides, vienlaikus skaidri un publiski pasakot potenciāliem amatu pretendentiem un sabiedrībai, kas ir diskvalificējošie kritēriji (kas ir tie fakti, kas ļauj apšaubīt personas spēju galbāt vasts noslēpumu), tad iespējams paliks vairāk laika rūpīgākai konkrētas lietas izpētei un būs grūtāk taisnoties kā tas gadījās, ka krustām šķērsām pārbaudīts un ar “fantiku” apveltīts indivīds no valsts dienesta dodas pa taisno citas valsts maizē vai cietumā.
UPD1 A.Kudors: “Countries that are still in the process of democratic transition can learn from Latvia’s example that it is crucial to act decisively and quickly when selecting loyal employees who are sufficiently motivated to serve in promoting national security.”
vara bungas 
Magonis ir VDD atbildība, otrā kategorija: https://www.la.lv/apcietinajuma-esosajam-magonim-anules-pielaidi-valsts-noslepumam
RIP SAB, 1995-2023, līdz ar Maizīša pilnvaru beigām, SAB beigs pastāvēt/tiks pievienots VDD
SAB ir izlūkošana, VDD ir pretizlūkošana. Kāpēc domā, ka SAB tiks pievienots VDD?
Midd somehow apvieno abas nodarbes kas protams nav pareizi.
izlūkošana, preizlukošana dalās divos-trīs līmeņos. Stratēģiskajā līmenī analītikai liela konkurence, bet resursu/avotu maz. Poliiķi cerams sākuši prasīt kvalitāti. Truli nodalot VDI nenotiek intelligence fusion (skat 9/11) tādēļ jābūt kaut kam, kas apvieno visus intel sabiedrības ziņojumus. Tā kā sab čaula iespējams saglabāsies, pienākumi var pārdalīties.
tāpeč, ka DP rebrendoja uz VDD pirms pāris gadiem, nevis MIDD.
Civilo dienestu nevar pievienot zem militārā.
Tāpat kā ārējo izlūkdienestu nevar pievienot zem policijas. To problēmu atrisināja.
Loģiskais lauziens paliek – ārējais dienests ir veidots, lai pārkāptu likumus (ārvalstu), kamēr iekšējais – lai ievērotu(savas valsts). Pilnīgi atšķirīgas mentalitātes. Vai ir kāda NATO valsts, kur iekšējā un ārējā izlūkošana ir zem viena jumta (islande neskaitās)?
Mans skatījums uz to visu: valsts drošības iestādēm (nejaukt ar tiesībaizsardzības iestādēm) ir nepieciešama konkurence, jo viņi strādā “melnajā” tirgū. Minēšu analoģiju – jūs vēlaties, lai jums regulāri kāds piegādā kokaīnu, heroīnu un citas narkotikas. Narkotikas ir nelegālas. Jūs visai aptuveni stādāties priekšā cik tās narkotikas maksā un kā tās var dabūt. Jūs liekat kādam savam padotajam tādas sagādāt – viņš sagādā devu pa 100 latiem, tad par 1000, tad prasa vēl 10000. Kā jūs varat pārbaudīt kvalitāti un cenu, ja informācija nav atklāta? Tikai liekot citam padotajam gādāt to pašu un salīdzināt cenas/kvalitāti. T.i. drošība ir teju vienīga valsts pārvaldes nozare, kur starp iestādēm jābūt konkurencei, jo citas iestādēs darbojas atklātības principi, kvalitāte un izmaksas ir kontrolējamas. Dublēšanai ir vēl viena loma – noturība – viena tīkla iekrišanas gadījumā, otrs turpina strādāt. Divus tīklus krietni grūtāk maldināt.
Konkurencei jābūt gan iekšējai (nosacīts VVD un SAB), gan ārējai (nosacītais militārās izlūkošanas dienests un SAB), MPD nedaudz savrūp, tas nodrošina iekšējo šauri militāro pretizlūkošanu. Pie MK (reiz bija) vai Nacionālās drošības padomes jābūt Informācijas analīzes dienestam, kas pats pa sevi nav drošības dienests, bet kas kontrolē dienestus caur informācijas analīzi, kas tam nonāk. Tas piefiksē uzdevumus, padarīto, izteiktās prognozes un piefiksē faktu.
Piemēram, MK prioritārajos valsts drošības dienestu uzdevumos kārtējam gadam kā vienu no punktiem nosaka iegūt info par Pleskavas desanta divīzijas pārapbruņošanu uz BMD-4. MID un SAB strādā pie šī jautājuma. Abi iegūst kādus datus. Pēc kāda laika tiek iegūti apstiprinājumi, kas dod iespēju spriest par pirmo datu pareizību. Ja ir līdzīgu budžetu līdzīgiem uzdevumiem viens no dienestiem uzrāda būtiski sliktākus rezultātus, tad tas ir signāls, lai mainītu attiecīgā dienesta vadību.
Arī iekšēji dienestiem jāskatās viens otram uz pirkstiem. Ja SAB izdodas ar svešu karogu savervēt kādu NBS virsnieku, tad tas ir knipis MPD. Ja jau SAB spēja savervēt, tad arī ienaidnieks spēs!
VVD atklāja jau 5 spiegus, bet SAB tikai 1 (atklāja nozīmē, ka nonāca līdz notiesājošam spriedumam). Sliktāki rezultāti jau 3 gadu pēc kārtas! SAB vadība jānomaina!
Kopš sākta gala VDI attīstījās kā civilie spiegu kantori, pilnīgi aizmirstot par klasisko Militāro izlūkošanu taktiskajā, operatīvajā un stratēģsikajā līmenī. Pieņemot ka MIDD ir augstākais līmenis, kur ir pārējie? Kas to nosedz? Kur ir SzS faktiski divīzijas MI aseti? Klusums mežā… Vēl viens indikators, ka karot neviens neataisījās un spēju iztrūkums nav novērsts joprojām.
Godīgi sakot, man ir aizdomas, ka VDI ir apmēram turpat ar panākumiem, neskatoties uz it kā struktūras esamību.
Karot netaisījās, netaisās un neizskatās, ka taisīsies. Vēlētājs par to nebalso, sponsori neatmetīs. Vienīga cerība uz sabiedroto pendeļiem.
Ir civilā un militārā izlūkošana, vai kāds viņas jauc kopā zem viena jumta – šaubos
Man šķiet, neviens nejauc un nepiedāvā jaukt.
Military intelligence is a military discipline that uses information collection and analysis approaches to provide guidance and direction to assist commanders in their decisions.
Juridiski Militārā (!) izlūkošana LV ilgu laiku tika pārstāvēta tikai stratēģiskajā līmenī (MIDD). Ceru vēsturnieki kādreiz pieķersies šim fenomenam. NBS līmeņos (operacionālā un taktiskajā) MI juridiski definēja tikai 2017.gadā, bet tas, kas nav definēts normatīvajā aktā arī realitātē neekstistē (neattiecas uz struktūrvienību nosaukumiem).
Skat šeit UPD1
https://varabungas.camp/2016/09/29/speka-pielietosanas-noteikumi/
Vai tad struktūru dokumentos nebija noteikts, ka bataljona sastāvā ir izlūku vads, štābā S-2 speciālisti utt.?
Kastītēm chartos un amatu nosaukumiem bija šie seksīgie nosaukumi, MI nebija. MI ir vairāku disciplīnu sistēma (OSINT,HUMINT,CI, SIGINT, IMINT, ELINT, MASINT ar attiecīgiem sensoriem) trīs līmeņos, kas visi darbojas (caur datu apkopošanu un analīzi) komandieru lēmumu atbalstam atbildot uz viņu pieprasījumiem (CCIR), bet ja lēmumus nav jāpieņem, nav arī pieprasījumu , ja tiesības veikt izlūkošanu nav definētas un pieprasītas MI sistēma neattīstās, sasalst nosaukumu līmenī bez satura. Pēc 2015.gada situācija mazliet pamainījās ciešā saskarsmē ar sabiedrotajiem jādemonstrē kaut kādu spēju ne tikai augšējos MI plauktos.
Jebkurā armijā MI ir vienīgā struktūra, kas MIERA laikā pilda KAUJAS uzdevumus. Zinot politiskās reālijas vai tev šķiet, ka kāds varētu vienību līmenī atļauties, iepīkstēties par acu uzmešanu pāri žogam? 🙂 Savukārt iekšpusē atliek tikai ravēt vagas un iet mācību izlūkpatruļās.
Pieļauju, ka atvērtos avotus kāds pētīja un pēta, tāpat radio ēteru klausās, satelītuzņēmumus skatās. Pretējā gadījumā ko tās struktūras darīja?
***
Izlaid S2 un skaties uzreiz no G2 līmeņa
https://fas.org/irp/doddir/army/fm34-8/ch3.htm
šeit no 56 lpp
Click to access 42-us-brigade-commanders-battle-staff-handbook-1996-08.pdf
un salīdzini ar savu pieredzi. Es salīdzināju ar savu un aizgāju. Zināšana vairo skumjas (c)
Ja NBS formāts bija paredzēts sēdēšana viškās irākās un afganistānās, tad arī MI atbilstošs
Es jau neesmu bijis brigādes līmeņa izlūkošana. Es tikai [VB cenzūra] padarbojos. Pie tam tolaik augšā bija tikai novads nevis brigāde.
Atrodi 10 atšķirības satarp tā laika novadu un tagadējo brigādi 😉
Diemžēl nezinu kas tagad brigādē ir.
Ja kritērijs ir notiesājoši spriedumi, tad MIDD nav atklājis nevienu spiegu… VDD jeb DP notiesājoši spriedumi ir pateicoties tam, ka šai iestādei ir izziņas funkcijas. MIDD un SAB nav tādas funkcijas, kā konstatētu spiegu stiept uz tiesu. Drošības dienestu darbs ir maķenīt specifisks.
Svarīgi ir atklāt (pieķert). Kas nes uz tiesu ir sekundāri. Militārai policijai ir izmeklēšanas (izziņas) iestādes statuss (nezinu vai NBS ir aktuāli tādu piešķirt arī MIDD). Esmu par to, ka arī SAB būtu izmeklēšanas iestāde.
Militārā policija un MIDD ir pilnībā atšķirīgas iestādes; nekā kopīga (izņemot darbošanos militārajā jomā). To, cik un kas ir atklāti (pieķerti, noskaidroti, konstatēti), cilvēks no malas neuzzinās, ja vien netiks tiesāts. Tāpēc nav korekti spriest par drošības iestādes efektivitāti, ja tās funkcija nav obligāti nodrošināt visu atklāto personu nosūtīšanu uz tiesu.
Tiesāšanas viens no pamatmērķiem ir sodīt cilvēku. Taču, ja, piemēram, konstatē, ka pie kāda lēmuma pieņēmēja tiek piesūtīts kāds uzņēmējs ar sakariem nedraudzīgā valstī, tad šī uzņēmēja tiesāšana var patraucēt atklāt plašāku ainu par to, kas cenšas veikt piegājienu tam lēmuma pieņēmējam. Līdz ar to, viena tāda uzņēmēja tiesāšana var patraucēt novērst citu cilvēku piesūtīšanu tam lēmuma pieņēmējam. Turklāt nedrīkst pieļaut, ka tāds uzņēmējs vispār paspēj kaut kādu valsts noslēpuma objektu no tā lēmumu pieņēmēja dabūt. Citiem vārdiem – jānovērš, ka tāds uzņēmējs vispār paspēj izdarīt jebko, par ko viņu varētu notiesāt.
Un tā tālāk – daudz un dažādi varianti, kad drošības iestādes efektīva darbība nevar aprobežoties tikai ar tādu kritēriju kā notiesājošo spriedumu skaits.
Atšķirīgas jā, bet ja MIDD atklāj spiegu, tad vai MP nav tā, kas izmeklē un dod tālāk uz prokuratūru?
Es nesaku, ka spiegi ir vienīgais kritērijs, es saku viens no. T.i. ir rādītāju kopums, tai skaitā pieķertie spiegi. Vislabāk ja pieķerti brīdī, kad kaut ko mēģinājuši izdarīt, bet laikus aizturēti un pēc tam notiesāti.
Lemberga kādreizējie slapjie sapņi – kontrolēt [sertificēto] NATO un ES klasificētās informācijas sistēmu Latvijā (sertificēto Nacionālās drošības iestādi), telefona sarunu noklausīšanās sistēmu un visu industriālās drošības sertifikātu sistēmu Latvijā – izčākst līdzīgi, kā izčākstēja viņa vēlme atgūt savulaik advokātam Meroni paša nodoto mantu. Lai vai cik ieteikmīgs, viltīgs un nekaunīgs savulaik bija šis komjaunatnes sekretārs, viņa laiks ir aizgājis.
Tā bija atbilde 29/01/2021 at 17:58
Kamaldiņa laika tie varēja nebūt tikai sapņi.
Babris nebija Lemberga stipendiāts; viņš darbojās citā jomā un veidā.
Un pats LK? Pirmais amats pēc biroja – Ventspils Nafta.
Par to visu sviestu dažādos kantoros, tai skaitā arī ar marionešu, neliešu un vientiešu vairāk vai mazāk apzinātām spēlēm, līdz ar ilgo ceļu uz daudz maz sakārtotu un tiesisku pārvaldi, kurā bija arī ne mazums sakarīgu lietu un cilvēku, cerams, kādreiz kāds nopublicēs pilnvērtīgu grāmatu. Pagaidām turpinam vērot, kā Lembergs tiek tiesāts.
Ļihije 90-ie LV gaumē. Ne jau vietējiem pēc tam ienāca prātā tur ielikt viņas majestātes ģenerāli, tieši pirms iestāšanās NATO. Knab izveidošana un SAB sakārtošana bija ultimāti, bez kā NATO nespīdēja. Knab tāpēc, ka korupcija ir sērga, un SAB tāpēc, ka kādam bija jāpiešķir nato pielaides. Knab projektu noairēja, un sab arī. Garā spēle.
Pendeļi ir bijuši lv progresa virzītājspēks jau gandrīz 20g
Pētersonei pirmais amats pēc IEM – Savicka kabatas birojs.
Lai kādas arī būtu jaunās reformas, vecā sistēma izcili mācēja iedabūt aģentus visslepenākajās pozīcijās.
Tāpēc, ka šo reformu īstenotajiem nebija mērķa ko mainīt pēc būtības.
Pamatojums vnk nones jumtu. Lai vēlvairāk atvieglotu administratīvo slogu, piedāvāju visiem pilsoņiem piešķirt 1. kategoriju automātiski un neatsaucami. Ārstu diplomus arī dalīt visiem interesentiem bez eksāmenu kārtošanas – pārbaudīt zināšanas ir administratīvais slogs.