Džamšuts pret Ravšanu (papildināts 02.05.)


vara bungas: Nepaspēja KDLO aizsardzības ministru samita dalībnieki sasniegt Dušanbe lidostu kā Tadžikistānas (TJ) un Kirgīzstānas (KG) starpā uzliesmoja piecgades iespaidīgākais robežkonflikts.

Objektīvi situācija zīmējas šāda:

  • konflikts ir sens. Tā saknes ir ļeņiniskā nacionālā politikā, kuras rezultātā robeža starp KG un TJ novilkta izveidojot TJ eksklāvu Voruh KG teritorijā, kurā kirgīzi ir absolūtā mazākumā ap 0,01%, bet tomēr ir pārstāvēti.
  • tadžiku anklāvu šķērso upe ar irigācijas ietaisēm, kuras KG uzskata par savu īpašumu.
  • ūdens Centālāzijā ir zelta vērtē, tādēļ strīdi, kautiņi un šaušana Voruhā nerimstas kopš 1924.gada.
  • ievērojami robežkonflikti ar kritušajiem Voruhas reģionā notika 2016. un 2019. gadā un agrāk.
  • Padomju vara nerisināja TJ-KG robežas problēmu to pašu iemeslu dēļ, kādēļ nerisināja to citos gadījumos, citās republikās – “skaldi un valdi” ir ļeņiniskās nacionālās politikas stūrakmens .
  • abas valstis ir gana nabadzīgas. Lauku ļaudis pārtiek no zemkopības, kontrabandas un gastarbaiteru pārskaitījumiem.
  • abas valstis ir apmēram vienādas ekonomiskā, demogrāfiskā un militārā potenciāla ziņā.
  • abas tautas ir islāmticīgas (sunīti).
  • abas valstis ietilpst anti-NATO blokā KDLO, t.i., militāri atrodas pilnīgā RU kontrolē. Abās valstīs ir RU militārās bāzes.
  • KG līdz 2014.gadam bija US armijas tranzīta mezgls Manas lidostā, ko slēdza cita starpā ne bez RU spiediena.
  • abās valstīs ir problēmas ar radikālo islāmismu (taleban, hizb ut tahrir, AQ) un korupciju spēka struktūrās.
  • abās valstīs jūtama interese no US, RU, CN un TR puses, kas vēlās palielināt savu ietekmi reģionā.
  • KG ir parlamentāri-prezidentāla valsts, TJ ir prezidentāla. Līdz ar to KG ir relatīvi demokrātiskāka pat TJ.

Subjektīvi:

  • TJ varētu būt lielāka interese savienoties ar eksklāvu izmantojot kāda reģionālā drošības sponsora morālu atbalstu. Savukārt KG šobrīd ir ieilgusi varas krīze, kas neveicina piekāpšanos, status quo saglabāšana ir maksimums, ko viņi var vēlēties.
  • US varētu būt ieinteresēta veidot sadarbību ar KG un citām reģiona puslīdz demokrātiskām valstīm karaspēka izvešanas no Afganistānas un tās valdības nākotnes kontekstā. Ar Uzbekistānu US jau runāja, uzbeki jau runā ar talibiem. RU reakcija viegli prognozējama, TJ aicināta piedalīties Zapad-2021 .
  • Konflikta uzliesmojums “no apakšas” RU aizardzības ministra reģionālās vizītes laikā ir maz ticams īpaši Centrālāzijā, kur par sabiedrības emocijām valda klanu intereses un disciplīna.
  • Putins jau (zibenīgi) piedāvāja RU par vidutāju TJ-KG miera sarunās. Ja tas notiks, man personīgi būs skaidrs, kur suns ir paracies. Refleksīvā kontrole visā krāšņumā.

Cenšoties iedziļināties problēmā uzdūros kādas Šveices domnīcas (Geneva Centre for the Democratic Control of Armed Forces) 2015.gada pētījumam, kura tapšanu finansēja … LV AM, tas ir, mēs visi, dārgie draugi un bijušie kolēģi. Sajūtos lepns par AM globālo redzesloku un mūsu militārā budžeta spējām – pēdējo kreklu esam gatavi novilkt un atdot par attālinātu demokrātisku kontroli … (te necenzēti). Pētījums ir ieturēts nedaudz KG krāsās, bet gana interesants īpaši daļā par islāmistu pagrīdes izpausmēm. Bet ja kādu interesē konfliktu vēsture Voruh KG anklāvā laipni lūdzu pa taisno uz 148.lpp

[..] In the land disputes of recent years, along with the growing number of incidents on the disputed territories there has been a trend of involving law enforcement agencies in territorial disputes. If earlier land disputes were resolved by the heads of local govern-ments, experts in land management and community leaders, currently law enforcement officials are frequently involved. The intervention of the police in territorial disputes, es-pecially participation of armed border guards, aggravates the situation and sometimes provokes armed conflicts. Analysis of recent conflicts shows that there have been virtually no incidents, even minor disputes, without military involvement.[..]

avots

Tā kā pirmais akmens neaizlidoja bez KDLO valsts ģenerālštāba ziņas. Fonā US intereses Afganistānā un talibi.

Jaunākie notikumi vispusīgi atspoguļoti šeit

UPD1 kremlinu sapņu apkopojums

[..] По большому счету сейчас есть шанс переформатировать ОДКБ, заключить с членами организации двусторонние и трёхсторонней союзы. В конце концов открыто обозначить, что без России никто не сможет решить эти вопросы границ, и вопросы безопасности. Никто. Даже Афганистан. Мне, кстати, это говорил как-то Хамид Карзай: сильная Россия это стабильный Афганистан.[..]

UPD2 Baltā Vigvama vīzija:

[..] Afghanistan’s neighbors will have no choice but to take on more responsibility while bearing the consequences, without being able to use the presence of U.S. forces for cover. “The region needs to rise to the occasion, because sometimes Afghanistan’s war has been a proxy war of different neighbors supporting different elements,” he said. “They have their own moment of big decision, of choice.” [..]

avots

13 domas par “Džamšuts pret Ravšanu (papildināts 02.05.)

  1. Runājot par US (un citu) interesēm par AFG un par reģionu kopumā nevajadzētu izlaist faktu ka, pirmkārt, tadžiki ir vienīgie rajonā, kas runā persiskā mēlē, kas arī daļēji definē attiecības ar visiem tjurkiskajiem kaimiņiem – un otrkārt ka Afganistānas 2. lielākā etniskā grupa, kas tas veidoja būtisku atbalsta centru Ziemeļu aliansei (jo dzīvo ziemeļos) ir… tadžiki. Pats Pandžširas lauva bija tadžiks, galu galā. Vēl jo vairāk – Afganistānā ir vairāk tadžiku nekā Tadžikistānā. Nu, un, ja nemaldos, kopumā neviena tauta reģionā nav tik ļoti ārpus savas valsts kā tadžiki.

    • Nu un kā RU pārvilkt tadžiku oficālo vadību savā pusē? Radīt tiem problēmas, kuras var atrisināt tikai RU. Nepieradinātus klanus un ciltis pasludinās pa teroristiem un sabumbos.

      • Tadžiku valdībai var būt savi priekšstati par RU spēju risināt tās problēmas apstākļos, kad vairs nav kopējas robežas. Nav šaubu, ka RU var atsūtīt robežsargus, kuri atkal mirs varoņa nāvē, kā 1993, bet tas arī viss.

          • Vēl vakar tas skanēja kā fake news. Bet ja TR atbalstīs KG, tad uzminiet, kura valsts atbalstīs TJ. Neatkarīgi no tā, kāda īstenībā ir TR nostāja, ja viņi tulīt pat neatspēkos šo informāciju, RU visur bļaus, ka “NATOturki nāk” un TJ nebūs kur likties no RU dāvanām (ar saistībām). Ja TJ kādi spēki iebildīs, tad SY pieredze vēl svaiga.

            • Kādu gadu iepriekš es šeit ieviesu karu pret kremļa troli, pēc kā vara bungas mani bloķēja (lasi – nostājās kremļa troļ pusē). Galazezultātā vara bungas bija spiests pieņemt, ka kremļa troļi ir ienaidnieki.
              Tad kādu gadu atpakaļ es paudu, ka ar mūsdienu tehnoloģijām var viltot gan cilvēka valodu, gan izskatu (toreiz manus komenutus uzskatīja – ko tas piedzērušais gvelž!!!).
              Tagad, kad sacēlās skandāls par feiku Eiropas līmenī, jums, mazie muļķīši, nāksies piekrist, ,a tam , ko es jau toreiz paudu, ir taisnība..
              Un taisnība ir tāda – var modulēt jebkuru balsi, jebkuru izskatu netā. Un kā es toreiz paudu – var ar 3d printeri uztaisīt apsargājamas personas seju ka pat blakus esošais “miesnieks” neko nenojautīs.
              Un j šāds svešais “komandieris” parādās AM Operatīvās Plānošanas Štābā, kas notiks…?
              Es visu šito neķeru no gaisa, man dzīvē ir sanācis bloķēt piekļūšanu Valsts Amatperonām gan “Starptautiskā valūtas fonda viltus pārstāvjus – lasi krievijas specdienestu pārstājus

              • Krieviniekiem ir tāds teiciens – poka grom ņegraņit, mužik ņeperekrestķjtsa! (Latviski – varēja darīt jau laicīgi, bet stulbums, slinkums un mazpēja anzlizēt traucēja).

            • Nekā neparasta. Kirgīzija ir Tjurku padomes dalībvalsts un tas ir atklāti proturcisks solidārs bloks – vēl nesen kolektīvi pauda atbalstu Azerbaidžānai karā, tātad KDLO dalībvalstis tajā nostājās pret KDLO dalībvalsti Armēniju.

          • Ar ko tas atšķirsies no Afganistānas kara? Afganistāna ir etniski sašķelta. Ja RU kaut kā sabloķēsies arī ar tās tadžikiem, tad paliks ar nesimpatizējošo tjurku aizmuguri un atkal atklāti nostāsies pret puštuniem pašā Afganistānā.

  2. Man dzīvē ir bijušas daudzas robežlīnijas. Viena no tām – es padomju režīma laikā zem stobra noliku vienu no rumeniges (Moldāvijas) ministriem. Man nebija nekādu zemdomu (lučaferul MEI), tikai viņš bija nepareizajā vietā un nepareizajā laikā (jūs, mazie muļķīši tam tiešam ticat!?)?
    Un jūs, mazie muĺķīši, nemaz neziniet, ka la rumeniges nekādus apvērsumus (izņemot vienu, ssmu bijis klāt), netaisīja.
    Bet mana mazā darbība toreiz noveda pie lielām izmaiņām Kišiņevas kompartijas spēku samēros. Un pie varas nāca nacionālkfomunisti. Tà dzīvē ir nācies piedalīties Lielajā Spēlē. Bet tas ir tikai viens gadījums no manas dzīves… .

    • Un gagazūzi nemaz nav moldāvi… . Tur sākās Piedņestras konflikts, ko savu mērķu labā izmantoja kremļa teroristi.

    • Jā, lai saprastu – es runāju par 1981 līdz 1983 gadiem. Afgāņus šeit lūdzu nepiesaukt un nemēģināt ķerties pie vārdiem.
      Visam ir izskaidrojums, bet ne visu es jums stāstīšu… .
      Vēl tikai varu atkārtot, ka Kabulas pili sākomposmā neņēma nekādz tur alfa, nesedza nekāda tur zilo berešu specvienība čaika, visu sen jau bija pārņēmis tā saucamais islama bataljons un pēc tam ieņemšanu un likvidāciju veica specvienība “ZENĪTS”, Tāpēc jau ZENĪTS ka praktisli gandrīz neviens neko par viņu nav dzirdējis?

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.