Katram savs zooparks


vara bungas: Vērā ņemams komentārs par Leopardu izcelšanos, dresūru un kopšanu..

[..] Yes, Ukrainian soldiers now have as much experience of tank combat as anyone in the world, but they’ll still face a steep learning curve with whatever type or types of tanks the West provides. To start with, modern Western main battle tanks, tipping the scales at over 60 tons, are much bigger than the Soviet-derived designs, weighing 40 to 50 tons, that Ukraine has used for years. And that size difference is just the most visible manifestation of a fundamentally different design philosophy that requires different training, tactics, supply, and maintenance. [..]

avots

46 domas par “Katram savs zooparks

  1. Ir lasīts arī ka UA dzimtajiem T-64 ir priekšrocības UA apvidū pret Ivana T-72, kas jau arī ir vieglāks par NATO tankiem. Attiecīgi ekstra faktors sanāk svars & reljefs. Vienlaikus, protams, rietumu tanki specifiski tika projektēti lai apturētu T-sērijas ordas kas mauc caur Fuldu

    Amerikāņi nesūta M1 dēļ remonta bāzes un loģistikas, vācieši nesūta Leopardus jo amerikāņi nesūta M1. Švaki.

    • Remonta bāzes neesamība un loģistikas izaicinājumi man nešķiet par ticamiem argumentiem, ņemot vērā, to R mil. tehnikas apjomu, ko jau sasūtīja Ua. Kaut kādā veidā to loģistiku minimālā apjomā salāgoja. Turklāt to jau var attīstīt. Un vispār ir pagājis krietns laiks, kopš Ua pirmo reizi lūdza tiem piegādāt smago bruņutehniku. Pa šo laiku loģistikas problēmas jau būtu krietni mazāks bubulis, ja pie tā reāli visu šo laiku strādātu. R bailes no krievu kodolrungas = zrada ukraiņiem…

      • Nu cik saprotu PZH2000 remontējas LT/PL/DE. Kad nojūk kaut kas vairāk kā hidraulikas caurule vai kaut kādi vadi, ko ar common sense, bez ražotāja apkalpošanas grāmatas un spec. instrumentiem, var saremontēt, tad kaujas mašīna dodas tālā ceļā uz vairākiem mēnešiem prom. Krievu ražojumus var salabot turpat netālu angārā, ja ir detaļas.

        Ar leopardiem sanāks taspats, kā nebrauc, tā atpakaļ uz PL. Tas, kas pats remontē savu mašīnu – sapratīs to sāpi par detaļām, spec. atslēgām un programmām, kas ir tikai dīlerim utt.

        Tā loģistikas problēma ir diezgan reāla, krievu tehnika ir neuzticamāka, bet primitīvāka un ar vietējiem resursiem labojama. Labāks ir tanks, kas čakarējas biežāk, bet saremontēt var 50km rādiusā ap batāliju vietu un komandieris var prognozēt situāciju, kaut pats aizbraukt uz angāru un ar mātes vārdiem likt lietām kustēties ātrāk, krievu tehnikai lielas pielaides, visādas tapas, skrūves var paši no kaut kā cita izvirpot utt. A kad puse rotas atrodas kaut kur remontā iekš PL un nav skaidrs, kad būs atpakaļ, tad ir ziepes.

        Nopērc pie mums dīlerī jaunu mašīnu, un, kā gadās, to ir kopā lasījusi kaut kāda čigānu brigāde, tā ik pa laikam nekur nebrauc, bet dīleris garantijas remontā ņem pēc 1 mēneša. Tikmēr skrien ar kājām. Maiņas mašīnas ir īres mašīnas ar atlaidi.

        • Nu lūk, a vecu auģiku, izbraukājot šrotus, var pacelt pāris dienās, nav jābūt atkarīgam no kaut kādām 3. pusēm, kas pat piesolot milzu naudu, saka – jūsu pieraksts ir pēc mēneša.

        • Tieši šī iemesla pēc vajag ASV ražotos Abramus un Bredlijus. Tie ir speciāli dizainēti un paredzēti, lai tos varētu salabot apkalpe, kas ir 18 gadīgi puišēļi un tur pat uz vietas kaujas laukā.
          Abas šīs sistēmas ir kā liels lego klucītis, kur datora diagnoststika pasaka, kuru klucīti izņemt un nomainīt, lielākoties pat bez instrumentiem. Pat dzinēju lauka apstākļos ir iespējams nomainīt ar pāri mehāniķu un apkalpi.

          • Honeywell AGT1500 sver 1100kg, diezgan specifisku lauku vajag 😉
            Kaut kādu T64 ticamāk var salabot ar rezerves daļām no kāda netālu rūsoša traktora, jo krieviem ar nodomu viss bija maksimāli unificēts – vislabākās daļas armijas vajadzībām, tautsaimniecībai brāķis un pārpalikumi. Gāzes turbīnas ukrainas šķūnīšos nemētājas

          • Es pirms gadiem 10 lasīju viena krievu pētnieka ASV un krievu tanku salīdzinājumu. Viņš secināja, ka amju tanki ir remontam derīgāki, jo visādas smērvielas ir unificētākas, mezgli modulejamāki, dzinēja bloku ar visu ātrumkārbu var nomainīt stundas laikā. Viņš balstījās uz karu secinājumiem, kur tika norādīts, ka Abramsi remontā stāv mazāk nekā krievu T-72 un T-84 sērijas tanki. Tu bija salīdzināts karš Irākā un Čečenijā.
            Līdz ar to, ja līdzi Abramsiem nāk apmācītā apkalpe un apmācīta remonta brigāde, tad dīkā šādi tanki stāvēs mazāk.
            Ārpus tehniskām ķibelēm jāmin, ka Ukrainas dubļos Abrams slīks vairāk. 20 tonnas smagāks tomēr.

  2. No otras puses, ceturtais apkalpes loceklis pie jebkādiem darbiem ir zelta vērtē. Arī hroniski problemātiskais autolādētājs izpaliek. To, pirmais ir daudz vērtigāks par otro, pie krieviem bieži nākas lasīt.

      • Ja nu tikai artilērijas režīmā. Ir slavenā atskaite par t-80u grieķu tenderi, kur krievu un ukraiņu tanki šāva vislēnāk. Jo lādētājs, kāmēr tēmētājs tēmē, sagatavo nākamo šāvienu, kāmēr konveijeram tikai pēc šāviena var sākties visas ceremonijas.

        • Man no tās atskaites vairāk palika atmiņā tas, ka T-80 komforts bija tāds, ka ekipāža izstājās no marša, jo bija pārgurusi līdz grīdai. Rietumnieki nobrauca līdz beigām. Bet tā kā abas puses neplāno gāzt bez apstājas 300 km offrodā, tad šis defekts laikam nav aktuāls.

  3. Tādu minnu uzsēdināt uz vēdera daudz prāta nevajag. Sanāk ka dziļi uzarta grunts josla var tādu apstādināt, īpaši ja arumi uzsaluši.
    Krieviem tādēļ bij tas baļķis (par džokeriem gan info neatradu). Ar tiem to baļķi sien pie kāpurķēdēm un tad var vienu korpusu palīzt uz priekšu. Jauka nodarbe pie blīvas apšaudes.
    Mežizstrādē izlases cirtēs ir tāda mantiņa kā džokeri – tā ir tāda ~1,2m gara trose, vienā galā specifisks gredzens – atslēga otrā galā apaļa āmurgalva. Ar to kā cilpu apmet ap baļķa galu un āmurgalvu iekabina traķim pakaļā. Tā troses cilpa savelkās var pavilkt ~5 normālus baļķus.
    Interesanti kā somi un zviedri ar to tiek galā ?

      • Šitajiem LV vajadzētu pasviest ideju caur AM dabūt naudiņu un kaut kādas kaujas inženieru lietas taisīt – ierakumu racējus, aizsarggrāvju racējus, ko lielajam traķim aizmugurē pieskrūvēt. Cits ātrums kā rakt ar kaut ko nepiemērotu.

  4. vai Latvijas reljefam nebūtu labāks tāds uz riteņiem kā franču AMX-10 RC? vai tādu 105mm stobru nevar uzlikt jau uz esošā Patria 6 riteņu bruņu transportiera? uzlikt vēl papildus bruņas un voala mums būtu ne sliktāks tanks par franču!?..

    • Viennozīmīgas atbildes nebūs. Jātestē. Bet attiecībā uz AMX papēti kādai taktiskai doktrīnai tas ir konstruēts vai un kā tas salāgojams ar NBS.

    • Patria ar 105mm tanka torni ir opcija (AMV piedāvā tādu variantu), bet tā maksās gandrīz tikpat kā nopirkt uzreiz normālu tanku (1 miljons pa pašu kasti, vēl tikpat pa torni)….līdz ar to nafig nav jēgas čakarēties. Var nopirt uzreiz kārtīgu Leopardu un viss

      • dzirdēju gudrās galvas no TV ekrāna runājam ka mūsu tilti un estakādes bez maz jāpārbūvē lai par to vispār varētu izbraukt Abrams jo LV ceļi nav domāti tādai tonnāžai. Abrams cik atceros sver 60t bet Leopards 70 tonnas, tas ir gandrīz kā 2 betona mešalkas!. Varu iedomāties kas notiks ar kaut kādu grantēto meža ceļu nerunājot par purvainu apvidu kāds ir viss Rīgas, Mārupes rajons un Latgales virziens. Manuprat riteņu franču tanki ir vienīgais kas spēj manevrēt pa mūsu mežiem un Leopardi varētu vienīgi zosu gājienā pa šoseju pārvietoties !?..

        • Tiltu problēmu var novērst, ja tam laikus gatavojas (ASV armijā tapec ir kaudze tilt-licēju tehnikas kas tiem Abramsiem seko līdzi, jo kaut kāda ellē ratā Bosnijā un Irākā tie tilti nebija neko labāki). Plus liela daļa no tām mūsu upītēm nav nemaz tik dziļas un platas…….”purvos” arī iekšā neviens ar tanku nebrauks, ne mūsejie ne krievi. Braukās pa ceļiem un pļavām , bija taču mācības kur ASV ar Abramsiem arī dabūja pa Latgales pusi pavizināties un mierīgi visu izbrauca ko vajadzēja. Somijā jau taču arī ar smagajiem Leopardiem vizinās un tur arī pietiek gan purvu gan mezu gan upju.

          • Somijā jebkurā vietā paurbinot pusmetru, tiec pie kristāliskā pamatklintāja – katrs tiltiņš ir uzsēdināts uz pamatu bloka visas skandināvijas izmērā

  5. 1. Mums jau varētu būt labs dajebkas, jo pašlaik nav nekā no KKM vai “tanka izstrādājumiem”. Tomēr tā kā tāpat būs ļoti ierobežotā skaitā, tad labāk būtu tas labākais. Tas 105 mm lielgabals man liekas par vāju, ja skatamies perspektīvā, pieņemot ka KF kaut ko sāks ražota jaunāku nevis tikai bezgalīgi vilks ārā T-55 krājumus.
    2. Vai tomēr nav tā ka tos Abrams un Leopardus vienkārši Rietumi negrib dot, domājot tīri par savu aizsardzību. Vāciem jau pašiem cik tur kādi 200 tik tie Leopardi ir?

      • To ZEMEŅU SARGS
        Ir tāds latviešu tautas teiciens: “suns sēž uz siena kaudzes ne pats ēd, ne citam dod”

    • ” Vai tomēr nav tā ka tos Abrams un Leopardus vienkārši Rietumi negrib dot” – tā arī ir, un bija pēdējos visus mēnešus. Pedējā laikā sāka tas kuģis šūpoties , bet ja skatās lielajā bildē nav īsti bijis praktisku iemeslu kāpēc Leopardi vai pat Abramsi nevarēja sākt ripot uz UA jau stipri stipri agrāk. Ja Vācija nebūtu Eiropas lielākais gļēvulis, ļoti iespējams daudz kas jau būtu savādāk karā : pirmkārt Leopardus var sakasīt ”pa mazai kaudzītei” no katras NATO valsts un tev jau sanāks kādi 100-200 tanki baigi nekādas spējas neietekmējot (kopā Eiropā šobrīd ir ap 2000 Leopardu, 10% no tā skaita var atvēlēt UA un jau būs daudz), plus tas būtu labāk kā Abrams jo Leopard fabrika un loģistiskais centrs tomēr atrodas tur pat Eiropas kontinentā (nevis ellē ratā pāri okeānam Amerikā).

  6. Daudz redzu ziņu par līdzīgiem tekstiem, un arī daudzi izmato šo lietu kā sava veida attaisnojumu kāpēc Vācijai nevajadzētu dot tos Leopardus uz Ukrainu (it īpaši pašiem vāciešiem patīk šito tēmu taurēt)……..man liekas tā muša ir nedaudz uzpūsta pa ziloni (vai nu tīšām, vai netīšām). Leopards tomēr ir tehnika un mašīna tā pat kā visas pārējās, nu nav tajās Deutschland wunderwafēs nekādas maģijas , ja 18 gadīgs somu un zviedru OMDešņiks spēj viņu apgūt tad nav tā problēma tik liela kā tiek uzspēlēts. Lielākā problēma noteikti ir izveidot pašu loģistikas ķēdi kas tos Leopardus pavada ar detaļām un munīciju un tā tālāk, bet ņemot vērā ka Ukraina spēja integrēt sevī piemēram Slovēnijas BVP M-80 (kuras pilnībā atšķiras ar detaļām un kalibra no PSRS ražotajiem BMP), plus arī visādu citu trofeju vienības un dāvinājumus, to var paveikt. Vajag tikai dot un beidzot sākt procesu (procesam bija jāsākas jau 4 mēnešus atpakaļ, bet nu tas cits stāts)

  7. Field
    13/01/2023 at 12:44
    Krieviem tādēļ bij tas baļķis (par džokeriem gan info neatradu). Ar tiem to baļķi sien pie kāpurķēdēm un tad var vienu korpusu palīzt uz priekšu. Jauka nodarbe pie blīvas apšaudes.
    Mežizstrādē izlases cirtēs ir tāda mantiņa kā džokeri – tā ir tāda ~1,2m gara trose, vienā galā specifisks gredzens – atslēga otrā galā apaļa āmurgalva. Ar to kā cilpu apmet ap baļķa galu un āmurgalvu iekabina traķim pakaļā.
    ~~~~~~~~~~~

    ČOKERIS, no angļu choke – žņaugt.
    Meženieki tos tā arī sauc – čokerķēde vai čokertrose vai čokerāķis

    • Č un angļu valodas izcelsme noteikti ir pazudusi tulkojumā, jo ap 90. gadu mežā izmantojām džokerus. Tajā brīdī gan neienāca prātā pajautāt vārda izcelsmi. Tāpat, kā puskača.

      • Čokeris. Tos sauca par čokeriem. Literāri korekti cilpeņi. 1.5-2.0 m gara trose ar ieķīlētiem konusiem trošu galos. Viena galā cilpa, otra bumbulis, pa vidu kustīga cilpa uz troses. Saver galus kopā un sažņaudz baļķi. Ar diviem čokeriem var piesiet baļķi riteņiem vai kāpurķēdēm un izrāpties no bedres, dubļiem, purva. Šķērsbaļķi var pielikt pēc spējām pārvietot, ir izmantots 5 m un izkāpts no purva līdz kabīnei.
        Es te lasu par tehniku LVM. Manuprāt LVM ir tikai džipi un droni platību apsekošanai. Visa meža izstrādes tehnika ir privāto, kuri darba tiesības iegūst izsolēs.
        Visi arkli, buldozeri, pacilu veidotāji, forvarderi, harvesteri pieder uzņēmējiem.
        Laikam kkas no meža tehnikas ir Rīgas mežiem.

    • IMHO DE ir ietekmīgi proRU spēki, kas cer ka sarunas sāksies ātrāk un jautājums kļūs neaktuāls. TR /HU plāns ar SE FI bloķēšanu tas pats..

      • De ekonomikas modelis balstījās uz lētām resursu piegādēm no ru un noieta tirgu ķīnā.
        Tagad klibo abas kājas.

        Izmaiņas būs sāpīgas, cilvēki ar kapitālu lobē status quo ante.

    • Pirms pāris mēnešiem tas pats Rheinmetal, ja mani atmiņa neviļ, taisni otrādi teica, ka viņu krājumos ir ap 100 Leopardu, ko var uzreiz sūtīt uz fronti (bet varbūt tas bija marderiem,,,). Bet poh…izskatās, ka smago Rietumu tanku sūtīšana jau ir izlemts jautājums. Reāli neticu, ja GER uzliks veto. Pat vēl vairāk, kad sāks sūtīt citi, prognozēju, ka arī Ger sūtīs no Bundesvēra krājumiem. Jautājums ir par kopējo skaitu. Pagaidām ne POL, ne FI nesola daudz. Savukārt Rajevs savā iknedēļas apskatā TV 24 vakar rādīja tabeli saskaņā ar kuru UA esot jau apsolīti 500 Rietumu tankI (ieskaitot gan vieglos franču tanciņus). Tiesa nezinu, uz kādiem datiem balstījās viņa aplēses.

      • Koalīcijas deputātam ir laiks zīmēt tabulas un gozēties ekrānos???

        500 ir zinātniskā fantastika, tikpat ticami kā 5k. Apsolīts ir tikai franču riteņtanki un britu challengeri. Leopardi ir apsolīti pēc shēmas “ja citi dos, tad mēs arī X piemetīsim klāt”. Polija saka, ka dos 12 leo, bet tur vēl Vācijas atļauja jādabū – pašlaik nav ziņots, ka tāda ir dota.

        • 101. daudz vieglāk nosūtīt nekā 1. Ja polija no us konservācijas dabū abramsus, tad visus savus 250 leo var pārstumt pāri robežai. Ja tikai olafs ar džo atļautu.

  8. 1. Par DE liederīgiem idiotiem naudas vai pārliecības dēļ varētu saprast. Viņu centieni novilkt gumiju, kad UA sabrūk vai kaut kāds pamiers un atgriesties pie Gazprom siles as ussually. Plus atjaunojot sarunas ar KF vieglāk kad DE ieroči doti UA minimāli.
    Ja tā turpināsies, tad rādās ka visi priekšnoteikumi intermariuma veidošanai.
    2. Domā HU plāns “novilkt gumiju” lai SWE un FIN pāriet lielā vēlēšanās stāties NATO?

    • 2. lai kādi būtu TR un HU apsvērumi, viņu rīcība objektīvi nāk par labu RU vissvarīgākajām nacionālās drošības interesēm. Viņi nevar to neapzināties. Ja viņi to apzinās un turpina pamatot bloķēšanu ar atrunām – sabiedrotajiem ir tiesības pieprasīt skaidrojumu par patiesajiem iemesliem. Ja tā ir iekšpolitika, vai ekonomiskās intereses sabiedrotie varētu tās pārpirkt. Ja neizdosies noskaidrot patieso bloķēšanas iemeslu jāvērtē HU un TR atbilstību NATO mērķim – kolektīvai drošībai. Iespējams NATO ir jāizjūk, lai sanāktu atkal kopā citā sastāvā uz citiem noteikumiem. PS TR armija vairs nav tik svarīga ES militārai drošībai kā tas bija Aukstā kara laikā.

    • HU man šķiet nāk īpaši lētā krievu nafta, bez kuras ekonomikā tur viss būs bēdīgi. Lētā nafta nāk ar nosacījumiem – hu ārlietu ministram iedeva ru ordeni

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.