vara bungas: Laba diena ziedojumam, lai ekipētu latvieti
[..] Kurp iet šis karš?
Tas nav tas, ko es vēlos, bet tas, ko es prognozēju – man, protams, gribētos, lai Ukraina ātrāk uzvarētu un tas viss beigtos, un Krima tiktu atbrīvota, bet izskatās, ka Rietumi iedos tik daudz bruņojuma, lai Ukraina nezaudētu, bet ne tik daudz, lai Ukrainai pietiktu visu teritoriju atbrīvošanai. Līdz ar to man šķiet, ka tas ies uz to, ka abām pusēm būs tik lieli zaudējumi, ka būs kārtējā konflikta iesaldēšana uz vienām, otrām, trešajām robežām. [..]
.
vara bungas 
Paldies par darbu Janka, ļoti laba intervija!
Respekts un uvažuha, turies!!!
1. Laba vēlējumi mūsu cīnītājiem par UA brīvību!
2. Sveiciens Igaunijai dzimšanas dienā!
3. Brīvās pasaules – totalitārisma un pagātnes cīņa ieiet otrā gadā. Salīdzinot ar ww1 ww2 tas nav daudz. Bet tā saucamo izaicinājumu netrūkst:
1) Trampisti skandē, ka ko viņiem te uz Eiropu tērēties. Laikam jutīsies omulīgāk, ja KF raķetes uz viņiem tēmēs no Lamaša;
2) Eiropā netrūkst 5. kollona, kas kā vien var bremzē palīdzību UA. Pašlaik jau skaļi nē, bet cik nu viņiem iespējams šajos apstākļos;
3) ķīnieši paklusām prāto vai nevar tomēr kā izlīdzēt Pu;
4) UA ir stiipra un vienota, bet cīnītāju skaits sarūk, karš prasa savu. Ja tagad uzzinam no Arestoviča, ka Kijivai 3 dienas nav bijis lielgabalu munīcijas, tad nezinām, kas patiesībā pašlaik notiek.
Tomer UA uzvarēs! Cits jautājums kāda būs tā uzvara. Ja Pu paliek tronī, tas naži jāasina mums asi un Tālavas taurētāja vietā mastā jāstumj modernākas novērošanas sistēmas.
Visu cieņu! Vairāk tādus cilvēkus,
Ja kas, šodienas Latvijas Avīzē arī ir intervija ar mūsu kustības līderi Varabungas
Kurš bez tevis vēl lasa papīra presi?
https://xtv.lv/rigatv24/video/w4pVRyWDpOX-24_02_2023_kara_macibas_gads_kops_iebrukuma_ukraina_1_dala 2. un 3. atradīsiet paši.
Militāristi kā jau militāristi, bet gribu izteikt apbrīnu par Rūtu Dimantu. Viņas valoda ir reāla, patiesa un tieša bez nekādiem aplinkiem. Un tam apakšā ir darbi.
Visu cieņu!
P.s. kkad bija atkal sanācis pastāvēt kkur blakus- novēlu mūsu aizsardzības ministrei Mūrnieces k-dzei kļūt tikpat drošai un izlēmīgai kā Rūtai!
Tak ir jau arī digitālā versija avīzei
la.lv? Tas vairs nav avīzes filiāle, bet patstāvīgs portāls, kas šo to paņem no avīzes.
https://www.la.lv/portals-la-lv-ieklausies-riga-tv-24
Šeit! Ar visu Varabungas kustības līdera ģīmīti uz vāka
https://izdevumi.latvijasmediji.lv/izdevumi/la/2023/02/24/
Paywall, pats nelasīju jo žurnālistiem vairs nav pieņemts neko saskaņot. Ir ok?
Radās viens jautājums par interviju.
Vai ir tikušas veidotas/radītas “grūtības” no Latvijas oficiālās puses sadarbībai ar Ukrainu, un Latviešu karavīriem tajā no 2014. gada, jo, ja nemaldos, tika pieņemts likums, ka karošana pat Ukrainas pusē ir krimināli sodāma par LNR un DNR pusēm nemaz nerunājot? Protams tagad tas ir atcelts. Bet varbūt es kaut ko jaucu.
Nedaudz par citu tēmu.
Pazīstamais britu ekonomiskais vēsturnieks Ādams Tooze uzrakstīja nelielu rakstiņu par “godu” Ukrainas kara gadadienai Financial times. Toozes pazīstamākais darbs ir “Third Reich: The wages of destruction” – fundamentāls pētījums par Nacistiskās Vācijas ekonomiku gatavojoties karam un tās iespaidu uz kara vešanu, kad sākās 2PK.
Rietumu ierobežotais atbalsts Ukrainai nespēj realizēties. (The west’s limited support for Ukraine fails to measure up)
https://archive.md/Q3bk0
Pāris citāti:
In 2022 Ukraine suffered a catastrophic contraction in its economy by about a third and yet it mounted a war effort to the tune of about 35 per cent of gross domestic product. This is an effort comparable to that in 20th-century world wars.
Over the past 12 months, the US spent 0.21 per cent of GDP on military support for Ukraine. That is slightly less than it spent in an average year on in its ill-fated Afghanistan intervention. In Iraq the spend was three times larger. The Korean war cost the US 13 times as much. Lend-Lease aid for the British empire in the second world war ran to 15 times as much in proportional terms.
After one year of war what stands out is less western solidarity than this gap between declared intention and real delivery. The lack of decisive western support means that the balance on the battlefield and on Ukraine’s home front remains agonisingly precarious. Through their modest intervention, western powers and Europe in particular willingly forfeit any chance of decisively influencing events — so much so that one suspects that they do not believe in their ability to shape conflicts as complex and violent as that in Ukraine.
They also, however, lack the courage to admit as much. So they profess bold goals but fail to deliver means. The result is hypocrisy and self-inflicted impotence on a historic scale.
Jā, likums tika grozīts,lai varētu braukt. Jurašs domājams piepalīdzēja. Tā norma bija izcili tizla, jo atkarīga no likumpiemērošanas. Gribēsim sodīsim, gribēsim nepamanīsim.
Izskatās, ka lielvaru valdošās elites (visas, ieskaitot RU) atrada kopsaucēju, ka UA (ne)uzvarai par Krieviju jābūt tādai kā Somijas (ne)uzvarai Ziemas karā. Somija zaudēja teritoriju, bet tomēr palika neatkarīga un integrējās Rietumu pasaulē neitrālā statusā. Tas ir maz? Daudz? Tā ir uzvara vai zaudējums? Gaumes lieta un interpretācijas problēma. Ukraiņiem nāksies pārlēkt pāri savai *irsai, lai neskatoties uz “kapilāro palīdzību”(c) panāktu tādu uzvaru, kādu viņi paši vēlās – ilgtspējīgu valsti NATO un ES sastāvā 1991.gada robežās. Uz mums tas arī attiecas, bet ne visi to saprot.
Somija līdz 1990 nebija neatkarīga. Satelīts bez sociālisma. Arī pēc tam līderi bija fsb kultivēti.
Skat. kaut vai ieroču iepirkumus – viss sovoks
Būtībā, ja ukraiņi dabū šādu pusuzvaru, tad tas paliek kā iesaldēts konflikts. Labi amīšiem un R-Eiropai, ne visai labi mūsu reģionam, jo draudi no Krievijas saglabājas priekš mums, bet ne globāli, un kamēr tie saglabājas, mēs pilnīgi noteikti būs uzticams ASV sabiedrotais. Kaut kā tā.
To KRAA
1. Nevar zināt cik R-eiropai labi. Ja UA galīgi nenobruks, tur cilvēkiem esot īpašība atcerēties kas bijis draugs kas nav.
2. Un vēstures rats neiet tik gludi kā gribētos. Ka nesanāk jau pēc 50 gadiem, situācija jau būs cita un pašiem Rietumiem vajadzēs palīdzību.
3. Kara apstākļi jebkurā gadījumā palielina risku, ka KF iebliež kur pa Eiropas visu kādu nuku vai UA drons nejauši uzkrīt Satana šahtai.
4. Rietumiem vajag to konfliktu izbeigt to jau kladzina no katra stūra tagad. Pastāv risks, ka vienīgais Rietumiem saprotamais risinājums ir UA tā knapi palīdzēt, lai tā redzot savu cīnītāju skaita struju sarukumu pati spiesta parakstīit Minsku 4 vai 5 vai 9 vai citu.
Ru VIENMĒR paliks kā drauds mums.
Izņemot dažos mazvarbūtīgos scenārijos kā okupācijas tiešā pārvalde postWW2 Vācijas stilā, vai ru sabrukums un federācijas subjektu suverenitāšu parāde.
Ar suverēno Moskoviju vien pietiks, lai turētu mūs tonusā. Bet līdz okupācijas sektoriem daudz kam vēl jānotiek.
To VB
1. Pašlaik rādās ka palīdzība tiešām ir tikai tik liela lai saviem vēlētājiem varētu aizgūtnēm stāsstīt, ka meš jau kaut ko palīdzējām. Tāpēc gudrii ir sākt ar 5000 kaskām, lai uz to fona pat 10 Leopard izskatītos vareni un daudz.
2. Ja pieņemam ka NATO “smagsvari” mūs met kā monētu lielā tirgū nezinu pat kā mums būtu jālec, lai mēs to KF masu noturētu. Mums pat visus 18-70 mobilizējot nenoturēt. Ja nu vienīgi Ziemeļkorejas ceļš. Ir vēl kādas idejas?
Ja 3B katra spēs uzģenerēt pa 100K karavīru uz mūsu frontes garumu 300K būs vērā ņemams spēks, savukārt pārējiem sabiedrotajiem jāiedod (!) mums savlaicīgi visus nepieciešamos ieročus tagad, jo saviem spēkiem mēs tos pirksim vēl 100 gadus.
BY piemēram plāno izmantot karā katru 10. pilsoni. Es pieļauju, ka mūsu plānošanai jāatšķiras, bet kāpēc?
https://tsn.ua/ru/svit/u-lukashenko-raskryli-sekretnye-dannye-i-soobschili-skolko-belorusov-gotovy-mobilizovat-v-sluchae-voyny-2273161.html
Jāpatur prātā, ka mūsu demogrāfiskās perspektīvas ir ļoti švakas, un pēc kādiem 10…20 gadiem nekādus 100 tk. vairs uzģenerēt nespēsim, ja vien nenotiks kādi brīnumi, kuriem neredz politisku pamatu.
Karš var beigties arī šādi jau šogad
Politiķu pārliecība no vārdiem iespējams atškiras ne tikai GER un FRA
Vācija, Francija un Lielbritānija uzskata, ka ciešākas saites starp NATO un Ukrainu ir veids, kā mudināt Kijivu šī gada otrajā pusē sākt miera sarunas ar Krieviju, medijam “Wall Street Journal” (WSJ) aizvadītajā nedēļas nogalē sacīja triju valdību amatpersonas.
Dažiem Kijivas Rietumu partneriem ir arvien lielākas šaubas par Ukrainas spēju atkarot visu savu teritoriju, atzīmē medijs.
Apvienotās Karalistes premjerministrs Riši Sunaks pirms dažām nedēļām izstrādāja plānu vienošanās noslēgšanai, lai sniegtu Ukrainai daudz plašāku piekļuvi modernam militārajam aprīkojumam, ieročiem un munīcijai, lai pēc kara beigām Kijiva spētu sevi aizstāvēt. Viņš sacīja, ka plānam vajadzētu būt NATO ikgadējās sanāksmes darba kārtībā jūlijā. Iniciatīvu atbalsta arī Parīze un Berlīne, un visas trīs valdības to uzskata par veidu, kā vairot Ukrainas uzticību un dot valdībai stimulu sākt sarunas ar Krieviju, sacīja Francijas, Vācijas un Lielbritānijas amatpersonas.
Apspriestais pakts neietver nekādas saistības izvietot NATO spēkus Ukrainā, sacīja trīs valstu amatpersonas. Tas arī nepiedāvātu Kijivai tā saukto 5. panta aizsardzību, kas paredz, ka visām alianses dalībvalstīm ir jādodas palīgā citām, ja tai tiek uzbrukts un tiek lūgta palīdzība. Taču amatpersonas sacīja, ka tas nodrošinās Ukrainai militāros līdzekļus, lai atturētu jebkādu turpmāku Krievijas uzbrukumu.
Lai gan precīzi šādas vienošanās punkti nav noteikti, vairākas no šīm amatpersonām sacīja, ka Ukraina varētu piekļūt plašam NATO standarta ieroču sistēmu klāstam un ciešāk integrēt savus bruņotos spēkus Rietumu aizsardzības nozares piegādes ķēdē. Vācija jau ir izteikusi gatavību pastāvīgi sniegt īpašu palīdzību, tostarp pretgaisa aizsardzību, smago artilēriju, tankus un munīciju. Lielbritānija ir runājusi par kara lidmašīnu piegādi. Līdztekus tam, amatpersonas norāda, ka atsevišķas dalībvalstis turpinās sniegt divpusēju militāro palīdzību Ukrainai.
Amatpersonas gan norādīja, ka jebkurš lēmums par to, kad un ar kādiem nosacījumiem sākt miera sarunas, ir pilnībā Ukrainas ziņā. Sunaks piektdien sacīja, ka Rietumiem jādod Ukrainai ieroči, kas dotu tai “izšķirošas priekšrocības” kaujas laukā, tostarp kara lidmašīnas.
Medijs uzsver, ka Rietumvalstu publiskā retorika maskē Apvienotās Karalistes, Francijas un Vācijas politiķu privāti paustās šaubas par to, vai Ukraina spēs padzīt okupantus no Austrumukrainas un Krimas. Tāpat tā maskējot pārliecību, ka Rietumi nevar ilgtermiņā atbalstīt Ukrainu, it sevišķi, ja karš ieilgst, paudušas šo trīs valstu amatpersonas.
“Mēs atkārtojam, ka Krievija nedrīkst uzvarēt, bet ko tas nozīmē? Ja karš turpināsies pietiekami ilgi ar šādu intensitāti, Ukrainas zaudējumi kļūs nepanesami,” sacīja augsta ranga Francijas amatpersona. “Un neviens netic, ka viņiem [ukraiņiem] izdosies atgūt Krimu.” Šādas runas krasi kontrastē ar ASV prezidenta Džo Baidena un citu Rietumu līderu aizvadītajā nedēļā paustajiem komentāriem, kuri aicināja uz vienotību, lai cīnītos pret Krievijas agresiju. Neviens no viņiem nepieminēja iespēju tuvākajā laikā Kijivai sākt sarunas ar Maskavu.
Kad viņi tikās Parīzē šā mēneša sākumā, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs esot sacījuši Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka viņam ir jāsāk apsvērt miera sarunas ar Maskavu, sacīja cilvēki, kas pazīstami ar sarunām. Vakariņu laikā Elizejas pilī Makrons esot Zelenskim sacījis, ka pat tādiem ienaidniekiem kā Francija un Vācija pēc Otrā pasaules kara bija jāpanāk miers.
Rietumvalstis apspriežot Krievijas-Ukrainas miera plānu; Kijivai sniegtu ieročus, bet ne drošības garantijas
Foto: AP/Scanpix/LETA
Makrons sacījis Zelenskim, ka viņš ir bijis lielisks karalaika līderis, taču viņam galu galā nāksies domāt par politiskiem jautājumiem un pieņemt sarežģītus lēmumus, sacīja šie cilvēki. Uzstājoties pēc drošības konferences Minhenē, Makrons kļuva par vienu no pirmajiem Rietumu līderiem, kas publiski apšaubīja to, vai Ukraina vai Krievija varētu sasniegt savus kaujas lauka mērķus, sakot, ka neviena no pusēm nevar gūt virsroku militārajā jomā. Viņš franču medijiem sacīja: “Mums tagad ir nepieciešams, lai Ukraina sāktu militāru ofensīvu, kas atgrūž Krievijas fronti, lai pavērtu ceļu pie sarunām.”
Kāda britu amatpersona sacīja, ka vēl viens NATO-Ukrainas pakta mērķis būs mainīt Kremļa aprēķinus. Ja Maskava redzēs, ka Rietumi ir gatavi laika gaitā palielināt savu militāro palīdzību un saistības pret Ukrainu, tas varētu palīdzēt pārliecināt Maskavu, ka tā nevar sasniegt savus militāros mērķus.
Lai gan Londona, Parīze un Berlīne saskata iespēju, ka Kijivai varētu nākties iesaistīties sarunās ar Krieviju pēc šopavasar gaidāmā pretuzbrukuma, kas varētu palīdzēt tai atgūt vairāk teritorijas, citi Ukrainas atbalstītāji uzskata, ka sarunām nevajadzētu notikt, kamēr Krievijas karaspēks atrodas Ukrainas teritorijā, atzīmē WSJ. Vairums Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valdību baidās, ka Ukrainas mudināšana uz sarunām, pirms Maskava vai Kijiva tam ir gatavas, var iedrošināt Krieviju, liekot tai domāt par Rietumu atbalsta samazināšanos. Šīs valdības uzskata, ka Putins joprojām ir apņēmies sasniegt savu sākotnējo kara laika mērķi ieņemt Ukrainas galvaspilsētu un gāzt tās valdību.
Centrāleiropas amatpersonas norādīja, ka pagaidām priekšlikums ir apspriests tikai virspusēji, taču viņi lielākoties nevēlas parakstīties uz tādām ilgtermiņa Ukrainas-NATO attiecībām, kas neatbilst pilntiesīgai dalībai aliansē, raksta WSJ.
To, ka Putins joprojām nav atteicies no pašiem ambiciozākajiem mērķiem, tostarp Kijivas ieņemšanas, sacījušas gan vairāku valstu amatpersonas, gan starptautisko attiecību analītiķi.
Zīmīgi, ka WSJ publikācijā minēta atsauce uz atsevišķu amatpersonu skepsi par Rietumu spējām ilgtermiņā uzturēt atbalstu Ukrainai. Britu medija “Financial Times” aizvadītajā nedēļā publicētajā rakstā, kurā intervēti Kremlim pietuvināti cilvēki, sacīts, ka pēc Putina domām Krievija ir apņēmīgāk noskaņota uzturēt kara centienus nekā Rietumi. Tāpat viņš uzskatot, ka Krievija spēs izturēt ekonomisko sankciju nastu.
ASV bāzētās domnīcas “Institute For The Study Of War” (ISW) eksperti, analizējot WSJ publikāciju argumentēja, ka Apvienotās Karalistes, Francijas un Vācijas apspriestais NATO-Ukrainas pakts, šķietami atspoguļo vēlmi piespiest Ukrainu pieņemt sarunu ceļā panāktu izlīgumu ar nelabvēlīgiem nosacījumiem.