vara bungas: Komandieri ir tikai cilvēki un tendēti atkārtoti izmantot risinājumus, kas reiz izrādījās veiksmīgi. Ja kāds nezināja, militārajā izlūkošanā IPB procesa ietvaros cita starpā tiek analizēta arī pretinieka vienības komandiera personīgās un rakstura īpašības, pieredze, taktiskās noslieces, iecienītie paņēmieni/paterni u.c. indivīdu raksturojošās iezīmes, jo tas ļauj precīzāk prognozēt, ko tieši var sagaidīt no pretinieka kaujas laukā. Protams, pretinieka virspavēlieka psiholoģiskā tipa atšifrēšana nav S-2/G-2 līmenis, tomēr, ja ņemam par pilnu zemāk norādītās personas diagnozi, tas daļēji skaidro, kāpēc pašreizējā Rietumu retorika un uzvedība (lēna militārās palīdzības UA kāpināšana) attiecībās ar RU ir daudz piesardzīgāka, nekā, teiksim attecībās ar Irānu, ZKoreju vai pat Ķīnu. Domāju, Putins zina par šo diagnozi un vēl piespēlē. A varbūt nē…
2022.gada jūlijs:
[..] Путин ждет со стороны Украины ошибочного шага, который в глазах большинства россиян даст ему право на любой ответ. Но это должно быть что-то серьезнее, чем ракетный удар по ЗРК в 12 км от украинской границы. Если ракеты, направленные на Россию, попадут по российским ракетным комплексам и подобным военным объектам — это одно дело, но более разрушительные удары могут дать ему повод. Ему нужен либо массивный удар со стороны Украины по населенному пункту в России, либо какая-то более крупная цель. [..]
Vēl:
Es domāju, ka tagad svarīgāk skatīties nevis pu smadzenes, bet kas notiek. Es neklausos Slaidiņu un Rajevu (visu cieņu). Veidoju viedokli no ASV un UA, cik nu var pavilkt noskatīties/noklausīties. Man liekas Varabungas vajadzētu fokusēties uz stratēģiskākiem jautājumiem tagad. Taktika tagad nav svarīga, manuprāt, visi grib saprast, kas notiek.
Lamājot putinu var iekrist tajās pat lamatās kur viņš – noticēt savai propogandai. Skaidrs, ka šobrīd noderīgi būtu viņa krišana, bet ne viņš viens Krievijas līniju tur. Te pat Saemā atradīsim kaislīgākus imperiālisma aizstāvjus par viņu.
Tā nav lamāšana, tā ir diagnoze, ko vērts ņemt vērā. Ja Putinam būtu minimāla ietekme uz RU militāro operāciju veikšanu varētu ignorēt.
No “patriotu nebūs” līdz patriotiem, no “tanku nebūs” līdz tankiem – izskatās, ka šīs rekomendācijas tiešām ir ņemtas vērā
Es teiktu, ka analizēt komandieris ir diezgan bezjēdzīgi. To vai viņš ir enerģisks ātri sapratīs.
Vienīgais jautājums cik efektīvi viņš spēs izmantot/koordinēt, to kas viņam ir. Un ja neizdevās vienreiz, nenozīmē , ka par pārsteigumu neizdarīs citreiz.
Izstrādā savu saprātīgu plānu un pēc iespējas turies pie tā.
Es satāstu par savu specialitāti, kuras daļa ir IPB. Daļa no IPB ir pretinieka vienības komandiera profils. Tu stāsti par savu specialitāti.
“Enerģisks” var būt kā Žukovs, kurš sitīsies ar pieri ar milzīgiem upuriem, bet plānus nemainīs un no augšas izsitīs resursus, vai kā Rokosovskis, kurš tā arī palika aizdomīgs represēts poļu aristokrāts un varēja paļauties tikai uz sevi.
Arī Ukrainā Muradovs bija visai enerģisks monotonos frontālos triecienos Vuhļedarai. Par ko saņēma ģenerālpulkvedi, pēc kā tomēr tika noņemts no virziena.
Autoritāros režīmos virspavēlniecības tolerance pret konkrētām amatpersonām ir visai iracionāla (kā daudz kas cits), bet no tās ļoti daudz kas atkarājas.
1. Mēdz teikt turi draugu tuvi, bet pretinieku vēl tuvāk. Labāk jau zināt, ko viņš var un ko domā!
2. Cits jautājums ka tas ne tuvu nav vienīgais faktors ka ietekmē pretinieka lēmumu pieņemšanu.
3. Pu kā zināms nemaz nevajag, lai UA tiešii trāpa pa kādu daudzstāvu dzīvojamo namu, to UA vietā labii izdarīs KGB un tāpat pie visa vainos UA.
4. Ja var ticēt publikai info tad ASV zin uz ko Pu uzspiest, un tāpēc Pu neizmantoja atombumbu. Kaut arī karotāju viņam tāpat pietiek, ko tur tērēties uz atmobumbu.
Neviens nesaka, kas komandiera personība ir vienīgais faktors, ko ņemt vērā. Tas ir kā pirmais/pēdējais pazls kopējā bildē.